Vides problmas Rgas brvostas teritorij Askolds Kavi Rgas
Vides problēmas Rīgas brīvostas teritorijā Askolds Kļaviņš Rīgas domes Vides departamenta direktors 03. 06. 2008.
Rīgas Brīvostas attīstību noteicošie normatīvie akti Uz RBO attiecas visi vides un dabas aizsardzības normatīvie akti: • Rīgas brīvostas attīstības programma 1996. -2010. gadam. • Rīgas attīstības plāns 1995. -2005. gadam, (Rīgas attīstības plāns 2006. -2018. gadam). • Aizsargjoslu likums u. c. Specifiskas prasības vides jomā skar atkritumu un ķīmisko vielu apsaimniekošanu: • Likums par ostām u. c.
Rīgas brīvostas attīstības programma • Rīgas brīvostas attīstības programma 1996. -2010. gadam. • Rīgas brīvostas attīstības programma 2002. -2015. gadam (izstrādāta un apstiprināta Ostu padomē), Saskaņā ar LR likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ir nepieciešams izstrādāt SIVN un Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis 10. 08. 2004. lēmumu Nr. 2 par SIVN nepieciešamību jaunizstrādātajai ostas attīstības programmai (SIVN nav vēl izstrādāts).
Rīgas attīstības plāns 1995. -2005. gadam 2008. gada 17. janvārī stājies spēkā Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2007 -11 -03 „Par Rīgas teritorijas plānojuma daļas 2006. – 2018. gadam, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam”, kurā pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. – 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1. Atzīt Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam daļu, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža, tas ir, 2006. gada 4. janvāra. 2. Noteikt, ka Ministru kabineta 2006. gada 22. augusta noteikumos Nr. 690 „Noteikumi par Rīgas brīvostas teritorijas noteikšanu” noteiktajās Rīgas brīvostas robežās ir spēkā Rīgas attīstības plāns 1995. – 2005. gadam un attiecīgie Rīgas pilsētas apbūves noteikumi. Problēma: Rīgas attīstības plāns 1995. -2005. gadam neatbilst reālajai / pašreizējai situācijai ( dabas pamatnes teritorijās ir noliktavas)
Aizsargjoslu likums 01. 04. 2008. stājās spēkā Aizsargjoslu likuma grozījumi, kura 37. panta 41 punkts nosaka, ka “ostu applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, izņemot hidrotehniskās būves, piestātnes, infrastruktūras, inženierkomunikācijas un citas ar ostu darbību saistītās būves un veikt minētajām būvēm nepieciešamo teritorijas uzbēršanu, arī esošo būvju renovāciju, ja šādas darbības nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un ir ievērotas normatīvo aktu prasības, arī prasības, kas noteiktas attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu”. Problēma: 1. Nav izstrādāta aizsargjoslu noteikšanas metodika atbilstoši Aizsargjoslu likuma 01. 04. 2008. grozījumiem, kas kavē noteikt aizsargjoslas. 2. Rīgas Brīvostas teritorijā nav noteiktas applūstošās teritorijas.
Rekomendācijas izstrādājot Rīgas Brīvostas attīstības plānu • • • Jāizvērtē ostas teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu atbilstoši reālajai situācijai. Jāizvērtē ostas attīstības ietekmi uz applūstošajām teritorijām. Brīvostas attīstības plānā ietverams izvērtējums par ostas darbības ietekmi uz ostai pieguļošajām Rīgas pilsētas teritorijām, arī NATURA 2000 teritorijām. Rīgas brīvostas plānā jāietver rekomendācijas jaunu transporta maģistrāļu būvniecībai un citi risinājumi, kas nodrošina normatīvajos aktos noteikto gaisa kvalitātes, trokšņu un vibrācijas robežlielumu ievērošanu un avāriju risku novēršanu vai samazināšanu Rīgas pilsētā. Rīgas brīvostas attīstības plānā jāietver risinājumi kultūras pieminekļa “Komētforts” aizsardzības un pieejamības nodrošināšanai, kā arī fortifikācijas būvju aizsardzībai Mangaļsalā. Jāizvērtē ostas ietekme uz Rīgas jūras līci un iespējamie riski.
