Krts va agrnas diagnostikas iespjas Latvij Dace Baltia
Krūts vēža agrīnas diagnostikas iespējas Latvijā Dace Baltiņa Dr. habil. med. RAKUS/RSU
Ceļš līdz ārstam Paciente bez sūdzībām: Valsts skrīnings Nejauša atrade biežāk agrīns Mērķtiecīga meklēšana Paciente ar sūdzībām: Nespecifiskām Aizdomīgām Pārliecinošām biežāk novēlots
Latvijas skarbā statistika 2011. gads (N= 1245; zināma stadija 1072) I stadija II stadija 338 378 Agrīni 716 no 1072 jeb 66. 8% 57. 5% III stadija 247 IV stadija 109 Novēloti 356 no 1072 jeb 33. 2% 42. 5% J. Eglīša ziņojums par VM NVD datiem
Biežāk sastopamie audzēji Latvijā līdz 30 gadu vecumam 2010. gadā 1. Onkohematoloģija 2. Dzemdes kakls 3. Vairogdziedzeris 4. Smadzenes un CNS 5. Olnīcas 6. Krūts 7. Melanoma 8. Nieres 9. Kuņģis 10. Zarnas 27/405 12/252 10/140 9/135 8/324 6/1049 5/137 3/206 2/257 1/583
Biežāk sastopamie audzēji Latvijā 30 -40 gadu vecumā 2010. gadā 1. Dzemdes kakls 2. Krūts 3. Olnīcas 4. Onkohematoloģija 5. Vairogdziedzeris 6. Smadzenes un CNS 7. Zarnas 8. Melanoma 9. Kuņģis 10. Dzemde 45/252 35/1049 19/324 16/405 12/140 9/135 7/583 6/137 6/257 6/363 (17. 8%) ( 3. 3%) ( 5. 9%) ( 3. 9%) ( 8. 6%) ( 6. 7%) ( 1. 2%) ( 4. 4%) ( 2. 3%) ( 1. 6%)
Biežāk sastopamie audzēji Latvijā 40 -50 gadu vecumā 2010. gadā 1. Krūts 2. Dzemdes kakls 3. Olnīcas 4. Dzemde 5. Onkohematoloģija 6. Vairogdziedzeris 7. Kuņģis 8. Smadzenes un CNS 9. Citi ādas audzēji 10. Zarnas 150/1049 62/252 48/324 29/363 26/405 23/140 19/257 16/135 16/457 14/583 (14. 3%) (24. 6%) (14. 8%) ( 8. 0%) ( 6. 4%) (16. 4%) ( 7. 4%) (11. 8%) ( 3. 5%) ( 2. 4%)
Biežāk sastopamie audzēji Latvijā 50 -60 gadu vecumā 2010. gadā 1. Krūts 2. Dzemde 3. Olnīcas 4. Zarnas 5. Dzemdes kakls 6. Onkohematoloģija 7. Citi ādas audzēji 8. Plaušas 9. Vairogdziedzeris 10. Kuņģis 235/1049 85/363 78/324 66/583 54/252 47/405 43/457 40/237 31/140 29/257 (22. 4%) (23. 4%) (24. 1%) (11. 3%) (21. 4%) (11. 6%) ( 9. 4%) (16. 9%) (22. 1%) (11. 3%)
Biežāk sastopamie audzēji Latvijā 60 -70 gadu vecumā 2010. gadā 1. Krūts 2. Zarnas 3. Dzemde (30. 9%) 4. Citi ādas audzēji 5. Onkohematoloģija 6. Plaušas 7. Olnīcas 8. Kuņģis 9. Dzemdes kakls 290/1049 131/583 112/363 (27. 6%) (22. 5%) 101/457 95/405 61/237 54/324 49/257 39/252 (22. 1%) (23. 5%) (25. 7%) (16. 7%) (19. 0%) (15. 5%)
Biežāk sastopamie audzēji Latvijā pēc 70 gadu vecuma 2010. gadā 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. Zarnas Krūts Citi ādas audzēji Onkohematoloģija Dzemde Kuņģis Olnīcas (36. 1%) 8. Plaušas 9. Smadzenes un CNS 364/583 333/1049 296/457 194/405 189/363 152/257 117/324 (62. 4%) (31. 7%) (64. 8%) (47. 9%) (52. 1%) (59. 1%) 124/237 42/135 (52. 3%) (31. 1%)
Skrīnings
Kāpēc tas ir nepieciešams? Augsta prevalence Reāls terapeitisks guvums (pilnīga izārstēšana vai būtisks dzīvildzes pagarinājums) sagaidāms tikai agrīnās stadijās Novēlotās stadijas ir nopietns slogs sabiedrības veselībai un budžetam kopumā Skrīnings nesamazina saslimstību, bet var būtiski samazināt mirstību
