Zigurds EGLTIS TEHNISKS GRAFIKAS CEVEDIS LVS EN ISO

Zigurds EGLĪTIS TEHNISKĀS GRAFIKAS CEĻVEDIS LVS EN ISO UN BIM STANDARTIEM ATBILSTOŠU RASĒJUMU NOFORMĒJUMS Digitāls mācību līdzeklis demonstrācijai un informatīvām studijām IX daļa ĒKU PARAMETRISKĀ MODELĒŠANA (PARAMETRIC MODELLING OF THE HOUSES)

PRIEKŠVĀRDS 21. g. s. arhitektūrbūvniecībā sevi pieteicis ar pasaules industriāli attīstītāko valstu – ASV, Lielbritānijas, Austrālijas, Somijas un vairāku citu intensīvu pāreju uz BIM sistēmu, kas skaidrojama šādi: a) BIM kā Būvniecības informācijas modelēšana, b) BIM kā Būvju informācijas modelēšana, c) BIM kā Būvniecības informācijas vadība. BIM sistēmas pamatakcents – būvniecībā grafisko dokumentāciju digitalizē maksimālā trīsdimensiju (3 D) grafikas izpildījumā, veicot ar būvobjektu saistīto procesu modelēšanu ar mērķi sasniegt augstākos modelējamā būvobjekta parametrus kā projektēšanas uzdevuma un ieceres, tā arī objekta būvniecības un ekspluatācijas realizācijā. BIM sistēmas dominējošās priekšrocības – pateicoties objektu 3 D grafikas dabiskumam: tiek nodrošināta to vispusīga analītiskā uztvere, novērstas parametru kļūdas, gūta iespēja izdrukāt 3 D objektus u. tml. Didaktiskais līdzeklis izstrādāts nolūkā atbildēt uz jautājumu “Kas ir BIM? ” un iedvesmot arhitektūrbūvniecības studentus krāt zināšanas un 2 prasmes radošam BIM tehnoloģiju pielietojumam darba karjerā.

1. GRAFISKO DOKUMENTU RAKSTUROJUMS 1. 1. Rasējumu 2 D attēlojuma noformējums 1. 2. Rasējumu 3 D attēlojuma noformējums 3

1. 1. RASĒJUMU 2 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 1. 1. Divdimensiju (2 D) attēlojuma izvietojums asīs X, Y, Z Divdimensiju (2 D) grafikā rasējumi tiek veidoti speciālā stāvotnē novietotiem objektiem taisnleņķa jeb tā sauktajā ortogonālajā X, Y, Z koordinātu sistēmā, pēc paralēlās projekcijas principa (skat. TGC, VII daļa 29. , 30. , 31. lp). 2 D rasējumiem lieto arī daļskatus (TGC, VII daļa 32. lp). 4

1. 1. RASĒJUMU 2 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 1. 2. Divdimensiju (2 D) rasējuma 6 pamatskatu izvietojums 5

1. 1. RASĒJUMU 2 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 1. 3. Ēkas divdimensiju (2 D) rasējuma 5 pamatskatu izvietojums Ēkas kā āra objekta rasējumam 2 D attēlojumā izmantojami tikai 5 pamatskati. Apakšskats kā pamatprojekcija ir pielietojams ēku interjera rasējumos, piemēram, griestu plāna attēlojumam. 6

1. 1. RASĒJUMU 2 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 1. 4. Ortogonālo (2 D) šķēlumu izpilde Šķēlums ir figūra, ko iegūst ortogonālo objektu nosacīti šķeļot ar šķēlējplakni un attēlojot tikai šķelto vietu. Šķēlumi pārsvarā tiek izmantoti izteikta garuma objektu profila paskaidrošanai. 7

1. 1. RASĒJUMU 2 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 1. 5. Ortogonāla (2 D) griezuma struktūra Ortogonālā attēlojuma griezums ir figūra, ko veido šķēlums un aiz šķēlējplaknes novietotā objekta daļa. Griezumi kalpo objektu iekšējo (neredzamo) kontūru ilustrācijai. 8

1. 1. RASĒJUMU 2 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 1. 6. Ortogonālo (2 D) griezumu veidi 1. 1. 7. Divdimensiju (2 D) rasējumu pielietojuma nosacījumi 9 2 D rasējumu plašo pielietojumu nodrošina izteiktā priekšrocība

