Vecku aptaujas nozme brnu valodas ptjumos Anna Vulne
Vecāku aptaujas nozīme bērnu valodas pētījumos Anna Vulāne, Dace Markus, Olga Ureka
• Projekts NFI/R/2014/053 „Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums” (LAMBA). • 8 mēn. – 6 g. vecu latviski runājošu bērnu valodas pētījums • Pieredze, veidojot bērnu runas testus un vecāku aptaujas Latvijā laikā no 2015. gada 1. marta līdz 2016. gada 1. novembrim.
Komunikatīvās attīstības tests KAT • Mak. Artura-Beitas (Fenson et al. 2007; Thal et al. 1999: 482– 496) Komunikatīvās attīstības tests (CDI) • Vecāku sociālais statuss, izglītības līmenis ietekmē bērna valodas attīstības kvalitāti (Bricker, Squires 1989, Diamond 1993, Rydz, Shevell, Majnemer, Oskoui 2005)
Komunikatīvās attīstības tests KAT • Bērna runas attīstību ietekmē dzimšanas apstākļi, veselības stāvoklis, piemēram, ausu iekaisumi, (Heilmann et al. 2005, Thal et al. 1999, Berglund, Eriksson & Johansson 2001, Charman et al. 2003, Feldman et al. 2003, Magill- Evans & Harrison 1999, Koster et al. 2005)
Izglītība 1. līmeņa augstākā izglītība (koledža) Mātes Tēva 56 61 292 177 doktora grāds 13 8 maģistra grāds 173 80 2 2 pamatizglītība 19 54 students 17 10 vidējā izglītība 67 117 79 209 augstākā izglītība nav norādīts vid. profesionālā izglītība
Fonēmu izrunas pārbaude • Projekta LAMBA otrajā daļā, ierakstot 3 -6 gadus vecu bērnu runu, konstatējām daudz atkāpju no literārās valodas izrunas normām. • Bez vecāku aptaujas datiem šo atkāpju avots nebija nosakāms. • Izrunas kļūdu avots var būt gan artikulācijas grūtības, gan arī dialekta ietekme.
Aptauja UBi. LEC • Metode Utrecht Bilingual Language Exposure Calculator radīta Utrehtā (Nīderlande) • Jautājumu komplekss bilingvālu bērnu vecāku aptaujāšanai
Piemēri • Kur Jūsu bērns pirmoreiz dzirdēja latviešu valodu? • Cik labi Jūsu bērns prot/saprot latviešu valodu? • Cik labi Jūsu bērns saprot/prot krievu valodu? • Cik bieži Jūsu bērns runā latviski vai krieviski ar Jums vai citu ģimenes locekli?
Piemēri • Padomājiet, lūdzu, ar kuriem cilvēkiem Jūsu bērns regulāri sarunājas mājās. Atzīmējiet tabulā ar +, norādot, cik bieži katrs no viņiem runā ar bērnu latviski un krieviski? • Kāda ir Jūsu vīra/sievas/dzīvesdrauga izglītības augstākā pakāpe? Atbilžu adekvātums ir atkarīgs no vecāku atbildības, tomēr kopumā arī šī aptauja ir būtiska bērna valodas apguves un attīstības izpētes procesa sastāvdaļa.
Ticamība Atbilžu precizitāte, pilnīgums ir atkarīgs no vecāku attieksmes pret šāda veida aptaujām, atbildības, tomēr kopumā arī šī aptauja ir būtiska bērna valodas apguves un attīstības izpētes procesa sastāvdaļa.
Secinājumi I Vecāku aptaujas ir nozīmīgs līdzeklis bērna valodas apguves un attīstības pētījumos. Tajās ir informācija par bērna lingvistisko vidi un to ietekmējošiem ekstralingvistiskiem faktoriem, par bērna un viņam apkārt esošo cilvēku valodas kvalitāti (tātad – arī par ietekmi), par valodu lietojuma aktivitāti, komunikācijas prasmi, dialekta vai citu valodu ietekmi, par veselības stāvokli u. c. iespējamiem valodas attīstībai būtiskiem apstākļiem.
Secinājumi II Vecāku aptaujām ir arī sociāla slodze – tās, kā liecina vecāku izteikumi, rosina vecākus pievērst lielāku uzmanību tam, kā bērns runā, ieklausīties viņā un atklāt fonētiskās, leksiskās un gramatiskās nianses, kas ikdienas saziņā nav šķitušas ievērības cienīgas. Vecāki ir arī atzinuši, ka pēc aptaujas aizpildīšanas sākuši daudz rūpīgāk izturēties pret bērna valodprasmi.
