ZPD Zintu jomas atbilstoi sekcijai Vidusskolu audzku zintniski

ZPD

Zinātņu jomas atbilstoši sekcijai • • Vidusskolu audzēkņu zinātniski pētnieciskā darbība (ZPD) tiek īstenota kā mācību metode Talsu 2. vidusskolā, veicot pētījumu dažādās • humanitāro zinātņu sekcijās: latviešu valodniecība, latviešu literatūras zinātne un vēsture, cittautu valodniecība (angļu, krievu, vācu u. c. ) un ārzemju literatūras zinātne un vēsture, mākslas zinātne (glezniecība, tēlniecība, arhitektūra, dizains, etnogrāfija), kulturoloģija, psiholoģija, pedagoģija. • sociālo zinātņu sekcijas: socioloģija, ekonomika, politoloģija, vēsture (arī kultūrvēsturiskais mantojums), filozofija, tieslietas. • dabas zinātņu sekcijas: matemātika, fizika, inženierzinātne, ķīmija, bioloģija, vides zinātne, zemes zinātnes, informātika, astronomija, veselības zinātne.

ZPD struktūra • • • Titullapa Anotācija Satura rādītājs Ievads Satura izklāsts (darba pamatdaļas – teorētiskā un praktiskā; pamatdaļu nodaļas un apakšnodaļas) Secinājumi Saīsinājumu un speciālo terminu skaidrojumi (ja tādi ir) Izmantoto uzziņas avotu saraksts Pielikums (-i).

Zinātniski pētnieciskā darba tehniskais noformējums Darba pamatteksts ir: –ne garāks par 24 lappusēm (A 4 formāts) humanitāro un sociālo zinātņu sekcijās; –ne garāks par 16 lappusēm (A 4 formāts) dabaszinātņu sekcijās. Darba aizstāvēšanā jāizmanto prezentācija. Darbu iesniedzot vērtēšanai, titullapā jābūt autora/u un darba vadītāja parakstam. • Darbs rakstāms latviešu valodā (izņemot cittautu valodniecības darbos) uz A 4 formāta baltām lapām uz vienas puses, datorrakstā. Jāievēro šādi teksta attālumi no lapas malām: • 2, 5 cm no visām lapas pusēm. • Tekstā vārdus nesaīsina (piem. : b-ka, grām. ). Rindkopa jāsāk ar atkāpi (1 cm). • Darba teksts jāizlīdzina pēc abām malām. • Lappuses numurē ar arābu cipariem, tos rakstot lappuses apakšā. • Numerācija jāsāk ar ievadu. Titullapu, anotācijas un pielikumus nenumurē, titullapu un anotācijas ietver kopējā lappušu skaitā. • Jaunā lappusē jāsāk darba galvenās daļas. Nodaļas un apakšnodaļas turpina rakstīt aizsāktajā lappusē. Lappusi nebeidz ar virsrakstu. Nosaukuma un virsraksta beigās neliek punktus. Nav pieņemts virsrakstus saīsināt. Apakšnodaļai jābūt vismaz 1 lpp. garai. • •

Anotācijas mērķis ir dot vispārīgu priekšstatu par darba saturu, lai lasītājs varētu lemt par nepieciešamību iepazīties ar šo darbu dziļāk. Anotācija īsi un skaidri atbild uz šādiem jautājumiem: • 1) kāds ir darba mērķis; • 2) kas darīts mērķa sasniegšanai; • 3) kādi ir pētījuma galvenie rezultāti? Anotācijas apjoms – ne vairāk par pusi lappuses. Parasti darba anotāciju raksta pašās beigās, kad ir noformulēti visi secinājumi. Taču nav vēlams anotāciju veidot, kompilējot vai īsinot ZPD pamattekstu.

