Emls Drzi 1875 1910 Viens no spilgtkajiem un

Emīls Dārziņš 1875 - 1910 Viens no spilgtākajiem un iemīļotākajiem latviešu komponistiem, izcils mūzikas kritiķis, pedagogs un diriģents.

Emīla Dārziņa vecāki: Tēvs: Andžs Dārziņš, Jaunpiebalgas Jāņa skolas vecākais skolotājs. Māte: bagāta saimniekmeita Marija Laimiņa, kas izmisīgi mīlēja kaimiņdēlu ar skaistu uzvārdu Zvaigznīte, bet Marijas vecāki gribēja meitai gudru, cienījamu vīru un par tādu turēja Dārziņu. Marija padevās un septiņpadsmit gadu vecumā izgāja par sievu Andžam.

Emīla ģimene 1875. gada 22. oktobrī (pēc jaunā kalendāra 3. novembrī) Jaunpiebalgā pasaulē nāca Emīls Dārziņš. Emīls bija otrais Dārziņu dēls. Pirmdzimtais Jānītis nodzīvoja tikai trīs dienas. Trešais dēls Rūdolfs nodzīvoja 9 mēnešus. Nomira no garā klepus. Ceturtais dēls Hermanis nomira 24 gadu vecumā no saaukstēšanās. Emīls Dārziņš nodzīvoja 35 gadus

Emīls Dārziņš dzimis Jaunpiebalgā 1875. gadā

Emīla Dārziņa bērnība Emīls bija mierīgs, smaidīgs un ļoti apdāvināts bērns. Agri iemācījās lasīt un nebija atraujams no grāmatām. Sešu gadu vecumā pazina notis un klavieru taustiņus. Mammai ļoti mīļš. Emīlam bieži sāpēja pierīte un ar laiku zēna redze palika vāja, bet dzirde – ļoti izcila.

Mācības uzsāka pie tēva Jaunpiebalgas Jāņa skolā Emīla tēvs šo skolu vadīja 25 gadus, bet pirms skolas uzcelšanas, jau 10 gadus bērnus skoloja savās mājās. Skolas otrais stāvs iesvētīts tajā pašā reizē, kad Emīls Dārziņš (1875. gada 10 novembrī)

tad Lubānas Rupsalas skolā (tagad Ošupes pamatskola) pie mātesbrāļa Laimiņa,

… tur viņam nepatika, klasesbiedri viņu nepieņēma, nedēļā divus lakatiņus slapjus zēns bija pieraudājis, neko nebija ēdis. Mammas Marijas sirds neizturēja un viņa, pret tēva gribu izņēma zēnu no skolas pavisam īsu laiku Vecpiebalgas draudzes skolā …

Devās mācīties uz Maskavu, bet ceļā smagi saslima ar dizentēriju un bija spiests atgriezties.

The St. Petersburg Conservatory of Music was home to many of the world's most famous composers - such as Tchaikovsky, Mussorsky, Rimsky. Korsakov, Stravinsky, Glazanov, Rachmaninov - the names of these musical giants are legendary. Tomēr mācīties nebija vienkārši tēva barguma dēļ Emīls Pēc gada Emīls atkal devās ceļā, tikai šoreiz uz Dārziņš bieži cieta badu un viņa nervu sistēma nebija Pēterburgas konservatoriju, kur studijas bija bez maksas stabila. Arī slimo acu dēļ mācīšanās bija apgrūtināta. Mācības tika pārtrauktas veselības stāvokļa dēļ. Konservatorijā aizsākās Emīla draudzība ar Alfrēdu Kalniņu un pazīšanās ar Emili Melngaili.

Emīls devās uz Rīgu

Emīla Dārziņa izglītības ceļi Transports 19. gs. beigas – 20. gs. sākums: http: //visc. gov. lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/bildes 4. shtml

