Smrdes pagasta iedzvotji Ievrojamks personbas Ansis Ilsums 1853

Smārdes pagasta iedzīvotāji Ievērojamākās personības

Ansis Ilsums (1853 -1941) Uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks • Dzimis 1853. gada 27. maijā Smārdes pagasta Aizpures „Salās”; • 1878. gadā sācis tirgoties ar koloniālprecēm; • 1886. gadā atvēris kokmateriālu tirgotavu, tā laika Tukuma lielāko kokrūpniecības uzņēmumu; • Pievērsies arī sabiedriskajam darbam; • Bija ievēlēts Tukuma pilsētas Domē; • Tukuma Viesīgās biedrības biedrs un valdes loceklis; • Tukuma brīvprātīgās biedrības goda biedrs; • 1937. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. • Miris 1941. gada 24. aprīlī, Tukumā

Roberts Bērziņš (1868 -1935) Skolotājs, tulkotājs, folklorists, literāts • • • Dzimis 1868. gada 12. martā Džūkstes pagasta „Rēpelēs”, saimnieka ģimenē; Mācījies Džūkstes pagasta skolā, 1887. gadā beidzis Irlavas skolotāju semināru; No 1888 - 1901. gadam strādājis par pirmo skolotāju Džūkstes-Pienavas skolā. 1890. gados apprecas ar Olgu Katlaps, viņu kopīpašums - vecsaimniecība “Dambji”; 1901. gadā devies uz Kijevu, kur uzņēmies skolotāja pienākumus krievu muižnieku bērnu ģimnāzijā un vācu valodas lektora pienākumus divās augstskolās, bijis vācu valodas docētājs; 1920. gadā atgriezies Latvijā un sācis strādāt Rīgas klasiskajā ģimnāzijā; No 1921. - 1925. gadam bijis pilsētas izglītības nodaļas vadītājs, pēc tam strādājis par skolotāju; Brāļu kapu pieminekļa celšanas idejiskais iedvesmotājs un nenogurstošais darbinieks» uz pieminekļa iekalti R. Bērziņa panti: «Kaut varon's snauž, Viņš dzīvs ir savā tautā. Pēc lieliem dēliem Tauta mūžam jautā. » ; Miris 1935. gada 7. jūnijā, Rīgā.

Kārlis Miesnieks (1887— 1977) • Mākslinieks K. Miesnieks, kura dzimtene ir daudzo ezeru uu upju apgabals — Piebalga, tomēr Valguma dziļajiem ūdeņiem ir devis priekšroku, uzbūvēdams savu vasaras rezidenci šajā skaistajā Kurzemes stūrītī. • Foto no https: //www. acadlib. lu. lv

Zīverts Ernests (1879 -1937) Grafiķis • • • Dzimis 1879. gada 5. oktobrī Šlokenbekas muižas “Būmeistaros”; Pēc Tukuma pilsētas skolas beigšanas dodas uz Pēterburgu, mācās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, studē kokgriešanas un oforta tehniku; 1898– 1916 strādājis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas grafikas darbnīcā par iespiedēju; Darbi: vāka zīmējums Raiņa dzejoļu krājumam ‘'Tālas noskaņas zilā vakarā'' (1903. ), Raiņa portrets (1905. ); Atvaļinājumus pavada Tukumā, radot savus labākos darbus- "Ieliņa Tukumā'', ‘'Pagalmiņš'' (1908. ), ‘'Tukums'', ‘'Dārzs ziemā'', ‘'K. Križicka portrets'' (1908. ), ‘'G. F. Ivaska portrets'' (1912. ), ‘'Vējdzirnavas naktī'' (ap 1915. ); Uzskatāms par vienu no pirmajiem linogriezuma tehnikas aizsācējiem latviešu grafikā; No 1916. – 1918. gadam dienējis armijā. Pēc demobilizācijas dzīvojis Tulā, ; 1923. gadā atgriezies Sanktpēterburgā un strādājis par mākslas ekspertu; Miris 1937. gadā apcietinājumā nezināmos apstākļos.