Anotācija • I rindkopa – ZPD tēma • Autors zinātniski pētnieciskajā darbā galveno vērību pievērš. . . . • II rindkopa – ZPD mērķis • Zinātniski pētnieciskā darba mērķis: . . . . • III rindkopa – ZPD izstrādāts, lai. . . Tas izmantojams. . . . • IV rindkopa - ZPD sastāv no. . nodaļām, kurās tiek aplūkoti šādi jautājumi: …. . . • V rindkopa – darba gaitā gūti secinājumi. . . . • Izstrādāti priekšlikumi. . . . . • VI rindkopa – ZPD sastāv no. . . . lpp. , tajā atrodami. . . attēli, . . . . tabulas un. . pielikumi. • VII rindkopa – Atslēgas vārdi : . .

Ievads • • • Temata nosaukums, autors, vadītājs Aktualitāte, galvenā problēma Mērķis Uzdevumi Hipotēze vai pētāmais jautājums Darbā izmantotās metodes Pētījuma bāze Pētījuma veikšanas laiks Darba struktūra

Ievads • Temata aktualitāte, nozīme • Galvenā problēma (pretruna, kas radusies zinātnē vai kādā praktiskās darbības sfērā), tās atrisināšanas nepieciešamība. • Mērķis – ideāls, domās prognozēts rezultāts.

Mērķa formulēšanai var noderēt šādas frāzes: • Izpētīt (ko? ). . . un izstrādāt ieteikumus (kādas? ). . . situācijas uzlabošanai (kādas? ). . . problēmas atrisināšanai u. tml. Izvērtēt (ko? ). . . Konstatēt (ko? ). . . un izstrādāt priekšlikumus (kā? ). . . darbības uzlabošanai Novērtēt (ko? ). . . Izanalizēt (ko? ). . . un izveidot (ko? ). . .

Uzdevumi – darbību secība mērķa sasniegšanai, 3 -5 soļi, posmi. • Skolēniem uzdevumu formulēšanai var noderēt šādas frāzes: • Mērķa īstenošanai tiek izvirzīti šādi uzdevumi: studēt un analizēt mūsdienu (kādu? ). . . literatūru par pētnieciskā darba tematu, gūtās ierosmes un atziņas izmantot (kur? ). . . atlasīt un analizēt (ko? ). . . , lai (izdarītu ko? ). . . konstatēt (ko? ). . . un salīdzināt (ko? ). . . konstatēt, kādi/kādas sekas (kam? ). . . izpētīt (ko? ). . . izanalizēt fiziķu/matemātiķu/valodnieku uzskatus (par ko? ). . . izpētīt (ko? ). . . un respektēt tās/tos, (ko darot? ). . . apkopot un izanalizēt (ko? ). . . atklāt (ko? ). . . izstrādāt (ko? ). . . , lai (kāpēc? ). . . aptaujāt (ko? ). . . (par kādu tēmu/jomu? ). . . intervēt (ko? ). . . (par kādu tēmu/jomu? ). . . veikt (ko? ). . . analizēt iegūtos rezultātus un noteikt ( kādus turpmākās darbības virzienus? ). . . u. tml.

Hipotēze • Hipotēze – pieņēmums par to, kādi rezultāti gaidāmi pētījuma gaitā. Hipotēzes vietā var būt pētāmais jautājums (mazajos darbos). • Hipotēze ir zinātnisks pieņēmums, kas balstīts uz loģiku, zinātniskām teorijām, faktiem, bet satur arī vēl nezināmo, iespējamo. Hipotēzi formulē īsi un precīzi. Hipotēzi var formulēt apgalvojuma formā.

Hipotēzes piemērs: • Kas? . . . ietekmē ko? . . . Vardarbības ainu rādīšanai televīzijā diennakts laikā, kad televizoru skatās bērni, ir kaitīga iedarbība uz bērnu psihi. Kas? . . . ir kāds? . . . Karbonizēts minerālūdens ir kaitīgs cilvēka gremošanas sistēmai.

