u klintis Viens no iespaidgkajiem ieiem Gaujas krastos

Ķūķu klintis • Viens no iespaidīgākajiem iežiem Gaujas krastos ir Ķūķu klintis. • Sākumā iezis ir sešus metrus augsts, sarkanīgs, virs tās iztek avoti. 70 metrus zemāk sākas augstākā daļa. Vienotas smilšakmens sienas visā augstumā te nav. Augšā ir putekļains nogulumiezis un sarkanīgie māli, tad nogāze kļūst slīpāka, vietām aug arī krūmi. Tikai pakājē ir piecus līdz sešus metrus augsta gaiša smilšakmens siena ar izskalojumu nišām. Sarkanie mālainie ieži nokrāso arī zemāk iegulošos iežus. Tālāk atkal 60 metru posmā ir sešu līdz septiņus metrus augsta smilšakmens siena, kas apraujas ar nelielu nišu.

Ķūķu ala • Stāsta, ka klintis savu nosaukumu ieguvušas no tuvējām Ķūķu mājām. • Ķūķu putra jeb ķūķis bija tradicionālais latviešu ēdiens ziemas saulgriežos. • Pateicoties tam, ka līdzās klintīm ir vairāk pakāpju krāces, senatnē plostnieki majestātiskās klintis dēvējuši par Straujajiem iežiem. • Klinšu vidusdaļā ir savdabīga ala – Ķūķu ala, kas izveidojusies smilšakmeņos pie paša ūdens un kura pieejama tikai mazūdens periodā.

Devona iežu atsegums • Dažu gadu laikā krasts atkāpies pat par 10 metriem. • Ķūķu klintis populāras ne tikai ar to, ka tās ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā, bet arī ar Ķūķu krācēm, kuras atmiņā labi palikušas ūdens tūristiem.