Mārtiņš Rēpiņš (1880. Smārdes pagasta vecākais • • Dzimis 1880. gada 6. aprīlī Smārdes pagastā; Beidzis Tukuma pilsētas skolu; Bijis valdes loceklis dažādās biedrībās; Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Rūdolfs Rēpiņš, Jānis Miķeļa d. (1914 -1945. ) • • • 1914. gada 17. septembrī Smārdes pagastā; Beidzis Zigfrīda Meierovica komercskolu Tukumā; 1936. X 14. Aizputes kājnieku pulka karavīrs; 1937. IV 07. beidzis Instruktoru rotas kursu, dižkaravīrs, ieguvis seržanta pakāpi; 1938. XI 01. Kara skolas kadets; 1940. VII 27. beidzis un paaugstināts leitnanta pakāpē; 1940. VII 27. Ventspils kājnieku pulka jaunākais virsnieks; 1940/1941. Strēlnieku XXIV teritoriālā korpusā; 1940. X 25. pārskaitīts uz Strēlnieku 243. pulku, vada komandieris; 1943/1945. Grenadieru XIX divīzijas Artilērijas pulka Diviziona (I) virsnieks; 1945. I. 03. apbalvots ar dzelzs Krusta II pakāpi. Avots: LVVA 1471 -1 -85 -580. ; „Latviešu Dzelzskrustnieki”, R. , 2005. ; Eichenbauma arhīvs # 4949.

Fricis Virsaitis (1882 -1943) (Eltermanis) Ģenerālis, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni • Dzimis 1882. gada 15. novembrī Bukaišu pagasta zemkopja ģimenē; • Krievu armijā iestājies 1903. gadā, no 1904. -1905. gadam piedalījies Krievijas-Japānas karā; • Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. gadā; • 1921. gadā apbalvots ar ar Lāčplēša Kara ordeni, dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām; • 1940. gada jūnijā atvaļināts vecuma dēļ; • Padomju okupācijas gados dzīvojis savā saimniecībā Smārdes pagastā; • 1941. g. 14. jūnijā apcietināts, izvests uz Krieviju; • Miris 1943. gada 24. maijā, Vjatlagā.

Rūdolfs Miķelis Kundziņš- Kunciņš (1887 Tirgotājs, Slokas pilsētas vecākais • Dzimis 1887. gada 9. jūnijā Milzkalnes pagasta Šlokenbekas sudmalu krogā; • Mācījies Smārdes pamatskolā, Tukuma pilsētas skolā; • Piedalījies Brīvības cīņās; • Dzīvoja Slokā, kur bija rosīgs sabiedrisks darbinieks, ieņemdams vadošus amatus; • Bijis ilggadīgs Slokas pilsētas galva un viens no vecākajiem pašvaldību darbiniekiem vispār; • Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni un Aizsargu atzinības krustu.

Fricis Braucējs (1887 -1944) Skolotājs, mākslinieks • Dzimis 1887. gada 13. decembrī, Tukumā; • Mācījies Tukuma reālskolā; • mākslinieka un skolotāja Matveja ietekmē pievērsies mākslai: mācījies V. Blūma zīmēšanas un gleznošanas mākslas skolā Rīgā, no 1911. - 1916. gadam- Pēterburgas ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, iegūdams zīmēšanas skolotājas tiesības; • Pirmā Pasaules kara laikā ar ģimeni dzīvojis Maskavā, dienējis 4. Vidzemes strēlnieku pulkā kā feldšeris; • 1920. gadā atgriezies Latvijā. Apmeklējis skolotāja sagatavošanas kursus un ieguvis tautskolotāja tiesības. Strādājis Smārdes pamatskolā par zīmēšanas skolotāju. Dēstījis un kopis skolas dārzu; • Piedalījies sabiedriskajā dzīvē: - līdzdalība mazpulku un skautu organizācijās; - Veco Strēlnieku biedrībā un Brāļu kapu komitejā; • Par nopelniem apbalvots ar „Svastiku” un Viestura ordeni; • Gleznojis ainavas un piedalījies izstādēs Tukumā; • Miris (nošauts uzlidojuma laikā, pļaujot labību) 1944. gada 30. augustā.

