Veltai ReiDraviai 100 Daudzveidg latvieu valoda no brna

Veltai Rūķei–Draviņai 100 Daudzveidīgā latviešu valoda: no bērna runas līdz literāram tekstam Bērnu valodas izpēte Latvijā: 2009– 2016 Anna Vulāne Latvijas Universitāte, RPIVA

Darbības ilgtermiņa mērķis izveidot un nostiprināt bērna valodas pētniecību par stabilu un mērķtiecīgu pētniecības virzienu Latvijā, integrēt bērna valodas pētījumu rezultātus studiju procesā.

VALODNIECĪBA Pētījumu raksturs PSIHOLOĢIJA PEDAGOĢIJA ĢENĒTIKA

BVPC darbinieki Ilona Bukša Daina Dzintere Dace Markus Solveiga Čeirane Santa Daume Irina Degtjarjova Inese Freiberga Ilmārs Jānis Freidenfelds Juris Grigorjevs Tālis Gžibovskis Baiba Ivulāne Margarita Kaltigina Anda Kauliņa Viktorija Kuzina Sanita Lazdiņa Rasma Purmale Jēkabs Raipulis Inita Sīpola Inga Stangaine Agrita Tauriņa Laura Tidriķe Ingēra Tomme-Jukēvica Anna Vulāne Toms Voits Dainis Zariņš Tija Zīriņa Zigmunds Žukovskis Jānis Avotiņš Gunita Irbe Paplašinot pētāmo jautājumu loku, 2007. gadā centra darbībā tika iesaistīti Dr. paed. Sarmīte Tūbele, Dr. psych. Valentīna Romenkova, Mg. philol. Lilija Jurģīte. Dr. paed. Zenta Anspoka, Dr. phys. Aigars Atvars, Mg. philol. Egīls Skudra, Dr. philol. Ilze Stikāne, Dr. paed. Sarmīte Tūbele, doktorante Olga Ureka, Mg. paed. Dace Augstkalne

Pētniecības aspekti VALODAS APGUVE FONĒTIKA DERIVĀCIJA LEKSIKA, NOMINĀCIJA BILINGVISMS LASĪŠANAS INTERESE MORFOLOĢIJA BĒRNU RUNA UN VALODA LASĪTPRASME JĒDZIENU INTERPRETĀCIJA DIALOGA PRASME RUNAS ATTĪSTĪBA UN ROTAĻDARBĪBA KRĀSU UZTVERE BĒRNA DZIMUMS UN VALODA

Promocijas darbi [5] • Čeirane, S. (2011) Latviešu valodas balsīgo troksneņu akustiskais raksturojums. [zinātniskā vadītāja Dace Markus]. • Freiberga, I. (2013) Literārais darbs kā līdzeklis pirmsskolas vecuma bērna personības attīstības sekmēšanai pedagoģiskajā procesā. [zinātniskā vadītāja Daina Lieģeniece]. • Kauliņa, A. (2014) Integratīva mācību metodika sākumskolēnu specifisku lasīšanas traucējumu mazināšanai. [zinātniskā vadītāja Sarmīte Tūbele]. • Stangaine, I. (2014) Pirmsskolas vecuma bērna dialogrunas attīstība rotaļās. [zinātniskā vadītāja Agrita Tauriņa]. • Ingēra Tomme-Jukevica. Bilingvālo rusofono pirmsskolas vecuma bērnu latviešu runas specifika. [Zinātniskā vad. Anna Vulāne]. Grāda pretendente.

Monogrāfijas [5] • Dzintere, D. , Stangaine, I. , Augstkalne, D. (2014) Bērna komunikatīvās kompetences attīstība. Rīga: Ra. Ka, 245 lpp. • Freiberga, I. , Dzintere, D. , Augstkalne, D. (2009) Bērna valoda jaunradē un rotaļās. RPIVA BVPC. Rīga: Izglītības soļi, 248 lpp. • Kauliņa, A. , Tūbele, S. (2012) Lasīšanas traucējumi. (Teorija. Pieredze. Prakse. ) Rīga: Ra. Ka, 113 lpp. • Markus, D. , Bonda, Dz. (2014) Ievads fonoloģijā. Rīga: SIS Apgāds „Zinātne”, 199 lpp. • Markus, D. , Raipulis, J. (2010) Radošie malēnieši un viņu valoda. Rīga: Apgāds „Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis”, 215 lpp.

