Tekstveide Argumentt eseja padziinjums 10 klase Izgltbas Inovciju

Tekstveide Argumentētā eseja ( padziļinājums) 10. klase Izglītības Inovāciju fonda projekts „ Latviešu valodas labirinti elektroniskajā vidē” © A. Vanaga, A. Zariņš, Āgenskalna Valsts ģimnāzija Rīga, 2009

Skolotājam 1. Piedāvātais materiāls veidots saskaņā ar jauno vidusskolas latviešu valodas standartu ( MK noteikumi nr. 715. , 02. 09. 2008. ), kurā ” Pamatprasībās mācību priekšmeta apguvei” 3. sadaļas 5. 11. punktā teikts : “ prot rakstīt dažādu žanru tekstus: [. . ] argumentēto eseju”, savukārt pēc obligātā mācību satura temats “Argumentētā eseja” iekļauts komunikatīvajā un valodas kompetencē: 3. 1. ” valodapersonības intelektuālās un garīgās attīstības un pašizpausmes līdzeklis”. 2. Materiāls paredzēts zināšanu un prasmju padziļināšanai mācību stundā 10. klasē par vienu no sarežģītākajiem tekstu veidiem, tas ir, argumentēto eseju, tās saturu, kompozīcijas īpatnībām. 3. Ar šo materiālu iespējams • pilnveidot argumentēšanas prasmi, novērtējot 2 autoru veidotās esejas komunikatīvo nolūku, • kopt formas un satura kvalitāti pēc piedāvātajiem kritērijiem, • attīstīt skolēnu prasmi īstenot komunikatīvo nolūku , rakstot savu argumentēto eseju atbilstoši esejas uzbūves, satura un pareizrakstības prasībām.

1. uzdevums. Kurā no piedāvātajiem aprakstiem ir visas argumentētās esejas pazīmes? Nosauc tās! 1. Radošs, ap 250 -300 vārdu plašs teksts, kurā pausts personisks viedoklis par noteiktu tematu, ar pārliecinošiem argumentiem pierādot ievadā formulēto tēzi. 2. Radošs teksts par noteiktu tematu, kura ievaddaļā formulēta tēze jeb apgalvojums, kurš loģiski, argumentēti ar faktiem un konkrētiem piemēriem jāpierāda iztirzājuma daļā, bet nobeigumā jāapkopo secinājumi un jāformulē atziņa jeb galvenais spriedums, kas paskaidro ievadā doto tēzi. 3. Radošs teksts, kurā pausts personisks un argumentēts viedoklis par noteiktu tematu. 4. Radošs teksts, kurā atklāts temats, ar pārliecinošiem argumentiem tas pierādīts, nobeigumā doti secinājumi.

2. uzdevums. Izlasi, kurš un kad Eiropā ir iedibinājis esejas žanru? Par kurām tēmām viņš raksta? Par kurām autora tēmām tu izteiktu savu viedokli? Izskaidro pasvītrotās pieturzīmes! Mišels de Montēņs ( 1533 -1592) , ievērojamais franču renesanses filozofs un rakstnieks, iedibinājis esejas jēdzienu, jo, studēdams antīkos filozofus un vēsturniekus , īpaši Cicerona (2. gs. p. m. ē. ) un Senekas (1. gs. m. ē. ) darbus , un vērodams sava laika notikumus, nonāk pie ētiskām atziņām par to, kā cilvēkiem vajadzētu dzīvot un rīkoties, un savas atziņas izsaka īsās meditācijās, kuras vēlāk tika nosauktas par eseju. Esejās viņš runā par dažādiem tematiem : bērnu audzināšanu un vecāku pieķeršanos saviem bērniem, par grāmatām un dzeju, paradumiem un ieražām, par zināšanām un gudrību, par varu un tās izmantošanu, analizē cilvēciskās īpašības, piemēram , gļēvulību, iedomību, nežēlību, bailes u. c. Lielu vietu viņa domās ieņem pārdomas par nāvi. Esejās parādās skumjas par lielajām izmaiņām cilvēka dzīvē, šaubas par patieso cilvēka lomu pasaulē. Atbilstoši renesanses pasaules izpratnei kļuva populāri apšaubīt visus iepriekšējos uzskatus, pat zinātnes atklājumus, tāpēc M. de Montēņs savos vērtējumos demonstrē elegantu moralizējošu skepsi. Ar savu grāmatu “Esejas “ viņš ieviesa tradīciju esejas temata formulējumu sākt ar vārdu “par”. _____________________ Skepse- kritiski neuzticīga, ironiska attieksme, kas apšauba kādu patiesību.

