Skolnu zintniski ptniecisk darba izstrde ZPD btba nolikums

Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrāde ZPD būtība, nolikums, kalendārais plāns U. Katlaps

Zinātniski - pētniecisko darbu norise organizēta 3 līmeņos: I. III. Skolas līmenis Rajona līmenis Valsts līmenis

ZPD konferencēs darbojas šādas sekcijas

1. Humanitāro zinātņu sekcijas o o o o Latviešu literatūras zinātne un vēsture Latviešu valodniecība Cittautu valodniecība (angļu, franču, krievu, vācu un ārzemju literatūras zinātne un vēsture Māksla (glezniecība, tēlniecība, arhitektūra, dizains, etnogrāfija) Kulturoloģija Psiholoģija Pedagoģija

2. Sociālo zinātņu sekcijas o o o Socioloģija Ekonomika Politoloģija Vēsture (arī kultūrvēsturiskais mantojums) Filozofija Tieslietas

3. Dabas zinātņu sekcija o o o o Matemātika Fizika Ķīmija Bioloģija Zemes zinātne (arī ekonomiskā ģeogrāfija) Informātika Astronomija Veselības zinātne

Zinātniski pētnieciskās darbības mērķi un uzdevumi Zinātniski pētnieciskās darbības mērķi: o sekmēt skolēnu zinātniskā pasaules uzskata un darbības attīstību, o sniegt ievirzi akadēmiskajām studijām augstskolā un zinātnē, o padziļināt zināšanas atsevišķos mācību priekšmetos. Zinātniski pētnieciskās darbības uzdevumi: o izkopt patstāvīgā darba iemaņas, iepazīties ar radoši pētnieciskā darba būtību, o pilnveidot prasmes darbā ar informācijas avotiem, o apgūt prasmi apstrādāt pētījuma gaitā iegūtos datus un analizēt rezultātus, o apgūt prasmi noformēt radoši pētniecisko darbu, o iegūt prasmi novērtēt savu paveikto darbu, izklāstīt un pamatot savu viedokli.

Motivācijas aspekti o ZPD rakstot kā iekšējam motīvam jākļūst: n n n o mācību satura personīgā nepieciešamība un nozīmīgums, kas var būt saistīts ar nākamo studiju jomu; tēmas nozīmīgums pašizglītībā; vēlēšanās sevi apliecināt jaunā jomā u. c. ZPD ir uz skolēnu orientēts darbs. Tā tēma ir paša skolēna ziņā, nevis skolotāja uzspiesta. Skolotājs ir kā konsultants, padomdevējs un palīgs. Ar skolotāja palīdzību neskaidrības un problēmas, kas skolēnam rodas ZPD rakstīšanas gaitā, tiek pārvarētas kopā.

Kāpēc jāveic pētījums? Mērķis- iegūt jaunas zināšanas par kādu noteiktu problēmu, situāciju vai jautājumu. I. Aprakstošie pētījumi : o kas notika vai notiks? o kāda ir situācija? o kas piedalījās vai piedalās notikumā? o kā norisinājās vai risinās šis notikums? II. Analītiskie pētījumi: o kāpēc ir šāda situācija? o kādi risinājumi ir pieejami, lai uzlabotu situāciju?

Praktiskais darbiņš diskusijai Ko es iegūšu rakstot ZPD 1. 2. 3. 4. 5. 6. Ko es zaudēšu rakstot ZPD 1. 2. 3. 4. 5. 6. Rakstot ZPD, problēmas rada atšķirību saskatīšana ar referātu

Referāta un ZPD salīdzinājums Referāts ZPD Publisks priekšlasījums par noteiktu tēmu ar mērķi saistīt klausītājus, kas iepriekš tiek plānveidīgi un argumentēti izklāstīts rakstveidā un kurā atklāti tematam atbilstoši jautājumi, dota to analīze, novērtējums un priekšlikumu izklāsts, atsedzot autora attieksmi. Ar noteiktu zinātnes nozari saistīts pētniecisks darbs, kurā sistematizētas zinātniskas atziņas, kas iegūtas teorētiskajā literatūrā, vācot faktus, tos analizējot, klasificējot, salīdzinot ar paša atklāto, apkopojot iegūtos rezultātus patstāvīgos zinātniskos spriedumos un secinājumos.