1. 2. RASĒJUMU 3 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 2. 1. Ieskats trīsdimensiju (3 D) attēlojuma pielietojumā Pasaules vadošie prāti arhitektūrbūvniecībā nākuši pie atziņas, ka rasējumu trīsdimensiju (3 D) grafika, pateicoties tās raksturīgajam telpiskuma efektam, ir ļoti viegli uztverama un labi saprotama visām būvprojekta koncepta apspriešanā un būvniecībā iesaistītajām pusēm. Izmantojot rasējumu 3 D attēlojumu, viss būvprocess modelējams dinamikā (izpildes secībā) visās būvobjekta būvniecības stadijās un formās – no būvbedres rakšanas un ēkas pamatu ielikšanas līdz jumta kores vainaga pacelšanai būvniecības noslēgumā, arī demonstrējama procesā ēkas aprīkojuma uzstādīšana, inženiersistēmu izbūve utt. Balstoties uz mūsdienu tehnoloģiju fenomenu, būvju trīsdimensiju rasējumi cita starpā ļauj arī izdrukāt tajos attēlotos 3 D objektus. 21. g. s. maina akcentus. Arhitektūrbūvniecības rasējumu 10 struktūrā arvien nozīmīgāku vietu ieņem būvobjektu trīsdimensiju

1. 2. RASĒJUMU 3 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 2. 2. Būvobjektu 3 D modelēšanas aksonometriskās projekcijas Arhitektūrbūvniecībā atbilstoši BIM sistēmai ēku u. c. būvju 3 D modelēšanai, t. i. , trīsdimensiju attēlojuma konstruēšanai koordinātu sistēmas X, Y, Z asīs (asu izkārtojumu skat. turpinājumā) piemērotas šādas 3 aksonometriskās projekcijas: 1) ortogonālā izometriskā aksonometrija (ortogonālā izometrija); 2) frontālā dimetriskā aksonometrija (frontālā dimetrija); 3) planimetriskā aksonometrija (horizontālā izometrija). Aksonometrisko projekciju izpildījumā jāievēro normās paredzētie nosacījumi un laika gaitā aprobētie kritēriji: a) objektam aksonometrijā ieteicams saglabāt rasējuma orientāciju, b) aksonometrijās pieņemts ilustrēt objekta redzamo daļu, c) objektu iekšējās formas norādei izmantot attēlojuma griezumus, d) objektu izmērus atzīmēt pēc aksonometriskajām asīm. 11

1. 2. RASĒJUMU 3 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 2. 3. Ortogonālā izometriskā aksonometrija Pateicoties aksonometriskā attēlojuma simetriskumam, kas rodas, savēršot 30⁰ leņķī pret projekcijas plakni ortogonālo asu sistēmu un tajā ievietotu objektu, iegūtajā attēlā pietiekami dabiski atspoguļojas objekta reālforma, kas nodrošina tam plašu pielietojumu būvniecībā. Atkarībā no konstrukcijas, lieto labā un kreisā virziena izometriju. 12

1. 2. RASĒJUMU 3 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 2. 4. Koordinātu metodes un aksonometriskā griezuma demonstrācija 13

1. 2. RASĒJUMU 3 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 2. 4. Aksonometriskie griezumi Lai paskaidrotu aksonometrijā attēloto objektu iekšējo formu, lieto griezumus – ceturtdaļgriezumus, pusgriezumus u. tml. 14

1. 2. RASĒJUMA 3 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 2. 5. Rasējumu 2 D un 3 D attēlojuma griezumu salīdzinājums 15

1. 2. RASĒJUMU 3 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 2. 6. Frontālā dimetriskā aksonometrija ir ļoti piemērota ēku sarežģītu frontālu virsmu (piemēram, fasāžu) vai griezumu profilu ilustrācijai, jo tās XOZ plaknē projicējas objekta 2 D ortogonālā attēlojuma forma. Lai saglabātu attēlotā objekta dabiskumu, frontālajā dimetriskajā aksonometrijā objekta platumu, ko atliek uz Y ass, salīdzinājumā ar tā garuma un augstuma izmēriem uz X, Z asīm – samazina divas reizes. 16

