VESELBAS NEDA GARIG VESELBA 30 11 04 12

VESELĪBAS NEDĒĻA GARIGĀ VESELĪBA 30. 11. - 04. 12. 2009. Valmieras Pārgaujas ģimnāzija 2009. / 2010. m. g.

Eiropas pakts par garīgo veselību un labklājību n ES politikas mērķis ir aizsargāt un veicināt garīgo veselību, uzlabot sabiedrības informētību par šādiem jautājumiem un izveidot visas Eiropas mēroga tīklu, kurā valdības un dažādu nozaru pārstāvjiem būtu iespēja sadarboties un apmainīties ar informāciju par labu praksi, tādejādi veidojot saikni starp politiku, praksi un pētniecību. n Lai sasniegtu minētos mērķus, ir pieņemts Eiropas pakts par garīgo veselību un labklājību. Paktā noteiktas piecas prioritātes: • depresijas un pašnāvību novēršana; • jauniešu garīgā veselība un tās veicināšana izglītības sistēmā; • garīgā veselība darbavietā; • vecākā gadagājuma cilvēku garīgā veselība; • aizspriedumu un sociālās atstumtības apkarošana. n http: //ec. europa. eu/latvija/documents/pievienotie_faili/13. 06. 08. _gari ga_veseliba. doc

Veselību šī jēdziena holistiskajā izpratnē veido trīs mijiedarbojošās dimensijas: n n n 1) somatiskā (termins “somatisks”, t. i. ķermenisks, parasti tiek izmantots kā pretnostatījums “psihiskajam”, t. i. ar apziņu saistītajam) jeb fiziskā veselība, 2) psihiskā jeb apziņas veselība (t. sk. mentālā un garīgā veselība - jēdzieni “mentālā veselība” un “garīgā veselība” būtu apskatāmi kā psihiskās veselības dažādi aspekti: pirmais saistāms ar uzvedības noteikto un emocionālo pielāgotību videi, otrais attiecināms uz filosofijas, t. sk. ētikas problēmu sfēru), 3) vides veselība. http: //www. liis. lv/vid_ves/hol_ves. htm

Garīgās veselības traucējumi Trīs galvenie garīgās veselības traucējumin depresija, n bipolāri traucējumi, n šizofrēmija. n Citas problēmas, saistītas ar nopietniem psiholoģiskiem traucējumiem, ir: Alheimera slimība; citas demences un deģeneratīvi centrālās nervu sitēmas traucējumi; alkohola un narkotiku lietošana un atkarība; trauksmes sindroms; un miega traucējumi. / http: //www. atlants. lv/referats/gariga-veseliba/452301

Garīgi vesela cilvēka pazīmes Pasaules Veselības Organizācijai definē http: //www. richter. lv/? p=6919&pp=9427&lang=1284 n Cilvēki, kuri izprot sevi un veicina savu garīgo labsajūtu, daudz mazāk slimo ar dažādām organisma slimībām. n Tās ir nobriedušas, spēcīgas un garīgi veselas personības, kas nebaidās būt kontaktā ar savām emocijām un vēlmēm, un kuru jūtu dzīve ir izkopta. n Par garīgi veselu sevi var uzskatīt cilvēks, kurš atļauj sev gribēt un negribēt. n Garīgi vesels cilvēks nevaino sevi vai citus, viņš analizē situāciju un rīkojas, nevis nodarbojas ar vainīgā meklēšanu. n Garīgi vesels cilvēks prot novērtēt situāciju. Sastopoties ar problēmām, viņš tās risina, nevis krīt histērijā un meklē vainīgos vai arī slīgst mazvērtības kompleksos.