Aizsargājamās teritorijas Rīgas brīvostas teritorijā n n n Krēmeru dabas liegums Daļa no dabas parka “Piejūra” teritorijas – Mīlestības saliņa Nozīmīgi biotopi, saskaņā ar 2006. gada inventarizāciju n Putniem nozīmīgi biotopi Bezmugurkaulniekiem nozīmīgi biotopi Veģetācijai nozīmīgi biotopi Mežaudžu atslēgas biotopi n Mikroliegumi n n n
Aizsargājamās teritorijas, kuras skar Rīgas brīvostas teritoriju n n n n Daļa no dabas parka “Piejūra” teritorijas Nozīmīgi biotopi, saskaņā ar 2006. gada inventarizāciju Putniem nozīmīgi biotopi Bezmugurkaulniekiem nozīmīgi biotopi Veģetācijai nozīmīgi biotopi Mežaudžu atslēgas biotopi Vecdaugavas dabas liegums Daugavgrīvas dabas lieguma zona
Apzīmējumi
Īpaši aizsargājamās teritorijas, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā un tai pieguļošajās teritorijās raksturojas ar lielu dabas daudzveidību un dažādām aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, gan Eiropas, gan Latvijas, gan Rīgas nozīmes. Sastopamas tādas aizsargājamas sugas kā: Grieze (crex ) - Eiropas nozīmes, Lielais dumpis (betaurus stellaris) - Eiropas nozīmes, Somzīlīte (remiz pendulins) – Latvijas nozīmes, Niedru lija (circum aeruginosus) - Eiropas nozīmes, Stepes čipste (Anthus campestris) Lielais ķīris (Larus ridibundus) – Latvijas nozīmes, spožā skrejvabole (carabus mirtens) – Rīgas nozīmes, čemurziežu dižtauriņš (papilion mahaon) – Rīgas nozīmes, brūnais varžkrupis (Pelobates fuscus) – Latvijas nozīmes, cekulainā pundurgliemene (musculium lacustre) , kāpu vilkzirneklis (Arctosa cinerea ) – Latvijas nozīmes, vairāk kā 59 skrejvaboļu sugas, aizsargājami priežu mežaudžu atslēgbiotopi, vairāk kā 10 Rīgas nozīmes aizsargājamas sūnu sugas (piem. , barbilophoria barbata) u. c.
Potenciālās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Lielo ķīru Larus ridibundus ligzdošanas vietas Rīgā 2003. gadā Lielais ķīris - Latvijas nozīmes īpaši aizsargājama suga
Krievu sala
Žurku sala
Žurku sala Krievu sala Jumstiņu gladiola
Jumstiņu gladiola Latvijas nozīmes aizsargājama suga
Likumdošanas normatīvie akti attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām n Likumi: n n “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” “Sugu un biotopu aizsardzības likums” n Ministru kabineta noteikumi: n MK noteikumi Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. MK noteikumi Nr. 204 “dabas parka “Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ”. MK noteikumi Nr. 455 “Kārtība kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (Natura 2000) ”. MK noteikumi Nr. 153 “Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu” MK noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” MK noteikumi Nr. 421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” MK noteikumi nr. 157 “Kārtība kādā veicams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums n n n n
Darbi, ko Vides departaments veic katru gadu Plānotie: n n n Atkritumu vākšana ĪADT Labiekārtojuma veidošana un esošā labiekārtojuma uzturēšana Pļavu un niedrāju pļaušana Krūmāju ierobežošana Zīmes, stendi
Robežzīmes
Problēmas n n Aizsargājamām dabas teritorijām nav administrācijas Netiek ievērotas normatīvajos aktos aizliegtās darbības
Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas Rīgas brīvostas teritorijā n n piesārņotās teritorijas- satur piesārņojošas vielas (piemēram: naftas produkti, skābes u. c. ) potenciāli piesārņotās vietas - pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas Komersantu teritorijas, kas ir piesārņotas vai potenciāli piesārņotas un atrodas Rīgas brīvostas teritorijā ir 27, no kurām 25 teritorijas ir piesārņotas un 2 potenciāli piesārņotas Problēmas: Neveicot teritoriju attīrīšanu no piesārņojošām vielām iespējams apdraudējums, ka tiks piesārņotas teritorijas, kas nav piesārņotas. Problēmas risinājums: Komersantiem turpināt vai uzsākt savu teritoriju attīrīšanu, ja pārsniegti C robežlielumi saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” un Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumu Nr. 804 “Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem” prasībām.