Emīla Dārziņa izglītība Mācības uzsāka pie tēva Jaunpiebalgas Jāņa skolā tad Lubānas Rupsalas skolā pie mātesbrāļa Laimiņa, pavisam īsu laiku Vecpiebalgas draudzes skolā, jo tur viņam nepatika, klasesbiedri viņu nepieņēma, nedēļā divus lakatiņus slapjus zēns bija pieraudājis, neko nebija ēdis. Mammas Marijas sirds neizturēja un viņa, pret tēva gribu izņēma zēnu no skolas. Tēvs gribēja, lai Emīls kļūtu pa skolotāju. Pats no skolotāja darba bija atlaists jo nezināja krievu valodu un lietoja alkoholu. Bet Emīls to nevēlējās, iespītējās, raudāja un pavisam nonīka. Māte viņu aizsūtīja uz Rīgu, dzīvot pie mātesbrāļa, kur uzrakstīja arī savas pirmās muzikālās kompozīcijas Devās mācīties uz Maskavu, bet ceļā smagi saslima ar dizentēriju un bija spiests atgriezties. Pēc gada Emīls atkal devās ceļā, tikai šoreiz uz Pēterburgas konservatoriju, kur studijas bija bez maksas. Tomēr mācīties nebija vienkārši tēva barguma dēļ Emīls Dārziņš bieži cieta badu un viņa nervu sistēma nebija stabila. Arī slimo acu dēļ mācīšanās bija apgrūtināta. Mācības tika pārtrauktas veselības stāvokļa dēļ. Konservatorijā aizsākās Emīla draudzība ar Alfrēdu Kalniņu un pazīšanās ar Emili Melngaili. Emīls devās uz Rīgu.

Emīla Dārziņa dzīve Rīgā

Emīla Dārziņa dzīve Rīgā 1901. gadā Emīls Dārziņš ieradās Rīgā, lielu ideju un nodomu spārnots. Par savu augstāko pienākumu viņš uzskatīja ienest dzīvē vairāk satura, garīgas brīvības, ļaut katram cilvēkam tuvoties pilnīgākai skaistuma izpratnei. Strādāt priekš savas tautas. Mūzikas sacerēšanai Dārziņam laika bija maz. Pa dienu pasniedza stundas divās skolās un vēl privātskolniekiem, vakaros sēdēja koncertos. Pamazām Dārziņš kļuva par izcilu mūzikas kritiķi. Viņš bija iecietīgs un pacietīgs, pārmetumus, ja tie pelnīti, izteica humorā. Klausījās saliecies, bet smadzenes un nervi aktīvā darbojās līdzi notiekošajam. Dažreiz apjautājās blakussēdētājam, kāds izskatās virtuozs uz skatuves. Vājā redze traucēja arī Dārziņa koncertmeistara darbībā, pat teātrī viņam bija grūti atrast vajadzīgo vietu. Emīls pats sacerējis tikai nedaudzas kora un solo dziesmas, bet katra no tām ir novērtēta un tiek atskaņota arī mūsdienās.

Mīlestība un ģimenes dzīve Dārziņa dzīvē ienāca garā, blondā, skaistā Maldoņa skolas skolotāja Marija Deidere, abi vadīja mīlas pilnu, romantisku vasaru Ogrē lasīja Nīči un uz klavierēm četrrocīgi spēlēja fragmentus no Čaikovska Romeo un Džuljetas. 1903. gada 8. novembri viņš salaulājās ar Mariju Deideri līgavas vecāku mājās Torņakalnā. Pompozas svinības komponistam nepatika, buržujiskā dzīves kārtība tāpat: viņš negribēja tapt par pilsoni, kas strādā kā zirgs drēbju un ēšanas šo iznīcīgo vajadzību dēļ. Kāzās nebija lūgti pat Emīla vecāki. Mātei tas bija smags trieciens. Taču idille negaidīti pārtrūka Emīla brālis Hermanis, spēcīgs jauneklis ar skaistu balsi, nomira saaukstē šanāsdēļ. Sāpes un brāļa dēļ lietās rūgtās asaras ieskanējās viņa piemiņai veltītajā simfoniskajā poēmā «Vientuļā priede» .

Drauga nodevība «Vientuļā priede» tika iznīcināta. Emīls pārdzīvoja kolēģu un to, kurus viņš bija uzskatījis par draugiem, nodevī bu. Pāvuls Jurjāns uzsāka polemiku par Vientuļo priedi, ko reiz pats bija diriģējis un tātad par labu atzinis, bet tagad uzskatīja, ka Dārziņa darbs ir Sibēliusa Tuonelas gulbja plaģiāts. Un neviens no Dārziņa draugiem nemetās aizskarto komponistu aizstāvēt! Vissmagāk bija lasīt Jurjāna laipni sagādāto Sibēliusa atsauksmi: Dārziņš esot diletants, neapšaubām ir izmantojis svešu darbu. Iecienītajā Kazarova krogā Emīls uz pavarda uguns sadedzināja gan Vientuļās priedes, gan simfoniskās svītas notis.

