Tehnoannas pagrabi PLANETRIJS Anno 1997 rigasplanetarijs lv pagrabi

«Tehnoannas pagrabi» PLANETĀRIJS Anno 1997 rigasplanetarijs. lv pagrabi. lv

Kur? Pēc Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanas (1991. g. ) un Rīgas Zinību nama planetārija likvidēšanas (1992. g. ) no 1997. – 2010. g. Latvijā eksistēja un darbojās tikai viens planetārijs – pirmajā zinātnes centrā Baltijas valstīs «Tehnoannas pagrabi» Tas turpina aktīvi darboties arī šodien

Kas bija līdz tam? Ko esam noskaidrojuši? 1964. – 1992. Rīgā darbojās planetārijs Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles (tolaik – Zinību nama) telpās 1989. gada maijā Latvijas Ministru Padome pieņēma lēmumu par katedrāles ēkas atgriešanu Pareizticīgajai Baznīcai. 1990. gada 22. aprīlī virs katedrāles atkal tika uzstādīti krusti. Baznīcai. 1990 Dievkalpojumi šeit tika noturēti jau kopš 90. gadu sākuma, tomēr restaurācijas darbi bija pabeigti tikai 2006. gadā. Šī unikālā planetārija Zeiss firmas projektora pārpalikumi 90 -to gadu vidū nevienam nebija vajadzīgi un Alvis Balodis piekrita tos savākt un uzglabāt paša izveidotajā zinātnes centrā «Tehnoannas pagrabi» - ar domu – izmantot to zinātnes centra planetārija seansos, kā arī izveidot izzinošu vēsturisku ekspozīciju No labās: Alvis Balodis, Reinis Balodis un Kārlis Kalniņš sagatavo Zinību nama planetārija projektoru izstādīšanai

Zinību nama planetārija rašanās vēsture Tā rašanās netieši, bet nesaraujami saistīta ar Padomju Savienības toreizējās kultūras ministres Jekaterinas Furcevas vārdu. Jekaterina Furceva Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste 09. 10. 2008 raksta: «[. . ]tas, ko nespēja iznīcināt divi pasaules kari un revolūcija, tika nopostīts pēc PSRS kultūras ministres Jekaterinas Furcevas personīgā rīkojuma: 1963. gada 5. oktobrī katedrāle tika slēgta. Šoreiz novāca visu - gan krustus, gan zvanus, gan ikonas. Bija paredzēts uzspridzināt pašu celtni, tomēr pēdējā brīdī padomju funkcionāri nolēma izmantot kupolu planetārija iekārtošanai, bet visu katedrāli kopumā pārdēvēt par Zinību namu. Dievnama altāra daļā ierīkoja kafejnīcu. . . » , kuru tautā mīļi dēvēja par «Dieva ausi» .

Vairāk par Zinību nama planetāriju var uzzināt šeit: � � � � � Kleins, Ivars. Planetārijs ar ausi. Leģendas. – ISSN 1691 -421 X. – Nr. 7 (2009, jūl. ), 70. -80. lpp. Rudaks, Uldis. Planetārijs pieder pagātnei : [Par pareizticīgo Kristus Dzimšanas Rīgas katedrāli] / Uldis Rudaks ; tekstā stāsta katedrāles mācītājs tēvs Jakovs. Diena, Nr. 3 (2002, 4. janv. ), 16. lpp. ISSN 1407 -1290. Žagars, Juris. Planetārijs. Kaislības norimušas un "lieta" izbeigta? : [Stāsta LU observ. zin. vad. un saruna ar Zinību b-bas izpilddirekt. R. Joksti] / Juris Žagars, Regīna Jokste. Rīgas Balss, 1996, 5. janv. 10. lpp. T. p. kr. laikr. "Ригас Балсс", 8. janv. Stinkulis V. Piedāvā planetārijs : [Par lekciju ciklu skolēniem astron. , ģeogr. Un dabas zinātnēs republikas Zinību namā]. Skolotāju Avīze, 1979, 12. sept. Brūvelis V. Planetārijs aicina : [Par lekc. Ciklu skolēniem]. Skolotāju Avīze, 1978, 20. sept. Rācenis E. Vienkārši – planetārijs : [Par rep. Zinību namu]. Cīņa, 1974, 3. aug. Miezis J. Planetārijs aicina! : [Rep. Zinību nama planetārija pasākumi]. Skolotāju Avīze, 1966, 9. febr. Zimina I. Rīgas planetārijs / I. Zimina, L. Kondraševa. Zinātne un tehnika, 1964, Nr. 7, 11. – 12. lpp. Ikaunieks J. Rīgai būs savs planetārijs. Zinātne un Tehnika, 1961, Nr. 8, 23. lpp. Ikaunieks, J. Planetārijs Rīgā. Cīņa, 1961, 26. aug.