Virszemes un pazemes ūdens kvalitāte • • Pazemes ūdeņi ir viens no nozīmīgākajiem vides kvalitātes indikātoriem. Pazemes ūdeņu funkcija : – Ekspluatācijas urbumi (ūdens ieguve) – Monitoringa urbumi (ilgadēji novērojumi) Komersantu teritorijās, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā ir 27 urbumi, no kuriem 21 ir ekspluatācijas urbumi, ko izmanto ūdens apgādei un 6 neizmanto Problēma • Rīgas brīvostas attīstības plānā, paredzot centralizētu ūdensapgādi, daudzi komersanti, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā varētu atteikties no saviem urbumiem Problēmas risinājums • atstāt ūdensapgādes urbumus rezervē un atbilstoši uzturēt un aizsargāt tos (aizsargjoslu nodrošināšana), lai avārijas situācijā varētu tos izmantot
Paaugstinātas bīstamības objekti Rīgas brīvostas teritorijā • Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 18 septembra noteikumu Nr. 626 “Noteikumi par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai ” prasībām paaugstinātas bīstamības objekti ir iedalīti šādās bīstamības grupās: • • • Valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti Reģionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti Vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti Paaugstinātas bīstamības objekti, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā ir 18, no kuriem 7 ir valsts nozīmes bīstamības objekti un 5 reģionālas nozīmes bīstamības objekti un 9 vietējas nozīmes bīstamības objekti Problēma: Rīgas brīvostas teritorijā nav veikta zonēšana pēc komersantu darbības veida (atbilstoši ķīmisko vielu mijiedarbības un savietojamības principam, kas var palielināt avāriju varbūtību un radīt vai pastiprināt domino efektu) Problēmas risinājums: Rīgas brīvostas attīstības plānā būtu vēlams veikt zonēšanu atbilstoši darbības veidam (piemēram, kokmateriālu, minerālvielu novietnes, naftas produktu termināļi)
Ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums (“Daugavas projekts”)
Hidrogrāfiskais tīkls un monitoringa stacijas (“Daugavas projekts”)
Rīgas brīvostas darbības radītās gaisa piesārņojuma problēmas
Rīgas brīvostas darbības radītās gaisa piesārņojuma problēmas Viena no piesārņojošām vielām, kuras koncentrācijas Rīgā pārsniedz robežlielumus ir cietās daļiņas (putekļi) PM 10. Nozīmīgas cieto daļiņu emisijas apkārtējā gaisā nonāk arī no saimnieciskās darbības Rīgas Brīvostas teritorijā. Saskaņā ar Rīgas brīvostas 2006. gada vides pārskatu pēc apjoma nozīmīgākais kravu veids, kura pārkraušanas apjomi turpina pieaugt, ir beramkravas. Savukārt beramkravu uzglabāšana un pārkraušana vairumā gadījumu ir saistīta ar ievērojamām cieto daļiņu (putekļu) PM 10 emisijām, kuras pie pašreiz izmantotajām tehnoloģijām ir neiespējami novērst un sarežģīti jūtami samazināt.
Rīgas brīvostas darbības radītās gaisa piesārņojuma problēmas Cieto daļiņu koncentrācijas ostā un tās tuvumā palielina arī: • ostas teritorijā strādājošās sadedzināšanas iekārtas, • transportlīdzekļi un mehānismi, kas tiek izmantoti kravu pārkraušanā, • autotransports un dzelzceļš, kas nodrošina kravas operācijas ostā, • kuģi, kas pārvietojas pa Daugavu, un pārkraušanas operāciju laikā atrodas piestātnēs.
Rīgas brīvostas darbības radītās gaisa piesārņojuma problēmas Rezultātā 2007. gadā jau reģistrēti pirmie precedenti, kad Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, ievērojot likuma „Par piesārņojumu” 14. panta 1. daļas prasības, jāatsaka uzņēmējiem atļauju izsniegšana piesārņojošās darbības uzsākšanai ostas teritorijā, jo sagaidāmās putekļu koncentrācijas kopā ar esošo piesārņojuma fonu pārsniedz robežlielumus.