1. 2. RASĒJUMU 3 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 2. 7. Planimetriskā aksonometrija Planimetriskajā aksonometrijā, ko parasti lieto horizontālu virsmu ilustrācijai, projekcijas plakne paralēla horizontālai koordinātu plaknei. Objektu attēlojumam planimetrijā var tikt izmantoti divi paveidi: a) normālā planimetriskā projekcija, kad koordinātu asīs saglabā objekta garuma, platuma un augstuma izmērus attiecībā 1 : 1 un b) pazeminātā (saplacinātā) planimetriskā projekcija, kad objekta augstums attiecībā pret tā garumu un platumu tiek samazināts 2 reizes. 17

1. 2. RASĒJUMU 3 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 2. 8. Ēkas jumta plāna apdare perspektīvas konstrukcijai 18

1. 2. RASĒJUMU 3 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 2. 9. Rasējuma kreisā sānskata perspektīva 19

1. 2. RASĒJUMU 3 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 2. 9. Rasējuma labā sānskata perspektīva 20

1. 2. RASĒJUMA 3 D ATTĒLOJUMA NOFORMĒJUMS 1. 2. 10. Ēkas interjera perspektīva 21

2. BŪVNIECĪBAS / BŪVJU INFORMĀCIJAS MODELĒŠANAS (BIM) SISTĒMA 2. 1. BIM sistēmas pamatojums 2. 2. BIM sistēmas akronīmi un termini 22

2. 1. BIM SISTĒMAS PAMATOJUMS 2. 1. 1. BIM sistēmas pirmsākumi BIM idejas pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta 70. gados. BIM evolūcija sākās ar pakāpenisku grafisko dokumentu izstrādi 3 D Auto. CAD grafikā un pāreju uz būvniecības informācijas modelēšanu, kas sākotnēji tika nodeklarēta kā būvju apraksta sistēma (BDS). Koncepts “Būvju informācijas modelis” savu uznācienu pieteica 1992. gadā, bet mūsdienu izpratnē BIM nostiprinājās 2002. gadā. 2. 1. 2. Kas jāsaprot ar BIM? Atbilstoši pasaules vadošo valstu BIM standartiem Būvniecības / Būvju informācijas modelēšana (BIM) skatāma kā būvobjekta fizikālo un funkcionālo augstākā līmeņa parametru (raksturlielumu) ģenerācija formējamajā būviecerē un tālākajā būves esības ilgtspējības ciklā. 23 BIM kardināli maina ne tikai arhitektūrbūvniecības principus,

2. 2. BIM SISTĒMAS AKRONĪMI UN TERMINI 2. 2. 1. BIM sistēmas akronīmi (abreviatūra) Atbilstoši LVS standartam LVS 1052 : 2018 “Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija” saistībā ar grafisko modelēšanu akcentēsim aktuālākos akronīmus: AEC – būvniecības nozare; BEP – BIM īstenošanas plāns; BIM – būvju informācijas modelis, modelēšana, vadība; BOM – materiālu specifikācija; CAD – datorizētā projektēšana; CDE – ar projektu saistīta vienota informācijas vide; EIR – pasūtītāja informācijas prasības; LOD – detalizācijas (izstrādes, noteiktības) līmenis; LCA – objekta dzīves (esības, ilgtspējības) cikla analīze; LOI – informācijas līmenis (daudzums, apjoms); 24

2. 2. BIM SISTĒMAS AKRONĪMI UN TERMINI 2. 2. 2. BIM sistēmas termini Atbilstoši LVS standartam LVS 1052 : 2018 “Būvju informācijas modelēšanas (BIM) terminoloģija” sniedzam izplatītākos terminus: 2 D – divdimensiju jeb ortogonālā grafika; 2 D CAD – divdimensiju datorizēta grafika (projektēšana) 3 D – trīsdimensiju grafika, 3 D modelis (aksonometriskais attēls); 3 D CAD – trīsdimensiju datorizēta grafika (projektēšana); 3 D druka – specializēta 3 D objektu druka; 3 D detalizācija – 3 D modeļa rasējumu struktūrelementu izstrāde; 3 D vizualizācija – modelēto trīsdimensiju objektu atainošana; 3 D lāzerskeneris – specifiska iekārta objekta 25 oriģinālattēlošanai;

