Valdorfskola INICIATVA RCBA TAGAD UN NKOTN PLNOTAIS REZULTTS

Valdorfskola INICIATĪVA – RĪCĪBA TAGAD UN NĀKOTNĒ – PLĀNOTAIS REZULTĀTS Mūsdienu pasaulē svarīgi būtu, lai bērni audzināšanas un izglītošanas procesu gaitā spētu sevī attīstīt drosmi un iniciatīvu uzņemties atbildību par savu dzīvi, pieņemot savu vienreizējo likteni un būt tam par saimnieku, savas dzīves noteicēju. Un nevis pastāvošā sabiedrība un politiskā sistēma ir tā, kas nosaka izglītības saturu un vērtības, bet katra bērna vienreizējā personība. /R. Šteiners/

Kas ir alternatīvā izglītība? • Alternatīvs - izvēles, rezerves. (izcelsme - franču alternatif “mainīgs, tāds, kas mijas”) 1. Tāds, kas satur alternatīvu, kas pieļauj vienu no divām (vai vairākām) iespējamībām. 2. Tāds, kas ir alternatīva. • Alternatīvā izglītības pazīmes: 1. Ietver sevī vairākas pieejas gan mācībām, gan mācīšanai, kas atšķiras no vispārējās jeb tradicionālās izglītības; 2. Bieži sakņojas dažādās filozofijās, kas ir fundamentāli atšķirīgas no vispārējās jeb tradicionālās izglītības; 3. Dažām ir spēcīga politiska, zinātniska un filozofiska ievirze, bet citas ir vairāk neformālas skolotāju un vecāku apvienības, kas ir neapmierinātas ar vispārējās jeb tradicionālās izglītības darbības veidiem; 4. Tiek realizētas dažādās izglītības iestādēs – valsts skolās, privātskolās, alternatīvās skolās, neatkarīgajās (brīvajās) skolās, mājas apmācības formā.

Vērtības izglītības alternatīvās 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. Nelielais skolēnu skaits klasē (nosacīti) Ciešākas attiecības starp skolēniem, skolotājiem un vecākiem Cieņa pret katru personu Līdzsvars un elastīgums Zināma neatkarība no dažādām iestādēm un institūcijām Sadarbība starp sabiedrības politisko, ekonomisko un kultūras sfēru Holistiskais pasaules uzskats – nekas šajā pasaulē nepastāv atrauts no citiem, viss un ikviens eksistē kā viena veseluma daļa Holistika – izziņas teorijā – virziens (teorija), kas uzsver fiziskā un garīgā vienotību. Saskaņā ar šiem uzskatiem indivīds ir nedalāms un darbojas kā veselums. Holistiskā pieeja vienmēr paredz saglabāt veselumu, vienotības veidošanu kā īpašu darbību, piemēram, zināšanu un prasmju kompleksu veidošanu un vērtēšanu, tās mākslīgi neatdalot vienu no otras. Centrā tiek izvirzīts cilvēks kā ar gribu, tā ar sajūtām apveltīta, darbīga būtne visās dzīves jomās

Alternatīvās izglītības iestādes LATVIJĀ • Alternatīvās skolas Jūrmalas alternatīvā skola (21 gada pieredze, 200 audzēkņi) Kuldīgas pilsētas alternatīvā sākumskola • Valdorfa skolas Ādažu Brīvā Valdorfa skola – (20 gadu pieredze, 237 skolēni , 50 bērnudārza audzēkņi, ir vidusskola) Rīgas Valdorfa skola ( gadu pieredze, 275 skolēni, 52 bērnudārza audzēkņi) Mārupītes Valdorfa bērnudārzs (25 audzēkņi) Siguldas Valdorfa bērnudārzs (22 audzēkņi) Valdorfa grupa Ogrē b/d “Dzīpariņš” (1 grupa – 20 bērni)