Rīgas brīvostas darbības radītās gaisa piesārņojuma problēmas Otra nozīmīga gaisa piesārņojuma problēma, kuru rada Rīgas Brīvostas darbība, ir benzola robežlieluma ievērošana. Ņemot vērā benzola īpaši bīstamo iedarbību uz cilvēku veselību ilgtermiņā (benzols ir kancerogēna viela, kas palielina varbūtību cilvēkiem saslimt ar leikēmiju – asins vēzi), benzola robežlieluma ievērošanai jāpievērš īpaša uzmanība.
Rīgas brīvostas darbības radītās gaisa piesārņojuma problēmas Galvenais benzola avots Rīgas brīvostā ir lejamkravas, un darbības ar tām šobrīd notiek pamatā Sarkandaugavā, Jaunmīlgrāvi un Rīnūžos. Arī autotransports, kas kā degvielu izmanto benzīnu, ir nozīmīgs bezola emisiju avots. No izplūdes gāzēm apkārtējā gaisā nonākušo benzolu Rīgas Brīvostas teritorijas tuvumā papildina arī naftas produktu uzglabāšana un pārkraušana ostā.
Rīgas brīvostas darbības radītās gaisa piesārņojuma problēmas NEPIECIEŠAMĀS RĪCĪBAS Plānojot ostas attīstību, rēķināties ar esošo situāciju gaisa piesārņojuma jomā, sevišķi – esošajām PM 10 un benzola koncentrācijām. Pieņemot lēmumu par jaunas saimnieciskas darbības uzsākšanu ostas teritorijā, izvērtēt šīs darbības sagaidāmo ietekmi uz esošajām cieto daļiņu PM 10 un benzola fona koncentrācijām brīvostas teritorijā. Uzņēmumiem, kuri brīvostas teritorijā nodarbojas ar lejamkravu pārkraušanu, nodrošināt nepārtrauktu benzola monitoringu uz uzņēmuma teritorijas robežas, izmantojot šim nolūkam pasīvos analizatorus vai aparatūru, kas nodrošina benzola piesārņojuma līmeņa mērījumu atbilstību bāzes (references) metodei.
Rīgas Brīvostas darbības radītās vides trokšņa problēmas Atbilstoši 2004. gada 13. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 597 „Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” prasībām ir izstrādāti vides trokšņa stratēģisko karšu projekti Rīgas aglomerācijai.
Rīgas Brīvostas darbības radītās vides trokšņa problēmas Izstrādātās trokšņu kartes dod iespēju novērtēt troksni, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības trokšņa avoti. , t. sk. Rīgas Brīvosta, kurā troksni rada - kravu pārkraušanas operācijas, - tehnoloģiskais aprīkojums, - dzelzceļa pievedceļi un kravas transporta kustība, - ražošanas iekārtas un ventilācijas sistēmas uzņēmumos.
Rīgas Brīvostas darbības radītās vides trokšņa problēmas No stratēģiskajām trokšņu kartēm iespējams iegūt informāciju par prognozētajiem trokšņa līmeņiem pie dzīvojamās ēkām Rīgas Brīvostas teritorijas tuvumā dienā, vakarā un naktī. Izstrādāto karšu analīze rāda, ka Brīvostas darbība nerada dienas trokšņa rādītāja Ldiena pieļaujamo vērtību pārsniegšanu. Vienīgais izņēmums ir Kundziņsala, kur 16. līnijā konstatēts neliels (līdz 5 d. B(A)) robežlieluma pārsniegums.
