Stratisks vadbas process socil darba un veselbas pieejambas

Stratēģiskās vadības process sociālā darba un veselības pieejamības organizācijai Māris Pūķis, Dr. oec. , Projekta vadošais eksperts 8. 10. 2014

Projekta ideja • • Sadarbības tīkli Salīdzināmo datu bāze Mācīties salīdzinot metode Virzība uz stratēģisko vadīšanu kā iekšējās vadības procesu

Ar ko atšķiras mūsu tīkla stratēģiskā vadīšana kā process no tradicionālās pieejas? Pašvaldībai ir duāla daba lautonomās kompetences jomā tā līdzīga privātīpašniekam, kas dara ko grib likuma ietvaros lvalsts deleģētās kompetences jomā tā līdzīga ierēdnim, kas dara to ko kungs (valsts) grib saskaņā ar kunga politiku ¡ Mūsu stratēģiskās vadīšanas process ir domāts savu lēmumu pieņemšanai balstoties uz faktu analīzi elastīgā un optimālā veidā ¡

Divas pieejas • Tīkla dalībniekiem jāsagatavo uzlabojumu plāns • Mūsu pieeja – veicināt stratēģiskās vadības metožu izplatību, taču to lietošana nav nepieciešama vienmēr • Racionālā metode – plānveidīgs un mērķtiecīgs pārveidojumu process • Inkrementālā (pakāpeniskā) metode – mazi uzlabojumi, pastāvīga vērtēšana un elastība

Kam projekts nederēs • Ja nav interese izdomāt patstāvīgus risinājumus: – Iniciatīvu atdod centrālajai valdībai – Iniciatīvu atdod savai partijai • Ja šķiet neērti publiski apspriest faktus: – Populistiski solījumi neattaisnojas – Nav ticības, ka sabiedrība sapratīs, jo dominē masu mēdiju ietekme – Politiskie pretinieki var izmantot faktus savā labā

Kam projekts derēs • Projekts veidots ticībā, ka to pašvaldību skaits, kam būs interese izmantot patstāvīgās vadības iespējas pakāpeniski pieaugs • Ja ir drosme izdomāt jaunievedumus (inovācijas) • Ja ir drosme riskēt, ka sākumā valsts iestādes vai iedzīvotāji jūs nesapratīs • Ja var cerēt uz domes politiķu vairākuma atbalstu

Kam projekts derēs • Tiem, kas meklē patstāvīgus risinājumus • Tiem, kam vietējo īpatnību ievērošana šķiet ceļš uz optimizāciju • Tiem, kas dialogā ar iedzīvotājiem vēlas balstīties uz paveikto

Vadība kā process • Ciklu jāsaista ar pārstāvniecības demokrātijas periodu • Atbilstoši ārējās vides izmaiņām un savu aktivitāšu panākumiem cikliski atkārtojas: – Situācijas analīze – Plānošana – Ieviešana – Rezultātu mērīšana

Atšķirība • Valsts nosaka vienotu ciklu visiem, jo cenšas kontrolēt savu mērķu sasniegšanu visā teritorijā • Pašvaldība atrodas konkurences (un sadarbības) apstākļos ar citām pašvaldībām un valsti, savu mērķu sasniegšanā nepieciešama elastība, pārmaiņu cikli var atšķirties pa nozarēm • Izglītības cikls ir ilgāks, rezultātus gūst nākamais vai aiznākamais deputātu sasaukums

Prioritātes un otršķirīgais o Pareto princips: 20% faktoru ietekmē 80% rezultāta o Veidojot un elastīgi koriģējot savu stratēģiju un taktiku, attīstību, pirmkārt, jāvirza to 20% faktoru ietekmēšanai, no kuriem vairāk atkarīgi rezultāti o Visbiežāk sastopamā izvēle - valdība nodarbojas ar otršķirīgiem faktoriem (kļūdas dēļ vai tādēļ, lai maldinātu)

Viss laukums o Procesu kopsakarībā jāredz politiķiem o Stratēģiju nevar veidot no vienas nozares vai viena sektora skatu punkta o Tiem, kas pārstāv pašvaldību stratēģijas veidošanā, jāspēj izvērtēt aktivitāšu mijiedarbību, tai skaitā izmaksas un visu resursu iesaistīšanu

Resursi: o Budžeta līdzekļi o Pašvaldības īpašumi o Iespēja radīt salīdzinošas priekšrocības noteiktām interešu grupām o Iespēja veicināt privāto un publisko cilvēkresursu attīstību

Mārketinga modelis o Produkts o Cena o Vieta o Virzīšana tirgū Esošie un potenciālie klienti Esošie un potenciālie konkurenti Salīdzinošo iespēju analīze Vīzijas, mērķu un uzdevumu koriģēšana