Alternatīvās izglītības iestādes LATVIJĀ • Montesori izglītība – dažādas iestādes (PII, kabineti, Centri), kas piedāvā Montesori pedagoģijas nodarbības bērniem Rīgā, Liepājā, Cēsīs, Valmierā, Ventspilī u. c. • Vispārizglītojošas skolas ar alternatīvām mācību pieejām Liepas pamatskola - skolā izstrādāta humānās pedagoģijas koncepcija, darbā tiek izmantotas humānās pedagoģijas metodes un aktīva vecāku un skolnieku līdzdarbība mācību procesa organizēšanā. • Ir arī citas skolas, kas izmanto humānās pedagoģijas metodes • Populāra ir arī tālmācības programmu apguve ar interneta starpniecību

“Vidzemes valdorfizglītības atbalsta biedrība” Mērķi 1. Popularizēt valdorfizglītību kā alternatīvās izglītības ieguves iespēju sabiedrībā 2. Izglītot vecākus, pedagogus un citus interesentus par valdorfpedagoģiju un tās sniegtajām iespējām 3. Izveidot valdorfizglītības pamatnostādnēm atbilstošu mācību iestādi - valdorfskolu, piesaistot nepieciešamos finansu, saimnieciskos un cilvēkresursus sekmīgai tās darbības nodrošināšanai 4. Sadarboties un veicināt sadarbību ar citiem valdorfizglītības atbalstītājiem Latvijā un pasaulē Kas mēs esam? – vecāki, pedagogi un citi interesenti Kas mūs patlaban atbalsta? – Ādažu Brīvas valdorfskolas skolotāju kolēģija un Vidzemes augstskolas Mūžizglītības Centrs, Latvijas Valdorfizglītības asociācija, Rīgas valdorfa skolas skolotāju kolēģija, interesenti no ārvalstīm

Valdorfpedagoģija un valdorfizglītība Valdorfpedagoģija ir īpaša uz antropozofijas /no grieķu valodas antrophos – cilvēks un sophia – gudrība/ mācības pamata izveidota alternatīva apmācības sistēma. Valdorfpedagoģija balstās uz antropozofisko pasaules izpratni: • kuras centrā ir cilvēks kā fiziska, dvēseliska un garīga būtne • tās pamatuzdevumi ir: - atmodinot katrā cilvēkā esošās spējas un dotības, - audzināt un izglītot fiziski – dvēseliski – garīgi veselīgu būtni ar darbīgu gribu, bagātu jūtu pasauli, veselīgu domāšanu un morāles izpratni.

Valdorfpedagoģija un valdorfiglītība (1) • valdorfpedagoģija lielu uzmanību velta: - izglītības procesam laikā - apgūstamās mācību vielas atbilstībai bērna vecumam un individuālajām īpatnībām - ritmiskam darbību secīgumam no bērna piedzimšanas līdz patstāvīgas personības briedumam Mācību plāni līdz ar to ir ļoti elastīgi izstrādāti, precīzāk, tiek izstrādāti mācību procesa laikā, ņemot vērā katra indivīda un grupas kopējās attīstības izmaiņas. Tas rada iekšēju drošību bērniem, vecākiem un skolotājiem.

Rūdolfs Šteiners un valdorfpedagoģija • Valdorfpedagoģijas pamatprincipus izveidoja austriešu filozofs, garazinātnieks un pedagogs Rūdolfs Šteiners (1861. – 1925. ) • Ar Rūdolfa Šteinera palīdzību antropozofiskās idejas ir iedzīvinātas: - izglītībā (valdorfpedagoģija), medicīnā (antroposofā medicīna), biznesā (sociālā trīsdaļīguma princips – gara brīvība, tiesiskā vienlīdzība un ekonomiskā brālība ), arhitektūrā (17 dažādas celtnes, tai skaitā Geteānums), mākslā (eiritmija, glezniecība, formu zīmēšana, dramaturģija), lauksaimniecībā (biodinamiskā lauksaimniecība).

Rūdolfs Šteiners un valdorfpedagoģija • Valdorfapedagoģija tika dibināta Vācijā pēc I Pasaules kara sociālā un ekonomiskā haosa apstākļos. • Tabakas fabrikas “Waldorf Astoria” īpašnieks Emīls Molts (1876. — 1936. ) rīkoja izglītojošus kursus saviem strādniekiem. Pēc kāda laika kursu dalībnieki griezās pie darba devējiem ar lūgumu atvērt skolu viņu bērniem, kura balstītos uz tām idejām, ar kurām viņi paši tika iepazīstināti, “kurā tie iemācītos visu, kas skars tos dzīvē” • Emils Molts griezās pie R. Šteinera ar lūgumu palīdzēt organizēt šādu skolu. R. Šteiners tam piekrita.