Ja darbā ir eksperimentālā daļa, hipotēzes formulējumā lietderīgi izmantot teikuma konstrukciju ar nosacījuma apstākļa palīgteikumu pirms vai pēc virsteikuma. Piemērs: • Ja darīs ko? . . . , tad notiks/nenotiks kas? . . . Ja darīs ko? un kā? . . . , tad notiks (kas? vai kā? ). . . Ja autovadītājiem tiks noteikti bargāki sodi par auto vadīšanu alkohola reibumā, tad notiks mazāk ceļu satiksmes negadījumu. Tiks sasniegts/panākts/ nodrošināts (kas? ). . . , ja darīs (ko? vai kā? ). . . Skolēnu mācību motivācija paaugstināsies, ja skolā apgūstamais mācību saturs būs izmantojams reālajā dzīvē.

Hipotēzi var formulēt arī apgalvojuma formā, izmantojot divdabja teicienu. • Piemērs: • Izmantojot (ko? ). . . , tiek pilnveidots/uzlabots/nodrošināts (kas? ). . . Materiāli stimulējot skolēnus par viņu mācību sasniegumiem, tiek paaugstināta skolēnu mācību motivācija un uzlabojas viņu mācību sasniegumi.

Mērķi, uzdevumi, hipotēze savstarpēji saistīti.

Pētījuma metodes • Nepieciešamas, lai izpildītu uzdevumus, pārbaudītu hipotēzi, sasniegtu mērķi. • Nosaucot metodes, vēlams pamatot to izvēli. Šim nolūkam skolēniem var noderēt atbalsta frāzes:

Darbā izmantotās metodes: • vēsturiskā metode, lai izpētītu (ko? ). . no pirmsākumiem. . . lai atklātu (kā? ). . . attīstību. . . lai atklātu dažādu apstākļu ietekmi uz (kā? ). . . . attīstības gaitu • bibliogrāfiski vēsturiskā metode, lai izpētītu, kuri dzīves fakti ir ietekmējuši (kā? ). . . daiļrades procesu, dzīves uzskatus • salīdzinošā metode, lai analizētu (kur? ). . . (ko? ). . . . • sistēmiskās analīzes metode, lai pētītu (ko? ). . . un atklātu (ko? ). . . • matemātiskās, lai apkopotu/apstrādātu pētījumā iegūtos rezultātus • datu apstrādes statistiskās metodes, lai analizētu pētījumā iegūtos rezultātus • eksperimenta metodi, lai pārbaudītu izvirzīto hipotēzi • aptaujas metodi, lai izzinātu/noskaidrotu (kā? ) viedokļus (par ko? ). . . • intervijas metodi, lai noskaidrotu (kā? ) viedokli/uzskatus (par ko? ). . .

Pētījumu bāze Jānosauc pētījumu bāze (vieta, kur tiks veikts pētījums). Piemērs: Pētījumu bāze ir Ogres rajona Birzgales pagasts.

Pētījuma veikšanas laiks

Darba struktūra • Raksturota darba struktūra – nodaļu, apakšnodaļu, attēlu skaits, izmantoto informācijas avotu skaits, pielikumu skaits. Paraugu skat. 4. pielikumā.

Literatūras apskats un analīze (teorija)

• Tas ir iepriekš zināmā apraksts vai teorija – tiek dots problēmas stāvokļa novērtējums publicētajos materiālos, koncepciju salīdzinājums, kas jau veikts šīs problēmas risinājumā: • ko pēta izvēlētās parādības, procesa saturā; • kādas ir dažādu autoru pieejas problēmas risināšanā; • kas šajos jautājumos palicis neizpētīts. • Te kritiski jāvērtē, jāizsaka savas domas, jāpamato arī sava nostāja. Izmanto 3. personas formu: autors konstatē. . . , tiek analizēts. . , veiktie pētījumi pierāda. . . . ).