Referāta un ZPD salīdzinājums Kopīgais • plānveidīgs kāda temata izklāsts; • daļas: ievads, tēmas un ar to saistīto jautājumu izklāsts galvenajā daļā, secinājumi, arī satura rādītājs; • materiālu vākšana, konspektēšana, • informācijas analīze, novērtēšana, salīdzināšana, sava viedokļa pamatošana; • bibliogrāfijas izveidošana.

Referāta un ZPD salīdzinājums Atšķirīgais, kas pamatā ietilpst tikai ZPD izstrādē 1)tematam atbilstošas teorētiskās literatūras lasīšana un konspektēšana, lai iegūtu pietiekamu priekšstatu par agrāk veiktajiem pētījumiem ; 2)likumsakarību meklēšana, kuras apstiprina noteikti fakti, to sakārtošana sistēmā, 3)jautājumu, kuriem skolēns nepiekrīt, uzrādīšana, sava viedokļa pamatošana ar noteiktiem faktiem, kas atklāj un izskaidro jautājuma problemātiskumu; 4) mērķu, uzdevumu, hipotēzes jeb zinātniska pieņēmuma formulēšana ievadā, kas balstīta uz pierādīto, bet satur arī nezināmo, prognozējamo, pārbaudāmo pētījuma gaitā; 5) cita autora teksta citēšana, pēc stingras pieraksta formas atsaucē norādot tā avotu; 6) noteikta uzbūve

ZPD struktūra (māja) 1. TITULLAPA. Skolas nosaukums, temats, darba veids, autora un darba vadītāja vārds, uzvārds, nodarbošanās, izpildes vieta un gads. 2. SATURA RĀDĪTĀJS. Ievads, numurēti darba galvenās daļas pētāmie jautājumi, secinājumi, avoti, literatūras saraksts, atsauces, anotācija (svešvalodā), pielikumi. 3. IEVADS. Motivēta temata izvēle, nosaukts darba mērķis, uzdevumi, pierādāmā hipotēze, uzrādītas pētījuma izstrādes metodes, darba uzbūve, novitāte. 4. GALVENĀ DAĻA. Teorētiskās literatūras apskats, atziņu analīze. Pētījumā izvirzīto jautājumu argumentēta, patstāvīga izpēte, izmantojot faktus, citātus, teorētiskās atziņas, vispārināšana, spriedumu formulēšana. Izmantojamas arī dažādas shēmas, tabulas, diagrammas, attēli utt. Aiz katra citāta vai autora viedokļa pārstāsta norādāma atsauce.

ZPD struktūra (māja) 5. SECINĀJUMI. Īsi, koncentrēti apkopoti galvenie atklājumi un atziņas par katru nodaļu un apakšnodaļu. 6. SAĪSINĀJUMI, SPECIĀLO TERMINU SKAIDROJUMI 7. AVOTI. Konkrēti analizētie daiļdarbi , valodas materiāls, kas saistīts ar tematu (īpaši humanitārajās zinātnēs). IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS. Alfabēta secībā pēc autoru uzvārdiem vai rakstu krājuma nosaukuma pirmā burta sakārtots papildliteratūras saraksts vispirms latīņu alfabētā, tad kirilicā. Beigās dodami interneta materiāli**. 8. ATSAUCES*. Izmantošanas secībā numurējot , pierakstīti avoti un papildliteratūra, no kuras ņemti citāti un atziņas. 9. ANOTĀCIJA. Secinājumu lakonisks izklāsts svešvalodā. 10. PIELIKUMS. Svarīgākie papildmateriāli ( intervijas, vēstules, muzeju, arhīvu materiāli, shēmas, pārskati, attēli utt. ). Nav obligāts.

Pētījuma procesa posmi 1. Temata izvēle 2. Iepazīšanās ar pētāmajiem objektiem 3. Pētījuma mērķa, uzdevumu un hipotēžu izvirzīšana 4. Pētījuma pieteikuma sagatavošana 5. Nepieciešamās informācijas vākšana 6. Pētījuma metodes izvēle un pamatošana 7. Datu ieguve 8. Starprezultātu un galarezultātu apkopošana 9. Starprezultātu un galarezultātu analīze 10. Secinājumu un priekšlikumu izstrāde 11. Pētījuma ziņojuma (aizstāvēšanas) sagatavošana un publiskošana

