Valsts un pavaldbas sadarbba Aktualittes Anda Miule Izgltbas

Valsts un pašvaldības sadarbība. Aktualitātes. Anda Mičule Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora vietniece 2015. gada 8. septembris

Valsts un pašvaldību kompetences sadalījums sportā Valsts līmenis: ØSporta politikas (sporta nozares attīstības stratēģijas) izstrāde ØSporta nozares tiesiskā regulējuma izstrāde ØSporta politikas īstenošanas organizēšana un koordinēšana (ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām sporta organizācijām un pašvaldībām) ØStabila sporta nozares finansēšanas modeļa izstrāde un ieviešana ØStarptautisko saistību sporta nozarē izpildes nodrošināšana (t. sk. cīņa pret dopingu sportā)

Valsts un pašvaldību kompetences sadalījums sportā (2) Pašvaldību līmenis: Ø No 2009. gada 1. jūlija sporta veicināšana ir pašvaldību autonomā funkcija (saskaņā ar likuma ‘’Par pašvaldībām’’ 15. panta pirmās daļas 6. punktu) Ø Sporta likuma 7. pants [Pašvaldību kompetence sporta jomā] (1) Pašvaldības, veicinot veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīgas: 1) noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju; 2) būvēt un uzturēt sporta bāzes un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu; 3) sekmēt sporta organizāciju, tajā skaitā sporta klubu, veidošanos un darbību; 4) atbalstīt sporta speciālistu un citu sporta darbinieku tālākizglītību; 5) finansēt sporta sacensības; 6) finansēt licencētas sporta izglītības programmas un sporta pasākumus, ko īsteno to administratīvajā teritorijā esošie sporta klubi. (2) Pašvaldības finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs. Ø Likuma “Par nacionālās sporta bāzes statusu” 12. pants [Atbalsts nacionālās sporta bāzes darbībai] Pašvaldība var piedalīties tās teritorijā esošās nacionālās sporta bāzes finansēšanā.

Latvijas sporta organizatoriskā pārvaldes struktūra

Valsts un pašvaldību sadarbības platformas sportā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) – valsts galvenais sadarbības partneris pašvaldību jautājumos – arī sportā, jo saskaņā ar Sporta likuma 10. panta devīto daļu LPS koordinē Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā, kā arī pārstāv un īsteno to kopīgās intereses. ØLPS priekšsēža dalība Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdēs ØLPS un IZM ikgadējās sarunas par sportu ØLPS pārstāvju dalība IZM izveidotās komisijās un darba grupās (t. sk. Finanšu piešķiršanas sportam komisijā) ØLPS atzinumu sniegšana par IZM sagatavotajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem ØLPS pārstāvju dalība Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdēs ØIZM pārstāvju dalība LPS Sporta jautājumu apakškomitejas sēdēs ØIZM pārstāvju dalība pašvaldību organizētajos sporta pasākumos un forumos ØIZM un pašvaldību cieša sadarbība sporta skolu darbības jautājumos ØIkdienas sadarbība – konsultācijas, informācijas apmaiņa, speciālistu vizītes u. c.

Sporta politikas vadmotīvs, virzieni un prioritātes Vadmotīvs: SPORTS – DZĪVES KVALITĀTEI! Virzieni: ØBērnu un jauniešu sports – nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm. ØSports visiem (Tautas sports) – nodrošināt iespēju ikvienam iedzīvotājam iesaistīties regulārās fiziskās aktivitātēs un veselību veicinošos sporta pasākumos, kā arī veidot iedzīvotāju izpratni par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā. ØAugstu sasniegumu sports – nodrošināt, lai augsta līmeņa sportisti un valsts izlases (t. sk. komandu sporta spēlēs) varētu sagatavoties un startēt Olimpiskajās spēlēs, Pasaules spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, pasaules līmeņa prāta sporta spēlēs (sporta spēļu kvalifikācijas turnīros un finālsacensībās). ØPielāgotais sports – nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši viņu interesēm un spējām iesaistīties pielāgotās sporta aktivitātēs, atbalstot labāko sportistu ar invaliditāti startus Paralimpiskajās spēlēs, Nedzirdīgo spēlēs (Deaflympics), Speciālās Olimpiādes spēlēs, kā arī pasaules un Eiropas čempionātos. Par prioritāriem atzīstama Bērnu un jauniešu sporta un Sports visiem attīstība.

