Ptjums Mizgltbas pieejamba un iespjas izgltoties Latvij Iedzvotju
Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā” Iedzīvotāju izglītības ieguves plāni Līga Krastiņa, Baltijas Sociālo zinātņu institūts
Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā 81
Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā 82
Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā 83
Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā 84
Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā 85
Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā 86
Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā 87
Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni saistībā ar darbu tuvāko 3 gadu laikā 88
Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves vēlmes un vajadzības saistībā ar darbu tuvāko 3 gadu laikā 89
Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves vēlmes saistībā ar darbu tuvāko 3 gadu laikā 90
Iedzīvotāju aptauja. Vēlamais mācību norises laiks 91
Iedzīvotāju aptauja. Vēlamais mācību norises laiks 92
Iedzīvotāju aptauja. Vēlamā mācību norises vieta 93
Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves vajadzības un vēlmes saistībā ar darbu tuvāko 3 gadu laikā 94
Iedzīvotāju izglītības ieguves plāni Izglītības plāni un vajadzības – plāno un jūt vajadzību iegūt izglītību jomās, kuras paaugstina vispārējās prasmes – galvenokārt, latviešu valodu, angļu valodu, datora lietošanas prasmju apguves kursus – plāno jomās, kurās nepieciešama kvalifikācijas paaugstināšana (izglītība, veselības aprūpe, grāmatvedība, izmaiņas likumdošanā u. tml. ) – vēlas mācīties darba laikā un tuvāk dzīves vietai – dotu priekšroku garākiem kursiem, kas ir dārgāki, bet nodrošina ar izglītības dokumentu 95
Iedzīvotāju izglītības ieguves plāni Izglītības ieguves plānus ierobežo – zemi ienākumi – motivācijas trūkums – vecums – latviešu valodas zināšanu līmenis Izglītības galvenie attīstības virzieni – vispārējas prasmes – svešvalodu un datoru zināšanas – profesionālās kvalifikācijas celšanas iespējas – izglītības turpināšanas iespēja noteiktām mērķa grupām un otrās iespējas izglītība 96
Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā” Mūžizglītības organizācija un finansējums Ilze Lāce, Baltijas Sociālo zinātņu institūts
Mērķa grupas Izglītības likums Vispārējās izglītības likums Profesionālās izglītības likums Izglītības regulējums Augstskolu likums Izglītības nodrošināšana Profesionālā tālākizglītība noteiktām iedzīvotāju grupām Likums “Par pašvaldībām” Ārstniecības likums Bezdarbnieki un darba meklētāji Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums Jaunatne MK noteikumi Nr. 592 “Valsts aģentūras “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” nolikums” MK noteikumi Nr. 888 „Valsts jaunatnes iniciatīvu centra nolikums” Pieaugušie MK noteikumi Nr. 773 „Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība„ MK noteikumi Nr. 529 „Konsultatīvās padomes „Izglītība visiem” nolikums” MK noteikumi Nr. 347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” Personas ar funkcionāliem traucējumiem Valsts Civildienesta likums MK noteikumi Nr. 537 “Valsts administrācijas skolas nolikums” MK noteikumi Nr. 570 “Valsts aģentūras “Sociālās integrācijas centrs” nolikums” 98
Dokumentu analīze. Mūžizglītības organizācija un finansējums 99
Dokumentu analīze. Mūžizglītības organizācija un finansējums” 100
Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā” Secinājumi un ieteikumi
Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”. Secinājumi 1. Izglītība, pamatprasmju līmenis un nodarbinātība – Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni biežāk strādā iegūtajā profesijā, viņiem ir augstāks prasmju līmenis, viņi jūtas drošāki par darbu un ir apmierinātāki ar darbu un augstāk vērtē izglītības nozīmi – Iedzīvotāji ar ierobežotiem resursiem – zemiem ienākumiem, zemu izglītības līmeni, zemāku amata pozīciju – biežāk zemu vērtē arī dažādu prasmju līmeni – Aktivitāte darba tirgū un augstākā izglītība ir saistīta ar augstāku komunikācijas un uzņēmējdarbības prasmju, kā arī citu lietišķo prasmju vērtējumu 102
Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”. Secinājumi 2. Līdzdalība izglītības aktivitātēs, to pieejamības un kvalitātes vērtējums – Profesionālās tālākizglītības aktivitātēs biežāk iesaistās nodarbinātie iedzīvotāji ar augstāku izglītību un augstāku ienākumu līmeni, kas ir motivēti turpināt izglītību – Iegūtā izglītība visbiežāk ir cēlusi apmeklētāju pašapziņu un pārliecību par sevi darba tirgū – Iesaistīšanos izglītības ieguvē ierobežo nodarbošanās, darbības joma un darba veids, kā arī vecums – Iesaistīšanos izglītības ieguvē kavē motivācijas, uzņēmības trūkums un finansiālo resursu nepietiekamība 103
Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”. Secinājumi 3. Izglītības plānu un vajadzību vērtējums – Iedzīvotāji plāno apgūt prasmes, kuras būtu noderīgas jebkurā darba vietā – datora lietošanas prasmes, angļu valodu, svešvalodas, kā arī prasmes jomās, kurās nepārtraukti nepieciešama kvalifikācijas paaugstināšana (veselība, izglītība, likumdošana) – Iedzīvotāji vēlas (bet dažādu iemeslu dēl neplāno iegūt izglītību) apgūt prasmes, kuras būtu noderīgas jebkurā darba vietā – datora lietošanas prasmes, angļu valodu, svešvalodas, psiholoģiju – Iedzīvotāji vēlas izglītību iegūt savas dzīves vai darba vietas tuvumā 104
Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”. Ieteikumi Likumdošana un finansējums 1. Pilnveidot likumdošanu, skaidri definējot atbildības sfēras, uzdevumus, kā arī mērķa grupas dažādos mūžizglītības virzienos 2. Atbilstoši šīm sfērām paredzēt finansējumu: – mūžizglītības infrastruktūras uzturēšanai – prioritāro virzienu attīstīšanai – mērķa grupu izglītības vajadzību nodrošināšanai 3. Deleģēt mūžizglītības procesu koordinācijas funkcijas atsevišķai institūcijai vai struktūrvienībai – nodrošinot, ka valstī ir institūcija, kas ir atbildīga par mūžizglītības virzienu koordināciju un saskaņotas politikas veidošanu 105
Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”. Ieteikumi Organizācija 4. Stiprināt un uzlabot jau esošo infrastruktūru un sistēmu, kas ir izveidota dažādu pieaugušo izglītības mērķa grupu apmācībā: – – – pilnveidot un uzlabot vakarskolu tīklu pilnveidot un izvērst pieaugušo izglītības centru darbību pilnveidot un izvērst bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības sistēmu 5. Pilnveidot un strukturēt dažādu formālās un neformālās izglītības savietojamību, paredzot iespējas izmantot neformālās izglītības procesā iegūtās zināšanas un novērtējumus formālajā izglītībā 6. Reģionālā līmenī veicināt sadarbības veidošanos starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, lai atrastu un piedāvātu dažādām iedzīvotāju grupām pēc iespējas atbilstošākus 106 izglītības pakalpojumus
Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”. Ieteikumi Pieejamība 7. Veidot un piedāvāt dažādām iedzīvotāju grupām pēc iespējas atbilstošākus izglītības pakalpojumus, jo īpaši tām grupām, kuru aktivitāte līdz šim ir bijusi neliela (bezdarbniekiem, citām nenodarbināto iedzīvotāju grupām, iedzīvotājiem ar zemām pamatprasmēm, zemiem ienākumiem) 8. Nodrošināt finansiālu atbalstu (bezmaksas kursu, stipendijas veidā) iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni 107
Baltic Institute of Social Sciences Prof. Brigita Zepa Mag. soc. Inese Šūpule Mag. soc. Ilze Lāce Mag. soc. Līga Krastiņa e-pasts: biss@biss. soc. lv phone: +371 7217553 www. biss. soc. lv 108
- Slides: 29