Svarīgi iegaumēt, ka pētnieciskajā darbā, tāpat kā citos zinātniskajos darbos, jāizvairās no darbības vārda vienskaitļa un daudzskaitļa 1. personas formu („es" un „mēs") lietojuma! Ieteicams lietot darbības vārdus darāmās un ciešamās kārtas 3. personas formā. Nepareizi: Pareizi es piekrītu mēs izpētījām veicot eksperimentu, konstatēju ir jāpiekrīt, var piekrist tika izpētīts veicot eksperimentu, tika konstatēts

Praktiski eksperimentālā daļa

Praktiski eksperimentālā daļa ir ZPD centrālā daļa. • Veic pētījumu (soc. zin. – aptauja, intervija). Apraksta pētījuma metodiku un pētnieciskās metodes. Ievāc datus, apstrādā – ar matemātiskām un datu apstrādes statistiskām metodēm. Analizē iegūtos rezultātus, interpretē rezultātus, izmantojot teorētiskās pieejas. Apkopo tabulās, diagrammās, attēlos. Dod priekšlikumus.

Atsauces Tekstā jāveic atsauces, ja: • tekstā minēts citāts (izdalīts no konteksta kāda frāze vai tās daļa un uz tās pa-mata izdarīti kādi secinājumi, ja garākā citātā kāda daļa izlaista, to aizstāj ar divpunkti. . ); • tekstā dots citu autoru skaitliskais materiāls, tabulas, attēli, formulas; • izklāstīti kādas personas uzskati vai viņa teiktais; • pieminēts kāds zinātnieku pētījums, raksts. Ja citēts pētījums svešvalodā, tad citāts jātulko un jāmin citāta tulkojuma autors (ja pats tulko –“autora tulkojums” un autora iniciāļi). Ja pārstāsta kādu atzinumu vai viedokli, tad lieto dažādas ievadfrāzes, piemēram, pēc A uzskatiem. . , A atzīst, ka. . ; no A pētījuma izriet….

Bibliogrāfiskās atsauces tekstā Numeratīvā norāžu metode Piemēram, „. . ir ziņas, ka vispirms Latvijā latvānis parādījās Madonas rajonā, kur to ieveda kā lopbarības augu” (2, 27. lpp. ). Konkrēta lappuse jānorāda, ja tekstā izmantots tiešs citējums. Ja darbā tiek izmantoti 2 un vairāki citu autoru darbi, tad to norāda atsaucē. Piemēram, Sosnovska latvānis blīvā audzē izkonkurē jebkuru citu augu (2; 5). Mainīgās piezīmes jeb zemsvītras atsauces Piemērs: Mazāk efektīgs paņēmiens ir bieža latvāņa appļaušana ar krūmgriezi, trimeri vai izkapti, tomēr lielāka uzmanība jāpievērš darba aizsardzībai. Appļaušana jāveic vidēji ik pēc 2 – 3 nedēļām. [1]. . var lietot muguras smidzinātājus vai plecā nēsājamos rokas krūmgriežus. [2] _______________________________ [1] Latvijas daba. Rīga : Preses nams, 1995. 89. lpp. [2] Turpat

Bibliogrāfiskās atsauces tekstā Pirmā elementa un datējuma metode • Piemēram, . . pareizi izvēlētas latvāņu sugas ir iespējams izžāvēt un izmantot floristikā (Auziņa, 2004). • “Vēlā rudenī var nogriezt kādu daļu no latvāņa atmirušā kāta, jo tas vairs nav bīstams. Floristi parasti no šiem stublājiem veido interesantas kompozīcijas” (Mūze, Pakalna, Kalniņa, 2005, 13. lpp. ).

Metodes • Kontentanalīze • materiālu lasīšana un klasificēšana; • pārskata tabulu, grafiku veidošana. • Dabaszinātņu pētījumos izmanto eksperimenta metodi, kura aprakstā parāda pētnieka aktīvo līdzdalību. • Eksperimenta gaitā, pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, jāpierāda vai jānoraida hipotēze. Plānojot eksperimentu, jāizstrādā konkrēts eksperimenta veikšanas plāns, norādot izmantotos materiālus, vielas, piederumus un iekārtas, neatkarīgos un atkarīgos mainīgos (piem. Neatkarīgie mainīgie ir izmainīts apgaismojums, savukārt atkarīgie mainīgie ir eksperimentā sagaidāmās izmaiņas, kuras nepieciešams pamanīt, novērot vai nomērīt, piemēram, dīgstu garums). Jānorāda arī kontroles un eksperimentālā grupa. Jāplāno novērošana pēc iepriekš izstrādātas programmas.