Fricis Braucējs “Viensēta” Izgatavošanas vieta Maskava, 1913. gadā

Nikolajs Bērziņš (1897(1900)-1940) Latvijas armijas virsnieks Ringolds Bērziņš Mācītājs, Latvijas ev. -lut. baznīcas Rietumvācijā pārvaldes priekšnieks, Daugavas vanagu organizācijas biedrs Zelma Zēberga (1895 - 1950) dz. Bērziņa Skolotāja Smārdes skolā

Jānis Zēbergs (1871 -1927)

Auziņš Ansis (1882. - 1952. ) Poligrāfists • • • Dzimis 1882. gada 17. maijā Milzkalnes pagastā, zemnieku ģimenē; Beidzis elementārskolu, izglītojies arī patstāvīgi; No 1907 strādājis 6. tipogrāfijā par burtlici, tad tehnisko vadītāju un direktoru; 1924/1937. „Latvijas kultūra“ spiestuves vadītājs, rakstījis par grāmatrūpniecību: izstrādājis Latvijā pirmās poligrāfijas terminu vārdnīcas „Vāciski-latviski grāmatrūpniecības termini” (1940, kopā ar Frici Kleinbergu un Frīdrichu Plostenieku) un „Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīcu” (1942); 1937. VIII 20. spiestuves un naudas kaltuves nodaļas vadītājs; 1938. XI 16. apbalvots ar Atzinības Krusta V šķ. ; Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni; Padomju laikā Latvijas valsts izdevniecības tehniskais redaktors; Miris 1952. gada 26. novembrī. Foto: https: //www. acadlib. lu. lv

ANSIS GULBIS (1873 – 1936) Grāmatizdevējs un literāts • • • Dzimis 08. 12. 1873 Smārdes muižā, kalpu ģimenē; No 1882. gada mācījās Bigauņciema pagastskolā, vēlāk izglītojies pašmācības ceļā; 1895– 1899 pārdevējs, pēc tam vadītājs K. Jozesa grāmatu veikalā Daugavpilī; 1900 pārcēlies uz Pēterburgu, strādājis par tirdzniecības aģentu 1903 Sanktpēterburgā nodibinājis grāmatu apgādu; 1918 pārcēlies uz dzīvi Rīgā, atjaunojis izdevējdarbību, atvēris grāmatu veikalu un spiestuvi. Nāk klajā atsevišķi Raiņa, Aspazijas, K. Skalbes, A. Upīša, F. Bārdas, A. Virzas u. c. autoru sacerējumi, kopotie raksti, sērijas “Romānu bibliotēka” un “Stāstu bibliotēka”; Par nopelniem grāmatniecībā un rakstniecībā piešķirts 3. škiras Trīszvaigžnu ordenis un arī vairāki citi ārvalstu ordeņi; Viņa mūža beidzamais darbs ir Konversācijas vārdnīcas satādīšana, kurā ņem līdzdalību daudzi Universitātes mācības spēki un izcili darbinieki; Piedalījies Dailes teātra organizēšanā, bijis Nacionālā teātra un Nacionālās operas direktors; Miris 13. 02. 1936 , apglabāts Meža kapos.

Lidija Braucēja (1886 -1972) (dz. Pētersone) Pedagogs, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris • • • Dzimusi 1886. gada 5. novembrī, Tukumā; 1908. beigusi Poluektovas sieviešu ģimnāziju Rīgā; 1908/1911. skolotāja Zihmanes elementārskolu Dobelē; 1909. ieguvusi mājskolotājas tiesības; 1911/1912. skolotāja Kalniņa II šķiras skola Stukmaņos; 1912/1918. skolotāja Sv. Aleksija sieviešu ģimnāzija Pēterburgā, • 1918/1920. Pēterpils II pilsētas rajona V pamatskolas skolotāja; • 1920/1945. Ozolu pagasta Smārdes pamatskolas pārzine; • 1936. XI 14. apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 4098.

Kārlis Meiris (1887. - 1950) Skolotājs, gleznotājs • • Dzimis 1887. gada 20. oktobrī Cērkstes pagastā; Mācoties Tukuma pilsētas skolā, zīmēšanu apguvis pie V. Matveja. Vēlāk mācījies V. Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā un Rīgas mākslas skolā, kuru beidz 1914. gadā. Gadu strādājis par zīmēšanas skolotāju Rīgā; I. Pasaules kara laikā dodas uz Krieviju; 1920. gadā atgriežas Latvijā: No 1921. -1937. gadam strādā par zīmēšanas skolotāju Tukuma pilsētas pamatskolā un vidusskolā; Skolā vada zīmēšanas pulciņu, kurā aktīvi darbojas talantīgākie audzēkņi, nākamie mākslinieki- A. Lapiņš, V. Sils, K. Neilis u. c. ; Tukuma mākslas izstādēs piedalās no 1934. -1940. gadam, slimības dēļ gleznošnu pārtrauc; Miris 1950. gada 3. augustā, Tukumā.