3. uzdevums. Atkārto argumentētās esejas uzbūvi, atzīmē tev svarīgo pierakstos! 1. rindkopa 1. teikumā jānosauc tēze, tas ir, atbilstoši tematam formulēts apgalvojums, kura patiesums jāpierāda iztirzājumā, ka arī jāmin 3 apgalvojumi tādā secībā, kādā ar tiem iztirzājumā tiks atklāts esejas saturs. Vēlams apgalvojumus minēt tādā kārtībā, lai beigās būtu visspilgtākais, visnozīmīgākais apgalvojums. 2. rindkopa Pirmais ievadā minētais apgalvojums jāpierāda ar piemēriem, faktiem, spriedumiem, lai tas kļūst par argumentu. Rindkopas pēdējā teikumā jāuzraksta secinājums, kas izriet no šā argumenta. 3. rindkopa Ar 2. apgalvojumu jārīkojas tāpat kā ar pirmo. 4. rindkopa Ar 3. apgalvojumu jārīkojas tāpat kā ar pirmo un otro. 5. rindkopa Jāuzraksta 2. , 3. un 4. rindkopas secinājumu kopsavilkums un jāformulē galvenā atziņa, kas apstiprina vai noliedz ievadā izteikto tēzi.

4. uzdevums. Izlasi Martas eseju “Par izglītības nozīmi” un novērtē tās satura kvalitāti un uzbūvi! Atrodi tēzi, nosauc piedāvātos argumentus, atrodi atziņu! Izlabo 15 pareizrakstības kļūdas! Eseju novērtē pēc šādiem kritērijiem( 34 punkti: -1 punkts par katru kļūdu un neprecizitāti)! Kritērijs Punkti/balles 1. 2. Precīza tēze un nosaukti 3 apgalvojumi ievadā 3 3+3+3 3. Iztirzājumā katrā no 3 plāna punktiem ir secinājumi, kas izriet no argumentiem. 3+3+3 4. Nobeigumā ir kopsavilkums, kas izriet no iztirzājuma secinājumiem. Formulēta atziņa 3 5. Pareizrakstība un stils 10 Iztirzājumā katrā no 3 plāna punktiem apgalvojums argumentēts ar piemēriem.

Par izglītības nozīmi Izglītība nosaka kāda būs cilvēka turpmākā dzīve. Pirmkārt, cilvēkam ar augstāku izglītību ir lielākas iespējas dabūt labi apmaksātu darbu, nekā ar zemāku izglītību , tapēc ir svarīgi mācīties visu dzīvi. Otrkārt, neizglītots prāts traucē pašatīstībai, kā arī komunikācijā ar citiem. Treškārt, neizglītots cilvēks nereti mēdz kļūt par bezpajumtnieku, pat noziedznieku. Lai ieņemtu iecerēto vietu dzīvē cilvēkam ir nepieciešama atbilstoša izglītība, tāpēc mācīties ir katra jaunieša galvenais uzdevums, jo ”katrs pats savas laimes kalējs”, bet tas nav viegls darbs. Parasti darba tirgū pieprasa augstāko izglītību, īpaši pašlaik kad valstī ir bezdarbs un uz vienu darba vietu kandidē vairāki cilvēki. Protams darbu iegūs tas, kam ir labāka izglītība, jo izglītota cilvēka attieksme pret darba pienākumiem arī parasti ir apzinīgāka un viņa darbība patstāvīgāka. Cilvēks, kurš neapgūst jaunas zināšanas ir netikai zaudētājs konkurences apstākļos, bet arī ir neintresants sarunu biedrs. Viņš var garlaikot ne tikai citus, bet arī pats zaudēt pašcieņu savās acīs. Kurš gan jutīsies laimīgs, ja nespēj orientēties sarunu tēmā? Garīgās attīstības pamatā ir nemitīga sevis izglītošana gan skolās, gan augstskolās. Arī pašmācības ceļā cilvēks daudzko var apgūt, lasot un attīstot prātu, izkopjot prasmi savas domas paust citiem, kļūstot par interesantu sarunu partneri, kura viedoklis vienmēr tiek gaidīts.

