Tiesnea darbs mediju un sabiedrbas uzmanbas centr Mg

Tiesneša darbs mediju un sabiedrības uzmanības centrā Mg. iur Anita Kovaļevska Administratīvās apgabaltiesas tiesnese LU Juridiskās fakultātes lektore

Skatupunkts uz tematu Tiesu un tiesnešu skatupunkts Mediju skatupunkts

Vadlīnijas tiesnešiem Vadlīniju ir maz Latvijas Tiesnešu ētikas kodekss 3. kanons 8. punkts - tiesnesis izvairās no vārdiem un runas, žestiem vai citas darbības, ko varētu uzņemt kā neobjektivitāti vai aizspriedumu izpausmi 12. punkts - tiesnesis nedrīkst par neizlemtu tiesu sniegt nekādus publiskus komentārus, kas varētu kaut kādā veidā ietekmēt lietas izskatīšanas rezultātu

Gunta Višņakova Es neatzīstu, ka pēc sprieduma nolasīšanas tiesnesim būtu jādod vēl kādas intervijas. Visām viņa domām un apsvērumiem ir jābūt spriedumā. Ja intervijā nepieciešams kaut ko papildināt, tātad spriedums bijis nepilnīgs. Ja kādam spriedumā kaut kas nav saprotams, tad tiesās ir vajadzīgi preses sekretāri, kuri varētu cilvēkiem saprotami izskaidrot, ko tiesnesis ir domājis, bet pašam tiesnesim nav jārunā. Tiesneši par korupciju tiesās, 04. 10. 2005. , www. politika. lv

Lauris Liepa Attiecībā uz uzticības krīzi sabiedrībā, domāju, tiesu varas profesijām jāvienojas un sabiedrībai jāskaidro tās lietas, kas nav saprotamas, kas izraisa visvairāk iebildumu. [. . ] Kā tūlītēju krīzes risināšanas iespēju es ieteiktu aktīvāku saziņu attiecībā uz mūsu pamatdarbu - lietu vērtēšanu tiesās. Spriedumi, kas pieņemti sabiedrībai nozīmīgas lietās, ir jākomentē, tiesu varas profesijām ir jāstimulē nolēmumu analīze un jābūt gatavām pieņemt pamatotu kritiku. Iespējams, to var veikt paplašinot tiesu prakses apkopojumu sastādīšanu, komentēt ievērību pelnošas parādības, iesaistot procesā ne tikai tiesnešus. Advokāti par tiesu sistēmu cīņā ar uzticības krīzi, 08. 11. 2007. , www. lvportals. lv

Jānis Bordāns Tiesnesim ir jārunā ar sabiedrību – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ja žurnālists uzdod jautājumu, šādu iespēju nedrīkst laist garām. Tieslietu ministra uzrunas Latvijas konferencei 2013. gada 1. novembrī tiesnešu

Cilvēktiesību normas Tiesu varas pozitīvais pienākums – pienākums būt atklātiem un sniegt informāciju Tiesu varas negatīvais pienākums – pienkums atturēties vai pat aizliegums sniegt informāciju

Pozitīvais pienākums Tiesības uz taisnīgu tiesu tiesības uz atklātu jeb publisku lietu izskatīšanu tiesības uz publisku sprieduma pasludināšanu tiesības uz pamatotu spriedumu

Negatīvais pienākums Tiesības uz taisnīgu tiesu – tiesības uz objektīvu tiesu ECT - Lavents pret Latviju Tiesības uz taisnīgu tiesu – pamats publiskuma ierobežošanai Tiesības uz privāto dzīvi ECT – Z pret Somiju

Cilvēktiesību normas Publiskuma prasības minimālas Ir arī ierobežojumi publiskumam

Iemesli lielākam publiskumam Rakstveida process un sprieduma nepasludināšana tiesas sēdēs Rakstveida procesa aizvien plašāka piemērošana – no 2013. gada administratīvajās tiesās kā pamatprocess Spriedumu nepasludina tiesas sēdē – administratīvajās tiesās no 2007. gada nepasludina tiesas sēdē, publicē internetā Attīstījusies izpratne par varas attiecībām ar sabiedrību tiesiskā un demokrātiskā Varu pieņem tāpēc, ka saprot lēmumus Lielāka prasība pēc atklātuma un atskaitīšanās

Iemesli lielākam publiskumam Mainījušies informācijas iegūšanas paradumi gan sabiedrība, gan mediji daudz retāk apmeklē tiesas sēdes Informācijas aprites ātrums Informācijai ir jābūt ne tikai pieejamai, bet arī viegli atrodamai un saprotamai

Secinājumi Nav pietiekams tikai ar iespēju apmeklēt tiesas sēdes un spriedumu publicēšanu Nav pietiekams atbildēt tikai uz informācijas pieprasījumiem, ir jābūt gataviem aktīvi sniegt informāciju Modeļi – var būt dažādi Jāapzinās, ka tā nav tikai tiesu varas atbildība

Not only must Justice be done; it must also be seen to be done R v Sussex Justices, ex parte Mc. Carthy (1924)

Paldies par uzmanību!