2. 2. BIM SISTĒMAS AKRONĪMI UN TERMINI 2. 2. 2. BIM sistēmas termini (turpinājums) 8 D – 3 D modelis, kas satur informāciju par objekta drošību; BIM process – būvprojekta informācijas un resursu vadība; apakšmodelis – vesela 3 D modeļa daļa ar samazinātu apjomu; arhitektūras modelis – ēkas arhitektūras elementu modelis; būvkonstrukciju modelis – būvkonstrukciju objektu modelis; inženiertīklu modelis – inženiertīklu objektu modelis; parametrs – mainīgais ar skaitlisku vai tekstuālu vērtību; parametriskais modelis – būvobjekta parametru uzziņas modelis; savietotais modelis – būvobjekta vienotais modelis; būvlaukuma modelis – būvlaukuma informatīvs modelis; nojaukšanas modelis – modelis objekta demontāžai; BIM specifikācija – BIM modeli paskaidrojošs raksts / tabula; 26

3. BŪVPROJEKTĒŠANA BIM SISTĒMVIDĒ 3. 1. BIM sistēmvides nodrošinājums 3. 2. Būves ilgtspējības cikls 27

3. 1. BIM SISTĒMVIDES NODROŠINĀJUMS 3. 1. 1. BIM sistēmvides intelektuālais nodrošinājums Intelektuāli BIM sistēmvide tiek nodrošināta, balstoties uz šādiem funkcionāliem struktūrelementiem: a) modelēšana kā procesuāla darbība ar mērķi atlasīt, pielaikot, izvērtēt, apkopot, piemērot un digitalizēt informāciju par būvobjekta augstākā līmeņa parametru ģenerāciju un vadību būviecerē (projektā); b) modelēšana kā grafiska darbība nolūkā izveidot būvobjekta 3 D parametrisko modeli ar tālāku tā funkcionalitātes izmantojamību; c) modelēšana kā būvprocesa un tam sekojoša objekta ilgtspējības cikla nodrošinājuma intelektuāli praktiska darbība. 3. 1. 2. BIM sistēmvides tehnoloģiskais nodrošinājums BIM sistēmvides tehnoloģiskajam nodrošinājumam tiek izmantots specializēts, šim procesam piemērots digitālais aprīkojums, piemēram, a) Autodesk BIM 360; 28 b) Revit BIM;

3. 2. BŪVES ILGTSPĒJĪBAS CIKLS 3. 2. 1. Būves ilgtspējības cikla struktūrelementi Būves projektēšanas bloks: a) būvniecības ieceres (projekta) programmas akcepts; b) objekta sadaļu grafiskā modelēšana; c) objekta parametriskā modeļa sastādīšana; d) objekta parametru apstrāde / trīsdimensiju drukāšana; e) būvniecības ieceres (projekta) dokumentācijas izstrāde; Būves būvniecības bloks: a) būvmateriālu un komplektējošo konstrukciju ražošana / sagāde; b) būvlaukuma parametriskā modelēšana / sagatavošana; c) ēkas būvniecība; Būves ekspluatācijas bloks: a) apbūves teritorijas labiekārtošana; b) ēkas ekspluatācija un uzturēšana (apsaimniekošana); c) objekta atjaunošana vai nojaukšana. 29

3. 2. BŪVES ILGTSPĒJĪBAS CIKLS 3. 2. 2. Būves projektēšanas bloks Būves projektēšanas blokā ietilpst: a) būvieceres programmas akcepts (ieceres uzdevuma noteikšana, darba programmas pieņemšana, ieceres materiālu digitalizācija); b) objekta sadaļu grafiskā modelēšana (balstoties uz būvieceres apstiprinātajiem materiāliem, tiek realizēta būves apakšmodeļu izveide būvobjekta parametriskā modeļa sastādīšanai); c) objekta parametriskā modeļa sastādīšana (projektējamā objekta parametriskais modelis veidojas no piestādīto apakšmodeļu datiem); d) būvobjekta parametru apstrāde / maketu drukāšana (parametru analīzē izvērtē, salīdzina, aprēķina, pielāgo un pieņem būvniecības procesa realizācijai nepieciešamo informācijas apjomu); e) būvieceres dokumentācijas izstrāde (būvieceres parametriskā modeļa kompleksas (4 kārtu) detalizācijas rezultāta 2 D grafikā izpildīti darba rasējumi, konstrukcijas analīzes / ekonomisko aprēķinu tabulas, 30 paskaidrojumu raksti, tāmes u. c. ar būvieceri saistītie dokumenti).