Sporta politikas mērķis un apakšmērķi Mērķis: palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1 -2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Apakšmērķi: Ø Veicināt iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāti. Ø Sekmēt sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību. Ø Uzlabot bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību. Ø Sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību. Ø Nodrošināt ilgtspējīgu sporta finansēšanas sistēmas izveidi.

Rīcības virzieni Ø Iedzīvotāju pietiekama fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā Ø Sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas pilnveide Ø Sportistu veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība Ø Sporta infrastruktūra Ø Alternatīvi risinājumi finanšu palielinājumam sportam

Pamatnostādnes – publiski pieejamas! http: //polsis. mk. gov. lv/view. do? id=4599

Valdības deklarācija 40. punkts [Izglītība, zinātne un inovācija, sports]: Pilnveidosim sporta nozari reglamentējošo normatīvo aktu bāzi, izvērtēsim sporta pārvaldības reformas nepieciešamību un izvērtēsim iespējas nodrošināt sporta finansēšanas papildu iespējas, tajā skaitā sporta treneru atalgojumam, tautas sporta attīstībai, jaunatnes sportam, augstu sasniegumu sportam, sporta veidu reģionālo centru (sporta internātu) sistēmai un nacionālo sporta bāzu darbībai.

Valdības rīcības plāns Rīcības plāna pasākums Darbības rezultāts 1. Izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Sporta likumā", precizējot tiesisko regulējumu cīņai pret manipulācijām ar sporta sacensībām, kā arī paredzot citus aktuālus grozījumus 2. Izstrādāt koncepciju par sporta veidu reģionālo attīstības centru (sporta internātu) sistēmas izveidi Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts "Grozījumi Sporta likumā" Ministru kabinetā iesniegta koncepcija par sporta veidu reģionālo attīstības centru (sporta internātu) sistēmas izveidi 3. Izstrādāt politikas plānošanas Ministru kabinetā iesniegta Valsts un dokumentu, kas ietvers risinājumus pašvaldību nozīmes sporta sistēmiskai sporta bāzu attīstībai Latvijā infrastruktūras attīstības koncepcija (nosaukums var tikt precizēts)

Valdības rīcības plāns (2) Rīcības plāna pasākums Darbības rezultāts 4. Sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumos Nr. 77 "Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām", pilnveidojot sporta speciālistu (treneru) sertifikācijas kārtību kā arī normatīvajos aktos paredzēt administratīvo atbildību par sporta speciālistu sertifikāciju noteikumu neievērošanu (gan darba devējam, gan darbiniekam) Ministru kabinetā iesniegts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumos Nr. 77 "Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām"" Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"

Valdības rīcības plāns (3) Rīcības plāna pasākums Darbības rezultāts 5. Izvērtēt sporta nozarē īstenotās (t. sk. nevalstiskajām sporta organizācijām deleģētās) valsts pārvaldes (publiskās) funkcijas, nepieciešamības gadījumā sagatavojot priekšlikumus funkciju izpildes efektivitātes paaugstināšanai, tādejādi uzlabojot sporta nozares pārvaldību, kā arī nodrošinot sportam piešķirto valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu 6. Piesaistot VAS "Valsts nekustamie īpašumi", veikt nepieciešamās darbības Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide" īstenošanai Veikts izvērtējums, kurš iesniegts izskatīšanai Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē Sekmīgi uzsākta Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide" īstenošana

Citi 2015. gadā veicamie uzdevumi Ø Grozījumi Sporta likumā Ø Izstrādāt jaunu kārtību, kādā tiek piešķirtas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā Ø Sagatavot priekšlikumus valsts atbalsta mehānisma pilnveidei nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā Ø Konceptuālais ziņojums par valsts infrastruktūras attīstību (uzsākt) un pašvaldību nozīmes sporta

Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija Ø Izveidota starpinstitūciju darba grupa (IZM 2015. gada 5. maija rīkojums Nr. 266) Ø Pirmā darba grupas sēde 2015. gada nogalē (datums tiks precizēts) Ø Plānots noteikt trīs līmeņu sporta bāzes – vietējas nozīmes, reģionālas nozīmes un nacionālas nozīmes sporta bāzes – ar atšķirīgu atbildības sadalījumu un iespēju pretendēt uz valsts investīcijām sporta bāzes izveidei Ø Tiks sagatavoti priekšlikumi par turpmāko pieeju valsts atbalsta sniegšanai nacionālo sporta bāzu darbības nodrošināšanai (dotācijām sporta bāzes saimnieciskās darbības nodrošināšanai), kā arī tiks pārskatīti (paaugstināti) nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nosacījumi

Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveide Ø Sporta politikas pamatnostādnēs 2014. -2020. gadam paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā (VI sadaļa) iekļautais 46. uzdevums paredz izstrādāt un īstenot atbalsta programmu sporta veidu reģionālo attīstības centru (sporta internātu) sistēmas (Nacionālais jaunatnes sporta centru tīklojums) izveidei valstī Ø Ar IZM 2015. gada 17. aprīļa rīkojumu Nr. 212 izveidota darba grupa jautājuma padziļinātai izpētei un priekšlikumu sagatavošanai Ø Izstrādātais konceptuālais ziņojums «Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveide» un izskatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes 2015. gada 2. jūlija sēdē un atbalstīts tajā piedāvātais risinājumu Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveidei, kā arī Augstas klases sportistu sagatavošanas centru pilotprojektu īstenošana no 2015. gada 1. septembra. Ø Latvijas Nacionālās sporta padomes 2015. gada 2. jūlija sēdē IZM uzdots līdz 2015. gada septembrim precizēt konceptuālo ziņojumu un pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu.

Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveide (2) Ø Sportistu sagatavošanas centru izveides mērķis: sagatavot starptautiski konkurētspējīgus augstas klases sportistus olimpiskajos sporta veidos, lai nodrošinātu izcilus sasniegumus sportā ilgtermiņā Ø Sportistu sagatavošanas centru uzdevumi: (1)radīt priekšnoteikumus Olimpisko spēļu 1. – 6. vietu ieguvēju, kā arī pasaules un Eiropas čempionātu pieaugušajiem 1. – 3. vietu ieguvēju sagatavošanai individuālajos sporta veidos, kā arī komandu sporta spēļu nacionālo izlašu dalībai Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātu finālturnīros, tādejādi veicinot izcilību sportā; (2)nodrošināt kvalitatīvu vidi un mācību – treniņu apstākļus jauno augstas klases sportistu sagatavošanai; (3)pilnveidot augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmu, sekmējot sportistu izaugsmi; (4)efektīvi izmantot sportistu resursus un izveidoto sporta infrastruktūru.

Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveide (3) Ø Sportistu sagatavošanas centriem izvirzāmas šādas prasības: (1)sporta bāzes – atbilst izvēlētā sporta veida kvalitatīva mācību – treniņa procesa nodrošināšanai un augstas klases sportistu izaugsmei nepieciešamajām prasībām ar atbilstošu aprīkojumu un inventāru. (2)treneri – sagatavojis Eiropas vai pasaules čempionāta (arī jauniešiem vai junioriem) 1. – 12. vietu ieguvējus vai Olimpisko spēļu dalībniekus, vai arī pats ir bijis Olimpisko spēļu dalībnieks; ar attīstītu plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmi, kurš pedagoģiskajā darbā izmanto patstāvīgi izstrādātas augstas klases sportistu sagatavošanas autorprogrammas; strādā individuāli, attīstot katra sportista spējas un talantus. (3)sadzīves apstākļi – atbilst mūsdienu prasībām par augstas klases sportistam nepieciešamajiem sadzīves apstākļiem (4)izglītība – kvalitatīvas vispārējās, profesionālās vai augstāko izglītības nodrošināšana atbilstoši sportista vecumam, organizējot to atbilstoši specifiskajām sporta veida vajadzībām, kā arī nodrošinot individuālu pieeju ikvienam izglītojamam jebkurā izglītības posmā; (5)medicīna un rehabilitācija – atbilst mūsdienu prasībām par augstas klases sportistam nepieciešamajiem medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumiem, t. sk. , nodrošinot regulāru sporta ārsta uzraudzību un nepieciešamo medicīnisko procedūru un pakalpojumu pieejamību, padziļinātu sporta medicīnas pārbaužu pakalpojumu nodrošinājums (noslēgts sadarbības līgums ar Valsts sporta medicīnas centru un Latvijas Olimpisko vienību).

