VAI ENDOMETRIOZE VIENMR IR LABDABGA Dace Melka AS

VAI ENDOMETRIOZE VIENMĒR IR LABDABĪGA? Dace Melka AS Latvijas Jūras medicīnas centrs, Ginekoloģijas nodaļas vadītāja Inta Liepniece – Karele Akadēmiskā histoloģijas laboratorija, vadītāja Elīna Tetere Rīgas Stradiņa universitāte, rezidente

ENDOMETRIOZE Endometrioze – endometrijam līdzīga glandulāra epitēlija un stromas ektopiska lokalizācija Progresējoša saslimšana Sastop 10% sieviešu, pārsvarā reproduktīvajā vecumā. Ļoti reti sastop menopauzē. Visbiežāk lokalizējas olnīcās, taču var atrasties arī citur iegurnī, kā arī ārpus iegurņa. T. V. Gorp et al. “Endometriosis and the development of malignant tumours of the pelvis. A review of literature. ” Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology Vol. 18, No. 2, pp. 349– 371, 2004

ENDOMETRIOZE Teorijas par etioloģiju: � Iegurņa peritoneja metaplastiska transformācija � Dzemdes endometrija transplantācija uz ektopiskām vietām � Indukcijas teorija (iepriekšējo 2 kombinācija) Multifaktoriāla etioloģija: � Ģenētiski faktori � Hormonāli faktori � Imunoloģiski faktori T. V. Gorp et al. “Endometriosis and the development of malignant tumours of the pelvis. A review of literature. ” Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology Vol. 18, No. 2, pp. 349– 371, 2004

ENDOMETRIOZE UN MALIGNITĀTES Endometrioze ir labdabīga saslimšana, taču tai piemīt īpašības, kas raksturīgas arī malignitātēm: �Progresējoša augšana �Invazīva augšana �Estrogēnu atkarīga augšana �Recidivēšana �Tendence metastazēties – hematogēni un limfogēni T. V. Gorp et al. “Endometriosis and the development of malignant tumours of the pelvis. A review of literature. ” Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology Vol. 18, No. 2, pp. 349– 371, 2004

ENDOMETRIOZES MALIGNIZĒŠANĀS KRITĒRIJI Sampson, 1925. g. – kritēriji, kas pierāda ļaundabīga audzēja attīstību no endometriozes: Malignitātes un endometriozes atrašanās vienā olnīcā 2. Ļaundabīgajam audzējam ir jārodas no endometriozes, nevis jāmetastazē tajā no citas lokalizācijas organismā 3. Histoloģiski jāspēj identificēt endometriozei raksturīgā struktūra – gan dziedzeri, gan apkārt esošā stroma 1. Scott, 1953. g. – papildinājums: � Endometrioze → pāreja → malignitāte T. V. Gorp et al. “Endometriosis and the development of malignant tumours of the pelvis. A review of literature. ” Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology Vol. 18, No. 2, pp. 349– 371, 2004

PĒTĪJUMI Tieši epidemioloģiski pierādījumi � Apgrūtināta endometriozes malignizēšanās kritēriju analīze � Pētījumi, kuros analizēta endometriozes ietekme olnīcu vēža attīstībā � Tiek uzskatīts, ka 1% sieviešu ar endometriozi notiek tās maligna transformēšanās Netieši epidemioloģiski pierādījumi (hipotēzes): Ovulāciju skaits palielina olnīcu vēža risku. Olnīcas virsmas epitēlija bojājums → ieslēguma cistiņas → lokālas ģenētiskas izmaiņas II. Paaugstināts Gn. RH līmenis → olnīcas virsmas epitēlija bojājums III. Androgēni ↑; PG ↓ IV. Retrogrādas menstruācijas un iegurņa kontaminācija ar menstruāciju produktiem. I. Ļaundabīgas izmaiņas dzemdes endometrijā… Ļaundabīgas izmaiņas ektopiskā endometrijā T. V. Gorp et al. “Endometriosis and the development of malignant tumours of the pelvis. A review of literature. ” Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology Vol. 18, No. 2, pp. 349– 371, 2004

NETIEŠI EPIDEMIOLOĢISKI PIERĀDĪJUMI +/ Olvadu nosiešana un histerektomija Perorāla kontracepcija Grūtniecību skaits un laktācija Neauglība Agrīna menarche un vēla menopauze. T. V. Gorp et al. “Endometriosis and the development of malignant tumours of the pelvis. A review of literature. ” Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology Vol. 18, No. 2, pp. 349– 371, 2004

ĻAUNDABĪGAS ENDOMETROĪDAS IZMAIŅAS EKSTRAOVARIĀLI o o o Rektovaginālajā telpā Vulvā Makstī Dzemdes kaklā Dzemdes ķermenī Olvados Urīnpūslī Parametrijos Uterosakrālajā rajonā Zarnās Ķeizargrieziena rētā! U. c 80% gadījumu tās ir endometroiīdas karcinomas. T. V. Gorp et al. “Endometriosis and the development of malignant tumours of the pelvis. A review of literature. ” Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology Vol. 18, No. 2, pp. 349– 371, 2004