Mīlestība un ģimenes dzīve 1906. gada 12. septembri piedzima Dārziņu dēls Volfgangs 1907. gada Ziemassvētkos pasaulē nāca meita Laima Tatjana Emīls mīlēja savus mazuļus, rotaļājās ar tiem, taču, sacerot mūziku, bērni traucēja. Tāpēc mūža pēdējo, 1910. gada vasaru, kad cītīgi strādāja pie operas Rožainās dienas, viņš dzīvoja kopā ar māti un draugu Arturu Bērziņu Karlsbādē (Mellužos), bet Marija ar bērniem Edinburgā (Dzintaros). Dažreiz māte vai Marija atveda bērnus paciemoties pie tēta. Šajā vasarā Dārziņš rūpējās par savu veselību ņēma karstās vannas, kaut gan tās mocīja viņa ne pārāk stipro sirdi, staigāja tikai kājām, jo baidījās kļūt resns. Tāpēc ari atturējās no alus un dzēra tikai vīnu. Viņš rakstīja Rožainās dienas, brīžam pats raudādams par varoņa pārdzīvojumiem. Par to, ka viņa jaunība neglābjami zuda, Emīls raudāja arī dzīvē.

Māņticība un pareģojumi Dārziņu vajāja mistiskas bailes. 1904. gada vasarā kāršu licēja viņam pareģoja drīzu šķir šanosno sievas. Redzot, ka klients satraucies, mierinājusi tas būšot tikai uz laiku. Tomēr brīdinājusi arī par ko citu: trīsdesmit piecu gadu vecumā viņam nobrauks kādu locekli. Ap 1908. gadu komponists rakstīja vēstuli astrologam Kirhofam Vācijā, kurš uz to atbildējis: ja Emīls sasniegs trīsdesmit piecus gadus, tad turpmāk dzīvos laimīgi. Tādēļ Dārziņš slimīgi baidījās no automobiļiem un tramvajiem. Kad dzirdēja tos tuvojamies, stāvēja kā stabs un gaidīja, kamēr iela brīva. Vēl Emīlu satrauca viņa kopā saaugušās uzacis cilvēki ar tādām nemirstot dabīgā nāvē.

17. augustā Emīls devās uz Rīgu, paēda pie mātes pusdienas, solīja, ka pēc pāris gadiem viņai vairs nebūs jāstrādā, jo pats par to gādās. Pateica arī, ka pilsētā ilgi nepaliks. Pievakarē Dārziņš ieskrēja Dzimtenes Vēstneša redakcijā, norunāja pēc pāris dienām iesniegt recenziju un paņēma avansu. Kopā ar nejauši satikto radinieku Jāni Dulbi iegāja Suvorova viesnīcā: abi parunājās, nedaudz iedzēra un devās katrs uz savu pusi. Bija jau krietni vēls. Un tumšs. Ap vieniem naktī Dārziņa līķis ar norautu labo roku un sadragātu galvu gulēja uz sliedēm netālu no Zasulauka stacijas, pie Tēbeļa dārza stūra. Pēdējais vakars

Emīls Dārziņš un mūsdienas Emīla Dārziņa vārdā nosaukta Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola, kas atrodas Āgenskalnā netālu no vietas, kur komponists apglabāts.

Emīls Dārziņš un mūsdienas Pauls sadarbībā ar kori "Kamēr" un aktieri Artūru Skrastiņu savu cieņu Dārziņa talantam apliecināja izrādē Melanholiskais valsis, pēc kuras Dailes teātra zālē allaž publika piecēlās kājās. Raimonds Pauls Emīlu Dārziņu minējis starp saviem iemīļotākajiem un visaugstāk vērtētajiem komponistiem. http: //www. dailesteatris. lv/izrade/152/melanholiskais valsis

