Velosipdistu aptauja KVANTITATVAIS PTJUMS 2016 gada februris SATURS

Velosipēdistu aptauja KVANTITATĪVAIS PĒTĪJUMS 2016. gada februāris

SATURS I. Metodoloģiskā informācija II. Galvenie secinājumi III. Aptaujas rezultāti 1. Pārvietošanās ar velosipēdu – velosipēdistu īpatsvars sabiedrībā, pārvietošanās biežums 2. Braukšanai ar velosipēdu derīgas vadītāja apliecības esamība 3. Redzamības uzlabošanas un drošības līdzekļu izmantošana 4. Brauktuves un ietves izvēle un izvēles argumentācija 5. Iemesli iespējamai nedrošībai pārvietojoties ar velosipēdu pa brauktuvi 6. Ceļu satiksmes noteikumu ievērošana 7. Dažādu ceļu satiksmes aspektu vērtējums 8. Braukšanas stila raksturojums

I. Metodoloģiskā informācija

PĒTĪJUMA VEICĒJS SIA "Latvijas Fakti" IZLASE 1027 autovadītāji un pasažieri visā Latvijā, kuri ikdienā pārvietojas ar auto vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Stratifikācijas pazīmes: a) Ģeogrāfiskā (administratīvi teritoriālā); b) nacionālā. Izlase aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Izlases aprēķināšanā un ģeogrāfiskajā izkliedē izmantota nejaušā maršruta metode (random route procedure). APTAUJAS METODE Aptauja tika veikta, izmantojot tiešās (personīgās) intervēšanas metodi respondentu dzīves vietās. Respondentu dzīvesvietu atlasē izmantota nejaušā maršruta metode. Respondentu atlase veikta ar Kiša matricas palīdzību. INTERVĒŠANAS LAIKS 12. 02. 2016. - 22. 02. 2016.

Respondentu skaits izlasē (%) Dzimums Vīrieši 43. 5% Sievietes 56. 5% Vecums 15 -24 16. 9% 25 -34 17. 9% 35 -44 17. 5% 45 -54 17. 9% 55 -64 16. 9% 65 -74 13. 1% Tautība Latvieši 62. 9% Cittautieši 37. 1% Reģions Rīga 29. 4% Vidzeme 27. 3% Kurzeme 13. 5% Zemgale 13. 6% Latgale 16. 2%

II. Galvenie secinājumi

v Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, ar velosipēdu pārvietojas nedaudz vairāk par pusi (52, 1%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Sezonas laikā (marts – oktobris) vismaz reizi nedēļā ar velosipēdu pārvietojas 27, 7% aptaujas dalībnieku, katru vai gandrīz katru dienu – 9, 9% respondentu. v Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj, ka regulārie velosipēdisti salīdzinoši biežāk ir: ü Jaunieši vecumā līdz 24 gadiem (vismaz reizi nedēļā ar velosipēdu brauc 48, 9%, katru vai gandrīz katru dienu – 19, 3%); ü Vīrieši; ü Lauku iedzīvotāji; ü Finansiāli mazāk nodrošinātie iedzīvotāji; ü Respondenti, kuru ģimenēs ir bērni vecumā līdz 15 gadiem. v 40, 9% aptaujāto velosipēdistu atzina, ka viņiem nav braukšanai ar velosipēdu derīga vadītāja apliecība. Katram otrajam (50, 6%) velosipēdistam ir mehāniskā transportlīdzekļa (automašīnas u. tml. ) vadītāja apliecība. Tikai velosipēda vadītāja apliecība ir 8, 1% respondentu. v Runājot par redzamības uzlabošanas līdzekļu izmantošanu, lielākā daļa (54, 1%) velosipēdistu norādīja, ka viņi lieto priekšējo un aizmugurējo atstarotāju. 36, 3% velosipēdistu lieto priekšējo un aizmugurējo lukturi, 21% - apģērbā vai aksesuāros iestrādātu gaismu atstarojošu elementu, 15, 8% - gaismu atstarojošo vesti. Atstarotāju un lukturu nav 6, 4% velosipēdistu. 28, 5% aptaujāto velosipēdistu apgalvoja, ka diennaksts tumšajā laikā ar velosipēdu nebrauc.

v Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, dominējošā daļa (78, 6%) velosipēdistu neizmanto drošības ķiveri ceļu satiksmē. Ķiveri vienmēr izmanto tikai 5, 5% velosipēdistu. 15, 8% respondentu ķiveri izmanto dažreiz. Pārvietojoties ar velosipēdu, drošības ķiveri salīdzinoši biežāk lieto jaunieši, Rīgas iedzīvotāji un respondenti, kuri ar velosipēdu pārvietojas salīdzinoši biežāk, vismaz reizi nedēļā. v Aptaujāto velosipēdistu domas dalījās jautājumā par brauktuves vai ietves izvēli, pārvietojoties ar velosipēdu. 48, 3% velosipēdistu pamatā izvēlas braukt pa brauktuvi, savukārt 42, 2% - pamatā izvēlas braukt pa ietvi. v Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj, ka brauktuvei biežāk priekšroku dod vīrieši, lauku iedzīvotāji, velosipēdisti vecumā virs 35 gadiem, savukārt braukšanai pa ietvi – sievietes, jaunieši, pilsētu, jo īpaši, Rīgas iedzīvotāji. v Biežāk minētie argumenti par labu brauktuves izvēlei: v ü Uz ietves ir intensīva gājēju satiksme (minēja 28, 4% velosipēdistu); ü Ietve ir pārāk šaura (25, 6%); ü Pa brauktuvi ir taisnāks/ ātrāks ceļš (24, 7%); ü Autotransporta satiksme nav intensīva vai pārlieku lēna (23, 8%). Biežāk minētie argumenti par labu ietves izvēlei: ü Uz brauktuves ir intensīva vai pārlieku lēna satiksme (minēja 30, 4% velosipēdistu); ü Pa brauktuvi brauc trolejbusi, autobusi vai kravas automašīnas (26, 5%); ü Brauktuves malā stāv automašīnas (21, 2%); ü Uz brauktuves ir iegrimušās akas, bedres, peļķes utml. (20, 1%).

v Biežāk minētie iemesli iespējamai nedrošībai ar velosipēdu uz brauktuves: ü Autovadītāji nerēķinās ar riteņbraucēja esamību (griež ceļu utt. ) (minēja 50, 5% velosipēdistu); ü Autovadītāji brauc pārāk tuvu (neievēro drošu sānu intervālu) (45, 7%); ü Autovadītāji braukšanas laikā nav uzmanīgi, var velosipēdistu nepamanīt (34, 4%); ü Nepiemērots ceļa segums vai stāvoklis, īpaši brauktuves malā (30, 2%). v Vairākums (56, 5%) aptaujāto velosipēdistu apgalvoja, ka pārvietojoties ar velosipēdu vienmēr ievēro visus satiksmes noteikumus. Katrs trešais (33%) velosipēdists atzina, ka dažkārt pārkāpj kādus satiksmes noteikumus, savukārt 4, 4% respondentu skatījumā viņi bieži pārkāpj satiksmes noteikumus. v Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj sekojošu tendenci – jo gados jaunāki ir respondenti, jo biežāk tika atzīts, ka satiksmes noteikumi ne vienmēr tiek ievēroti. Jāatzīmē arī, ka satiksmes noteikumus biežāk nekā vīrieši ievēro sievietes. v Aptaujas gaitā velosipēdisti tika lūgti novērtēt dažādus ceļu satiksmes aspektus, cik lielā mērā tie traucē vai netraucē velosipēdistam. Vairākums aptaujas dalībnieku kā velosipēdistam traucējošus ceļu satiksmes aspektus raksturoja ceļu/ ietvju tehnisko stāvokli (drīzāk vai ļoti traucē 56, 9% velosipēdistu) un veloinfrastruktūras trūkumu (drīzāk vai ļoti traucē 54% velosipēdistu). Citus satiksmes transporta līdzekļus kā traucējošus vērtēja 37, 8% velosipēdistu. Respondentu vairākuma skatījumā ceļu satiksmē velosipēdistus visumā netraucē citi velosipēdisti un gājēji. v Aptaujātie velosipēdisti tika lūgti raksturot savu braukšanas stilu ar velosipēdu. Pēc 34, 6% velosipēdistu domām viņi brauc lēni atpūšoties. Biežāk (51% gadījumu) tā savu braukšanas stilu raksturoja aptaujātās sievietes. 28, 1% velosipēdistu savu braukšanas stilu raksturoja kā ātru, agresīvu. Biežāk (43% gadījumu) tā atbildēja vīrieši. 37, 2% velosipēdistu savu braukšanas stilu raksturoja neitrāli – nedz kā lēnu, nedz ātru.