3. 2. BŪVES ILGTSPĒJĪBAS CIKLS 3. 2. 3. Būves būvniecības bloks Būves būvniecības bloku veido: a) būvmateriālu un komplektējošo konstrukciju ražošana / sagāde (operatīvai ēkas būvniecībai grafikā jānodrošina pilns būvmateriālu un komplektējošo konstrukciju apjoms); b) būvlaukuma sagatavošana (norit pēc būvlaukuma moduļa); c) ēkas būvniecība (visam paredzētajam jābūt grafikā un līmenī). 3. 2. 4. Būves ekspluatācijas bloks Būves ekspluatācijas blokā ietilpst: a) apbūves teritorijas labiekārtošana (ēkas ekspluatācijai nodoto teritoriju labiekārto saskaņā ar apbūves teritorijas plāna modeli); b) ēkas ekspluatācija un uzturēšana (atbilstoši apsaimniekošanas modelim saskaņā ar pieņemtajiem priekšrakstiem un normatīvajiem dokumentiem); 31 c) objekta atjaunošana vai nojaukšana (ja esošās ēkas

4. ĒKAS PARAMETRISKAIS MODELIS 4. 1. Ēkas parametriskā modeļa sastādīšana 4. 2. Ēkas parametriskā modeļa detalizācija 32

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 1. Vispārēji norādījumi Kā jau atzīmēts iepriekš, ēkas parametriskais modelis ir šīs būves aksonometriskais, t. i. , trīsdimensiju attēlojums pilnā komplektācijā ar informācijas apjomu būvniecības un tai sekojošas ēkas ekspluatācijas un uzturēšanas, t. i. , apsaimniekošanas nodrošinājumu. Šajā sakarībā jāpaskaidro – ēkas perspektīva, kura nav atveidota specializētā programmatūrā, bet ir rasēta roku tehnikā vai datorgrafikā, kas nenodrošina precīzu attēlotā objekta izmēru vai ar to saistīto citu raksturlielumu nolasīšanu, nevar būt uzskatīta par attēlotā būvobjekta parametrisko modeli. Funkcionāli tā izmantojama ilustrācijai. Būvobjekta parametriskais modelis tikai nelielām, vienkāršotām ēkām var tikt apvienots vienā attēlā. Biežāk, it īpaši izglītības iestāžu studiju procesos, ēkas parametrisko modeli komplektē no atsevišķiem starpmodeļiem: arhitektūras, pamatu, pārsegumu, kāpņutelpu, jumta, būvkonstrukciju, inženiertīklu u. c. Tajos uzdotajai informācijai pilnībā jāatspoguļo būvobjekta parametri, kurus iespējams detalizēti nolasīt pēc 33 sastādītā 3 D kopmodeļa.

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 2. Ēkas arhitektūras modelis (1. solis) Ēkas arhitektūras modelim vēlams izmantot ortogonālo izometriju SW Isometric (kreisās vertikālās jeb rietumu W skaldnes izometriju). Ievērojot būviecerē saskaņotos ēkas raksturlielumus, ieteicams 2 D grafikā vispirms izveidot ēkas plāna asu tīklu, kas būs lieti noderīgs arī darba rasējumu sagatavošanā turpmākajā detalizācijas procesā. 34

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 2. Ēkas arhitektūras modelis (2. solis) Tālāk 2 D grafikā noformētais būves asu tīkls jāiekomponē SW izometriskās projekcijas XOY plaknē, nodrošinot izmēru izkārtojuma atbilstību LBN 202 – 18 noteiktajām LVS EN ISO standartprasībām. 35

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 2. Ēkas arhitektūras modelis (3. solis) Tālākajā parametriskās modelēšanas gaitā saskaņā ar būvniecības ieceri jāizveido aplūkojamās ēkas arhitektūras modeļa izometriskā SW projekcija, kas noteiks galveno virzību parametriskajā modelēšanā. 36

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 2. Ēkas arhitektūras modelis (tālāk izpildes secība netiek numurēta) Būvniecības ieceres analītiskajā procesā tiek izteikta ideja ēkai samazināt jumta slīpumu, padarot to pievilcīgāku apbūves ainavai. 37

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀMODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 2. Dzīvojamās ēkas ekspluatācijai virzītais arhitektūras modelis BIM procesā, paplašinot būves funkcionalitāti, izdarītas izmaiņas logiem, terasei, dūmeņiem, lievenim (piedāvāt modeļa krāsojumu). 38

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 3. Ēkas pamatu mezgla modelis uzkonstruēts frontālajā dimetriskajā aksonometrijā. Tā saistītie parametri uzdoti verbāli. 39

