Sistmteortiski kiberntisks pieejas SA ASV 1 Visprj sistmteorija

Sistēmteorētiski kibernētiskās pieejas SA (ASV) 1. Vispārējā sistēmteorija 2. SA kā organizācijas subsistēma 3. Četri SA modeļi 4. Kibernētiskie SA modeļi

Uzņēmuma vadības uzdevumu profils Ekonomiskā dimensija Stratēģiskais menedžments Sociālā dimensija Ekonomisko panākumu potenciālu Sabiedriski politisko panākumu radīšana (konkurences stratēģija) potenciālu radīšana (leģitimācija) Efektivitāte UZŅĒMUMA STRATĒĢIJA (pozicionēšana tirgū un sabiedrībā) Operatīvais menedžments Ekonomisko panākumu potenciālu izsmelšana Iedarbīguma līmenis Sabiedriski politisko iniciatīvu realizācija

Menedžmenta teoriju tipi (Staehle 1990) Menedžments ir. . . Konstruktīvisma – tehnomorfais teorijas tips Sistēmiski – evolucionārais teorijas tips 1. Cilvēku vadīšana 1. Veselu institūciju fomēšana un virzīšana to vidē 2. Nedaudzo vadība 2. Daudzu vadība 3. Nedaudzo uzdevums 3. Daudzu uzdevums 4. Tieša iedarbība 4. Netieša iedarbība 5. Orientēts uz optimizāciju 5. Orientēts uz vadāmību 6. Kopumā rīcībā esošu pietiekamu informāciju 6. Nekad rīcībā nav pietiekamas informācijas 7. Uzticēts mērķis gūt maksimālu peļņu 7. Uzticēts mērķis nodrošināt maksimālu dzīvot spēju

1. Vispārējā sistēmteorija • Sistēmteorija radusies nevis sociālajās zinātnēs, bet tādās jomās kā bioloģija un mehānika/fizika. Ludwig von Bertalanffy mēģināja attīstīt vispārējo sistēmteoriju kā metateoriju atsevišķajām zinātnēm. Definēja sistēmu kā “interakcijā atrodošos elementu kompleksus” (1956). Hall, Fagen (1956) definīcija – “sistēma ir objektu kopums (a set) kopā ar attiecībām starp objektiem un to atribūtiem (attributes)”. • 1971 L. v. Bertalanffy nodalīja “reālās sistēmas” (bioloģiskās šūnas, galaktikas) no “konceptuālajām sistēmām” (loģika, matemātika kā simboliski konstrukti). • Sistēmas ir ne tikai zinātniski palīglīdzekļi realitātes aprakstīšanai, bet arī realitātes vienības (Entitäten). Tāpēc tās vajadzētu varēt izskaidrot ar teoriju palīdzību un pārbaudīt ar hipotēžu palīdzību.

Vienkārša atgriezeniskās saites shēma (Bertalanffy 1973) Stimulus Message Receptor Message Control Response Effector Apparatus feedback Kibernētika I – centrā ir līdzsvara saglabāšanas problēma (pozitīvā atgriezeniskā saite) – piemēram, iedzīvotāju skaita eksplozīvs pieaugums, Amerikas (ASV) apdzīvošanas attīstība. Kibernētika II – centrā ir nestabilitātes, pārmaiņas, mācīšanās un evolūcija (negatīva atgriezeniskā saite) – piemēram, Katlipa un c. kibernētiskais modelis SA analīzei (atvērtās sistēmas modelis).

Struktūrfunkcionālais sistēmmodelis (M. Kunczik 1984) Neaktuālā vide Aktuālā vide (-es) Subsistēma Elementi Input Saiknes Throughput Feedback Output

2. SA kā organizācijas subsistēma Vide Organizācija Ražošanas SA Atbalsta sistēmas sistēma SA Menedžmenta sistēma Saglabāšanas sistēma SA Pielāgošanās sistēmas

