Sistmas un to teortisks izpratnes Izpratne par sistmu

Sistēmas un to teorētiskās izpratnes Izpratne par sistēmu Izmantojums teoriju veidošanā Pieeja komunikācijas parādību skaidrošanā

Sistēma Objekti – elementi, daļas, mainīgie sistēmā ¢ Atribūti – kvalitātes, īpašības, kas piemīt objektiem un sistēmai ¢ Iekšējās attiecības – attiecības un mijiedarbība starp objektiem ¢ Ārējā vide – fenomeni, kas nosaka sistēmas pastāvēšanu un attīstību ¢

Sistēma vidē pastāvošs objektu un to attiecību, kas savstarpēji cits citu ietekmē, kopums, kas veido kādu lielāku modeli un atšķiras no katras tā daļas

Sistēmas attiecības ar vidi Slēgtas sistēmas - nav nekādas saistības ar vidi, dezintegrētas ¢ Atvērtas sistēmas – matērijas, enerģijas, informācijas apmaiņa ar vidi ¢

Sistēmas kvalitātes Holiskums ¢ Hierarhija ¢ Pašregulācija un kontrole ¢ Apmaiņa ar vidi ¢ Līdzsvars ¢ Izmaiņas un spējas pielāgoties ¢ Pieeju vienāds derīgums mērķu sasniegšanai ¢

Holiskums Sistēma ir unikāla kā veselums ¢ Attiecības atšķir no citām sistēmām ¢ Veselums ir kas vairāk par daļu summu, jo rada jaunu kvalitāti ¢ Sistēma veidojas kā rezultāts daļu attiecībām ¢ Sistēmās pastāv korelācija starp mainīgajiem ¢

Hierarhija Sistēmām ir tendence būt savstarpēji iekļautām un atkarīgām ¢ Suprasistēma – subsistēma ¢

Pašregulācija un kontrole Daudzas sistēmas ir orientētas uz kādu mērķi ¢ Atbilstoši sistēmas objektiem, atribūtiem un attiecībām veidojas kontrole ¢

Apmaiņa ar vidi Input ¢ Output ¢

Līdzsvars Homeostāze – pašsaglabāšanās forma, kad sistēma uztver draudus un ir spējīga noturēties/atgriezties savā kārtībā/gaitā ¢ Līdzsvars ne vienmēr ir komfortabls sistēmas dalībniekiem ¢

Izmaiņas un spējas pielāgoties Pastāvēšanai sistēmai nepieciešama gan stabilitāte, gan izmaiņas ¢ Vides – laika un telpas raksturojumi ¢ Morfoģenēze (biol. ) – evolucionāra organisma struktūras vai tā daļas attīstība ¢

Pieeju vienāds derīgums mērķu sasniegšanai Sistēmas mērķus iespējams sasniegt no dažādiem izejas punktiem un dažādos veidos ¢ Vides ietekmes ¢ Izmaiņu ietekmes ¢

Informācijas aprite Kultūras koncepti Ideoloģija Normas Profesionālās zināšanas Info par klientiem Info par piegādātājiem Info par vidi Info par likumdošanu sistēma Info par menedžmentu Info par tehnoloģijām Priekšstati par sabiedrību Info par produktiem/pakalpojumiem Ētikas priekšstati Info par kvalitāti utt. Info par produktu/pakalpojumu vērtībām Simboli Attiecības Zināšanas Inovācijas

Sistēmu tipi ¢ ¢ ¢ ¢ Rāmējuma (framework) Pulksteņa mehānisma Kibernētiskās Atvērtās Kopijas-attīstības Simbolu Sociālās Transcendentālās

Sistēmu izmantojums sociālo un komunikācijas fenomenu analīzē

Sistēmu teorijas Starpdisciplināras abstrakta fenomena studijas, kas nav saistītas ar fenomena substanci, tipu, izpausmi laikā un telpā ¢ Parasti pēta kompleksu sistēmu raksturojumus un modeļus, ko varētu lietot to aprakstīšanai. ¢

Sistēmpieeja Tiek izmantota visās zinātnēs, ja tās nodarbojas ar sistēmām ¢ Radusies 40 -os un 50 -os gados ¢ Norbert Wiener ¢ Ludwig von Bertalanffy ¢ Ross Ashby ¢

Organizācijas teorijas: sistēmu pieejas Ekoloģiskā (vides) ¢ Resursu atkarības ¢ Racionālā gadījuma ¢ Marksistiskā ¢ Apmaiņas ¢ Institucionālā ¢

Ekoloģiskā pieeja ¢ ¢ ¢ Populācijas-ekoloģijas Organizācijas pielāgojas videi un tiek veidotas atbilstoši vides vajadzībām Nišu aizpildīšana Vide – nav aktīvu aktoru, bet masas veidota Izvairās no varas, konflikta, kultūras un politisko spēku utt. skaidrojuma Attiecas uz organizāciju kopumu, ne atsevišķu organizāciju