Lejas-Sauss Andrejs (1895 -1941) Pulkvedis • Dzimis 1895. gada 21. jūnijā Milzkalnes pagasta Šlokenbekas sudmalu krogā; • Mācījies Tukuma pilsētas skolā, studējis komerczinības RPI; • No 1915. gada dienē 13. Sibīrijas strēlnieku artilērijā; • No 1920. gada dienē Latvijas armijā; • No 1931. gada Armijas ekonomiskā veikala priekšnieks; • 1940. gada maijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, kā viens no pēdējiem šī ordeņa saņēmējiem pirms okupācijas; • 1941. gada 14. jūnijā deportēts uz Molotovas apgabalu, Usoļlagsu; • Nošauts 1942. gada 26. maijā, Soļikamskā.

Juris Filholds (dz. Milzkalnes pag. 20. 07. 1891. -VII 29 -30. 07. 1942. ) Latvijas ārlietu dienesta darbinieks • Beidzis Mironova komercskolu, Karlsrūes Tehnisko Augstskolu; • Strādājis vēstniecībās- Helsinkos, Maskavā, Vīnē, Igaunijā, bijis Ārlietu ministrijas Austrumu nodaļas vadītājs; • Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa V šķiru, ar Somijas Baltās Rozes IV šķiras ordeni, Zviedrijas Vāzas ordeņa III šķiru, ar Beļģijas Leopolda ordeņa III šķiru, Lietuvas Vitauta Dižā ordeņa III šķiru, Polijas Polonia Restituta ordeņa III šķiru, Igaunijas Baltās Zvaigznes ordeņa III šķiru, Latvijas atbrīvošanas cīņu 10. g. jubilejas medaļu • Apbedīts Lielajos kapos Rīgā.

Atis Otto Katlaps (1898. – 1978. ) Militārpersona, sportists • • • Dzimis 1898. gada 21. decembrī Smārdē. Mācījies Tukuma pilsētas skolā. 1917. gadā beidzis Tērbatā vingrošanas skolotāju kursus. 1919. gadā iesaukts Latvijas armijā. Dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Bijis vada komandieris. Piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1920. gadā par nopelniem brīvības cīņās apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. 1921. Gadā atvaļināts no armijas Atis Otto Katlaps bija aktīvs futbolists, kā arī bija Riteņbraucēju biedrības komandā. Organizējis jaunatnes sporta dzīvi Tukuma apriņķī. Apsaimniekojis zemi Milzkalnes pagasta Jāņkrogā, piešķirta zeme Milzkalnes pagasta „Griķu” mežsargmājas. Nodarbojies ar tirdzniecību. Bijis aktīvs aizsargs. 1948. gadā apcietināts un notiesāts uz 25. gadiem. Atradies ieslodzījumā Krasnojarskas apgabalā. 1957. gadā atgriezies Latvijā. Strādājis gadījuma darbus. Miris 1978. gada 12. martā Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.

Roberts Lukss (1897 - 1941) Rakstnieks, darmaturgs • Dzimis 1897. gada 18. jūnijā, amatnieka ģimenē; • Mācījies Smārdes pamatskolā, beidzis vidusskolu Tukumā; • I. Pasaules kara laikā bēgļu gaitās nonācis Sibīrijā, 1921. gadā atgriezies Latvijā; • Studējis LU; • 1941. gada rudenī nošauts Biķernieku mežā; • Izdots stāstu krājums"Klejā" (1923), "Sniegos un tropu tveicē" (1936) par divu zēnu piedzīvojumiem Sibīrijā un Ķīnā; • Rakstījis lugas, kas piemērotas iestudēšanai uz lauku skatuvēm: "Sestā Jāņu nakts" (1923), "Mīla un maldi" (1928), "Saderēsim!", "Pusmūža jaunekļi" (abas 1923), "Pārraugu kari" (1934), "Dziesma darbam" (1935), "Arāja meita", "Liepu laipa" (abas 1938) u. c.

Grauds Jānis (1904 - 1978) baleta solists, LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, pedagogs • Dzimis 1904. gada 8. novembrī Smārdes pagasta ‘'Ošlejās''. • Beidzis LNO baletskolu 1933. gadā, • 1939. gadā papildinājies Parīzē pie O. Preobraženskas un D. Morimes. • 1930. - 1961. gadam dejojis Operas un baleta teātrī.

