Stambulas konvencija starp tiesbm un ideoloiju Baiba Rudevska

Stambulas konvencija: starp tiesībām un ideoloģiju Baiba Rudevska, Dr. iur. Rīga, 2016. gada 11. februārī

Daži absurdi apgalvojumi, kas uzreiz jāatmet • Apelēšana pie emocijām racionālu argumentu vietā. • “Konvencijas ratificēšana ir nepieciešama, lai efektīvi cīnītos pret vardarbību pret sievietēm!” (Kādā veidā? ! Kopš kura laika vienas iekšzemes problēmas risināšanai ir nepieciešams starptautisks līgums? ) • T. s. “tirgus sievas arguments”: “Ja jūs neatbalstāt šīs konvencijas ratifikāciju, tad jūs atbalstāt vardarbību pret sievietēm!” • “Argumentum ad Putinum”. • Manipulēšana ar nekorektu “pētījumu” datiem. Kad tiek piesaukts kārtējais “pētījums”, uzreiz jāpārbauda, vai ir tikusi pielietota korekta zinātniska metodoloģija. 2

Pamattēze • Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (atklāta parakstīšanai Stambulā, 2011. g. 11. maijā, spēkā no 2014. g. 1. augusta) ir bīstama Latvijas demokrātiskajai tiesiskajai iekārtai. Turklāt problemātiskas ir nevis kaut kādas atsevišķas normas, bet gan pašā šīs konvencijas pamatā esošie vispārējie principi un pieņēmumi. 3

Galvenie Stambulas konvencijas trūkumi • Tā nepamatoti politizē un ideoloģizē vienu jautājumu, kas pieder pie krimināltiesību un kriminālprocesa jomas, vienlaicīgi devalvējot “cilvēktiesību” jēdzienu. • Tā ievieš saistošu, bet vienlaicīgi neskaidru “dzimtes” (gender) kā “sociālā konstrukta” definīciju. • Tā atklāti balstās uz vienu radikālu sociālpolitisku ideoloģiju un ar saistošām tiesību normām uzspiež valstīm un to pilsoņiem šīs ideoloģijas postulātus. • Tā uzspiež tik plašu “vardarbības” jēdziena definīciju, ka tā ietver sevī praktiski jebko un padara šo jēdzienu par būtībā bezjēdzīgu. • Tā bez jebkādas objektīvas vajadzības ievieš īpašu tiesību jēdzienu jeb institūtu – “vardarbība ģimenē”, tādējādi uzbrūkot ģimenes institūtam kā tādam. • Tā neievēro elementāras procesuālas garantijas, kas demokrātiskā tiesiskā valstī piemīt aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem. 4

1. Viena krimināltiesību jautājuma politizācija un ideoloģizācija • • Konvencijas autori vardarbību pret sievietēm sauc par “cilvēktiesību pārkāpumu” (piem. , 3. p. “a” punkts). Taču klasiskajā izpratnē “cilvēktiesības” darbojas cilvēka attiecībās ar valsti, nevis divu privātpersonu attiecībās. “Vēl nesen bija grūti iedomāties, ka vardarbība ģimenē tiktu starptautiskajās tiesībās uzskatīta par cilvēktiesību pārkāpumu” (Thomas D. , Beasley M. Domestic Violence as a Human Rights Issue. Human Rights Quarterly, 1993, 15, no. 1, pp. 36 -62). Ja katru pret personu izdarītu noziedzīgu nodarījumu kvalificējam kā “cilvēktiesību pārkāpumu”, tad “cilvēktiesību” jēdziens vispār zaudē jēgu. Pilnīgi absurdi ir Konvencijā (sk. 3. p. “a” punktu un 4. p. 2. d. ) ietvertie centieni sasaistīt atsevišķus vardarbīgus noziegumus ar “diskrimināciju”, kas ir tiesisks jēdziens ar pavisam konkrētu nozīmi, un kas arī tādējādi riskē zaudēt jebkādu jēgu. Varbūt zādzības vai laupīšanas upuris arī ir “diskriminācijas” upuris (diskriminācija pēc mantiskā stāvokļa)? 5

1. Viena krimināltiesību jautājuma politizācija un ideoloģizācija • Stambulas konvencijas loģika: neitrālā un apolitiskā krimināltiesību un kriminālprocesa pieeja, kas ievēro apsūdzētā pamattiesības, tiek aizvietota ar politiski angažētu vajāšanas formu, kas līdzinās sabiedriskajām kampaņām pret tirāniem un diktatoriem, un kurā “apsūdzētā” iespējas aizstāvēties ir minimālas vai pat nekādas (sk. referāta beigās). 6

2. “Gender” jeb “dzimte” • Konvencijas 3. p. : “c) ar terminu „sociālais dzimums” (dzimte) tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem. . . ”. • Skaidrojošā ziņojuma 43. punkts: neko pēc būtības nepaskaidro. • Terminoloģija: • “Dzimums” – angl. “sex” < latīn. “sexus” (kā bioloģijā). • “Dzimte” – angl. “gender” < latīn. “genus” (kā valodniecībā). 7