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 4. Ēkas bēniņu pārseguma / jumta mezgla modelis Ēkas bēniņu pārseguma / jumta konstrukcijas mezgla modelis ir izveidots frontālajā dimetrijā. Raksturlielumi uzdoti verbāli. 40

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 6. Ražošanas ēkas parametriskā modeļa sastādīšana Ražošanas ēkas parametriskā modeļa konstrukciju vēlams sākt līdzīgi kā dzīvojamajai ēkai – ar plāna izveidi 2 D grafikā. 41

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 6. Ražošanas ēkas parametriskā modeļa sastādīšana Aktivizējot SW izometrisko projekciju, ražošanas ēkas ortogonālo plānu ievieto (pagriež) sistēmas XOY plaknē. 42

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 6. Ražošanas ēkas pamatu parametriskā modeļa fragments Ražošanas ēkas kolonnu pamatu izvietojuma modeļa ilustratīvs fragments ir izpildīts planimetriskajā projekcijā, kuras neaizvietojama priekšrocība – 3 D attēlā XOY plaknē saglabājas taisnais leņķis. 43

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 6. Ražošanas ēkas parametriskā modeļa sastādīšana Rasējumiem pievienojam ražošanas ēkas arhitektūras modeli, t. i. , ražošanas ēkas eksterjera izometrisko aksonometriju. 44

4. 1. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA SASTĀDĪŠANA 4. 1. 6. Ražošanas ēkas parametriskā modeļa sastādīšana Ražošanas ēkas interjera (griestu / jumta konstrukcijas) parametru nolasīšanai parametriskā modeļa sastāvs papildināts ar ēkas karkasa (rāmja “frame”) rasējumu. 45

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 1. Parametriskā modeļa detalizācijas nostādne Kā saprotams no iepriekš norādītā, būvniecības ieceres realizācija BIM sistēmā, t. i. , būvprojektēšana sākas ar būvobjekta parametriskā modeļa sastādīšanu, kas strukturāli veidojas kā projektējamās būves 3 D sistēmā izstrādāti grafiski materiāli ar nolasāmiem parametriem. Būvieceres virzības tālākā gaitā tiek veikta parametriskā modeļa detalizācija, t. i. , mērķtiecīga modelētās būvelementu struktūras un funkcionalitātes analīze ar mērķi sagatavot darba rasējumus un tiem pakārtoto grafisko dokumentāciju iecerei sekojošam ēkas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas nodrošinājumam sekojošā secībā: 1. detalizējamās būves konstrukcijas un funkcionalitātes analīze; 2. detalizācijas bloku segregācija (apkopošana kārtās / pakāpēs); 46 3. objekta parametru nolasīšana / neuzdoto lielumu uzmērīšana;

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 2. Parametriskā modeļa detalizācijas norise Parametriskā modeļa detalizācija tāpat kā tā sastādīšana nav tikai arhitektu prerogatīva, tas ir profesionāļu komandas darbs, ko veic BIM vadītāja koordinētā darba komanda: vadošais arhitekts, ēkas profila arhitekti, būvinženieri, arhitekta un būvinženiera palīgi, noformētāji (dizaineri), tehniķi, ekonomisti, tāmētāji, datorspeciālisti u. tml. Ņemot vērā būvprojekta grafisko dokumentu izstrādes / aprites digitālo nodrošinājumu un normatīvo datu bāzi, parametriskā modeļa, kas izveidots 3 D grafikā, detalizācijā ar nelieliem izņēmumiem pāriet uz divdimensiju (2 D) grafiku. Parametriskā modeļa detalizācijas process saiknē ar izdrukātajiem 3 D maketiem ir jānodrošina atbilstoši būvieceres grafisko dokumentu struktūrai un nozīmīguma pakāpei sekojošā secībā (kārtās): 1. kārta: Ēkas kopskata rasējumi, shēmas un shematiskie rasējumi; 2. kārta: Ēkas fragmentu, mezglu, interjera / eksterjera rasējumi; 3. kārta: Būvkonstrukciju shēmas, kopsalikuma / mezglu 47 rasējumi;

