Tanba s nafatin Inseguransa aihan iha TLS Realidade
Tanba sá nafatin Inseguransa ai-han iha TLS? ? Realidade no Dezafiu Diversifika produsaun ai-han lokál hodi promove dieta saudavel iha Timor-Leste FONGTIL - Dili, 16 Outubru 2019 La’o Hamutuk, Ekipa Agrikultura no Rai Mariano no Maxi
Konteúdu • Kontextu in-seguransa ai-han iha TL? • Kauza in-seguransa ai-han? • Oinsá ita responde ba in-seguransa ai-han too oras nee? • Saida mak presiza hadi'ak? • Rekomendasaun
Kontextu • Timor-Leste sei hasoru problema in-seguransa ai-han ne’ebé boot (36%) (Integrated Food Security Phase Classification/IPC) • 64% (Census 2015) uma kain iha area rural involve iha produsaun agrikultura • 47% (Mo. F, 2015) iha area rural moris iha liña kiak nia okos • Problema malnutrisaun ne'ebé aas iha ligasaun maka'as ho kondisaun agrikultura rai laran • Polítika no programa hodi responde seidauk sustentável
Kauza inseguransa ai-han • Produtividade ai-han rai laran ki’ik liu, kompara ho produsaun iha rejiaun Ázia sudeste no mundu (MAP, FAOSTAT). • Rendimentu la nato'on ba asesu ai-han nato’on ho nutrisaun di'ak loron-loron • Ladún diversifika hahán ne'ebé konsumu • Polítika governu nian seidauk promove produsaun no konsumu ai-han seluk aliende foos • Apoiu husi ajénsia internasionál sira seidauk korresponde didi'ak ba situasaun real iha TL
Produsaun Hare periodu 2007 -2018 160, 000 140, 000 120, 000 30, 877 37, 225 88, 824 87, 332 139, 560 98, 297 112, 925 30, 428 20, 000 60, 361 40, 000 120, 775 60, 000 80, 257 80, 000 60, 424 Ton 100, 000 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Oinsá ita responde ba inseguransa ai-han too oras ne’e? • Aproximasaun ‘emerjénsia’: Fahe hahán (merenda eskolár uza ai han husi li'ur, hahán ba inan isin rua uza hahán husi li'ur, foos subsídiu importadu, nsst) • Aproximasaun hadi'ak vida-moris (livelihood): hasa’e produsaun, hadi'ak rendimentu uma-kain, redús kiak • Investe barak liu iha setór ne'ebé ladún kontribui ba hadi'ak in-seguransa ai-han (Ezemplu Alokasaun OJE setór agrikultura menus husi 3% kada tinan). • Ladún investe ba Infrastrutura báziku agrikultura ba produsaun hortikultura, aquakultura, pequaria, plantas frutas no peskas (limitadu liu)
Rekomendasaun • Muda aproximasaun ‘emerjénsia’ ba aproximasaun hadi'ak vida-moris (livelihood) • Hametin aproximasaun vida-moris liu husi suporta agrikultures eskala ki’ik no agrikultura familiar • Kria polítika ne'ebé enkoraja produsaun hortikultura, plantas frutas, peskas, pekuaria, no haforsa indústria prosesamentu sira • Tuir polítika PM nian, implementa prinsipiu ‘fahe rekursu no oportunidade hanesan’ ba setór agrikultura no indústria ki'ik hodi atinje objetivu autosufiensia ai-han
Obrigado
- Slides: 10