Melanholiskais valsis kļuvis par vienu no pašiem populārākajiem latviešu simfoniskajiem skaņdarbiem Par šī darba tapšanu Emīla Dārziņa māte atceras dzejnieka Jāņa Poruka kundzes stāstīto sakarā ar komponista viesošanos viņas vecāku mājās Lāčos, pie Cēsīm: "Tur esot lapene, visa apaugusi ar zaļumiem. Tai lapenē viņa ar Poruku esot saderinājusies un Poruks vasarās tur pastāvīgi sēdējis un rakstījis. Arī toreiz Dārziņš ar Poruku nosēdējuši lapenē gandrīz visu nakti. Runājuši ļoti maz, it kā saprazdami bez vārdiem ko katrs domā un jūt. [. . ] Kad Emīls palicis viens pats, viņš esot redzējis kādu parādību - tam lapenes stūrī parādījusies Dievmāte un gaisā bijušas dzirdamas skaņas. Rītā viņš to Porukam esot izstāstījis, piesēdies pie klavierēm un mēģinājis naktī dzirdēto spēlēt. Tas esot bijis "Melanholiskā valša" sākums. "

Melanholiskais valsis Par melanholisko valsi: https: //www. youtube. com/watch? v=WW 2 Fw. Jqf 2 Pw https: //www. youtube. com/watch? v=Jghg. T 4 j 3 wlc simfoniskais orķestris https: //www. youtube. com/watch? v=F 81 t. ZK 10 dh 8 koklei https: //www. youtube. com/watch? v=x. J 9 Nl 7 PQp. SQ klavieres Pārlikums uz ģitāras (Kaspars Zemītis) https: //www. youtube. com/watch? v=YG 4 w 2 DHh. AQY Zviedru mūzika Hansa Anteheda trio versija par Melanholiskā valša tēmu: http: //lr 2. lsm. lv/lv/raksts/zelta graudi/emilam darzinam 140. a 58860/ (3: 50 – sākums) Prego, ar Kārļa Vērdiņa vārdiem: https: //www. youtube. com/watch? v=Y 1 X 39 Oh. X 6 FY Šīs mūzikas sirdsšķīstība nu jau vairāk nekā gadsimta garumā rada cilvēkos dabisku vēlmi to dzirdēt atkal un atkal, atgādinot mums, Alfrēda Kalniņa vārdiem runājot, par mākslinieku, "kurš silti sajūsminājies par jaunību, mīlestību un visu, kas cēls un skaists, kas savu tautu aplaimojis ar dziesmu pērlēm un rakstiem, pie kuriem vēl ilgi atspirdzināsies tie, kas alkst pēc daiļuma".

Emīla Dārziņa daiļrade Opera: Rožainās dienas, 1908 — 1910 (pēc Eduarda Vulfa lugas, nepabeigta) Simfoniskā mūzika: Liriska fantāzija 1901; Melanholiskais valsis 1904; Vientuļā priede, 1904; Mazā svīta, 1906 Dziesmas jauktajam korim a cappella: Minjona, Mēness starus stīgo, Sapņu tālumā, Senatne, Lauztās priedes, Ciānas bērni, Ja uz Betlēmi es ietu Dziesmas vīru korim a cappella: Jūs, kalni, un jūs, lejas, Pie tēvu zemes dārgās, Lai vētra krāc, Mūžam zili, Mirdzi kā zvaigzne, Es zinu kā roze plaukst, Kapsētas klusums, Nāc man līdz!, Dziesma bērnu korim a cappella: Šūpļa dziesma Dziesma sieviešu korim a cappella: Nāru dziesma Solodziesmas balsij ar klavierēm

Informācijas ieguves avoti: http: //www. zudusilatvija. lv http: //www. muzeji. lv/lv/museums/janjaskola emils darzinjsh and janis sudrabkalns museum/ http: //www. alexanderpalace. org/petersburg 1900/46. html http: //www. letonika. lv/groups/? title=61830751 a 5 fb 4 b 49 ba 14 d 480860916 e 8 http: //www. letonika. lv/groups/default. aspx? title=LKK%20 resurss/53 Žurnāls « 36, 6» , augusts, 2012 "Ar ko sirga slavenie" dzīvesstāsts https: //dspace. lu. lv/dspace/bitstream/handle/7/1136/36 6_2012_Darzins_Krekle. pdf? sequence=1 https: //lv. wikipedia. org/wiki/Em%C 4%ABls_D%C 4%81 rzi%C 5%86%C 5%A 1 Radio: http: //klasika. lsm. lv/lv/raksts/neakademiski/neakademisks emils darzins. a 76416/ Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Komponists Emīls Dārziņš: https: //ltv. lsm. lv/lv/raksts/25. 10. 2015 nacionalie dargumi. 100 g kulturas. komponists emils darzins. id 58635/ Informāciju apkopoja: D. Kļava, Gulbenes vidusskola, 2016