Rīgas Brīvostas darbības radītās vides trokšņa problēmas Daugavas kreisajā krastā ostas darbības radītais troksnis pārsniedz robežlielumus gan vakarā (no plkst. 1900 -2300), gan naktī (no plkst. 2300 -700) šādās vietās: - Daugavgrīvā (ostai pietuvinātajā dzīvojamā masīva daļā) - Bolderājā (rajonā ap Lielupes un Gundegas ielu)
Rīgas Brīvostas darbības radītās vides trokšņa problēmas Daugavas labajā krastā vakara trokšņa rādītājs Lvakars un nakts trokšņa rādītājs Lnakts tiek pārsniegti: - Pētersalā (dzīvojamos namos starp Eksporta, Katrīnas un Lugažu ielu) - Vecmīlgrāvī (Meldru ielā un Atlantijas ielas sākumā) - Vecdaugavā (Atlantijas ielā un tā tuvumā) - Mangaļsalā (Albatrosu un Traleru ielas rajonā)
Rīgas Brīvostas darbības radītās vides trokšņa problēmas Vakara un nakts robežlielumi tiek pārsniegti arī 2 Daugavas salās: - Kundziņsalā (visā apdzīvotajā daļā) - Ķīpsalā (dzīvojamos namos Zvejnieku un Matrožu ielā)
Rīgas Brīvostas darbības radītās vides trokšņa problēmas NEPIECIEŠAMĀS RĪCĪBAS Plānojot ostas attīstību, rēķināties ar esošo situāciju vides trokšņa jomā Pieņemot lēmumu par jaunas saimnieciskas darbības uzsākšanu ostas teritorijā, izvērtēt šīs darbības sagaidāmo ietekmi uz trokšņa līmeni, kas ietekmēs rīdziniekus, kuri dzīvo trokšņa iedarbībai pakļautos namos ostas tuvumā.
Rīgas Brīvostas radītās smaku problēmas Sūdzības par smakām no Brīvostas uzņēmumiem Rīgas dome bieži saņem sūdzības par smakām, kas nāk no Brīvostas uzņēmumiem: - nepatīkama smaka, - degvielas, naftas produktu smaka, - puvušu olu smaka, - smacējošs gaiss, putekļi. -2007. g. februārī veikti smaku mērījumi ārpus Brīvostas teritorijas pie iedzīvotāju mājām Ezera ielā rādīja, ka ir pārsniegts smakas mērķlielums - 10 OUE/m 3
Rīgas Brīvostas radītās smaku problēmas Iespējamie smaku avoti Brīvostas uzņēmumos Nr. Smakas avots 1. Birstošo (akmeņogles, minerālmēsli) un lejamo (naftas produkti, ķimikālijas) kravu pārkraušana 2. Vietējie dzelzceļa vagonu parki, kuros pēc pārkraušanas vēdinās vagoni 3. 4. Kurināmās degvielas sagatavošanas un glabāšanas noliktavas, konteineri (degslānekļa eļļa, mazuts) Dabas gāzes un šķidrās naftas gāzes uzpildes un sadales vietas 5. Notekūdeņu attīrīšanas ietaises
Rīgas Brīvostas radītās smaku problēmas Iespējamās darbības smaku problēmu risināšanai Brīvostas uzņēmumos Darbību, no kurām veidojas smakas, tehnoloģijas Naftas produktu pārvadājumi netīros vagonos un cisternās Iespējamie risinājumi Iespējamo risinājumu izmaksas Vagoniem, kas pārvadā naftas produktus, jābūt tīriem. Tā ka tie nāk no Krievijas vai Baltkrievijas puses, galvenokārt, būtu jāiekārto vagonu mazgātuves Latvijas pusē vai jāpieprasa piegādātājiem tos mazgāt. Pieprasot mazgāt vagonus piegādātājiem, pastāv iespēja, ka viņi pārtrauc biznesa attiecības ar partneriem Latvijā (tikmēr, kamēr pastāvēs citas valstis, arī mums kaimiņos, kas pieņems nemazgātus vagonus), un zaudējumi tad rēķināmi miljonos. Iekārtojot mazgātuves Latvijas pusē, tas var izmaksāt dažus simtus tūkstošus latu katrā robežpunktā, bet pēc tam tās ekspluatējot, izmaksas varētu būt daži simti latu uz vagonu sastāvu. Ieguvums – mazākas iespējas rasties smakām Brīvostas uzņēmumos.