Bieži dzirdēts, kāds kļūst neizglītots cilvēks, ja viņam nav savas īstas vietas dzīvē. Viņam rodas nesaskaņas gan personiskajā dzīvē, gan pietrūkst iztikas līdzekļu, arī bezdarbs un pajumtes trūkums nav nekas neparasts. Galu galā cilvēks protestējot pret itkā dzīves netaisnību un ļaunajiem apkārtējiem, pārkāpj likumu, jo ir dusmīgs uz visu pasauli. Vai avīzēs un TV “Degpunktā” , kad žurnālisti stāsta par zagšanu , laupīšanu, slepkavībām, bieži uzzinam, ka likumpārkāpējam ir laba izglītība? Nē! Tieši zemais izglītības līmenis vājākus raksturus noved uz noziedzības ceļa. Jāsecina, ka pilnvērtīgas dzīves un cieņas pilnu attiecību pamatā ar citiem izglītība ir nozīmīgs faktors. Tā ir viena no dzīves patiesajām vērtībām. Jāmācās visu dzīvi, jo zināšanas noveco ļoti ātri, apmēram 3 -5 gados. Tās nemitīgi jāpapildina no jauna gan savā profesijā, gan sabiedrisko procesu un kultūras izzināšanā, ja vien cilvēks spēj saskatīt to, kas pareizs un kas nē. Dzīve necieš tukšumu. Kur nav augstu garīgu mērķu, to vietā stājas sarūktinājums, ticības zudums sev, atbildības trūkums, citu vainas meklēšana paša neveiksmēs līdz zūd arī izpratne par kārtību un likumiem. Šī doma pārnestā nozīmē pausta arī latviešu rakstnieka K. Skalbes vārdos: ” Kam nav savu debesu, tam arī nav savas zemes. ” ( 295 vārdu)

5. uzdevums. Izlasi Vara eseju “Par izglītības nozīmi” un novērtē tās satura kvalitāti un uzbūvi! Atrodi tēzi, nosauc piedāvātos argumentus, atrodi atziņu! Izlabo stila un 10 pareizrakstības kļūdas! Izglītībai ir ļoti būtiska nozīme cilvēka dzīvē un nākotnē. Cilvēks ir saprātīga būtne, kuru ir jāattīsta. Laba izglītība palielina iespēju iegūt augstu darba amatu. Augsta izglītība sekmē konkurentspējīgumu darba tirgū un biznesa lietās. Cilvēkam ir regulāri jāattīsta sevi un savas spējas. Gūstot izglītību, cilvēks regulāri mācās, attīsta intelektu, zināšanu apjomu, tādejādi, pilnveido sevi. Neko nedarot jau kopš bērnības cilvēks neapgūt pat primāras lietas: lasīšanu, rakstīšanu, loģisku domāšanu. Intelekta līmenis ir zems, un cilvēks nevar tikt pieskaitīts pie mūsdienu sabiedrības. Darba ņēmējam jāpielāgojās darba devēja prasībām. Darba devējs ir kļuvis dinamiskāks. Prasības ir augstas, un augstu zināšanu līmeni var gūt, tikai ilgstošai izglītības programmu apguvei. Ja cilvēks ir pabeidzis kādu augstāko izglītību noteiktā sfērā, viņam pastāv labākas privilēģijas iegūt amatu, kas ir pietiekami apmaksāts nekā personai bez noteiktas izglītības. Izglītība tev nodrošina amatu, kurš var būt augstā līmenī- ar labu peļņu un labklājību.

Konkurētspējīgums ir augstāks un spēj sagādāt augstāku kvalitāti , rezultātu tad, kad ir iegūta laba izglītība, pēc iespējas kvalitatīvāks profesionālais līmenis ir labākais rādītājs, pat bez praktiskas pieredzes. Persona spēs izsisties tālāk un kļūt ietekmīgāks un celt savu labklājību ar izglītību. Viņš būs sīvs sāncensis darba tirgū. Kopumā iznāk tā, ka aktuālākais jautājums, kas figurē mūsdienās, ir izglītība. Pamatā cilvēki dara to, kas viņiem tīk vai arī to, kas veicina labu peļņu. Taču visur ir nepieciešamas zināšanas. Izglītības nozīme ir acīmredzama. Protams, vēl nepieciešama prakse, bet tas viss būs pēc teorijas. Būtiskākais ir pamats. Visos laikos tā ir un būs, ka izglītība ir ļoti būtiska un globāli svarīga lieta, kas sekmē cilvēka izauksmi. (244 vārdi)

6. uzdevums. Secini, kādas veiksmes vai kļūdas ir Martas un Vara esejās! Kritērijs 1. Temata atklāsme, pamatojums ( tēze, argumenti, secinājumi) 2. Uzbūve 3. Stils 4. Pareizrakstība Martas eseja Vara eseja

7. uzdevums. Izvēlies vienu no 5 piedāvātajiem tematiem un uzraksti argumentēto eseju, ievērojot prasības saturā, kompozīcijā, pareizrakstībā! 1. Ko es nedarītu otram, jo negribu, ka to nodara man. 2. “Pats dižākais pasaulē ir prasme piederēt sev. “ (M. de Montēņs. ) 3. Par mīlestības daudzveidību. 4. Par augstprātību. 5. Par “zaļo” domāšanu.