Secinājumi III Vecāku aptauju izmantošana ir saistīta arī ar vairākiem problēmjautājumiem: • vecāku aktivitāti un vēlmi veltīt laiku aptaujas aizpildīšanai, uzticēšanos pētniekiem, jo tikai šādā gadījumā iespējams iegūt korektu ekstralingvistisko informāciju, • datu aizsardzības sistēmas ierobežojumiem, jo dažas aptaujas (piem. , KAT) pētnieki nevar izmantot bez starpnieku – valsts institūciju – līdzdalības, kas sadārdzina pētījumus,
Secinājumi IV • datorpratību un interneta pieejamību, • atmiņas precizitāti – jo vecāks bērns, kura runas fakti tiek fiksēti, jo vairāk dažādu valodas vienību vecākam jāatceras, tāpēc, no vienas puses, jārēķinās ar iespēju, ka (a) ne visas atbildes būs pilnīgi precīzas, jo vecāki neatceras, vai bērns tiešām lieto attiecīgo formu, (b) vecāki var apzināti vai neapzināti norādīt labāku vai sliktāku bērna valodas prasmes līmeni, (c) neatbildēt vispār uz jautājumiem
Secinājumi V • Vecāku aptauju rezultātus var izmantot ne tikai valodnieki, bet arī pedagogi, logopēdi, mediķi, antropologi, sociologi u. c. pētnieki.
Literatūra • Berglund, E. , Eriksson, M. & Johansson, I. (2001). Parental reports of spoken language skills in children with Down syndrome. Journal of Speech, Language, and Hearing Research, No 44(1), 179 -191. • Bricker, D. , & Squires, J. (1989). The effectiveness of parental screening of at risk infants: The infant monitoring questionnaires. Topics in Early Childhood Special Education, 9(3), 67– 85. • Charman, T. , Drew, A. , Baird, C. , & Baird, G. (2003). Measuring early language development in pre-school children with autism spectrum disorder using the Mac. Arthur Communicative Development Inventory (Infant Form). Journal of Child Language, 30, 213– 236. • Diamond, K. (1993). The role of parents' observations and concerns in screening for developmental delays in young children. Topics in Early Childhood Special Education, 13(1), 68 -81.
Literatūra • Feldman, H. M. , Dollaghan, C. A. , Campbell, T. F. , Colborn, D. K. , Janosky, J. , Kurs-Lasky, M. , Rockette, H. E. , Dale, P. S. , & Paradise, J. L. (2003) Parent-reported language skills in relation to otitis media during the first 3 years of life. Journal of Speech, Language, and Hearing Research, 46, 273– 287. • Fenson, L. , Marchman, V. A. , Thal, D. J. , Dale, P. S. , Reznick, J. S. & Bates, E. (2007). Mac. Arthur-Bates Communicative Development Inventories. User’s guide and technical manual. Baltimore: Brookes. • Heilmann, J. , Ellis Weismer, S. , Evans, J. , & Hollar, C. (2005). Utility of the Mac. Arthur-Bates Communicative Development Inventory in identifying language abilities of late-talking and typically developing toddlers. American Journal of Speech. Language Pathology, 14, 40– 51.
Literatūra • Koster, C. , Been, P. H. , Krikhaar, E. M. , Zwarts, F. , Diepstra, H. D. , & Van Leeuwen, T. H. (2005) Differences at 17 months: Productive language patterns in infants at familial risk for dyslexia and typically developing children. Journal of Speech, Language, and Hearing Research, 48, 426– 438. • Magill-Evans, J. , & Harrison, M. J. (1999) Parent-child interactions and development of toddlers born preterm. Western Journal of Nursing Research, 21, 292– 307. • Markus D. , Čeirane S. (2013). Līdzskaņu ģ un ķ izrunas īpatnības bērnu un pieaugušo valodā. Baltistica XLVIII (1). Vilniaus universitetas, 57– 67. • Markus D. , Leikuma L. , Usāne E. (2016). Dialekta ietekme vai tomēr izrunas grūtības // Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā. Rīga: Ra. Ka, 75– 86.
Literatūra • Rydz, D. , Shevell, M. I. , Majnemer, A. , & Oskoui, M. (2005). Developmental screening. Journal of Child Neurology, 20(1), 4– 21. • Thal, D. J. , O`Hanlon, L. , Clemmons, M. , Fralin S. (1999) Validity of a Parent Report Measure of Vocabulary and Syntax for Preschool Children With Language Impairment Journal of Speech, Language, and Hearing Research, April, Vol. 42, 482 -496. • Vulāne, A. (2011) Latviešu tautasdziesmu loma bērna valodas ideāla veidošanā. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. 2011. gada 27. – 28. maijs. 2. daļa. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 430. – 439. lpp. • Maрkус Д. , Гирдянис A. (2011) Фонология дифтонгов [ie] и [uo] в речи латышских и литовских детей. Онтолингвистика – наука XXI века. Материалы международной конференции посвященной 20 -летию кафедры детской речи РГПУ им. А. И. Герцена 4 -6 мая 2011. С-Петербург: РГПУ, с. 90– 93.
- Slides: 19