3. Četri SA modeļi Raksturojums Publicity Informācija Asimetriska komunikācija Simetriska komunikācija Mērķis Propaganda Informācijas izplatīšana Pārliecināšana uz zinātniskas izziņas bāzes Savstarpēja izpratne Komunikācijas veids Vienvirziena: pilnīga patiesība nav būtiska Vienvirziena: pilnīga patiesība būtiska Divvirziena: nelīdzsvarota iedarbība Divvirziena: līdzsvarotas iedarbības Komunikācijas modelis Sūtītājs saņēmējs Grupa grupa Pētniecības veids Gandrīz nepastāv; kvantitatīvi Gandrīz nepastāv; saprotamības studijas Programmas pētniecība, attieksmju izvērtēšana Programmas pētniecība, izpratnes izvērtēšana Tipiskais pārstāvis Phineas Taylor Barnum (1810 – 1891) Ivy L. Lee (1877 – 1934) Edward L. Bernays (1891 – 1995) Bernays, SA profesionāļi, profesionālās apvienības Pielietošanas lauki šodien Sports, teātris, pārdošanas veicināšana Iestādes, bezpeļņas apvienības, uzņēmumi Brīvā ekonomika, aģentūras Uz sabiedrību orientēti uzņēmumi, aģentūras Aptuvenais organizāciju īpatsvars, kuras šodien pielieto modeļus 15% 1850 līdz 1900 50% 1900 līdz 1920 20% 1920 līdz 1960 15% kopš 1960

4. Kibernētiskie SA modeļi (Long/ Hazleton 1987) Kibernētika apraksta un izskaidro mašīnu un cilvēku (paš-) regulāciju. Kibernētika nejautā kāpēc kāda sistēma funkcionē, bet gan kā tā funkcionē (Wiener, 1968). Long/Hazleton attēlo SA kā procesu un konceptualizē tās kā “open systems model”. Apkārtējās vides sistēmas dimensijas: 1. Daļsistēma organizācija Tiesības/ politika 2. Sabiedrība 3. Ekonomika 4. Tehnoloģija 5. Konkurence Daļsistēma komunikācija Daļsistēma mērķa grupa

Organizācijas, komunikācijas un publikas sistēmas SA procesā (Long/Hazleton 1987) Daļsistēma organizācija no vides Daļsistēma komunikācija no vides Daļsistēma mērķa grupa no vides uz vidi un citām daļsitēmām Input Transformācija Output 1. Org. Mērķi 2. Resursi 3. Struktūra 4. Menedžmenta filozofija SA izlemšanas procesi 1. Problēmu atpazīšana 2. Analīze 3. Resursi 4. Risinājums SA programma 1. SA mērķi 2. Risinājuma veids 3. Mērķa grupu analīze 4. Stratēģija 5. Darbības SA programma Komunikācijas process 1. Dekodēšana 2. Nodošana Ziņas stimuli 1. Fizioloģiski 2. Psiholoģiski 3. Socioloģiski Ziņas stimuli Uztveres (recepcijas) process 1. Individuālie/ grupas faktori 2. Ietekmes faktori Iznākumi 1. Saglabāšana a) kognitīvi b) bihevioristiski 2. Pārmaiņas a) kognitīvi b) bihevioristiski izejot no komunikācija daļsistēmas un daļsistēmas mērķa grupa

SA kā atvērta sistēma (Cutlip/ Center/ Broom 1999) Feedback Organizāciju struktūra, plāni un un programmas (Informācija par attiecībām ar DP: vēlamais iepretim nevēlamajam stāvoklim) (Iekšēji: vēlamo attiecību saglabāšana vai jauna pozicionēšana) Vēlamās attiecības ar DP (mērķi un uzstādījumi) Output Input (Ārēji: darbības un komunikācijas iepretim DP) (Darbības, kas orientētas uz DP vai informācijām par DP) DP zināšanas, predispozīcijas un izturēšanās DP = daļējās publikas

Literatūra • Skots M. Katlips, Alens H. Senters, Glens M. Brūms (2002). Sabiedriskās attiecības. Rīga: Avots • Bentele, G. , Fröhlich, R. , Szyszka, P. (Hrsg. ) (2005). Handbuch der Public Relations. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften • Botan, C. , Hazleton, V. (Eds. ) (2006). Public Relations Theory II. London, Mahwah: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers • Kunczik, M. , Zipfel, A. (2001). Publizistik. Ein Studienhanbuch. Köln, Weimar, Wien: Böhlau Verlag • Kunczik, Michael (2002). Public Relations. Konzepte und Theorien. 4. völlig überarbeitete Auflage. Köln, Weimar, Wien: Böhlau Verlag Materiāli lekcijai 15. 09. 2008 Asoc. prof. O. Skudra