2. “Gender” jeb “dzimte” • • • Socioloģiskais un ideoloģiskais jēdziens “gender” jeb “dzimte”. Pirmais, kurš to ieviesa 20. gs. 50. gados, bija pretrunīgi vērtētais seksologs Džons Manijs (John Money). Šim jēdzienam ir divas iespējamās nozīmes: “mērenā” un “radikālā”. “Mērenā” nozīme: “dzimte” ir bioloģiskā dzimuma (vīrietis vai sieviete) sekundārā projekcija sociālās dzīves jomā: ja es objektīvi esmu sieviete, tad sabiedrība no manis sagaida tādu un tādu uzvedību. Taču tad nav saprotams: kādēļ Konvencijā nav vienkārši minēts primārais, t. i. , bioloģiskais dzimums? “Radikālā” nozīme: “dzimte” ir tīrs sociāls konstrukts, kuram nav nekāda sakara ar bioloģisko dzimumu, un katrs var to sev izvēlēties pats. Konvencijas 3. p. rada (manuprāt apzinātu) neskaidrību, jo ļauj šo terminu iztulkot gan tā, gan tā. Tātad tas paver iespēju nākotnē piemērot otro – radikālo – nozīmi. 8

3. Radikālā feminisma ideoloģijas padarīšana par normatīvu • Konvencijas 12. p. 1. d. : “Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem. ” • Skaidrojošā ziņojuma 85. punkts: “Šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu pamatā ir projekta autoru pārliecība par to, ka pašreizējos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļus bieži vien ietekmē aizspriedumi, dzimumu stereotipi un dzimumu diskriminējošas paražas vai tradīcijas. Tāpēc Konvencijas dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu izmaiņas domāšanā un attieksmē. Šā noteikuma mērķis ir sasniegt to personu sirdi un prātu, kuri ar savu uzvedību atbalsta vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija. Tā kā šajā daļā minēti tikai vispārējie pienākumi, tajā nav sīki izklāstīts, kādi konkrēti pasākumi Konvencijas dalībvalstīm jāveic, un tādējādi tām atstāta rīcības brīvība. 9

3. Radikālā feminisma ideoloģijas padarīšana par normatīvu • Tātad Konvencijas 12. p. 1. d. skaidros vārdos uzliek valstij pienākumu nodarboties ar sociālo inženieriju (social engineering), lai mainītu pilsoņu domāšanu Konvencijas autoru ideoloģijai atbilstošā virzienā. • Tas ir absolūtā pretrunā ar Satversmes 1. p. noteikto demokrātiskas valsts virsprincipu, kas aizliedz valstij padarīt vienu noteiktu ideoloģiju vai pasaules uzskatu par oficiālu un uzspiest to pilsoņiem (sal. 1936. g. Staļina konstitūcijas 1. p. un 1977. g. Brežņeva konstitūcijas 1. un 6. p. ). • Tas ir pretrunā arī ar Satversmes 99. p. , kas garantē domas un apziņas brīvību. 10

4. “Vardarbības” jēdziena paplašināšana Konvencijas 3. pants: a) ar terminu „vardarbība pret sievietēm” tiek saprasts cilvēktiesību pārkāpums un sieviešu diskriminācija, un ar to apzīmē visus ar dzimumu saistītus vardarbības aktus, kas sievietēm rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, kā arī šādu vardarbības aktu draudus, piespiešanu vai patvaļīgu brīvības atņemšanu neatkarīgi no tā, vai šāda vardarbība notiek sabiedriskajā vai privātajā dzīvē; b) ar terminu „vardarbība ģimenē” apzīmē visus fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības aktus, kas notiek ģimenē vai mājsaimniecībā, vai starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai vardarbības izdarītājs dzīvo vai ir dzīvojis vienā dzīvesvietā ar vardarbības upuri; 11

4. “Vardarbības” jēdziena paplašināšana • • • Kā redzams, Konvencijā ietvertā termina “vardarbība” definīcija ir tik ārkārtīgi plaša, ka tas zaudē savu vispārpieņemto jēgu. Tad jājautā, kas nav vardarbība? Konvencijas autoru pielietotais paņēmiens komercdarbībā saucas par “negodīgu reklāmu” (jo uzraksts uz iepakojuma neatbilst saturam) un tiek sodīts. Salīdzinājumam: Lielbritānijas Augstākās tiesas spriedums lietā Yemshaw v. London Borough of Hounslow, ([2011] UKSC 3): par “vardarbību ģimenē” ir uzskatāma runāšana paceltā balsī, kritizēšana un atteikšanās dot naudu. Salīdzinājumam: ASV Tieslietu departaments (TM ekvivalents) par “vardarbību ģimenē” uzskata kritizēšanu un “indivīda pašapziņas pazemināšanu” (sk. http: //www. justice. gov/ovw/domestic-violence). Arī mūsu CPL 250. 45 p. diemžēl ir pārņemta šī absurdā “vardarbības” definīcija. 12