Valdorfskola iesākumā • 1919. gada 7. septembrī, pateicoties R. Šteinera pedagoģiski organizātoriskajam darbam , E. Molta finansiālajam atbalstam un strādnieku ziedojumiem tika atvērta pirmā Valdorfa skola Štutgartē ar 256 skolēniem astoņās klasēs, 12 skolotājiem, to vadīja R. Šteiners. • Valdorfa skola bija piemērs pašpārvaldes un sabiedriskās izglītības iestādes savienojumam praksē. • Tuvākajā laikā sekoja Valdorfskolu dibināšana citās Vācijas pilētās, Eiropas valstīs un Amerikā. Savu nosaukumu valdorfizglītība ir ieguvusi pateicoties tieši uzņēmuma nosaukumam, kas to dibināja • Baltijas valstīs patlaban ir vairākas valdorfizglītības iestādes – 8 Igaunija • (6 skolas ar bērnudārza grupām un 2 bērnudārzi) , 5 Lietuvā ( 3 skolas ar bērnudārza grupām)un 2 bērnudārzi , 5 Latvijā (2 skolas ar bērnudārza grupām un 3 bērnudārzi).

Valdorfskolas mūsdienās • Šobrīd pasaulē ir : - vairāk kā 1000 valdorfskolas 61 pasaules valstī (daudzas skolas ietver arī bērnudārza grupas) Tai skaitā vairāk kā 711 valdorfskolas Eiropā ar 147 000 audzēkņiem - ap 2000 valdorfbērnudārzu - kā arī neskaitāmi daudz izglītības iestāžu, kas izmanto valdorfpedagoģijas metodes, - apmēram 600 iestādes ar ārstniecisku izglītību • Šteinera /Valdorfizglītības Eiropas padomē (ECSWE) ietilps 26 valstu Valdorfizglītības asociācijas

Valdorfskolas koncepcija 1. Skolai jāsekmē skolēna spējas atvērties dzīvei un pasaulei: 1) jebkura pāragra intelektualizācija un specializācija ir nevēlama, jo ietekmē cilvēka veselību vēlākajos dzīves posmos 2) katrā mācību priekšmetā (tematā) jāatklāj cilvēks kā vērtība 2. Visos mācību priekšmetos jādominē mākslinieciskajam elementam, mācībām jābūt kā skolotāja veidotam mākslas darbam 3. Audzināšana noris galvas un roku, priekšstatu un gribas kopdarbībā un savstarpējā mijiedarbībā. Darbībās atklājas un izpaužas dzīvīgums (vitalitāte). Darbībās izpaužas arī bērna patstāvība.

Valdorfskolas koncepcija (1) 4. Jāveicina daudzveidība: 1. metožu daudzveidība; 2. mācību vietu maiņa (dārzs, skatuve, darbnīca, eiritmijas telpa utt. ); 3. savas iniciatīvas realizēšanas daudzveidība (sabiedrībā). 5. Katra lieta jāatklāj kustībā-tapšanā un pārmaiņās. Jājautā sev: 1. Ko es esmu izdarījis? 2. Kā es to izdarīju? 3. Kas un kāds ir mana darba rezultāts? Atbildes uz šiem jautājumiem ļauj sevi apzināt kā darbības subjektu. Bērns apzina pats sevi darbībā. Apzināta tiek patība, paša īpašības, izturēšanās un spējas, kā arī paša nepietiekamības (nevis trūkumi).