Periodiskie izdevumi • Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā. Zin. red. A. Vulāne, D. Markus. Rakstu krājums. Rīga: SIA Apgāds „Zinātne”, 2015, 319 lpp. • Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā, II. Zin. red. A. Vulāne, D. Markus. Rakstu krājums. Rīga: Ra. Ka, 2016, 238 lpp. • Ad verba līberorum: Linguistics&Pedagogy&Psychology. [Pie bērnu vārdiem: valodniecība, pedagoģija, psiholoģija. ] (Atb. red. D. Markus). Vol. 3, N 1, December 2011. Rīga: RPIVA, 92 lpp. • Ad verba līberorum: Linguistics&Pedagogy&Psychology. [Pie bērnu vārdiem: valodniecība, pedagoģija, psiholoģija. ] (Atb. red. D. Markus). Vol. 2, N 1, December 2010. Rīga: RPIVA, 106 lpp. • Ad verba līberorum: Linguistics&Pedagogy&Psychology. [Pie bērnu vārdiem: valodniecība, pedagoģija, psiholoģija. ] (Atb. red. D. Markus). Vol. 1, N 1, May 2009. Rīga: RPIVA, 113 lpp.

Projekts Nr. NFI/R/2014/053 Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums Latvian language in Monolingual and Bilingual Acquisition: tools, theories and applications http: //www. lamba. lv/index. php/lv/par-projektu • Projekts ir saņēmis finansējumu no Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gadam saskaņā ar Projekta līgumu nr. NFI/R/2014/053

Projekta dalībnieki [25] Latvija: • Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija: Dace Markus, Anna Vulāne, Viktorija Kuzina, Agrita Tauriņa, Tija Zīriņa, Solveiga Čeirane, Vladislava Uršuļska, Inga Stangaine, Inese Freiberga, Rasma Purmale, /Vivita Ponciusa/Līga Kobitjeva • Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts: Ilze Auziņa, Roberts Darģis, Artūrs Znotiņš, Guna Rābante-Buša, Kristīne Levāne-Petrova; • Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte: Lidija Leikuma, Liene Kalviša, Evija Usāne, Alise Ozola, Mārīte Mušperte; Norvēģija: • Ui. T Norvēģijas Arktiskā Universitāte: Marita Vestergarde (Marit Westergaard), Olga Ureka (Olga Urek), Antonio Fabregs (Antonio Fábregas), Martins Krēmers (Martin Krämer) • Oslo Universitāte: Hanne Grama Simonsena (Hanne Gram Simonsen)

Projekti, publikācijas, konferences • Projekti – 20, • Zinātniskie raksti – ap 300, • Referāti zinātniskās konferencēs – ap 320

Komunikatīvās attīstības tests KAT • Mak. Artura-Beitas (Fenson et al. 2007; Donna J. Thal, Laureen O`Hanlon, Mary Clemmons, La. Shon Fralin, 1999 : 482 -496) Komunikatīvās attīstības tests (CDI) • Vecāku sociālais statuss, izglītības līmenis ietekmē bērna valodas attīstības kvalitāti (Bricker, Squires 1989, Dale at al. 1989: 239– 251; Diamond 1993, Rydz, Shevell, Majnemer, Oskoui 2005)

Komunikatīvās attīstības tests KAT • Bērna runas attīstību ietekmē dzimšanas apstākļi, veselības stāvoklis, piemēram, ausu iekaisumi, (Heilmann et al. 2005, Thal et al. 1999, Berglund, Eriksson & Johansson 2001, Charman et al. 2003, Feldman et al. 2003, Magill- Evans & Harrison 1999, Koster et al. 2005)

Izglītība 1. līmeņa augstākā izglītība (koledža) Mātes Tēva 56 61 292 177 doktora grāds 13 8 maģistra grāds 173 80 2 2 pamatizglītība 19 54 students 17 10 vidējā izglītība 67 117 79 209 augstākā izglītība nav norādīts vid. profesionālā izglītība

Fonēmu izrunas pārbaude • Projekta LAMBA otrajā daļā, ierakstot 3 -6 gadus vecu bērnu runu, konstatējām daudz atkāpju no literārās valodas izrunas normām. • Bez vecāku aptaujas datiem šo atkāpju avots nebija nosakāms. • Izrunas kļūdu avots var būt gan artikulācijas grūtības, gan arī dialekta ietekme.