Vecsīlis Alberts (1903 -1988) Arhitekts, pasniedzējs • Dzimis 1903. gada 8. oktobrī Smārdes pagastā; • 1941. 19. VII beidzis Latvijas Universitātes arhitektūras fakultāti; • No 1948. gada LVU Arhitektūras fakultātes un RPI Celtniecības fakultātes pedagogs (no 1968. gada - docents); • Viens no izcilākajiem PSRS akustiķiem; • Piedalījies akustikas projekta izstrādāšanā Dzintaru koncertzālē, Valsts filharmonijas ēkai, Krievu drāmas teātrim u. c.

Valdis Lukss (1905 -1985) Dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks • Dzimis 1905. gada 21. jūnijā Smārdes pagasta «Sileniekos» , drēbnieka ģimenē; • Mācījies Smārdes pamatskolā; • I. Pasaules kara laikā ģimene evakuējas uz Sibīriju; 1921. gadā atgriežas Latvijā; • Mācības turpina Rīgā, beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu (1937); • Pirmie dzejoļi publicēti 1925. gadā; rakstnieku savienībā uzņemts 1940. gadā, 1944. gadā uzņemts PSKP; • No 1958. līdz 1962. gadam Valdis Lukss bija PSR Augstākās Padomes deputāts; • Miris 1985. gada 24. jūlijā, apglabāts Raiņa kapos.

Imants Feltiņš (1928 -2006) Fiziķis, fizikas un matemātikas zinātņu doktors • Dzimis 1928. gada 21. oktobrī Smārdes pagastā; • 1952. gadā beidzis Latvijas Pedagoģisko institūtu, bijis šā institūta docētājs; • No 1959. gada LPSR ZA Fizikas institūta zinātniskais līdzstrādnieks, kopš 1961. gada - LPSR ZA Fizikāli enerģētiskā institūta Pusvadītāju fizikas laboratorijas vadītājs; • kopš 1982. gada - vienlaikus arī direktora vietnieks zinātniskajā darbā; • Zinātniskie pētījumi pusvadītāju dielektriķu fizikā; piedalījies jaunas tranzistoru sērijas izgatavošanā un organizējis tās ieviešanu ražošanā (LPSR Valsts prēmija, 1976. gads); • Miris 2006. gadā.

Mērniece Emīlija (1911 -1990) Skolotāja, māksliniece • • Dzimusi 1911. gada Kuldīgas apriņķa Rendas pagasta » Skūsteros» ; Mācījusies Rendas pamatskolā, Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijā; Izstādēs piedalījās no 1935. gada; No 1941. gada dzīvo Tukuma pusē; No 1941. - 1952. gadam strādā par zīmēšanas skolotāju tukuma pilsētas pamatskolā; 1952. gadā sāk strādāt par skolas pārzini Milzkalnes pamatskolā; dzīvo Smārdes pagasta “Sausupj” mājās; No 1961. gada strādājusi Smārdes skolā, mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā, izstādēs piedalās kopš 1935. gada, glezno ainavas, portretus, klusās dabas; Mirusi 1990. gada 18. jūlijā, apglabāta Smārdes pagasta Radziņu kapos.

Baltvilks Jānis – (1944. -2003) Dzejnieks, ornitologs • • • Dzimis 1944. gada 24. jūlijā Smārdes pagasta “Zīlītēs”; Mācījies Smārdes pamatskolā, beidzis vidusskolu Tukumā; 1962. -1967. gadam studējis LU Bioloģijas fakultātē; 1965. -1974. strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūtā. Viens no Latvijas Ornitoloģijas biedrības dibinātājiem; 1972. gadā absolvējis LLU Agronomijas fakultāti; Vēlāk līdz 1979. gadam darbojies izdevniecībā «Liesma» ; tad žurnālā "Zīlīte", 2000. gadā kļuva par tās galveno redaktoru; Literāros darbus sācis piblicēt 1970. gadā. Izdevis vairākus dzejoļu krājumus, kā arī vairākas pasaku grāmatas un citas grāmatas bērniem 1977. gadā Baltvilks kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedru. 1988. gadā saņēmis Ojāra Vācieša prēmiju; 2003. gada 22. septembrī cietis ceļu satiksmes negadījumā Rīgā, no gūtajām traumām 4. oktobrī miris; Pēc J. Baltvilka nāves izveidota Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā labākajiem bērnu grāmatu autoriem un ilustratoriem.