Skatījums uz bērna attīstību Sistēmas pamatā ir ideja par cilvēka attīstības septiņgadu cikliem. Cilvēka dzīvi iedala septiņgadu posmos, balstoties uz fizioloģiskajām pārvērtībām attīstībā: 1. - no dzimšanas līdz 7. dzīves gadam (zobu maiņa)PIRMSSKOLA: visiem orgāniem ir intensīvs veidošanās posms. bērna vadošais noskaņojums šajā fāzē — "pasaule ir laba", valda pilnīga uzticēšanās cilvēkiem, pasaulei. bērns šajā laikā ir atdarinātājs. galvenais uzdevums šajā laika posmā, balstoties uz bērna gribu, attīstīt pēc iespējas visas maņas. Vadošais atmiņas tips ir jutekliskā atmiņa

Skatījums uz bērna attīstību (1) 2. no 7. līdz 14. dzīves gadam (pubertāte) ( 1. – 7. KLASE): - bērns ir mākslinieks savā dvēselē. viņa radošais noskaņojums — "pasaule ir skaista“ šajā fāzē audzinātāja uzdevums ir attīstīt mīlestības spēku uz šo pasauli, jo mīlestība ir pārveidošanas spēks, spēja, kas dod iespēju attīstīties - neder teorētiska mācīšana ar abstraktu jēdzienu palīdzību, jo bērns tos vēl neizprot - šajā posmā skolotājs veido tēlus - vadošais atmiņas tips ir tēlainā atmiņa - sākot no 13 gadu vecuma, bērns sāk uztvert skolotāja domu, jēdzienus brīvi, neatkarīgi no jutekliskā - audzināšanas pamatprincipi šajā vecumā ir sekošana autoritātei. Būtiski, lai klases skolotājs spētu kļūt par šādu autoritāti.

Skatījums uz bērna attīstību (2) 3. no 14. līdz 21. dzīves gadam (pilngadība) - skolotāja uzdevums ir veidot skolēna spriešanas spējas - autoritātes loma mazinās, pieaug skolotāja lietišķās kompetences loma - jaunieša vadošais noskaņojums šajā fāzē — "pasaule ir patiesa“ Septiņgades ar savām attīstības krīzēm un to risinājumiem turpinās visu cilvēka dzīvi 0 21 42 63 Pirmās trīs septiņgades līdz 21 gada vecumam, kad cilvēks veidojas fiziski un psiholoģiski Otrās trīs septiņgades - no 21 līdz 42 gadu vecumam, kad cilvēks nododas zemes uzdevumu veikšanai Trešās trīs septiņgades - no 42 līdz 63 gadu vecumam, kad cilvēks jau ir veicis galvenos uzdevumus un meklē jaunas vērtības un darbības Mūža nogalē atvēlētais laiks paredzēts tam, lai cilvēks savus mērķus realizētu vēl dziļāk un pilnīgāk

Mācību stundas un cikli, programmas un vērtēšana 1. Galvenā stunda (cikla stunda, epohālā stunda), ar kuru sākas katra diena. Tās garums ir 120 minūtes. Ciklos tiek mācīta lielākā daļa mācību priekšmetu. Tas nozīmē, ka 3 – 5 nedēļu laikā skolēns apgūst vienu pamata priekšmetu. Gada laikā cikli atkārtojas. Cikla stundai ir 3 daļas: 1) stunda sākas ar ritmisko un muzikālo daļu (dzejoļi, dziesmas, ritma un kustību vingrinājumi) – tā tiek veidota sociālo zinību, ētikas, komunikācijas spēju attīstīšanai, kā arī skolēna , , atmodināšanai” aktīvam mācību procesam, seko pentatoniskās vai diatoniskās flautas spēles vingrinājumi 2) tai seko mācību daļa, kuru var uzskatīt par mācību stundu ar visām tās tradicionālajām vērtībām 3) noslēdzošajā daļa - stāstījums par kādu konkrētajam vecumposmam atbilstošu tēmu, un to sauc par stāstāmo daļu (1. klase - dažādas pasakas, teikas, 2. klase - leģendas, mīti, fabulas, 3. klase – literāri apdarināti Vecās derības stāsti, 4. klase – “Edda”, skandināvu mīti un leģendas un “Lāčplēsis”)