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 3. Ēkas parametriskā modeļa detalizācijas I kārta – Kopskata rasējumu, shēmu un shematisko rasējumu izstrāde 1. Ēkas kopskata rasējumi: a) plāni, t. i. , ēkas dažāda līmeņa horizontālprojekcijas – skati (jumta plāns, spāru plāns) / horizontālgriezumi (pamatu plāns, pagraba pārseguma plāns, grīdas plāns, stāva plāns u. tml. ); b) ēkas vertikālgriezumi – garengriezumi (šķēlējplakne paralēla rasējuma projekcijas plaknei) / šķērsgriezumi (šķēlējplakne izvietojas perpendikulāri rasējuma projekcijas plaknei); c) fasāžu rasējumi – ēkas fasāžu konstruktīvie rasējumi, kuriem jābūt nokomplektētiem ar parametriem būvniecības procesam un ēkas fasāžu arhitektoniskie rasējumi ēkas vizualizācijai. 2. Ēkas inženiertehnisko, elektrotehnisko tīklu u. c. ēku strukturālo elementu shēmas un shematiskie rasējumi. Pie šīs grupas rasējumiem pieskaitāmi arī profilēku karkasu shēmas un shematiskie 48

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 4. Detalizācijas I kārta: Dzīvojamās ēkas stāva plāns Ēku kopskata rasējumu grupā plāni uzskatāmi par dominējošiem rasējumiem. Pievienojam dzīvojamās ēkas 1. stāva plāna rasējumu. 49

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 4. Detalizācijas I kārta: Ražošanas ēkas pamatu plāns Detalizācijas I kārtas dokumentācijai kā kopskata rasējums uzdots aplūkotās ražošanas ēkas detalizācijas produkts – pamatu plāns.

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 5. Ēkas parametriskā modeļa detalizācijas II kārta – Ēkas fragmentu, mezglu un interjera / eksterjera rasējumi Ņemot vērā nosacījumu, ka ēku kopskata rasējumos būvi attēlo lielā samazinājumā un izmanto virkni vienkāršojumu un pieņēmumu, būvniecības ieceres dokumentācijā tiek paredzēti fragmentu un mezglu rasējumi, kuri ilustrē tikai kādu iepriekš iezīmētu pamatrasējuma daļu, tā sauktā rasējuma iznestā elementa izpildījumā, daudz lielākā mērogā, nodrošinot uzrasētā objekta detalizētāku (skaidrāku) atveidojumu. Šajā iznesto elementu grupā par fragmentiem uzskata kopskata rasējumu ierobežotus laukumus, kur mezgli jāsaprot kā attēlotā objekta atsevišķas konstruktīvas vietas. Pie interjera / eksterjera rasējumiem attiecināmi sienu un pamatu izklājumi, grīdu un griestu plāni. Īpašs interjera rasējumu paveids ir sienu vai tām analogu būves elementu kanālu izklājumi un plāni. 51

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 6. Detalizācijas II kārta: Dzīvojamās ēkas pamatu mezgla rasējums Detalizācijas ilustrācijai sniegts dzīvojamās ēkas pamatu (pagraba sienas) griezuma mezgla 2 – 2 rasējums. 52

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 6. Detalizācijas II kārta: Dzīvojamās ēkas interjera rasējums Tā kā detalizācijas procesā iespējama arī jaunu ideju realizācija, piedāvājam no realitātes atšķirīga interjera sienas izklājuma rasējumu.

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 7. Ēkas parametriskā modeļa detalizācijas III kārta: Būvkonstrukciju shēmas, kopsalikuma / mezglu rasējumi Parametriskā modeļa detalizācijas III kārtā pilnībā jānodrošina būvkonstrukciju attēlojuma dokumentācijas noformējums – shēmas kā karkasi, shēmas kā būvelementu izvietojums, kopsalikuma / mezglu / fragmentu rasējumi. 4. 2. 8. Detalizācijas III kārta: Kopnes shēma Kā III kārtas detalizācijas piemērs piedāvāta ēkas kopnes shēma ar iezīmētu X mezglu, kura noformējums būs skatāms turpinājumā. 54

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 9. Detalizācijas III kārta: Kopnes mezgla rasējums Sniedzam ražošanas ēkas kopnes (jumta spāres) shēmā iezīmētā X mezgla kopsalikuma rasējumu, kuru veido savstarpēji savienotas 8 koka kopnes detaļas (pozīcijas 8. . . 12). Detalizācijas procesa tālākai ilustrācijai izmantosim konstrukcijas elementu “Balsts” (pozīcija 10). 55