Neārstēta krūts vēža gaita Vidējā dzīvildze ~ 3 gadi kopš klīniskas manifestācijas 5 gadu dzīvildze ~ 20%
Metastāzes limfmezglos Pastāv lineāra sakarība starp audzēja izmēriem un metastāzēm limfmezglos Ja audzējs > 2 cm, tad risks, ka metastāzes būs limfmezglos ir ~ 20%
Slimības stadija un dzīvildze
Mamogrāfija l Abas krūtis ir redzamas no krūtsgala līdz krūškurvja sienai abas paduses ieskaitot l Augsts specifiskums lipomatozās krūtīs l Salīdzinoši ātri iegūstams rezultāts (salīdzinot ar US metodi) l Vienīgā metode, kura ticami vizualizē mikrokalcinātus l Rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no attēla kvalitātes, MG projekciju precizitātes un interpretētāja zināšanām un pieredzes l Negatīva MG neizslēdz audzēja iespējamību, īpaši rentgenoloģiski blīvos audos, rezultāti interpretējami kopā ar klīniskajiem datiem un anamnēzi
Mirstības samazinājums 50 -69 gadu vecumā par 16 -35% 40 -49 gadu vecumā par 15 -20% Mazāka incidence Biežāk strauji augoši audzēji Rentgenoloģiski blīvāki krūts audi un grūtāk interpretējami mamogrāfijas rezultāti Atrod mazāka izmēra audzējus MG iespējams tos konstatēt 3 -5 gadus pirms tie kļūst sataustāmi Palielinās atklāto pienvadu “in situ” audzēju proporcija
Skrīninga mamogrāfijas trūkumi 5 -15 -25% krūts vēžus var neredzēt Negatīva mamogrāfijas atbilde nenozīmē veselas krūtis Rentgenoloģiski blīvās krūtīs – zema jutība • 48% sievietēm līdz 50 gadu vecumam ar blīviem audiem • 56% sievietēm ar vidēji blīviem audiem
Skrīninga mamogrāfijas potenciālie riski veselībai Vidējā starojuma deva dziedzeraudiem ir ļoti niecīga Salīdzinoši tikpat bīstama ir: 5 000 km lidojums 700 km brauciens ar mašīnu 15 minūšu kalnā kāpšana 8 cigarešu izsmēķēšana gadā
BIRADS (Breast Imaging Reporting And Data System)
Krūšu rentgenoloģiskais blīvums Taukainas Traipainas Heterogēnas Ļoti blīvas
BIRADS 0 Vērtējums nav iespējams Nepieciešami papildus attēla izmeklējumi un/vai salīdzināšana ar iepriekšējiem izmeklējumiem Būtībā – izmeklējums ir jāpārtaisa
BIRADS I Negatīva atrade jeb normāls attēls, ļaundabīga audzēja iespējamība 5/10 000 Krūtis ir simetriskas Nav masu vai sabiezējumu Nav arhitektonikas pārmaiņu, deformāciju Nav neskaidru un/vai aizdomīgu mikrokalcinātu Nākamā MG atbilstoši skrīninga kalendārajam plānam
BIRADS II Labdabīga atrade: Involutīvas, kalcinētas fibroadenomas, taukus saturoši veidojumi (tauku cistas, lipomas, galaktocēles, hamartromas) Multipli sekretori, vaskulāri, involutīvi vai liponekrozes kalcināti Intramammāri limfmezgli Implanti, deformācijas, kas ir droši saistāmas ar iepriekšēju ķirurģiju Nav pazīmju, kas norādītu uz malignitāti. Nākamā MG atbilstoši skrīninga kalendārajam plānam
BIRADS III Potenciāli labdabīga atrade: Nekalcinēta norobežota solīda masa; Lokāla asimetrija; Apaļu (punktveida) kalcinātu grupa. Ļaundabīga audzēja iespējamība < 2% Nav jāuzskata par pārejas kategoriju uz patoloģiju Nepieciešama īslaicīga (6 mēneši) novērošana ar papildus US, MG un/vai biopsiju.