Rīgas Brīvostas radītās smaku problēmas Iespējamās darbības smaku problēmu risināšanai Brīvostas uzņēmumos Darbību, no kurām veidojas smakas, tehnoloģijas Iespējamie risinājumi Iespējamo risinājumu izmaksas Naftas produktu pārkraušana no dzelzceļa cisternām uz glabāšanas tvertnēm vai tankkuģiem; tankkuģu un dzelzceļa cisternu lūkas netiek aiztaisītas (reizēm muitnieku pieprasījums, bet Rīgas kravas ostā – tankkuģu lūkas bieži nav noslēgtas, kad tie pārbrauc no vienas piestātnes, kur tiek izkrauti, uz citu, kur tos piekrauj. Mazuta un dažu citu naftas produktu pārkraušana saistīta ar uzsildīšanas operācijām, kuru rezultātā iespējama smaku izdalīšanās. Pārkraujot gaistošus naftas produktus, kuģiem jālieto tvaiku savākšanas sistēmas, arī pārbraucienos pa ostas teritoriju stingri jāievēro noteikumi. Jāsadala kompetences atbildībai par vagonu mazgāšanu un vēdināšanu – Brīvosta vai Latvijas dzelzceļš, jeb abi kopā. Atbilstošu pasākumu ieviešana prasa zināmus finansiālos ieguldījumus, sākot no 100000 latu. Visi Brīvostas uzņēmumi, kas pārkrauj naftas produktus, var vienoties par kopīgu rīcību. Mazuta un citu naftas produktu pārkraušana jāveic tīriem vagoniem; vagonu vēdināšanai pēc izkraušanas jāierīko speciālas nojumes, jeb vēdināšanas vietas jāiekārto tālu no iedzīvotāju apmetņu vietām.
Rīgas Brīvostas radītās smaku problēmas RĪCĪBAS 2007. gada augustā izveidota Darba grupa smaku traucējumu izvērtēšanai un novēršanai pilsētas teritorijā starp dzelzceļa staciju “Mangaļi” un Daugavu, ko vada RD deputāts, Vides komitejas loceklis Igors Pimenovs. Pēc kopīgām apspriedēm un vizītes Brīvostas teritorijā, konstatēts: viens no iespējamajiem smakas avotiem ir dzelzceļa vagoni, kas pēc izkraušanas tiek ventilēti (atbilstoši LR MK un LDz ugunsdrošības noteikumiem). Darba grupas viedoklis – Izvērtēt iespējas vagonu ventilēšanas vietas pārvietošanai tālāk no dzīvojamiem namiem ostas tuvumā. Pieņemot lēmumu par jaunas saimnieciskas darbības uzsākšanu ostas teritorijā, izvērtēt šīs darbības sagaidāmo ietekmi uz prognozēto smaku līmeni, kas ietekmēs rīdziniekus, kuri dzīvo ostas tuvumā.
Atkritumu apsaimniekošana Esošā situācija. Rīgas brīvostā rodas atkritumi no kuģiem un uzņēmumu radītie atkritumi. Ostas uzņēmumu teritorijās radušos atkritumu apsaimniekošanu nodrošina paši uzņēmumi, slēdzot līgumus ar dažādiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Rīgas brīvostas pārvalde organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu apsaimniekošanu, ņemot vērā ostā ienākošo kuģu tipu, izmērus un tilpumu, radīto atkritumu daudzumu un veidu. SIA "Eko osta"ir licencēts uzņēmums, ar kuru Rīgas brīvostas pārvalde ir noslēgusi kopējas sadarbības līgumu par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un apsaimniekošanu Rīgas brīvostā. . Uzņēmums iesniedz pārskatu par no kuģiem savāktajiem, attīrītajiem un utilizētajiem atkritumu veidiem un daudzumiem Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi. Priekšlikumi Rīgas brīvostas teritorijas attīstības plānam. Izstrādājot teritorijas attīstības plānu būtu jāparedz, ka: • visi ostas teritorijas uzņēmumi par atkritumu apsaimniekošanu slēdz tikai ar vienu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, līdz ar to samazinot transporta plūsmu Rīgas brīvostas teritorijā. • visi ostas teritorijas uzņēmumi nodrošina atkritumu šķirošanu un atkritumu dalīto savākšanu, tādejādi samazinot Getliņu poligonā noglabājamo atkritumu daudzumu.
Paldies par uzmanību! Askolds Kļaviņš askolds. klavins@riga. lv
- Slides: 48