Intervijas paraugs Intervijas mērķis – izzināt skolēnu viedokli par bioloģijas stundu kā par mācību priekšmetu Intervējamais (vārds, uzvārds, nodarbošanās) ………………. (paraksts) Intervētāja (vārds, uzvārds, nodarbošanās) ………………. . (paraksts) Jautājumi: Kāds bija Tavs priekšstats par bioloģiju mācību gada sākumā? Kāds ir Tavs priekšstats par bioloģiju tagad? Kāda ir iepriekšējā pieredze? Vieta: Laiks: Jāatceras, ka intervija savlaicīgi jāsarunā, to var ierakstīt diktofonā. Intervijas jautājumi un protokols jāpievieno darbam kā pielikums.

Aptaujas jautājumi Atvērtie jautājumi (Ļauj atbildēt saviem vārdiem. Var būt sarežģīta iegūto datu analīze). Piemērs: „Uzraksti, ko Tu domā par šo problēmu. . ”; „Kā Tev šķiet, kas izraisījis šo parādību…? ” • Slēgtie jautājumi (Slēgtie jautājumi ierobežo atbilžu variantus. Šo jautājumu priekšrocība ir tā, ka tie ļauj analizēt lielu atbilžu skaitu). Piemērs: Kur Tu dzīvo? (Lūdzu, pasvītro atbilstošo atbildi!) a)Pilsētas centrā b) Pilsētas nomalē c) Laukos • Pusslēgtie Piemēram: Cik stundu diennaktī Jūs strādājat ar datoru? a)Līdz 1 stundai b)Līdz 2 stundām c)Citi varianti………. . • Aptaujas/anketas izmanto, lai iegūtu informāciju, kas palīdzētu atrisināt izvirzītos uzdevumus. Izmanto kā pētījuma pamatmetodi un kā palīgmetodi. •

Izmantoto informācijas avotu saraksts • Darbu izstrādē tiek izmantoti dažādi informācijas avoti: grāmatas, publikācijas, krājumi un žurnāli, avīzes, kartes, kompaktdiski, citu speciālistu veiktie pētījumi, vēstures liecības, arhīvu dokumenti, interneta resursi. • Bibliogrāfiskajām norādēm jābūt noformētām precīzi, iekļaujot nepieciešamās ziņas. • Sarakstu kārto: • pēc kopīgas numerācijas ; • secībā pēc latīņu alfabēta, nešķirojot pēc valodām (latviešu, angļu, franču, vācu, zviedru utt. valodā rakstītie darbi vienkopus); • pēc tam seko norādes slāvu alfabētā; • pieraksta formā ievēro norādītos atstatumus, pieturzīmes, burtu slīpumu un pilnīgumu, iekļaujot visas nepieciešamās ziņas.

Izmantotās literatūras saraksts Grāmatas pieraksta formas: • uzvārds, vārds vai iniciālis. Grāmatas nosaukums. Izdošanas vieta: Izdevniecība, izdošanas gads. Kopējais lappušu skaits. Baltakmens, R. Latvietis un viņa zirgs. Rīga: Valters un Rapa, 2000. 282 lpp. • ja izdevumā netiek uzrādīts autors, tad bibliogrāfisko norādi veido pēc izdevuma nosaukuma. Lielā ilustrētā enciklopēdija. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996. 660 lpp. • ja nosaukumu veido kopnosaukums un pakārtotais nosaukums, tad starp tiem liek punktu un vienu atstarpi. Mednieku stāsti un anekdotes. Barons Minhauzens un citi stāstnieki. Rīga: Jumava, 2000. 229 lpp.

