Tieslietu ministrijas Eiropas Socil fonda projekta Justcija attstbai

Tieslietu ministrijas Eiropas Sociālā fonda projekta , , Justīcija attīstībai « Tiesu administrācijas starptautiskajā konferencē , , Civilprocess - Latvijas un pārrobežu regulējuma aktuālie problēmjautājumi". 2017. gada 8. decembrī, lektors Mārcis Krūmiņš mkrumins 2016@inbox. lv,

Personas dati — jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu;

«. . Tā kā konkrētajā lietā strīdus rakstā minēti trešās personas un viņas ģimenes locekļu vārdi un uzvārdi, kā arī informācija par viņu dzīves apstākļiem un nodarbošanos, tas nepārprotami ļauj identificēt šīs personas, tāpēc datu ievietošana interneta mājaslapā uzskatāma par datu apstrādi. . » ( Spriedums lietā SKA -276/2017)

Detalizētāk un kādi principi ir ievērojami : 1. likumīgums, godprātība un pārredzamība; 2. nolūka ierobežojumi; 3. datu minimizēšana; 4. precizitāte; 5. glabāšanas ierobežojums; 6. integritāte un konfidencialitāte. Pārziņa ATBILĪBĀ ir visi iepriekš minētie punkti

Eiropas Cilvēktiesību konvencija Konvencijas 8. pants: 1. Ikvienam ir tiesības uz savas privātās … dzīves … un sarakstes neaizskaramību. 2. Publiskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumus, kas ir paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts vai sabiedrisko drošību vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.

«Katrā posmā ir jānodrošina piemērota un adekvāta tiesiskā aizsardzība. Jāievēro datu aizsardzības pamatprincipi, lai novērstu patvaļīgu un nesamērīgu 8. panta tiesību ierobežojumu» (M. M. v. the United Kingdom - 24029/07, Spriedums no 13. 11. 2012. , § 195)

«Personas datu aizsardzība, tai skaitā medicīnisko, ir ļoti svarīga. Ir būtiski ievērot ne tikai pacienta privātumu, bet arī saglabāt uzticību mediķu profesijai un veselības pakalpojumiem kopumā» (L. H. v. Latvia - 52019/07, Spriedums no 29. 4. 2014, § 56)

«. . tiesai bija jāpārbauda , vai vietējos likumos kārtība bija formulēta ar pietiekamu precizitāti un vai bija nodrošināta atbilstoša aizsardzība pret patvaļu. . » (L. H. v. Latvia - 52019/07, Spriedums no 29. 4. 2014)

Personas datus, kas tiek apstrādāti vai kurus ir paredzēts apstrādāt pēc nosūtīšanas uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, nosūta tikai tad, ja, ņemot vērā citus šīs regulas noteikumus, pārzinis un apstrādātājs ir ievērojuši šajā nodaļā paredzētos nosacījumus, ietverot arī personas datu tālāku nosūtīšanu no trešās valsts vai starptautiskās organizācijas uz citu trešo valsti vai citu starptautisku organizāciju. Piemēro visus šīs nodaļas noteikumus, lai nodrošinātu, ka nemazinās ar šo regulu garantētais fizisku personu aizsardzības līmenis.

Neskarot citus nosūtīšanas pamatus saskaņā ar šo nodaļu, ikviens trešās valsts tiesas spriedums un ikviens trešās valsts administratīvās iestādes lēmums, kurā pārzinim vai apstrādātājam pieprasīts nosūtīt vai izpaust personas datus, var tikt atzīts vai būt izpildāms vienīgi tad, ja tas ir balstīts uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību vai kādu tās dalībvalsti.

“. . Mākoņdatošanas pakalpojumi tāpat kā datu drošība, īpaši attiecībās ar ASV, ir svarīgi elementi Vienotā digitālā tirgus stratēģijā, kas ienes inovatīvus risinājumus un veicinās ekonomikas izaugsmi. Armands Gūtmanis , LU Eiropas studiju programmas pasniedzējs ( 20. 07. 2016. 10: 49, Diena)

� EIROPAS SAVIENĪBAS UN AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU SAVSTARPĒJĀS TIESISKĀS PALĪDZĪBAS LĪGUMS Stājas spēkā: 01. 02. 2010. 9. Pants Lietošanas ierobežojumi personas datu un citu datu aizsardzības nolūkos

1. Lūguma iesniedzēja valsts var izmantot jebkādus pierādījumus vai informāciju, kas iegūta no lūguma saņēmējas valsts: a) kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos; b) lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus tās sabiedrības drošībai; c) ārpus kriminālprocesuālajām vai administratīvi procesuālajām darbībām, kas tieši saistītas ar izmeklēšanu vai tiesvedību: Turpinājumā: d) jebkādos citos nolūkos, ja informācija vai pierādījumi ir darīti zināmi atklātībai tiesas procesos, kam tie tika paredzēti un nosūtīti, vai jebkurā no "a", "b" un "c" apakšpunktā minētiem gadījumiem; un e) jebkādos citos nolūkos - tikai ar lūguma saņēmējas valsts iepriekšēju piekrišanu.

Mitkus v. Latvia (prese; ar HIV vīrusu inficētas personas attēla publicēšana – privātuma un preses brīvības sadursme) , Spriedums lietā Nr. 7259/03 , 02. 01. 2013. « 8. panta pamatmērķis ir aizsargāt personu no patvaļīgiem tiesību ierobežojumiem; valstij ir jāatturas no šādām darbībām. Bet papildus šim negatīvajam pienākumam, valstij ir arī pozitīvi pienākumi, piemēram, pieņemt attiecīgos mērus, lai šīs tiesības tiktu ievērotas arī personu starpā. Tiesa vērtēs vai valsts ir pasargājusi personu no ierobežojumiem, kurus veikušas citas personas»

1. a) b) c) d) Ņemot vērā tehnikas līmeni, īstenošanas izmaksas un apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, kā arī dažādas iespējamības un smaguma pakāpes risku attiecībā uz fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis un apstrādātājs īsteno atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst riskam, tostarp attiecīgā gadījumā cita starpā: personas datu pseidonimizāciju un šifrēšanu; 4. 5. 2016. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 119/51 spēju nodrošināt apstrādes sistēmu un pakalpojumu nepārtrauktu konfidencialitāti, integritāti, pieejamību un noturību; spēju laicīgi atjaunot personas datu pieejamību un piekļuvi tiem gadījumā, ja ir noticis fizisks vai tehnisks negadījums; procesu regulārai tehnisko un organizatorisko pasākumu efektivitātes testēšanai, izvērtēšanai un novērtēšanai, lai nodrošinātu apstrādes drošību.