ENDOMETRIOZES MALIGNIZĒŠANĀS POTENCIĀLS ENDOMETRIOZE Gaišo šūnu karcinoma • Steroīdu hormoni (estrogēni) • Iekaisuma reakcija (oksidatīvs stress – brīvie radikāļi, peroksīdi) Epiteliāli olnīcu audzēji ATIPISKA ENDOMETRIOZE Endometroīda adenokarcinoma Ģenētiska predispozīcija Citi Millera tipa audzēji Sarkomas J. Wei, j. William, s. Bulun, Endometriosis and ovarian cancer: a review of clinical, pathologic, and molecular aspects. International Journal of Gynecological Pathology, 2011 November ; 30(6): 553– 568 Y. Higashiura et al. Identification of multiple pathways involved in the malignant transformation of endometriosis (review). Oncology Letters 4: 3 -9, 2012

ATIPISKA ENDOMETRIOZE Atipiska endometrioze- priekšvēža stāvoklis? Estrogēni ir endometrija glandulārā un stromālā epitēlija augšanas faktori. Ilgstošas estrogēnu lietošanas (12 mēneši) rezultātā attīstās vienkārša endometrija hiperplāzija → kompleksa hiperplāzija → atipiska hiperplāzija T. V. Gorp et al. “Endometriosis and the development of malignant tumours of the pelvis. A review of literature. ” Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology Vol. 18, No. 2, pp. 349– 371, 2004

ATIPISKAS ENDOMETRIOZES HISTOLOĢISKIE KRITĒRIJI 1. 2. 3. 4. Šūnu polimorfisms, kodolu palielināšnās. Stromas atipija – viegla un smaga. Mitotiskās figūras. Histoloģiskās izmaiņas ir līdzīgas kā ļaundabīgā audzējā. Tāpēc atipiska endometrioze ir jātdiferencē no endometrioīdas adenokarcinomas vai gaišo šūnu karcinomas. Histoloģiski atipija endometrioīdas cistas sienā var būt līdzīga mezotēlija reaktīvai proliferācijai (jo pie endometriozes ir saaugumi, mezotēlija proliferācija), tāpēc nepieciešama imūnhistoķīmija: kalretinīns un mezotelīns ļauj pierādīt mezoteliālu izcelsmi. Imūnhistoķīmija: p 53 pastiprināta ekspresija (p 53 ekspresiju novēro izmainītas apoptozes gadījumā un tam ir nozīme kanceroģenēzē). Ki 67 paaugstināta ekspresija (liecina par proliferatīvo aktivitāti).

NORMĀLA NELIELA ENDOMETRIOĪDA CISTA BEZ ŠŪNU ATIPIJAS: ŠŪNAS CILINDRISKAS, VIETĀM KUBISKAS, KODOLI MONOMORFI, VIENĀ LĪMENĪ, APKĀRT ENDOMETRIJA TIPA STROMA

ENDOMETRIOZE AR ATIPIJU – VEIDOJAS PAPILLARITĀTE, KODOLI DAŽĀDAS FORMAS UN PALIELINĀTI

VĒL IZTEIKTĀKA ŠŪNU ATIPIJA: PALIELINĀTI, HIPERHROMI, DAŽĀDAS FORMAS KODOLI

PAR ATIPIJU LIECINA ARĪ AUGSTA P 53 EKSPRESIJA KODOLOS

SALĪDZINĀŠANAI: ATIPIJAI ENDOMETRIOZĒ NAV TĀDA PATI HISTOLOĢISKĀ AINA KĀ ENDOMETRIJA HIPERPLĀZIJAI (AR ATIPIJU)! Atipiska hiperplāzija: daudz dziedzeru, kodoli vairākos slāņos, protams, ar atipiju Atipija endometriozē – nav dziedzeru hiperplāzijas, šūnas vienā slānī

AR ENDOMETRIOZI ASOCIĒTAS OLNĪCU KARCINOMAS PROGNOZE � Audzēji ir labi diferencēti � Biežāk jaunākām un nedzemdējušām pacientēm � Biežāk tiek atklātas agrīnākās stadijās � Labāka prognoze T. V. Gorp et al. “Endometriosis and the development of malignant tumours of the pelvis. A review of literature. ” Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology Vol. 18, No. 2, pp. 349– 371, 2004

NOVĒROŠANA PĒC OPERĀCIJAS Vadlīnijas šobrīd neeksistē KOK? Stromas un dziedzeru decidualizācija IUS? USG sākotnēji 1 x 3 mēnešos, tad 1 x 6 mēnešos? Marķieri: � CA 125? � HE 4 � CA 72 -4 (neietekmē grūtniecība un menstruālā cikla fāze) Jaunām sievietēm grūtniecību plānot iespējami ātrāk Sievietēm ar zināmu endometriozi, kuras vēlas HAT menopauzē, jālieto estrogēni+progesterons, pat ja ir veikta histerektomija. Šīm sievietēm būtu jāizvairās no estrogēnu monoterapijas. T. V. Gorp et al. “Endometriosis and the development of malignant tumours of the pelvis. A review of literature. ” Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology Vol. 18, No. 2, pp. 349– 371, 2004

PALDIES!