Lietderīgums “Izdzīvošanas” fenomens kā organizācijas efektivitātes kritērijs ¢ Vēsturiskā perspektīva ¢ Aktivizē ārējo faktoru nozīmi ¢

Resursu atkarības ¢ ¢ ¢ Politiski ekonomiska pieeja Lēmumus pieņem organizācijā Būtiska nozīme menedžmentam Birokrātija Aktīva mijiedarbība ar vidi, lai sekmētu savu labklājību Raksturojumi: • Organizācijas autonomija • Vides stratēģiska ietekmēšana • Vides dažāda interpretācija organizācijās

Racionālā gadījuma pieeja Organizācijas mērķu un uzdevumu racionāls izvērtējums situācijā ¢ Organizācijas mērķu daudzveidība, mainīgums, pat pretrunīgums ¢

Marksistiskā pieeja Vides determinisms ¢ Racionāla stratēģiska izvēle ¢ Īpatnības: ¢ • Darba ņēmēju kontrole • Starporganzāciju pārvaldība

Apmaiņas pieeja Organizācija ir atbildes reakcija uz apkārtējās vides nenoteiktību ¢ Vidē ir potenciālie maiņas partneri ¢

Institucionālā pieeja Organizācijas rāda sabiedrības institucionālo dzīvi ¢ Organizācijas atbilstoši saviem darbības laukiem kļūst līdzīgākas ¢ Procesi: ¢ • Ārējie spēki veicina standartizāciju • Organizācijas atdarina citu • Organizācijas profesionalizējas un tas palielina līdzību

Kooperatīvā sistēma ¢ ¢ ¢ Organizācijas ir sadarbības sistēmas Organizāciju pamatā ir (1) dalībnieku vēlme dot savu ieguldījumu un (2) darbībām ir jābūt orientētām uz kopīgu mērķi Mērķi – no augšas uz apakšu, bet izpilde – no apakšas uz augšu Morālās saistības “[. . ] visa komunikācija attiecas uz mērķa formulēšanu un koordinātu instrukciju pārraidīšanu darbībai un balsta spēju sazināties ar tiem, kas vēlas sadarboties” Chester I. Bernard

Organizācijas analīzes līmeņi Ekoloģiskā – organizācijas var tipoloģizēt pēc to vietas sabiedrībā ¢ Strukturālā – organizācijas var tikt analizētas kā sistēmas un apakšsistēmas, lai nodrošinātu savas vajadzības (funkcionālās vajadzības ietekmē strukturālos raksturojumus) ¢ Sociāli psiholoģiskā – indivīdu darbības katrā no tipoloģizācijas segmentiem ¢

Informācijas teorija Signāla kvantitatīvās studijas ¢ Praktiskais pielietojums – uztvērēju un raidītāju konstruēšana un tehnoloģijas, kodu sistēmas, lai nodrošinātu sekmīgu informācijas pārraidi ¢ ¢ ¢ Claude Shannon. A Mathematical Theory of Communication Warren Weawer. The Mathematical Theory of Communication

Vispārējās komunikācijas sistēmas shematiska diagramma no Claude Shannon. A Mathematical Theory of Communication informācijas avots vēstījums raidītājs saņēmējs signāls saņemtais signāls trokšņa avots mērķis vēstījums

Informācijas izpratne ¢ ¢ ¢ ¢ Entropija – nejaušības vai organizācijas trūkums situācijā Totāli entropiska situācija – neparedzama Entropija parasti ir mainīgais, jo situācijas var prognozēt pēc veselā Informācija ir entropijas (negaidītību) mērs situācijā Jo vairāk negaidītību, jo vairāk informācijas Jo mazāk negaidītību, jo – mazāk informācijas (negentropy) ! Koncepts neattiecas uz nozīmi, bet stimulu/signālu kvantitāti

Situācijas raksturojumi Kompleksums palielina negaidītību iespējamo skaitu ¢ Prognozei nepieciešams vairāk faktu ¢ Informācija ir alternatīvu kopuma funkcija un raksturo brīvību izdarīt izvēles situācijā ¢

Informācijas pārraidīšana ¢ ¢ ¢ ¢ ¢ Avots Vēstījums Raidītājs Signāls Kanāls Saņēmējs Troksnis Kanāla kapacitāte Kanāla caurlaidība

Kibernētika ¢ ¢ ¢ ¢ ¢ Regulācijas un kontroles studijas sistēmās Atgriezeniskā saite Atgriezeniskās saites cilpa Output-atgriezeniskā saite-sakārtošana Aktīvā uzvedība – mērķtiecīga un nejauša Pasīvā uzvedība – ārējo faktoru noteikta Vienkāršās sistēmās organisma atbildes reakcija – akceptējoša/neakceptējoša Kompleksās sistēmās – pozitīvā un negatīvā saite Norbert Wiener. Cybernetics, or control and communication in the animal and the machine.