Izmantotie interneta materiāli Interneta materiālu pieraksta forma: • autora uzvārds, vārds vai tā iniciālis, publikācijas nosaukums; • norāde par elektroniskā resursa veidu. Izdošanas vieta, izdevējs, izdošanas gads; • norāde, ka materiāls lasīts internetā, minot datumu, kad tas darīts; • piezīme par publikācijas pieeju internetā. Piemērs: Latvijas augi un sēnes [tiešsaiste]. [Skatīts 01. 10. 2005]. Pieejams: http: //www. latvijas. daba. lv/augi_senes/ Piemērs: Suler, J. The psychology of cyberspace [online]. [Cited 06. 10. 2002]. Available: http: //www. rider. edu/users/suler/psycyber. html

Literatūras avotu noformēšanas paraugi( nav jāuzrāda informācijas veids –grāmata, žurnāls utt. ) • • • 1. Alley, M. The Craft of Scientific Writing. New York: Springer, 1996. 282 p. (grāmata) 2. Broka, K. , Stradiņš, J. , Sleikša, I. , et. al. Electrochemical Oxidation of Several Silylatedcyclic Amines in Acetonitrile. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1992, Nr. 5, 575. – 583. lpp. (žurnāls) 3. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. V. Kaļķa un Ž. Rojas red. Rīga : Elpa 2, 2001. 500 lpp. (grāmata) 4. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95 [tiešsaiste]. –[atsauce 23. 02. 2010. ]. Pieejams: ftp: //ftp. latnet. lv/misc/windows/win 95/info/w 95. txt. (internetresursi) 5. Dukulis, I. , Gultniece, I. , Ivane A. u. c. Datorzinību pamati [tiešsaiste]. Rīga: LIIS, 2001 –[atsauce 18. 02. 2009. ]. Pieejams internetā: http: //www. liis. lv/mspamati. (internetresursi) 6. Eko, U. Kā uzrakstīt diplomdarbu. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 319 lpp. (grāmata) 7. Jaci. Fresenius, W. , Quentin, K. E. , Schneider, W. Water Analysis. Berlin–Heidelberg : Springer Verlag, 1988. 804 p. (grāmata) 8. «Izglītības likums» (konsolidētā versija) [tiešsaiste]. [atsauce 01. 2008. ]. Pieejams Internetā: http: //likumi. lv/doc. php? mode=DOC&id=50759 (internetresursi) 9. Mirsky, A. K. , Jacimirsky, N. T. , Krivova, S. B. Interactions Between Exposure to O 3 and Nutrient Status of Trees. Журнал общей химии, 1992, N 62, с. 916– 921. (žurnāls) 10. Ozoliņš, P. Veterinārmedicīnas fakultāte. No: Latvijas Universitāte divdesmit gados 1919. – 1939. 1. daļa, Rīga : LU, 1939, 505. – 518. lpp. ( raksti grāmatās ) 11. Skudra, A. Failure Mechanics of Composites. In: Handbook of Composites. North Holland Publ. , New York et. al. , 1984, vol. 3. , p. 1– 69. ( raksti grāmatās )

Pielikumi Pielikumus numurē (parasti lapas augšējā labajā stūrī). Pielikumi neietilpst darba lappušu kopējā skaitā. Katram attēlam (tabula, shēma utt. ) ir nosaukums un numurs (pielikumā ir sava numerācijas kārtība). Jāpievieno tikai tie dokumenti: • kas ir patiešām svarīgi un uz kuriem ir atsauces darbā; • arhīva dokumentu un interviju kopijas; • vēstuļu pieraksti; • aptaujas lapas paraugi, anketu apkopojuma tabulas; • fotogrāfijas vai to kopijas; • lielas pārskata tabulas; • kartes. Pielikums apjoms –ne vairāk kā 1/3 no pārējā darba.

