tikas kodeksa piemroanas izaicinjumi socilaj darb Ieva Lss

Ētikas kodeksa piemērošanas izaicinājumi sociālajā darbā Ieva Lāss Mg sociālajā darbā, LSA sertificēta supervizore, SDB biedrības biedre

Konteksts • Latvijas sociālo darbinieku ētikas kodekss (LSDĒK) ir izstrādāts balstoties uz Starptautiskās sociālo darbinieku federācijas (IFSW) dokumentiem 1994. gadā. • LSDĒK apstiprināts Latvijas profesionālo sociālo un aprūpes darbinieku asociācijā 2001. gadā. • Kopš 2001. gada LSDĒK nav veikti redakcionāli un saturiski uzlabojumi, nav ticis aktualizēts sociālo darbinieku kopienā, sociālā darbā nav tikusi radīta sistēma, «lai ētiskas dabas jautājumus varētu izskatīt un mēģināt atrisināt kolektīvos forumos» , netika veicināta diskusija par LSDĒK, lai «palīdzētu sociālajiem darbiniekiem analizēt un izprast ētiskas dabas jautājumus/problēmas» (LSDĒK, 4. p-ts). • Profesionāla Sociālā darba attīstības pamatnostādņu 2014. 2020. gadam ietvaros pasākumu komplekss. 2016. gadā aktualizēta diskusija par ētikas jautājumiem, ētikas jautājumu aktualizēšana sociāla darba žurnālā un konference 2017. gada 24. marts. • …?

• Sociālā darba vispārīgais mērķis: “Sociālais darbs ir praksē balstīta profesija un akadēmiska disciplīna, kas veicina sociālās pārmaiņas un attīstību, sociālo saliedētību un iespēju radīšanu patstāvīgai funkcionēšanai sabiedrībā. Sociālā darba centrā ir sociālā taisnīguma principi, cilvēktiesību ievērošana, kolektīvā atbildība un cieņa pret dažādību. Balstoties uz sociālā darba teorijām, sociālajām un humanitārajām zinātnēm un sabiedrības sociālajām vajadzībām, sociālais darbs iesaista cilvēkus un struktūras, lai risinātu dzīves problēmas un veicinātu labklājību. " Starptautiskā sociālā darba definīcija, pieņemta Melburnā, 2014. gadā (IASSW un IFSW) nosaka sociālā darba darbības lauku un ietvaru, kādā darbojas sociālie darbinieki. • Ētiska domāšana un rīcība sociālā darbā ir labas prakses pamats. Ētiska rīcība tieši ietekmē sociālā darba mērķu sasniegšanu. • Sociālā darba ētikas kodekss ir ētiskas rīcības ceļvedis, un pavadonis ikdienas praksē, lai sasniegtu sociālā darba mērķus.

Iedomājieties, kā būtu, ja Jums šodien būtu jāatrod Latviešu biedrības nams, izmantojot Eiropas karti, kurā būtu tikai lielo pilsētu apzīmējumi?

Ētisku lēmumu pieņemšanas līmeņi (pēc Shillito-Clarke) • Intiuitīvais līmenis. Personīgā intuīcija un individuālā sirdsapziņa, personīgās vērtības, pārliecības. Var būt pamatota, bet plašākam ko ntekstam lēmuma pieņemšanā nepieciešams kritiskās novērtēšanas līmenis. • Kritiskās novērtēšanas līmenis. Ietver likumus, kodeksus, noteikumus, kas saistīti ar organizācijas un profesionālajām nostādnēm. Ietver universālos cilvēktiesību principus (autonomija, taisnīgums, uzticamība u. c. ) Ietver teorijas, filozofiskās idejas un jēgu par cilvēka dzīves likumsakarībam, morālu rīcību, cilvēka eksistences nozīmi u. c.

• Esošais LSDĒK ir atbilstošs starptautiskajiem standartiem, bet neiedzīvināts, bez profesionālās kopienas diskusijās precizētas prakses, joprojām dod «pareizus» , bet tikai vispārinātus ceļa virzienus (karte ar lielo pilsētu nosaukumiem). • «Vispārīgie ceļa ieteikumi» palielina riskus konkrētas situācijās vairāk vadīties pēc personiskiem (intuitīvais līmenis), institucionālo, organizācijas formālās un neformālās (organizācijas kultūra) ētikas vadlīniju apsvērumiem, novirzoties no sociālā darba mērķiem, standarta un profesionālā ētikas kodeksa t. i. nepietiekami pielietots kritiskās novērtēšanas līmenis.