Pētījuma procesa posmi Reālā ZPD izstrādē posmi var nedaudz atšķirties, tomēr šie pētījuma procesa posmi ir cits citam secīgi, jo: • nav jēgas ievākt datus, pirms nav izvēlēts temats, noteikts pētījuma objekts un priekšmets, izvirzīti mērķi un uzdevumi utt. , • nevar izdarīt secinājumus pirms nav iegūti dati, apkopoti rezultāti un tie izanalizēti, • nevar sagatavot pētījuma ziņojumu (ZPD aizstāvēšana) pirms nav veikts pats pētījums. Iepazīšanās ar pētāmajiem objektiem (2. p. ) faktiski nozīmē studēt literatūru, apzināt jau veikto pētījumu secinājumus, kas daļēji sakrīt ar nepieciešamās informācijas vākšanu (5. p. )

Mērfija likums o Ja vien kaut kas var saiet greizi, tā arī notiks Secinājumi: v v v v Nekas nav tik viegli kā izskatās Viss aizņem vairāk laika, nekā varētu iedomāties Ja pastāv iespēja, ka var notikt vairākas kļūmes, tad notiks tā, kas izraisa vissmagākās sekas Ja tu paredzi, ka ir četri varianti, kādā veidā procedūra var neizdoties, un tos novērs, tad noteikti radīsies piektais Situācijai, kas atstāta pašplūsmā, piemīt tendence no nevēlamas kļūt par sliktu Tiklīdz tu nolem kaut ko paveikt, kaut kas cits būs nepieciešams izdarīt vispirms Katrs risinājums rada jaunas problēmas

ZPD rakstīšanas programma Laiks Septembris Oktobris Novembris Decembris 10. (11. ) klase Iepazīšanās ar zinātniski pētnieciskās darbības būtību. Tēmas izvēle. Darba vadītāja izvēle, vienošanās, turpmākais darbības plānojums. Konsultācijas ar darba vadītāju. Materiālu vākšana bibliotēkās, arhīvos, INTERNET-ā. Konsultācijas ar darba vadītāju. Materiālu šķirošana, analīze, sistematizēšana. Mērķu un uzdevumu Janvāris Februāris izstrāde. Teorētiskās daļas rakstīšana, konsultēšanās ar darba vadītāju. Darba teorētiskās daļas (titullapa, satura rādītājs, ievads, teorētiskā daļa, izmantotie informācijas avoti, secinājumi) rakstīšana, priekšaizstāvēšana. Darba praktiskās daļas materiālu vākšana. Konsultācijas ar darba Marts, aprīlis, vadītāju. Vienošanās par praktiskās daļas pamatprincipu: izvēlētajām maijs metodēm, pētījuma gaitu, vietu, laiku.

Laiks Septembris, oktobris Novembris, decembris Janvāris Februāris, marts Marts, aprīlis 11. (12. ) klase Praktiskās daļas uzdevumu plānošana. Anketu, interviju u. c. materiālu sastādīšana, sagatavošana. Intervēšana, anketēšana, novērojumu veikšana. Datu apstrāde, analīze. Darba ievada, teorētiskās un praktiskās daļas, secinājumu saskaņošana. Darba pabeigšana. Darba iesniegšana vadītājam. Neprecizitāšu, kļūdu labošana. Prezentācijas materiālu sagatavošana Piedalīšanās dažāda līmeņa konferencēs.

ZPD rakstīšanas programma Laiks Septembris Oktobris Novembris 12. klase Iepazīšanās ar zinātniski pētnieciskās darbības būtību. Tēmas izvēle. Darba vadītāja izvēle, vienošanās, turpmākais darbības plānojums. Materiālu vākšana bibliotēkās, arhīvos, INTERNET-ā. Konsultācijas ar darba vadītāju. Materiālu šķirošana, analīze, sistematizēšana. Mērķu un uzdevumu izstrāde. Konsultācijas ar darba vadītāju Teorētiskās daļas rakstīšana, konsultēšanās ar darba vadītāju. Darba teorētiskās daļas (titullapa, satura rādītājs, ievads, teorētiskā daļa, izmantotie informācijas avoti, secinājumi) rakstīšana, priekšaizstāvēšana. Darba praktiskās daļas materiālu vākšana. Konsultācijas ar darba vadītāju. Vienošanās par praktiskās daļas pamatprincipu: izvēlētajām metodēm, pētījuma gaitu, vietu, laiku.