Aptauja UBi. LEC • Metode Utrecht Bilingual Language Exposure Calculator radīta Utrehtā (Nīderlande) • Jautājumu komplekss bilingvālu bērnu vecāku aptaujāšanai

Piemēri • Kur Jūsu bērns pirmoreiz dzirdēja latviešu valodu? • Cik labi Jūsu bērns prot/saprot latviešu valodu? • Cik labi Jūsu bērns saprot/prot krievu valodu? • Cik bieži Jūsu bērns runā latviski vai krieviski ar Jums vai citu ģimenes locekli?

Piemēri • Padomājiet, lūdzu, ar kuriem cilvēkiem Jūsu bērns regulāri sarunājas mājās. Atzīmējiet tabulā ar +, norādot, cik bieži katrs no viņiem runā ar bērnu latviski un krieviski? • Kāda ir Jūsu vīra/sievas/dzīvesdrauga izglītības augstākā pakāpe? Atbilžu adekvātums ir atkarīgs no vecāku atbildības, tomēr kopumā arī šī aptauja ir būtiska bērna valodas apguves un attīstības izpētes procesa sastāvdaļa.

Ticamība Atbilžu precizitāte, pilnīgums ir atkarīgs no vecāku attieksmes pret šāda veida aptaujām, atbildības, tomēr kopumā arī šī aptauja ir būtiska bērna valodas apguves un attīstības izpētes procesa sastāvdaļa.

Secinājumi I Vecāku aptaujas ir nozīmīgs līdzeklis bērna valodas apguves un attīstības pētījumos. Tajās ir informācija par bērna lingvistisko vidi un to ietekmējošiem ekstralingvistiskiem faktoriem, par bērna un viņam apkārt esošo cilvēku valodas kvalitāti (tātad – arī par ietekmi), par valodu lietojuma aktivitāti, komunikācijas prasmi, dialekta vai citu valodu ietekmi, par veselības stāvokli u. c. iespējamiem valodas attīstībai būtiskiem apstākļiem.

Secinājumi II Vecāku aptaujām ir arī sociāla slodze – tās, kā liecina vecāku izteikumi, rosina vecākus pievērst lielāku uzmanību tam, kā bērns runā, ieklausīties viņā un atklāt fonētiskās, leksiskās un gramatiskās nianses, kas ikdienas saziņā nav šķitušas ievērības cienīgas. Vecāki ir arī atzinuši, ka pēc aptaujas aizpildīšanas sākuši daudz rūpīgāk izturēties pret bērna valodprasmi.

Secinājumi III Vecāku aptauju izmantošana ir saistīta arī ar vairākiem problēmjautājumiem: • vecāku aktivitāti un vēlmi veltīt laiku aptaujas aizpildīšanai, uzticēšanos pētniekiem, jo tikai šādā gadījumā iespējams iegūt korektu ekstralingvistisko informāciju, • datu aizsardzības sistēmas ierobežojumiem, jo dažas aptaujas (piem. , KAT) pētnieki nevar izmantot bez starpnieku – valsts institūciju – līdzdalības, kas sadārdzina pētījumus,

Secinājumi IV • datorpratību un interneta pieejamību, • atmiņas precizitāti – jo vecāks bērns, kura runas fakti tiek fiksēti, jo vairāk dažādu valodas vienību vecākam jāatceras, tāpēc, no vienas puses, jārēķinās ar iespēju, ka (a) ne visas atbildes būs pilnīgi precīzas, jo vecāki neatceras, vai bērns tiešām lieto attiecīgo formu, (b) vecāki var apzināti vai neapzināti norādīt labāku vai sliktāku bērna valodas prasmes līmeni, (c) neatbildēt vispār uz jautājumiem