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 10. Ēkas parametriskā modeļa detalizācijas IV kārta: Būvkonstrukciju elementu (kopsalikuma vienību) / detaļu rasējumi Ēkas parametriskā modeļa detalizācijas process tiek noslēgts ar būvkonstrukciju elementu (kopsalikuma vienības, kas tālākajā darbībā atsevišķās sastāvdaļās nesadalās, kā specifiski pamatu bloki, pamatu bloku pēdas, paneļi u. tml. ēku strukturējuma ražojumi) rasējumiem, kuru izpildē jāvadās pēc detaļu rasējumu noformējuma standartu prasībām, nepieciešamības gadījumā rasējumā uzdotajiem izmēriem pievienojot robežnovirzes (pielaides), norādot objekta virsmu formas un novietojuma robežnovirzes, virsmu raupjuma zīmes (metāliskām detaļām) utt. Detalizācijā jāievēro: Ja būvkonstrukcijas strukturālā veidojuma elementi ir standartizēti, kā bultskrūves, uzgriežņi, paplāksnes u. c. vai nopērkami tirdzniecības tīklā, kā unificēti pamatu bloki, pārsegumu paneļi u. tml. , detalizācijai tos nepakļauj un darba 56

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 11. Detalizācijas IV kārta: Kopnes detaļas konstruktīvais rasējums Kā detalizācijas piemērs aplūkots ražošanas ēkas jumta kopnes centrālās detaļas “Balsts” (Poz. 10) rasējums individuālajai ražošanai. 57

4. 2. ĒKAS PARAMETRISKĀ MODEĻA DETALIZĀCIJA 4. 2. 12. Detalizācijas IV kārta: Kopnes detaļas nosacītais rasējums Detalizācijas piemēram kalpo ražošanas ēkas jumta kopnes detaļas “Balsts” (Poz. 10) nosacītais rasējums, kas piemērojams lielražošanai. 58

SECINĀJUMI A. BIM sistēmas ieguvumi BIM sistēmā saskatāma virkne pozitīvu ieguvumu: • tiek nodrošināts augsts būvju demonstrācijas līmenis (BIM modeļi un maketi padara būvieceri ne tikai saprotamu, bet arī labi pārskatāmu, dabisku), kas pozitīvi ietekmē būvniecības kvalitatīvos rādītājus; • paaugstinātā grafisko dokumentu izpratne novērš kļūdu iespējamību; • ēku informācijas modelēšana ievērojami saīsina būvniecības ieceres dokumentu izstrādes laiku; • datu digitalizācija nodrošina unificētu pieeju rasējumu detalizācijā; • noorganizēta vienota, centralizēta procesa un izpildītāju vadība; • BIM sistēma aptver visu būves esības ilgtspējības ciklu. B. BIM sistēmas problemātika BIM sistēmā var izpausties arī problemātiskas tendences: • atsevišķos gadījumos iespējamas grūtības ar 3 D grafiku; • nozarē strādājošajiem jāpaplašina digitālo prasmju arsenāls; • BIM tehnoloģiskajam nodrošinājumam nepieciešami papildu resursi. Piezīme: Ja parādās neuzticība BIM programmatūrai, konstrukciju

LITERATŪRA Z. Eglītis. Tehniskās grafikas ceļvedis. 6 daļas. R. , 2001. – 2009. Z. Eglītis. Tehniskās grafikas ceļvedis. 2 daļas DF. RCK 2010. – 2019. J. Auzukalns u. c. Tēlotāja ģeometrija. RTU. R. , 2008. J. Auzukalns u. c. Būvgrafika. RTU. R. , 2007. A. Posvjanskis. Tēlotāja ģeometrija. R. , 1972. J. Čukurs u. c. Inženiergrafika. R. , 2004. Z. Eglītis. Tehniskā rasēšana. R. , 1975. F. Watts, Rule John T. Descriptive Geometry. US, 2011. N. Meuser. Architectural Drawings (Manual). UK, 2013. B. Bielefeld (Ed). Architectural Presentation. Print. in Germany. 2014. J. Jimenez. Le dessin d’architecture d’interier. French Edition. 2011. LVS 1052 : 2018 “Būvju informācijas modelēšanas terminoloģija”. EN ISO 29481 – 2 : 2012 Building information models. ISO 29481 – 1 : 2010 Building information modelling (Manual). D. Shepherd. The BIM Management Handbook. RIBA. 2016. LVS EN ISO būvstandarti, LBN, arh. / būvniecības interneta materiāli