Mācību stundas un cikli, programmas un vērtēšana(1) 2. Cikla laikā skolēns klausās skolotāja stāstīto, ko iestrādā baltlapu A 3 vai A 4 burtnīcā, daudz darbojas pastāvīgi, meklējot papildu materiālu, ilustrē un noformē burtnīcu, veidojot to par savu mācību grāmatu. Valdorfskolas izglītība gandrīz nemaz nebalstās uz standarta mācību grāmatām. Attiecīgi no valstī noteiktā stundu skaita veidojas cikla plāns un tam atvēlēto nedēļu skaits. 3. Pārējo mācību stundu garums ir 40 minūtes. Šīs stundas ir atvēlētas svešvalodu apguvei, rokdarbiem, latviešu gramatikas un matemātikas vingrinājumiem (pamatvielu apgūst cikla stundās), mākslai, eiritmijai, mūzikai un sportam. 4. Jau no pirmās klases skolēni mācās vācu un angļu valodas, bet no piektās klases arī krievu valodu.

Mācību stundas un cikli un programmas, vērtēšana(2) 5. Skolēnu mācību sasniegumus no 1. -12. klasei vērtē, izmantojot dažādas metodes – mutvārdu, aprakstošo, procentuālo, punktu, grafisko sistēmu, ieskaitīts / neieskaitīts, pašnovērtēšanu u. c. Vērtēšana 10 ballu sistēmā tiek izmantota no 9. līdz 12. klasei. 6. Mācību priekšmetu programmas izstrādā skolas pedagogi saskaņā ar Latvijas Republikas izglītības standartiem un Pasaules valdorfpedagoģijas mācību plānu. Mācību programmas licensē Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. 7. Ideālā situācijā valdorfskola realizē pirmsskolas, pamatskolas un vispārējās vidējās izglītības programmas. Kā apliecinājums skolēnu mācību sasniegumiem tiek izsniegtas LR IZM apstiprinātas liecības, kā arī valstī noteiktas apliecības par pamatizglītības ieguvi un atestāti par vidējās izglītības ieguvi.

Valdorfskolotājs 1. Atbilstoši koncepcijai, katrai audzināmo klasei jābūt vienam skolotājam klasei visus pamatskolas gados, mācot vismaz galvenās stundas ciklus 2. Valdorfskolotājs – cilvēks, kurš pārzina bērna attīstību un saprot, ko un kāpēc viņš dara 3. Būt par valdorfskolotāju nozīmē vienmēr mācīties. Valdorfskolotājs stundā neatver tikai vienu mācību grāmatu. Gatavojoties ciklam, skolotājs izveido savu mācību materiālu, kurš sagatavots, izmantojot visu pieejamo literatūru un avotus. Līdz ar to šis materiāls katru gadu apaug ar aktualitātēm, jaunumiem, tiek akcentēts konkrēti katrai klasei nepieciešamais materiāls 4. Skolotāji dodas hospitēt stundas dažādās Eiropas un pasaules valdorfskolās, tā gūstot jaunas idejas konkrētam tēmas risinājumam, regulāri notiek dažādi kursi un semināri

Skolotāju kolēģijas konferences (1) • Valdorfskolas skolotāji un skolas darbinieki pulcējas un strādā katru ceturtdienu Skolotāju kolēģijas konferencēs. Tā sastāv no 4 daļām: 1. teorētiskā, kurā tiek studēti kādi teorētiski traktāti, kas saistīti ar pedagoģiju 2. mākslinieciskā daļa, kurā visi klātesošie vai nu dzied, vai zīmē, glezno, veido no māla, veic kustību vingrinājumus vai pilda kādu interesantu uzdevumu prāta asināšanai, iztēles attīstīšanai, uzmanības treniņam 3. pedagoģiskā daļa, kurā tiek apskatīts kāds mācību priekšmets, runāts par kādu klasi vai bērnu, iztirzāta kāda pedagoģiska problēma vai nu skolā, vai valstī un pasaulē, pieņemti nozīmīgi lēmumi skolas pedagoģiskajai darbībai 4. praktiskā daļa, kurā tiek risināti praktiskas un saimnieciskas dabas jautājumi