BIRADS IV Pastāv aizdomas uz ļaundabīgām pārmaiņām, vēža risks 2% - 95% R-IV-A malignitātes varbūtība niecīga: daļēji norobežota solīda masa ar US fibroadenomai raksturīgām pazīmēm, palpējama ‘komplicēta’ cista, iespējams iekaisums R-IV-B mēreni augsta malignitātes iespējamība; daļēji neasi norobežota masa; R-IV-C augsta malignitātes iespējamība, bet ne pārliecinoša: slikti norobežota, neregulāra solīda masa vai jauna sīku pleomorfu mikrokalcinātu grupa
BIRADS V Malignitātes iespējamība ļoti liela > 95%
BIRADS VI Pierādīta malignitāte gan MG, gan biopsijā
Skrīninga MG un krūts vēzis BIRADS % Atrasts krūts vēzis/1000 MG Prognozētā vēža atradne biopsijā 1 80. 65 0. 7 - 2 10. 46 1. 2 - 3 7. 10 8. 1 < 2% 4 1. 63 135. 8 23 – 34% 5 0. 16 605. 3 >= 95% Poplack et al. , Radiology 2000; 217: 8320840
MG skrīninga akurātību ietekmējošie faktori ĶMI < 25 jutību samazina Menstruālā cikla fāze Jutība samazinās cikla luteālā fāzē Optimāli MG veikt pirmajās divās cikla nedēļās (tas pats attiecas arī uz sievietēm, kuras lieto POK) Krūšu augmentācijas vai jebkura cita operācija samazina specifiskumu Pieejami iepriekšēji izmeklējumi palielina specifiskumu
MG rezultāti dažādās vecuma grupās (uz 1 000 izmeklējumiem) Rezultāts 40 -49 gadi 50 -59 gadi 60 -69 gadi Viltus pozitīva atradne 97. 8 86. 6 79. 0 Papildus izmeklējumi 84. 3 75. 9 70. 2 Biopsijas 9. 3 10. 8 11. 6 Atrasti audzēji 2. 6 4. 7 6. 5 Ann Intern Med 2009 Nov 17; 151 (10): 727
Mērķtiecīga meklēšana
Kā tikt pie diagnozes? Novērtējot risku Jautājot un uzklausot Apskatot un taustot Veicot analīzes un citus izmeklējumus Vēža diagnozi pierāda tikai un vienīgi citoloģiski vai morfoloģiski. Visas pārējās izmeklēšanas metodes tikai norāda uz lielāku vai mazāku ļaundabīga audzēja iespējamību.
Riska novērtējums Sieviete pēc 50 gadu vecuma Krūts vēzis personīgā anamnēzē Krūts vēzis ģimenē Pārmantotais krūts un olnīcu vēzis Pierādīta BRCA 1/2 mutācija
Ko pajautāt? 50 -69 gadu vecumā – vai ir saņēmusi uzaicinājuma vēstuli un vai ir veikusi skrīninga MG Neparasts veidojums vai sabiezējums Izdalījumi no krūtsgala, krūtsgala pārmaiņas Lokalizētas sāpes Diskomforts vai veidojums padusē Krūts ādas vai formas pārmaiņas
Apskate un palpācija Simetriskums Saistība ar apkārtējiem audiem Ar paceltām un nolaistām rokām Sic! – paduse un supraklavikulārais apvidus Īpaši rūpīgi pārbaudīt tās vietas, uz kurām norāda pati paciente un tādā pozīcijā kā viņa pati tās ir sataustījusi
Izmeklēšanas metodes Mamogrāfija Izvēles sākuma izmeklēšanas metode sievietēm pēc 35 gadu vecuma vai sievietēm ar US aizdomīgu atradi Ultrasonogrāfija Izvēles sākuma izmeklēšanas metode sievietēm līdz 35 gadu vecumam un sievietēm ar rentgenoloģiski blīviem krūts audiem Biopsija vai punkcija
Nespecifiskās sūdzības Nespēks, vājums Apetītes trūkums Svarā krišanās
Aizdomīgas sūdzības Veidojums krūtī vai padusē Izdalījumi no krūtsgala Sāpes krūtīs Diskomforts krūtīs
Kontroles jautājumi 1. Kam jāpievērš papildus īpaša uzmanība jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam? A. Menarhes vecumam B. Ģimenes anamnēzei C. Menstruālā cikla regularitātei 2. Kādi izdalījumi no krūtsgala uzskatāmi par potenciāli aizdomīgiem? A. Inducējami gaiši izdalījumi reproduktīvā vecumā B. Jebkādi izdalījumi menopauzē C. Zaļģani, brūngani izdalījumi no abām krūtīm.
Kontroles jautājumi 3. Kādā vecuma grupā Latvijā tiek realizēts mamogrāfijas skrīnings? 3. 40 -59 4. 50 -69 5. 60 -79 4. Kādos gadījumos nepieciešama papildus US izmeklēšana? 3. Liela izmēra krūšu izmeklēšanai 4. Rentgenoloģiski blīvu krūšu izmeklēšanai 5. Lipomatozu krūšu izmeklēšanai.
Kontroles jautājumi 1. Ko darīt negatīvas (bez atrastas patoloģijas) MG gadījumā? A. Ordinēt nākamo MG pēc gada B. Noteikti palpēt abas krūtis C. Nozīmēt papildus US 2. Kurš no veidojumiem saistīts ar paaugstinātu vēža riska iespējamību? A. Fibradenoma B. Makrocistas C. Atipiska pienvadu hiperplāzija
- Slides: 41