4. “Vardarbības” jēdziena paplašināšana • Tātad konvencija uzliek valstij pienākumu iejaukties ģimenes dzīvē un kontrolēt to, lai apkarotu arī šo tā saucamo “ekonomisko un psiholoģisko vardarbību” (piem. , kritizēšanu par negaršīgo zupu, kabatas naudas nedošanu, u. tml. ) • Rezultātā tiek pārkāptas ne tikai tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību, bet arī privātās un publiskās jomas nošķiršanas princips, kas ir viens no klasiskas liberālās demokrātijas stūrakmeņiem. • Starp citu, paši radikālā feminisma ideologi atzīst šo privātās un publiskās jomas nošķiršanu par kaitīgu un atceļamu (sk. Sullivan, D. The Public/Private Distinction in International Human Rights Law. In: Women’s Rights, Human Rights: International Feminist Perspectives, ed. Peters J. and Wolper A. London: Routledge, 1995, pp. 126 -134). 13

5. “Vardarbība ģimenē” – jēdziens, kas vērsts nevis pret vardarbību, bet pret ģimeni • • • Konvencijas preambula: “ - atzīstot to, ka sievietes un meitenes, salīdzinot ar vīriešiem, ir pakļautas lielākam ar dzimumu saistītas vardarbības riskam; - atzīstot to, ka vardarbība ģimenē nesamērīgi skar sievietes un ka arī vīrieši var kļūt par upuriem vardarbībai ģimenē; . . . ” Un tūlīt pat: “Pret sievietēm vērstas vardarbības izplatības rādītāji Eiropā nav zināmi…” (Skaidrojošā ziņojuma 2. p. ) T. p. ziņojuma 2. un 3. p. satur “piesardzīgas aplēses”. Kur ir metodoloģija? Gluži otrādi: 2010. g. apkopotie pētījumu dati ļauj secināt, ka vīrieši ģimenēs cieš no reālas vardarbības apmēram tikpat bieži, cik sievietes (sk. Fiebert, M. References Examining Assaults by Women on their Spouses or Male Partners: An Annotated Bibliography. Sexuality and Culture, 2010, no. 1, pp. 49 -91). “Rādītāji par visiem vardarbības veidiem, tostarp par vajāšanu, sasniedz 45 %” – Ņemot vērā iepriekš aplūkoto jauno “vardarbības” definīciju, ir jābrīnās, kādēļ nav 100%. Secinājums: Konvencijas pamatā ir aplami un objektīvi nepamatoti apgalvojumi. 14

5. “Vardarbība ģimenē” – jēdziens, kas vērsts nevis pret vardarbību, bet pret ģimeni • Nav statistisku pierādījumu, ka pastāvētu kaut kāda īpaša “vardarbība ģimenē”, kas būtiski atšķirtos no visiem pārējiem noziedzīgo nodarījumu veidiem (kā ģimenes iekšienē, tā arī ārpus tās). • Gluži otrādi, stipra ģimene ir visdrošākā vide gan sievietēm, gan bērniem (sk. Baskerville S. , Taken into Custody: the War Against Fathers, Marriage, and the Family. Nashville: Cumberland House, 2007, Chapter 4). • Šādos apstākļos jāsecina, ka “vardarbības ģimenē” kā īpašas kategorijas izcelšanai nav cita mērķa, kā diskreditēt ģimenes institūtu. Tas ir pretrunā ar Satversmes 110. p. noteikto valsts pienākumu aizsargāt ģimeni. • Un tas loģiski sasaucas ar iepriekšējā punktā konstatēto valsts tendenci iejaukties ģimenes dzīves visprivātākajos aspektos. 15

6. Elementāro procesuālo pamattiesību neievērošana • Visbeidzot, vairākas Konvencijas normas atkāpjas no visās civilizētajās Rietumu valstīs atzītajiem taisnīgas tiesvedības pamatprincipiem: nevainīguma prezumpcija, pušu vienlīdzība kriminālprocesā, tiesības uz efektīvu aizstāvību (sk. 48. -57. p. ) • Diemžēl šīs problēmas jau ir tikušas “iepludinātas” arī mūsu CPL (jaunā 30. 15 nodaļa – “Pagaidu aizsardzība pret vardarbību”) • Atsevišķi pasākumi, kas noteikti šajā Civilprocesa likuma nodaļā, pēc smaguma ir pielīdzināmi kriminālsodiem – taču aizstāvības tiesības nav pienācīgi garantētas. Satversmes tiesai reiz būs smags darbs! 16

… un šie nav vienīgie, bet tikai galvenie iebildumi pret Stambulas konvenciju no mūsu Satversmes un tiesiskās iekārtas viedokļa! 17

Paldies par uzmanību! 18