Skolotāju kolēģijas konferences (2) • • • Valdorfskolās nav klasiskās hierarhijas un direktora, bet ir skolotāju kolēģija, kurā ietilpst visi skolotāji un katrs par kaut ko atbild. Ir ievēlēts skolotāju kolēģijas vadītājs Valdorfskolas dzīves organizēšana ar skolotāju kolēģijas konfereneces palīdzību izslēdz varbūtību, ka kāds no skolotājiem kaut ko nav dzirdējis, nav zinājis vai nejūtas atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem un to realizāciju. Kopīgi apspriests jautājums vai pieņemts lēmums ir daudz saistošāks katram skolā strādājošajam, nevis, ja to būtu paziņojis vai nolēmis kāds cilvēks vienpersoniski. Tiek uzskatīts, ka konference ir valdorfskolas sirds, un, ja tā funkcionē, tad arī skolas bērni jūtas droši un labi savā skolā Skolotāju kolēģijas konference ir viena no demokrātijas augstākajām formām, kas neapgāžami funkcionē pasaules valdorfpedagoģijas pieredzē. Svarīgi ir apjaust, ka brīvība izteikt savu viedokli un pieņemt lēmumu nenoliedzami arī stimulē katra skolotāja atbildību par attiecīgā lēmuma realizāciju

Skolas un vecāku sadarbība • Skolas pārvalde ir koleģiāla. To veic Skolas padome, kuru veido skolotāji un vecāku pārstāvji no katras klases. Atbildību par skolas iekšējo darbību uzņemas Skolas padome un skolotāju kolēģija. Jautājumi tiek diskutēti kamēr tiek panākts konsensuss. • Pirms bērnu uzņem skolā notiek individuālās pārrunas ar bērna vecākiem. Pirms tam tiek organizēts 4 - 6 lekciju cikls vecākiem, lai iepazītos ar valdorfpedagoģijas pamatprincipiem, programmu, iekšējās kārtības noteikumiem un skolas darbību. • Klases skolotājs apmeklē bērna ģimeni un iepazīstas ar viņa dzīves apstākļiem • Katru mēnesi klase ar klases skolotāju rīko vecāku pēcpusdienu, jeb mēneša svētkus, kurā iepazīstina ar iepriekšējā mēnesī paveikto • Vecāki iesaistās skolas pasākumos gan kā organizatori, gan kā dalībnieki

Skolas saimnieciskā dzīve Skolai nepieciešamās finanses veido: - Vecāku skolas maksas ( daļu summas var aizstāt ar savu darbu vai citām skolas darbībai nepieciešamām lietām vai pakalpojumiem) Pašvaldību un valsts mērķdotācijas (Rīgas Valdorfskola ir pašvaldības mācību iestāde, pašvaldību atbalstu saņem arī Ādažu Brīvā Valdorfskola) Ziedojumi (privāti un atbalsta fondu) Galvenie skolas saimnieciskās dzīves noteicēji un organizatori ir bērnu vecāki sadarbībā ar skolotāju kolēģiju!

Mīti par valdorfizglītību un atbildes (1) Mīts I: Valdorfizglītība ir paredzēta bērniem ar īpašām vajadzībām, jo kavē bērna intelektuālo attīstību. Atbilde: Cilvēkam vienlīdz svarīgi ir harmoniski un viņa vecumam atbilstoši attīstīties gan fiziski, gan dvēseliski , gan garīgi. Pāragra intelektualizācija negatīvi ietekmē visu tālāko cilvēka dzīves gaitu un veselību. Ir īpašas valdorfizglītības iestādes bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Mīts II: Valdorfskolas vide un mācību process ir ideālistisks un laikmeta prasībām neatbilstošs , kas var traucēt audzēkņu tālāku sekmīgu iekļaušanos izglītības procesa turpināšanā. Atbilde: Valdorfskolu absolventi sekmīgi turpina iegūt izglītību augstākajās mācību iestādēs gan Latvijā, gan pasaulē. Pārejot no valdorfskolas uz vispārizglītojošo mācību iestādi ar skolotāju un vecāku atbalstu un nelielu iepriekšēju sagatavošanos (parasti bērnus iepazīstina ar atšķirīgām darbības formām), bērns var sekmīgi turpināt izglītību atbilstoši savam vecumam.