Secinājumi V • Vecāku aptauju rezultātus var izmantot ne tikai valodnieki, bet arī pedagogi, logopēdi, mediķi, antropologi, sociologi u. c. pētnieki. RPIVA Senāta lēmums Rīgā 22. 03. 2016. Nr. S-04/7 -22 -11

2006. gada 25. septembrī tika apstiprināts RPIVA Bērna valodas pētījumu centra nolikums. 2007. gada 5. janvārī RPIVA Bērna valodas pētījumu centru reģistrēja Izglītības un zinātnes ministrija. 2016. gada 22. martā ar RPIVA Senāta lēmumu Nr. S-04/7 -22 -11 Bērna valodas pētījumu centrs tika likvidēts.

Pētījumi turpinās Publikācijas: periodiskais izdevums „Bērnu valoda Latvijā, II” (14 raksti) Iesniegtas: Referāti: Projekts LAMBA – rokasgrāmatas 1. daļa

Literatūra • • Berglund, Eriksson, M. & Johansson, I. (2001) Parental reports of spoken language skills in children with Down syndrome. Journal of Speech, Language, and Hearing Research, No 44(1), 179191. Bricker, D. , & Squires, J. (1989). The effectiveness of parental screening of at risk infants: The infant monitoring questionnaires. Topics in Early Childhood Special Education, 9(3), 67– 85. Charman, T. , Baron-Cohen, Swettenham, J. , Baird, G. , Drew, A. , Cox, A. (2003) Predicting language outcome in infants with autism and pervasive developmental disorder. International Journal of Language & Communication Disorders, No 38, 3, 265– 285 Dale, P. S. , Bates, E. , Reznick, J. S. & Morisset, C. (1989). The validity of a parent report instrument of child language at twenty months. Journal of Child Language 16, 239– 251. Diamond, K. (1993). The role of parents' observations and concerns in screening for developmental delays in young children. Topics in Early Childhood Special Education, 13(1), 68 -81. Diamond, K. , & Squires, J. (1993). The role of parental report in the screening and assessment of young children. Journal of Early Intervention, 17(2), 107 -115. Feldman, H. M. , Dollaghan, C. A. , Campbell, T. F. , Colborn, D. K. , Janosky, J. , Kurs-Lasky, M. , Rockette, H. E. , Dale, P. S. , & Paradise, J. L. (2003) Parent-reported language skills in relation to otitis media during the first 3 years of life. Journal of Speech, Language, and Hearing Research, 46, 273– 287.

Literatūra • • Fenson, L. , Marchman, V. A. , Thal, D. J. , Dale, P. S. , Reznick, J. S. & Bates, E. (2007). Mac. Arthur. Bates Communicative Development Inventories. User’s guide and technical manual. Baltimore: Brookes. Heilmann, J. , Ellis Weismer, S. , Evans, J. , & Hollar, C. (2005). Utility of the Mac. Arthur-Bates Communicative Development Inventory in identifying language abilities of late-talking and typically developing toddlers. American Journal of Speech-Language Pathology, 14, 40– 51. Koster, C. , Been, P. H. , Krikhaar, E. M. , Zwarts, F. , Diepstra, H. D. , & Van Leeuwen, T. H. (2005) Differences at 17 months: Productive language patterns in infants at familial risk for dyslexia and typically developing children. Journal of Speech, Language, and Hearing Research, 48, 426– 438. Magill-Evans, J. , & Harrison, M. J. (1999) Parent-child interactions and development of toddlers born preterm. Western Journal of Nursing Research, 21, 292– 307. Rydz, D. , Shevell, M. I. , Majnemer, A. , & Oskoui, M. (2005). Developmental screening. Journal of Child Neurology, 20(1), 4– 21. Thal, D. J. , O`Hanlon, L. , Clemmons, M. , Fralin S. (1999) Validity of a Parent Report Measure of Vocabulary and Syntax for Preschool Children With Language Impairment Journal of Speech, Language, and Hearing Research, April, Vol. 42, 482 -496.