Sporta budžets (3) Valsts budžeta programma 09. 00 “Sports” 2004. – 2015. gadā 45 40 38. 22 39. 24 36. 30 34. 40 35 33. 93 31. 36 30. 56 30. 44 29. 67 30 25 21. 16 24. 42 23. 62 26. 10 25. 28 20. 87 20. 62 21. 16 20 22. 31 23. 60 19. 79 15. 20 13. 79 Valsts budžeta programma 09. 00 “Sports” bez valsts galvoto aizdevumu atmaksas (miljoni EUR) 17. 46 16. 08 15 10 5 0 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 Valsts budžeta programma 09. 00 “Sports” (miljoni EUR) 2013 2014 2015

Plānotas izmaiņas prasībās darbam sporta skolās Ø Izstrādāti Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumos Nr. 77 “Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām”, lai veicinātu sporta studiju programmās studējošo nodarbinātību sporta izglītības iestādēs jau mācību laikā. Ø Bez sertifikāta strādāt sporta jomā un vadīt sporta treniņus (nodarbības) būs tiesīga arī persona, kura iegūst otrā līmeņa augstāko pedagoģisko izglītību sporta studiju programmā un kura atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: Ø iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība (izglītības programmas kods 30 V) akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē; Ø pilnībā iegūts pirmajam akadēmiskajam gadam paredzētais kredītpunktu skaits. Ø Informāciju, norādot vārdu, uzvārdu, sporta veidu, kā arī, augstākās izglītības iestādi, kurā persona iegūst otrā līmeņa augstāko pedagoģisko izglītību sporta studiju programmā persona mēneša laikā pēc darba uzsākšanas iesniedz Latvijas Sporta federāciju padomē iekļaušanai sporta speciālistu reģistrā

Sporta treneru darba samaksa 2014. gada valsts budžeta izstrādes procesā tika panākta papildus finansējuma piešķiršana sporta treneru darba samaksas nodrošināšanai pakāpeniskam pieaugumam, lai turpmākos trīs gadus varētu palielināt valsts līdzfinansējuma procentuālo nodrošinājumu par 10% gadā. Papildus minētam, pārskatot sporta nozares budžeta prioritātes, veikta iekšējo līdzekļu pārdale, kā rezultātā 2015. gadā papildus piešķirti 2`279`796 EUR, 2016. un 2017. gadā 4`223`326 EUR. Tādejādi no 2015. gada 1. janvāra varēs nodrošināt ~73, 57%, savukārt no 2015. gada 1. septembra 100% no nepieciešamā valsts līdzfinansējuma.

Sporta politikas virzieni un attīstības tendences Eiropā Ø Atspoguļotas Eiropas Savienības Sporta darba plānā 2014. – 2017. gadam. Ø Par Eiropas Savienības Sporta darba plānu 2014. – 2017. gadam ir vienojušās visas ES dalībvalstis. Ø Plāna galvenie pamatprincipi: - Veicināt ciešāku sadarbību starp ES dalībvalstīm sporta jomā; - Meklēt kopīgus risinājumus pārrobežu izaicinājumiem; - Izmantot sportu kā instrumentu ES sociālās un ekonomikas politikas īstenošanai, it sevišķi stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanā.

Sporta politikas virzieni un attīstības tendences Eiropā (2) Ø Plānā noteiktie politikas virzieni: Ø godprātīgums sportā, it īpaši cīņa pret dopingu un spēļu rezultātu sarunāšanu, nepilngadīgo sportistu aizsardzība, laba pārvaldība un dzimumu līdztiesība sportā; Ø sporta ekonomiskie aspekti, jo īpaši sporta ilgtspējīga finansēšana, liela mēroga sporta pasākumu pēctecība, sporta ekonomiskie ieguvumi un inovācijas; Ø sports un sabiedrība, jo īpaši veselību veicinošas fiziskās aktivitātes, brīvprātīgais darbs, nodarbinātība sportā, kā arī izglītība un apmācība sportā. Ø Papildinformācijai: Ar ES programma Erasmus + Sportam sniegtajām iespējām var iepazīties: http: //www. erasmus-plus. lv/lat/ un http: //jaunatne. gov. lv/lv/erasmus/sports

Paldies par uzmanību! Tel: +(371) 67047928, Fax: +(371) 67047777 anda. micule@izm. gov. lv Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050, Latvija http: //www. izm. gov. lv/