Zemes un zivju resursi Zemes resursi Zeme ir

Zemes un zivju resursi

Zemes resursi Zeme ir viens no dabas pamatresursiem. Sauszeme aizņem 149 miljonus km 2. Taču ne visa sauszeme ir pieejama saimnieciskajai izmantošanai. Daļu no tās aizņem augsti kalni, meži, tuksneši, mitrāji un ledāji, kur intensīva cilvēka saimnieciskā darbība ir ierobežota.

Sauszeme jeb zeme kā dabas resurss ir visa zemes platība, kas nav klāta ar okeāniem un jūrām. Pasaules zemes fondu veido trīs aptuveni vienādas daļas – lauksaimniecībā izmantojamās zemes - 37, 1% , meži – 31, 7 % un pārējās zemes – 31, 2 %.

Lauksaimniecībā izmantojama zeme

Lauksaimniecībā izmantojamas zemes reģionāls skatījums

Nozīmīgāks rādītājs par kopējo zemes fonda lielumu ir nodrošinājums ar zemes resursiem – rāda, cik hektāru sauszemes vidēji ir vienam iedzīvotājam. Vislabāk ar zemes resursiem ir nodrošināta lielā, bet mazapdzīvota Austrālija – 30 ha/cilv. , bet vissliktāk – Azija – 0, 8 ha/cilv. Vienam cilvēkam pasaulē ir tikai 0, 2 ha aramzemju.

Kanādā aramzemes ir 1, 53 ha/cilv. , Krievijā – 0, 88 ha/cilv. , ASV – 0, 67 ha/cilv. , turpretī Japānā – tikai 0, 03 ha/cilv. , Eģiptē – 0, 05 ha/cilv. , Bangladešā un Vjetnamā – 0, 07 ha/cilv.

Zemes resursu struktūra nepārtraukti mainās. To ietekmē gan globālās klimata izmaiņas, gan cilvēka darbība. Piemēram, Eiropā ir pieaugusi mežu platība, bet samazinājusies aramzemju un ganību platība. Aizvien lielākas teritorijas aizņem pilsētas, plašāks kļūst Sahāras tuksnesis, notiek augsnes piesārņošana un degradācija.

Zivju resursi Okeānu un saldūdeņu bioloģiskos resursus – zivis, moluskus, vaļus, ūdensaugus – cilvēki ir izmantojuši jau izsenis. Tas vienmēr ir bijis nozīmīgs pārtikas, vēlāk arī rūpniecības izejvielu avots, un šie resursi cilvēkiem šķita neierobežoti. Arī mūsdienās vairāk nekā 2, 5 miljardiem cilvēku, īpaši Azijā, zivis un citi jūras produkti ir būtiska ikdienas maltītes sastāvdaļa.

No 1950. līdz 1997. gadam zivju nozveja pasaulē palielinājās piecas reizes, taču turpmākajos gados tā vairs nepieauga, gluži otrādi – 10 gados (1993 – 2003) tā ir samazinājusies par 13% , šādu nozvejas kritumu var skaidrot ar resursu izsīkumu, jo zvejas flotes tehniskais aprīkojums šajā laikā ir būtiski modernizējas.

2005. g. pasaulē nozvejoja vairāk nekā 90 milj. t zivju un vēl 30 milj. t zivju nozvejoja nelegāli. Liela problēma ir arī tā sauktā pārzveja – nozvejas kvotai neatbilstoša lieluma vai sugas zivis.

Zivju resursi tiek izsmelti, pārzvejoti, un zivju populācijas ir tiktāl izsīkušas, kā tiem draud iznīcība. Valstis ar lielāko kopējo nozveju.

Pasaules okeānā zvejo apmēram 400 zivju sugas. Vairāk apdraudēta ir zilā tunzivs, zobenzivs un paltuss – pēdējo 50 gadu laikā to krājumi ir sarukuši par 90%.

Marikultūra ir jūras organismu kutivēšana komerciāliem mērķim viņu dabiskajā vidē. Lielākās marikultūras audzētājas ir Azijas valstis – Ķīna, Indija, Vjetnama, Indonēzija, Bangladeša, Japāna. Galvenie Pasaules Okeāna nozvejas Rajoni.

Katru gadu pasaulē patērē vairāk nekā 100 milj. t zivju u. c. jūras produktu, visvairāk – Ķīnā – 43 milj. t , Japānā – 9 milj. t , ASV – 8 milj. t.

http: //images. yandex. ru/yandsearch? text=%D 1%81%D 0%BA%D 1%83%D 0% BC%D 0%B 1%D 1%80%D 0%B 8%D 1%8 F http: //www. google. lv/images? hl=ru&q=%D 1%80%D 0%BA%D 0%B 8 &um=1&ie=UTF-8&source=og&sa=N&tab=wi&biw=1259&bih=797 http: //www. youtube. com/watch? v=Tf. E 261 soi. WM&feature=player_emb edded Daba - ir bezgalīga sfēra, kuras centrs ir visur. Paldies par uzmanību