Kibernētiskās sistēmas Persona mediji NVO/ Valsts institūcija Likums

Pozitīvā un negatīvā saite Negatīvā – informē par kļūdu sistēmā ¢ Pozitīvā – informē par atbilstību sistēmai ¢

Kompleksās sistēmas Dažādi objekti un attiecības ¢ Laika un telpas izmaiņas ¢ Saites raksturojumu izmaiņas ¢

Atvērtās sistēmas Visas sistēmas var raksturot kā daļu, kuru savstarpējas attiecības padara tās savstarpēji atkarīgas, kombinācijas ¢ Mehāniskās, organiskās, sociālās sistēmas – pieaug sarežģītība ¢ Sistēmu daļas veido attiecības ar citu sistēmu daļām ¢

Sociālā sistēma (Parson) Adaptation Goal attainment Integration Latency atbilstošu resursu iegūšanas problēma mērķu noteikšanas un īstenošanas problēma solidaritātes uzturēšanas vai koordinācijas problēma starp sistēmas vienībām sistēmas atšķirīgās kultūras un vētību veidošanas, saglabāšanas un pārraidīšanas problēmas

Parsona tipoloģija Sociālā funkcija A adaptācija Organizācijas veids Piemēri Orientētas uz ekonomisko darbību Biznesa uzņēmumi G mērķu noteikšana Orientētas uz politiskiem mērķiem Valsts institūcijas, organizācijas, kam pieder vara (bankas) I integrācija Integrējošas organizācijas Politiskās partijas, sociālās kontroles organizācijas L latentums Paraugus, modeļus saglabājošas organizācijas Muzeji, skolas, baznīca un īstenošana

Sociālo sistēmu funkcionālā analīze Sociālai sistēmai ir kādas prasības vai vajadzības, lai tā varētu pastāvēt savā eksistences formā ¢ Struktūras analīze: ¢ • Tās realizējamās vajadzības • Tās realizētās funkcijas ¢ Problēmas: • Grūti noteikt būtiskākās vajadzības • Grūti noteikt nozīmi – “sistēmas saglabāšanās”

Sistēmu novērošana Sistēma un novērotājs ¢ Autopoiesis – tendence, ka dzīvās sistēmas sevi šķir no pārējām un darbojas, uzturot priekšstatu/izpratni par autonomiju vai atsevišķumu ¢ Novērošanā – sistēmas novērotājus ietekmē (strukturālais savienojums) ¢

Dinamiskā sociālās iedarbības teorija ¢ Bibb Latane – Dynamic social impact theory ¢ Indivīdi dažādos veidos atšķiras Indivīdi darbojas sociālās telpās (social spaces) Konsolidācija – lielākās grupas palielinās, mazākās samazinās laika periodā Pudurošanās(clustering) – cilvēkus vairāk ietekmē viņu tuvākie kaimiņi, draugi utt. ar līdzīgiem uzskatiem utt. Korelācija – grupās uzskati par jautājumiem, kas pat nav apspriesti, korelējas un notiek konverģence Pudurošanās procesos mazākuma viedokļi bieži tiek pasargāti un turpina attīstīties grupā ¢ ¢ ¢

Procesu raksturojumi Indivīdu ietekmes sociālajā telpā ¢ Ietekmju tiešums, tuvums ¢ Indivīdu daudzums ¢

Četras preses teorijas Autoritārā (authoritarian) ¢ Liberālā (libertarian) ¢ Padomju (soviet) ¢ Sociālās atbildības (social responsibility) ¢ Siebert, F. S. , Peterson, T. , Schramm, W. (1963). Four theories of the press : the authoritarian, libertarian, social responsibility and soviet communist concepts of what the press should be and do. Urbana, Chicago : University of Illinois Press, 1963.

Pieeja ¢ ¢ ¢ Filozofiskais, ideoloģiskais pamatojums Kāpēc vajadzīgi mediji? Kam ir tiesības lietot medijus vēstījumu izplatīšanai? Kas un kā kontrolē medijus? Kādi ir mediju lietošanas ierobežojumi un aizliegumi? Kas var būt mediju īpašnieki?

Autoritārā teorija valsts/vara mediji

Liberālā teorija valsts/vara mediji

Padomju teorija valsts/vara mediji

Sociālās atbildības teorija valsts/vara mediji

Teoriju analīze Terje Steinulfsson Skjerdal

Laikrakstu sistēmas izpratne Nacionālie laikraksti Reģionālie Lokālie Lokālie

Laikrakstu sistēmas izpratne Nacionālie laikraksti Reģionālie Lokālie Lokālie

SEMINĀRS: Sistēmpieja komunikācijas fenomenu analīzē ¢ ¢ ¢ Littlejohn, S. W. (2002). Theories of Human Communication, 7 th ed. Wadsworth. P. 36 -56 Weaver, Warren. Recent contributions to the mathematical theory of communication. Baecker, Dirk. Why systems? (2001) Theory Culture & Society, vol. 18, no. 1, pp. 59 -74. Gunaratne, Shelton A. (2002) Freedom of the press: a world system perspective. Gazette, vol. 64, no. 4, pp. 343 -369. Becker, Jonathan (2004) Lessons from Russia: A Neo. Authoritarian Media System. European Journal of Communication, vol. 19, no. 2, pp. 139 -163.