“Tirgus» (produkta patērētāji) o Katra konkrēta aktivitāte uzlabo noteiktas fokusgrupas situāciju (vai izpilda šīs fokusgrupas vēlmes) o Racionāli domājot - izmantojot resursus konkrētai fokusgrupai, pārējie ir zaudētāji o Irracionāli domājot - darbība noteiktas fokusgrupas labā var būt pārējiem pieņemama, jo atbilst priekšstatiem par “labu” rīcību

Sociālā darba fokusgrupas • Lietotāju vecuma struktūra: - Bērni līdz 7 gadu vecumam, - Jaunieši 7 -18 gadu vecumā, - `Pensijas vecumu sasniegušie, - Visi iedzīvotāji. • Paradokss - vismazāk aktivitāšu attiecas uz visiem iedzīvotājiem! Šī prioritāte nozīmē, ka būtiskākās funkcijas nav galvenās!

Sociālās fokusgrupas • Šķietami veiksmīgajiem arī var būt sociālas vai veselības problēmas • Lietotāju nodarbošanās – Amatu pratēji – Pedagoģiskie darbinieki – Zinātnieki – Uzņēmēji – Politiķi un ierēdņi – NVO aktīvisti

Sociālās fokusgrupas • Grupas pēc nodarbošanās – Sociālie darbinieki – Policisti • Grupas pēc dzimuma – Sievietes – Vīrieši • Sociāli mazaizsargātie – Invalīdi – Trūcīgie – Bezdarbnieki – Bezpajumtnieki

Sociālās vīzijas varianti • Sociāli aizsargājamie atraduši dzīvei ekonomisko un morālo pamatu • Veselības pakalpojumi ir viegli pieejami • Aprūpes pakalpojumi ir viegli pieejami • Ir paaugstināta sociālo papkalpojumu produktivitāte

Mērķi izriet no faktoru analīzes • Fokusgrupas izvēle nozīmē, ka vidējā periodā šai grupai pievērsīs vairāk uzmanības • Tiks noskaidrots, kādu pašbvaldības produktu šī grupa sagaida • Tiks vērtēti faktori, kas izšķiroši ietekmē sekmes, saalot tos ārējās ietekmes faktoros un patstāvīgi ietekmējamos • Tiks izslēgtas grupas un mērķi, ja pašvaldības patstāvīgā loma ir maza

Sociālās uzņēmējdarbības metodes • ES - SU ir jebkura saimnieciskā darbība, kuras galvenais motīvs nav peļņa • Pilnveidojot šo metodi var risināt: – slimnīcu un skolu vadības problēmas – fokusgrupu iesaistīšanas problēmas – izglītības un sociālā darba produktivitātes problēmas – panākt pašvaldības budžeta atslogošanu, iesaistot citus pašvaldības resursus

Sociālā darba organizācijas problēmas • Teritoriālā organizācija (koncentrācijas/dekoncentrācijas aspekti) • Darbinieku motivācija • Darbinieku “izdegšanas” problēma • Administratīvā sloga samazinājums • Iesaistīšana un aprūpējamo motivācija • Sadarbība • Komandu vadīšana

Pašvaldība nav tikai pakalpojumu sniedzēja o o o o Politikas organizēšana un saturs Pakalpojums Administrēšana Veicināšana Apsaimniekošana (pašvaldības sociālā uzņēmējdarbība) Uzņēmējdarbība Atbalsta funkciju organizēšana

Riski • Valsts kontrole un KNAB lasa likumus tendenciozi, neņem vērā praksē pastāvošo tiesiskā nihilisma pakāpi • Sociālajiem darbiniekiem nav pieejama pietiekama informācija kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai • Nepieciešama visu tīkla dalībnieku pieredzes un ideju apmaiņa, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus

Domu apmaiņa • • Kas un kāpēc ir lietderīgi Kādi faktori traucē to panākt Kā var ietekmēt ārējos faktorus Ar kādiem resursiem var izmainīt iekšējos faktorus • Kā panākt lietderīgas pārmaiņas paliekot likuma ietvaros • Datu bāze un tīkli kā līdzeklis

Pilotpašvaldības - datu devējas • Katra pašvaldība dos datus kopējai datu bāzei • Centīsimies iegūt informāciju no valsts datu bāzēm, taču šīs iespējas ir un paliks ierobežotas • Jautājumus uzdosim ne tikai par jūsu tīkla profilu

Sadarbība starp tīkliem • Arī citu tīklu problēmām būs sociālu jautājumu raksturs • Risinot motivācijas problēmas var būt lietderīgi ieviest vidēja termiņa budžetus ar pašvaldības sdaistošajiem noteikumiem • Iezīmējas citos tīklos iespējamas kopīgi diskutējamās tēmas: – Mazo skolu efektivitātes problēma – Mājokļu problēma – Nodarbinātības problēma

• Paldies par uzmanību! • +371 -2 -9197602 • maris@lps. lv