Tekstveide recenzija 9 klase Izgltbas Inovciju fonda projekts

Tekstveide: recenzija 9. klase Izglītības Inovāciju fonda projekts „ Latviešu valodas labirinti elektroniskajā vidē” © A. Vanaga, A. Zariņš, Āgenskalna Valsts ģimnāzija Rīga 2009

1. uzevums. Izlasi tekstu un definē, kas ir recenzija! Kuras būtiskas pazīmes ir šim tekstam? Izlasot Evas Rubenes stāstu “Trīs dienas brīvībā”, radās pārdomas par jauniešu dzīvi 20. gadsimta 80. gados, kas stāstā atklāta, un mūsdienas. Man šis stāsts patika, jo tajā tēlotas patiešām nozīmīgas jauniešu problēmas – vēlēšanās būt patstāvīgiem, aiziešana no mājām, visatļautība, vecāki alkoholiķi, zādzības, īsto dzīves vērtību neizpratne. Stāstā ir attēlots Simonas draugs Emīls, alkoholiķe māte, Margarita, Ieva, Līga, Edīte, Aiva, Alīnas tante ir gaišākais cilvēks Simonas dzīvē. Viņa ir ļoti laba, nepārmet, ja Simona pārrodas mājās no rīta. Vienīgais, kā viņa pauž savas jūtas un bailes par Simonu, ir asaras, kas Simonai ir sāpigāk par pērienu. Simona ļoti mīlēja Alīnas tanti, bet to viņa saprata, kad Alīnas tantes vairs nebija.

Savdabīgas ir Simonas un mātes attiecības. Māte viņai ir pilnīgi svešs cilvēks, kurš atnāk pie viņas, lai pārnakšņotu vai prasītu naudu. Simonas draudzenes Edīte, Aiva, Līga, Ieva izmanto viņas dzīvokli, lai iedzertu un ālētos. Taču, lai pēc tam pasargātu savu reputāciju, kopā ar saviem vecākiem nomelno Simonu. Arī Emīls un Simona viens otru tikai izmanto, nevis patiesi mīl. Šķiet, ka autore grib uzsvērt, ka patiesu jūtu – draudzības, mīlestības – šo jauniešu vidū nav. Viss tiek pakļauts savtīgām interesēm, nedomājot par otru.

Pēc Alīnas nāves mainījas arī pati Simona, jo tagad vinai pašai jāgādā ēdiens, guļvieta, higiēnas preces un nauda. Tā kā meitenei nav nekādu iztikas līdzekļu, viņa nodarbojas ar pārtikas zagšanu. Viņa zina, ka arī pati jebkurā laikā var tikt apzagta, tādēļ neko vērtīgu viņa mājās nedrīkst glabāt, jo mājas durvis sen vairs nav aizslēdzamas un nereti pie viņas mēdz pārnakšņot viņai nepazīstami cilvēki. Stāsts atklāj Simonas pielāgošanos jaunajai dzīvei, ka arī to, ka viņa pieņem par normu, ka pārtiku var iegūt zogot un ka tas ir pavisam pašsaprotami. Taču galvenā varone gūst arī lielu mācību – jānovērtē savlaicīgi un jāmīl tas cilvēks, kurš tevi mīl un par tevi rūpējas. Darbs rakstīts 1. personā, kas labāk palīdz atklāt galvenās varones – pusaudzes Simonas – iekšējo pasauli. Saistība ar stāsta virsrakstu ir atbilstoša, jo atspoguļota meitenes dzīve pie Alīnas tantes, kas Simonas izpratnē

zināmā mērā ierobežoja viņas vēlmi būt brīvai. Stāsta noskaņa ir nedaudz smeldzīga. Dzīve nepieredzējušo Simonu nesaudzē, viņa uzkrāj pieredzi, taču daudzos gadījumos meitenes rīcība un arī spriedumi ir ļoti bērnišķīgi. Autores iecere, manuprāt, ir likt jauniešiem saprast, ka jāmīl cilvēki, kas par tevi rūpējas, jāprot atšķirt īstus draugus no neīstiem, jo dzīve var mainīties negaidīti. Jāaizdomājas arī par to, cik daudz mums ir dots, jāatšķir īstas vērtības no neīstām, lai spētu pilnvērtīgi un ar pašcieņu dzīvot.

Stāstam ir sarežģījums, kāpinājums, kulminācija, bet nav atrisinājuma, jo Simonas dzīve, šķiet, ripo no kalna lejā pretī bezizejai, bet viņa pati to neapzinās. Stāsta valoda atbilst galvenās varones Simonas domāšanas veidam un 20. gadsimta beigu daļas jauniešu valodas īpatnībām. Ir izmantoti sarunvalodas, žargona vārdi ( “ Nu baigās!”, ” iepļaut dažus alēnus”). Šo stāstu, manuprāt, vajadzētu izlasīt ikvienam skolēnam, jo tajā ir daudz arī 21. gadsimtam aktuālu problēmu – saskarsme ar vecākiem vai audžuvecākiem, par pieaugušajiem vispār, kā arī vienaudžiem. Arī stāsta garums nevienu neatbaidīs, jo tas pēc žanra ir īsais stāsts un izlasāms skolas bibliotēkas izlasē” Laviešu jaunākās prozas izlase” (Zvaigzne ABC, 1995).

2. uzdevums. Iepazīsties ar padomiem recenzijas veidošanā! 1. Recenziju raksta pārsprieduma formā. 2. Recenzijai ir 3 daļas: • ievads, kurā sniegtas ziņas par darba autoru, režisoru, darba nosaukumu, žanru, aplūkojamo tēmu, tās aktualitāti, arī darbības norises vietu; • iztirzājums, kurā analizē 1) recenzeēamā darba sižeta līnijas un tēlus, 2) autora stilu (valodas īpatnības), 3) virziena iezīmes – reālisms, romantisms, modernisms, 4) aktieru tēlojumu, 5) scenārija, mūzikas, rekvizītu, gaismas, montāžas, specefektu izmantojumu, 6) izrādes scenogrāfiju vai izstādes noformējumu,

7) kā mākslas darbs ietekmē lasītāju vai skatītāju; • nobeigums, kurā tiek sniegts kopsavilkums, secinājumi, vēlējumi, ierosinājumi: ko guvi no šā darba, par kādām dzīves vērtībām, cilvēku attiecibām tas rosina domāt, kam tu ieteiktu to iepazīt. 3. Recenzijā izteiktie spriedumi un secinājumi jāpamato, izmantojot, piemēram, pamatojuma palīgteikumu ar “jo”, jāsalīdzina ar citu teikto 4. Recenzijā jāizmanto atbilstoša terminoloģija, kas apgūta literatūras, vizuālas mākslas un citu mācību priekšmetu stundās. 5. Recenzija jāveido savā stilā, izmantojot dažādus teikumus pēc izteikuma mērķa un uzbūves, precīzas un tēlainas nozīmes vārdi. _______________ Rekvizits – šeit – teātra izrāde vai kino izmantojams priekšmets.

3. uzdevums. Uzraksti recenziju par grāmatu, filmu, teātra izrādi vai izstādi, kura pēdējā laikā tevi iespaidojusi visvairāk!