Kas jāattīsta ētikas kodeksa veiksmīgākai piemērošanai ikdienas praksē? 1. Ētikas jautājumu, dilemmu identificēšana praksē. 2. Ētikas jautājumu aktualizēšana jeb «iznešana ārā» . 3. Profesionāļu diskusija un vienošanās par ētikas normas piemērošanu. 4. Ētiskās normas «atgriešanās» praksē konkretizētā, transformētā veidā.

1. Ētikas jautājumu identificēšana • Sociālā darba ikdienas praksē ētikas jautājums vai dilemma ir jāspēj identificēt. Tā, pirmkārt, ir jāierauga! • Ētiskais jūtīgums (ethical sensitivity) – sociālajam darbiniekam nepieciešama īpašība, kurai raksturīga uztveres spēja un atbildīga attieksme attiecībās ar klientu un kura izpaužas kā morāla rīcība, emocionāla iesaistīšanās un uzticamība. Spēja saskatīt ētiskās rīcības dilemmas, grūtības. (google 3 D map) • Ētikas dilemmas var identificēt pirms prakses situācijas, situācijas laikā vai jau pēc situācijas. • Kā identificēt neētisku rīcību, ja tā ir ierasta prakse, saistīta ar organizācijas kultūru? • Kā identificēt savu ēnu, ja atrodies tumsā?

2. Ētikas jautājumu aktualizēšana jeb «iznešana ārā» . • Identificējot kādu ētisku dilemmu, jautājumu sociālajam darbiniekam vienmēr ir izvēle vai to aktualizēt vai nē. • Organizācijas kultūra, komandas dinamika var būtiski ietekmēt aktualizēšanu, piem. , nerakstītās vienošanās, «visi tā dara» , bailes no konfliktiem ar kolēģiem u. c. • Ētisku dilemmu kādam ir jāizvirza, lai uz to rastos reakcijas un iespējams arī diskusija, tālākas darbības. • Ētisku jautājumu izvirzīšana var nebūt vienkārša, it īpaši, ja tas ir konfliktējoši ar ierasto praksi, kā arī, ja vairākums neatzīst problēmu, dilemmas.

3. Profesionāļu diskusija un vienošanās par ētikas normas piemērošanu. • Ja ētiskas rīcības dilemma, jautājums tiek identificēts un kāds to ir aktualizējis, tad ir iespējama diskusijas uzsākšanās. • «Kartes» pārzināšana nenozīmē paplašinātu ētikas jautājumu lauka izpratni, dziļi personīgu pārdzīvojumu un apzināšanos. Nepieciešami dažādība diskusiju veidos. • Jautājums: kādi ir esošie diskusijas formāti? Formālie un neformālie: - supervīzija, ētikas komisijas, diskusija profesionālās biedrībās, koleģiālās diskusijas, sapulces … • Jautājums: kādus diskusijas veidus attīstīt, kas veiksmīgāk iedzīvinātu ētikas kodeksa piemērošanu praksē? • Ētikas jautājumu izskatīšanas kārtības, sistēmas izveide.

4. Ētiskās normas «atgriešanās» praksē konkretizētā, transformētā veidā. • Pēc diskusijas un profesionāļu «vienošanās» par kādu ētisku jautājumu, diskusijas dalībnieki pieņem konkretizēto ētisko normu kā vienu no sociālā darba prakses ētiskas rīcības principiem. • Tātad, sākotnēji identificētā ētiskā dilemma, aktualizēta un vēlāk izdiskutēta, atgriežas praksē kā vienots rīcības modelis. • Daudzu valstu detalizētie ētikas kodeksu paplašinājumi, atsevišķi detalizēti apraksti, paskaidrojumi, pielikumi par konkrētam situācijām būtībā ir ētikas kodeksa vispārināto normu transformēta, precizēta «atgriešanās» praksē. • Ētiskās dilemmas, kuras iziet visus šos attīstības soļus, darbiniekam ļauj labāk identificēt ētiskās dilemmas «pirms situācijas» .

1. Ētikas jautājumu, dilemmu identificēšana praksē. 4. Ētiskās normas «atgriešanās» praksē konkretizētā, transformētā veidā. 1. 2. Ētikas jautājumu aktualizēšana. 3. Profesionāļu diskusija un vienošanās par ētikas normas piemērošanu.

Lai mums izdodas izveidot ētiski jūtīgu un praktiski pielietojamu ētiskas rīcības ceļa karti virzībā uz sociālā darba mērķiem ! Paldies par uzmanību!