Kas var atveseļot mūsdienu Latvijas sabiedrību? Mūsdienu sabiedrības garīgā veselība. Antra Krasnā (Psiholoģijas pasaule, 2009/02) n Pamats, uz kā balstīt sabiedrības atveseļošanas terapijas principus ir- jāapzinās, ka tautai zemapziņa patiešām ir. Tai ir sava unikāla kultūrvēsturiska pieredze un atmiņa. Diemžēl mūsdienīgā elite pārāk strauji orientējas uz apzināto valodu, aizmirstot par savas tautas zemapziņas pieredzi vai pat to ignorējot. n Tā ir mūsu apzināta pāreja no kritikas, politikas un partejiskuma uz sociālas terapijas procesu – sociālo dialogu. Inteliģentu un gudru dialogu. n Mums jārada jauna sociālā kultūra. Šobrīd mēs katrs – neatkarīgi no tā, vai piederam elitei vai tautai – esam šī neveselā organisma – mūsdienu Latvijas sabiedrība – daļiņa un katram no mums ir jāuzņemas arī atbildība par atveseļošanās procesu. Mūsdienu sabiedrības slimības simptomi ir funkcionāli un atgriezeniski, tātad atveseļošanās prognoze ir laba.

VPĢ Veselības nedēļa Garīgā veselība n Garīgā veselība- ietver spējas spriest, domāt un rīkoties dažādās dzīves situācijās, tā nozīmē arī to, kā mēs spējam uztvert paši sevi un veidot attiecības ar citiem cilvēkiem. (Sociālā centra "Tev" psihoterapeite Rovena Zarakovska. ) n Cilvēku shematiski var iedomāties kā piramīdu: ķermenis, emocijas, intelekts, griba un dvēsele. Svarīgi, lai vesela būtu mūsu griba. (S ociālā centra "Tev" psihoterapeite Rovena Zarakovska. ) n Garīgā veselība un ar to saistītie jautājumi Latvijā savā ziņā ir tabu, par ko nerunā vai kas tiek atzīts par pārāk depresīvu un biedējošu tematu, lai par to rakstītu.

VPĢ VESELĪBAS NEDĒĻA ‘’GARĪGĀ VESELĪBA’’ AKTIVITĀTES STARPBRĪŽOS n Skolēnu domes pārstāvji organizēja tematiskas aktivitātes starpbrīžos. n Pirmdienas tēma ‘’ķermenis’’. Otradienas tēma ‘’emocijas’’. Trešdienas tēma ‘’intelekts’’. Ceturdienas tēma ‘’griba’’. Piektdienas tēma ‘’dvēsele’’. n n

8. klašu veidoti plakāti par tēmu ‘’Garīgā veselība’’

Nodarbība ‘’Garīgā veselība’’ Lektore- daktere Guna Poikāne n 12. b un 12. c klašu skolēniem bija iespēja dzirdēt un izvērtēt savas zināšanas par psihisko un garīgo veselību.

GARĪGĀ VESELĪBA Tēma- ķermenis n ‘’Papardes zieda’’ lekcija 7. klasēm. Lektorevienaudžu izglītotāja Madara. HIV/AIDS lekcija. Lektore - bioloģijas skolotāja Dzintara Kalniņa. 7. a, 7. c, 8. c, 9. a, 9. b, 9. d n

GARĪGĀ VESELĪBA Tēma- emocijas Kolektīvs grāmatas lasījums. Lektorebibliotekāre Sarmīte Rozenbaha. 12. e –K. Hamsums ‘’Mīlestības vergi’’ 8. b – V. Železnikovs ‘’Putnubiedēklis’’. n

GARĪGĀ VESELĪBA Tēma- intelekts n Galvas smadzeņu attīstības saistība ar dzīves veida izvēli. Lektore- medmāsa I. Sunepa. 8. a un 8. c n Motivācija ģimnāzijas programmu izvēlē Lektore- dir. v. metodiskā darbā Ināra Punkstiņa. 9. klasēm paredzēta nodarbība.

GARĪGĀ VESELĪBA Tēma- griba n ‘’Griba’’ Lektore- sociaālās pedagoģes praktikante Līva Jakovļeva. 7. a, 7. c un 10. c, 10. b n 10. a un 11. b klases audzinātājas- nodarbība pēc DARBA LAPAS par tēmu ‘’griba’’.

GARĪGĀ VESELĪBA Tēma- dvēsele n ‘’Dvēseles pase’’. Lektores- psiholoģe Ieva Rozīte-Ķikse un sociālā pedagoģe Iveta Holma. 9. a, 9. b un 11. a, 11. c

Dzīves uzdevums nav būt tādam kā vairākums, bet gan dzīvot atbilstoši savam iekšējam paša apzinātam likumam. Marks Aurēlijs (121 -180 m. ē. ), romietis, imperators un filozofs