Secinājumi un priekšlikumi 1. Šai daļai jābūt īsai, konkrētai. Jācenšas izvairīties no liekvārdības. 2. Tajā atspoguļo darba rezultātu novērtējumu un to atbilstību pētījuma mērķim un uzdevumiem, kā arī darba gaitā radušos patstāvīgos atzinumus. 3. Visbiežāk secinājumus pieņemts veidot par katru nodaļu vai apakšnodaļu, atklājot galveno, kas attiecīgajā nodaļā patstāvīgi izpētīts. 4. Darba beigās ir atsevišķa nodaļa galvenajiem secinājumiem, kur jāveido vismaz 3 secinājumi par teorētisko daļu un 3 – 4 secinājumi par praktisko daļu. 5. Secinājumi jānumurē un katrs jāraksta atsevišķā rindkopā. 6. Secinājums var būt izteikts vairākos teikumos. Ja ir jaunas idejas pētījuma turpināšanai, tad izveido atsevišķu apakšnodaļu– Priekšlikumiem jābalstās uz secinājumiem un jābūt reāli īstenojamiem turpmākajā darbībā.

Priekšaizstāvēšana Prezentācijas saturs Ievads (20% no laika): –Sevis un tēmas pieteikšana(izvēles pamatojums), interesants fakts par tēmas izvēli –darba tēma; darba mērķis; darbā izvirzītie uzdevumi un metodes. Galvenā daļa (60% no laika): –informācija par to, kas izdarīts teorētiskās daļas izstrādē (kādi informācijas avoti ir apskatīti, iespējamais izmantoto informācijas avotu saraksts); Secinājumi (20% no laika): –vai izvēlētā tēma interesanta; –vai nepieciešamas kādas izmaiņas ZPD tēmas formulējumā; –paveicamie darbi; –vai un kāda palīdzība nepieciešama. Atbildes uz komisijas uzdotajiem jautājumiem. Priekšaizstāvēšanas prezentācijas laiks 4 -5 minūtes Par vizuālo prezentāciju sk. http: //www. slideshare. net/r 6 vsk/par-prezentciju

Kopsavilkums nepieciešams darba vērtēšanas komisijai, tas obligāti jāiesniedz kopā ar darbu. Kopsavilkuma apjoms nedrīkst pārsniegt vienu lapaspusi, tas ir plašāks nekā anotācija. Tajā jāietver svarīgākais darbā. Kopsavilkuma struktūra ir: �darba nosaukums, sekcija; �darba autors, darba vadītājs; �tēmas izvēles pamatojums, mērķis, uzdevumi, hipotēze; �pētījuma etapi un darba gaita. Pētījumā izmantotās metodes; �darba apjoms: darbs apkopots …lappusēs, pievienoti …pielikumi; �darba struktūra: ievads, …nodaļas, …apakšnodaļas, secinājumi, izmantotās informācijas avotu saraksts, anotācija, pielikumi; . �darba mērķis, uzdevumi, izvirzītā hipotēze (ja tāda ir); �teorētiskās daļas apraksts ………………………………………………………………………; �praktiskās daļas apraksts ………………………………………………………………………; �pētījuma metodes; �secinājumi (būtiskākie). Kopsavilkums jāiesniedz atsevišķi. Lai būtu drošība, ieteicams tā kopiju ievietot pašā darbā. Kopsavilkums nav iešujams darbā, bet ir uz atsevišķas lapas.

Aizstāvēšana Prezentācijas saturs Ievads (20% no laika): –Sevis un tēmas pieteikšana(izvēles pamatojums), interesants fakts par tēmas izvēli darba tēma; tēmas; darba mērķis; darbā izvirzītie uzdevumi. Galvenā daļa (60% no laika, īpaši pārdomāta, ar koncentrētu izklāstu): –informācija par to, kas izdarīts teorētiskās daļas izstrādē (kādi informācijas avoti ir apskatīti), iespējamais izmantoto informācijas avotu saraksts); –akcents uz praktisko daļu (var pastāstīt interesantāko, sasniegtos rezultātus, informēt par darba procesa grūtībām). Secinājumi (20% no laika): –paši būtiskākie; –maksimāli 4– 5 galvenie secinājumi ja ir Izvirzīta hipotēze–atbilde uz to. Atbildes uz komisijas uzdotajiem jautājumiem. Aizstāvēšanā prezentācijas laiks 5 -6 minūtes Par vizuālo prezentāciju sk. http: //www. slideshare. net/r 6 vsk/par-prezentciju