Kas vēl? No 1964. – 1990. g. Zinātņu akadēmijas paspārnē profesora Jāņa Vīksnes vadībā tika veikts projekts „Methods of Investigation of Celestial and Non – celestial Orientation of Birds” , kas sevī ietvēra planetārija projektora un tam speciāli būvēta kupola izmantošanu putnu migrācijas pētīšanai Jānis Vīksne

Kas vēl jānoskaidro? � Vai Rīgā/Latvijā bija kāds planetārijs līdz 1964. gadam? Rabinovičs I. Karlaila mehāniskais planetārijs: [Astronomijasamatieris Latvijā 20. gs. sākumā]. Zvaigžņotā debess, 1967, [Nr. ] 36, 34. – 35. lpp. � Padomju laikos esot bijis planetārijs Rīgas Pionieru pilī ? � ? ? ? Planetārijs: [Skolas planetārija izbūves apraksts]. Draugs, 1966, Nr. 1, 32. -34. lpp.

Kas un kā uzsāka planetārija darbības atjaunošanu Latvijā? 1997. g. Tehniskās jaunrades nama «Annas 2» pedagogi entuziasti Alvis Balodis un Māris Balodis uzsāk projektu «Regulāras planetārija darbības atjaunošana Latvijā» . Ar Sorosa fonda Latvija atbalstu tiek iegādāts firmas Goto projektors Ex – 3.

Projektu atbalstīja: • • • Dainis Draviņš, Lundas (Zviedrijā) Universitātes profesors astronomijā, Rīgas pilsētas Skolu valde (tagad – IKSD), tās priekšsēdētājs Guntis Helmanis un Skolu nodaļas vadītājs, astronomijas entuziasts Guntis Svabadnieks) Tehniskās jaunrades nams «Annas 2» , tā direktore Irēna Maskaļonoka

Kurš sāka? Alvis Balodis • izstrādāja planetārija mācību programmu, • ilgu laiku vienpersoniski vadīja regulārus planetārija seansus, • apmācīja jaunos planetārija speciālistus Alvis Balodis vada pirmos seansus zinātnes centra «Tehnoannas pagrabi» planetārijā

Kas notiek tālāk? 1998. g. sākas sarežģīts un ilgs planetārija piepūšamā kupola iegādes process, kas veiksmīgi noslēdzas 2002. g.

Kas notiek tālāk? 2002. g. Zinātnes centrs «Tehnoannas pagrabi» tiek uzaicināts iestāties Ziemeļvalstu planetāriju asociācijā (Nordic Planetarium Assotiation) 2009. g. NPA konferencē Sandnesā, Norvēģijā: • NPA valdē ievēl «Tehnoannas pagrabi» darbiniekus Daci Balodi un Reini Balodi, • zinātnes centrs «Vintenfabrikken – Alvim Balodim uzdāvina firmas Starlab planetārija projektoru, • par nākamās – 2011. g. NPA konferences norises vietu tiek nominēts zinātnes centrs «Tehnoannas pagrabi» Rīgā Alvis Balodis un Reinis Balodis saņem firmas Starlab projektoru Dace Balode iepazīstina kolēģus ar saviem izveidotajiem metodiskajiem materiāliem

Ziemeļvalstu planetāriju asociācijas 3 dienu konference zinātnes centrā «Tehnoannas pagrabi» 2011. g. septembrī Piedalās 24 dalībnieki no 8 Eiropas valstīm Alvis Balodis un Reinis Balodis iepazīstina konferences dalībniekus ar Zinību nama planetārija projektoru

«Tehnoannas pagrabi» planetārija ikdiena

«Tehnoannas pagrabi» planetārijs mēdijos � � � Brinkmane I. Kur palicis planetārijs. Latvijas Avīze. - 2004. 5. martā. Andersone, Arta. Ejam uz… pagrabiem! Ģimenei, Nr. 1 (2006), 47. – 49. lpp. ISSN 1691 -3590. Jaunais un interesantais Inovāciju arēnā 13. 09. 2007 http: //abc. delfi. lv/? template=abc_raksts&article=inovacijas Vītola, Ilze. Nākamgad Visums kļūs tuvāks. 2008, 30. dec. Kleins, Ivars. Planetārijs ar ausi. Leģendas. – ISSN 1691 -421 X. – Nr. 7 (2009, jūl. ), 70. -80. lpp. LTV 7 raidījums «Lidojuma plāns» 2013. g. 5. decembrī

Mūsu aktualitātes � � Dace Balode (atkārtoti) ievēlēta Ziemeļvalstu planetāriju asociācijas (NPA) valdē un ir Eiropas mazo planetāriju koordinatore. Alvis Balodis izveidojis mājas lapu internetā rigasplanetarijs. lv