Laiks Decembris Janvāris Februāris, marts 12. klase Darba praktiskās daļas materiālu vākšana. Konsultācijas ar darba vadītāju. Vienošanās par praktiskās daļas pamatprincipu: izvēlētajām metodēm, pētījuma gaitu, vietu, laiku. Praktiskās daļas uzdevumu plānošana. Anketu, interviju u. c. materiālu sastādīšana, sagatavošana. Intervēšana, anketēšana, novērojumu veikšana. Datu apstrāde, analīze. Darba ievada, teorētiskās un praktiskās daļas, secinājumu saskaņošana. Darba pabeigšana. Darba iesniegšana vadītājam. Neprecizitāšu, kļūdu labošana. Prezentācijas materiālu sagatavošana Piedalīšanās dažāda līmeņa konferencēs. Marts, aprīlis

Tēmas (temata) izvēle

Temata izvēles pamatojums o Pētījums sākas ar ieceri, ko izvirzījusi praksē vai teorijā neatrisināta problēma. o Problēma (no grieķu valodas – uzdevums) ir situācija, kas tiek apzināta kā sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums vai uzdevums, ko nepieciešams izpētīt. o Ja izvirzītā problēma izraisa diskusijas, kritiku, domu atšķirības, tad ticams, ka pētījums būs jaunatklājums.

Temata izvēles pamatojums o Viens no ZPD grūtākajiem un sarežģītākajiem posmiem ir problēmas noteikšana. o Nosakot pētījuma problēmu, jāņem vērā: n aktualitāte n jāpamato nepieciešamība o Problēma nosaka tematu o TEMATS- problēmas satura kodols, kas attiecas uz TEMATS- pretrunīgo situāciju

Tēmas (temata) izvēle o o o o Kā un kādu tēmu izvēlēties? Lai skolēnam pašam būtu interesanti Jāizjūt tēmas aktualitāte Jābūt īsam, precīzam formulējumam Jāapsver savas iespējas veikt šo pētījumu Jānovērtē sava kompetence, sagatavotība Skaidri jāatspoguļo pētījuma problēma ( Pētījuma problēma parasti ir ļoti plaša un bieži vien aptver vairākas zinātņu nozares un dažādas praktiskās dzīves sfēras. Tāpēc, sākot pētījumu, svarīgi pēc iespējas precīzāk noteikt tā robežas. ) pētījumu, svarīgi pēc iespējas precīzāk noteikt tā robežas Temats jānoformulē precīzi (Lai temats būtu precīzi formulēts – svarīgi apzināties zinātnisko problēmu, tas ir, jautājumu, uz kuru nevar atbildēt ar esošajām zināšanām, bet nepieciešams uzsākt darbību, gan teorētisko, gan praktisko, lai iegūtu jaunas zināšanas)

4 likumi temata izvēlē o o Tematam ir jāatbilst autora interesēm ( zin. un prasmju līm. , izlasītās gr. , intereses) Darba avotiem ir jābūt sasniedzamiem Darba avotiem ir jābūt apjēdzamiem ( jāatbilst autora sagatavotības līmenim) Izvēlētajām darba metodēm ir jāatbilst katra konkrētā rakstītāja pieredzei un spējām

Temata izvēle o o o Tematam jābūt definētam pēc iespējas īsāk un skaidrāk, lai visiem skaidrs par ko ir pētījums Temats nesatur jautājumu Sašaurināts līdz mēreniem- visiem pieņemamiem mērogiem Jo šaurāku tematu jūs izvēlēsieties, jo vieglāk būs strādāt un jo drošāki būs panākumi Pētījuma laikā tematu iespējams precizēt

Temats- īpaši meklējams! priekšmets l l vieta specifika “Kokgriezumi Kurzemes baznīcās 20. gs. beigās” “Maldinošas reklāmas Latvijā 2005. gadā” laiks

o o o o o “Svešvārdu lietojums preses izdevumos” “Biodegviela” “Ķīmija karā” “Vērtspapīru tirgus” “Maskas latviešu un afrikāņu tautu tradicionālajā kultūrā” “Plaušu vēzis” “Raganas literatūrā un folklorā” “Kontrabandas iespējas Latvijā” “Cilvēka izcelšanās”

Cilvēku dara laimīgu tas, ka viņš izdara ko labu pats sev. Par to jārūpējas katram pašam. Meklējiet jaunus izaicinājumus! Tas, kurš attīsta savas spējas, jūtas drošs, pašapzinīgs un ir apmierināts pats ar sevi. (J. Ostere. ) Paldies!