Mīti par valdorfizglītību un atbildes (2) Mīts III: Valdorfskolā māca antroposofiju, kas ir mistiska mācība. Atbilde: Valdorfskolā antroposofiju nemāca. Valdorfskola nepieslēdzas savās mācībās nevienai no reliģiskām konfesijām, bet akcentē vispārcilvēciskās vērtības, kuras ietvertas dažādās reliģijās, respektējot katra cilvēka izvēles brīvību. Parasti jebkurā alternatīvas izglītības virzienā liela nozīme tiek piešķirta garīgajam aspektam. Mīts IV: Valdorfskolas ir tikai par maksu un to darbību finansē tikai bērnu vecāki. Atbilde: Nevar apgalvot, ka arī vispārējā izglītība valstī tiek realizēta bez vecāku līdzfinansējuma. Rīgas valdorfa skola ir pašvaldības mācību iestāde ar atbilstošu finansējumu. Ādažu Brīvajā Valdorfskolā audzēkņi bieži saņem pašvaldību finansējumu pēc principa “nauda seko skolēnam”. Līdzīga prakse ir arī valdorfbērnudārzos. Papildus finansējumu piesaista arī pašas skolas ar projektiem, kā arī uzrunājot privātos ziedotājus un dažādus fondus. Parasti skolai ir arī sava atbalsta biedrība.

Kas ir izdarīts un tiek darīts, lai virzītos uz mērķi? 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. Ir nodibināta un darbojas “Vidzemes valdorfizglītības atbalsta biedrība” Kā Ādažu Brīvās valdorfskolas skolēni mājapmācības formā (ir 3 skolotāji), mācībām pielāgotās telpās camphill “Rožkalni” mācības ir uzsākuši 2 bērni Ir izstrādāts un sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas Mūžizglītības centru februārī savu darbību uzsāka semināru cikls pedagogiem, vecākiem un citiem interesentiem par valdorfizglītību un veselīgu bērna attīstību (11 nodarbības + noslēguma forums) Aktīvi tiek meklētas atbilstošas telpas klases un bērnudārza grupas izveidei Valmierā vai tās tuvumā esošajos novados (Kocēnu, Burtnieku), lai piesaistītu lielāku skaitu vecāku un bērnu. Vairākums interesentu šo izglītību labprāt izvēlētos, ja “viss jau būtu gatavs”. Tiek meklētas finansu atbalsta iespējas gan Latvijā, gan ārvalstīs uzrunājot gan fondus, gan privātpersonas. Pēc individuālām un grupu diskusijām ir vecāku interese par valdorfskolas un valdorfbērnudārza grupas izveidi Valmierā vai tās tuvumā. Pēc pirmā semināra savu interesi apgūt valdorfpedagoģiju ir izteikuši sākumskolas skolotāji. Pirmsskolas skolotājiem šāda iespēja jau ir.

Prezentācijas mērķi – jautājumi Jums 1. Ja Jūs pēc šī stāstījuma esat ieinteresēti atbalstīt šo iniciatīvu, tad 1) vai tās varētu būt telpas (Kur? Kad? Ar kādiem nosacījumiem? ) 2) cik lielā mēra un kā pašvaldība finansiāli var atbalstīt šo iniciatīvu? 2. Vai Jūs esat ieinteresēti alternatīvās izglītības iestādes - valdorfskolas izveidē savas pašvaldības teritorijā? Iespējamie varianti: 1) Ādažu Brīvās valdorfskolas filiāle 2) Jauna, vecāku dibināta alternatīvā privātskola 3) Jauna, pašvaldības dibināta alternatīvā skola Visiem 3 variantiem pati nozīmīgākā ir ģeogrāfiski izdevīga vieta (ērta piekļuve) ar iespēju piesaistīt apkārtējo novadu un pilsētu bērnudārza un skolas audzēkņus

Paldies par uzmanību! “Vidzemes valdorfizglītības atbalsta biedrības” Valdes locekļi: Gatis Tauriņš Ieva Zunda Laimdota Virskūna 2013.