Sesavali samoqalaqo samar Tlis zogad nawil Si leqcia

  • Slides: 89
Download presentation
Sesavali samoqalaqo samar. Tlis zogad nawil. Si

Sesavali samoqalaqo samar. Tlis zogad nawil. Si

leqcia 2

leqcia 2

Tema • samoqalaqo samar. Tlis wyaroebi • samosamar. Tlo samar. Tali da samoqalaqo samar.

Tema • samoqalaqo samar. Tlis wyaroebi • samosamar. Tlo samar. Tali da samoqalaqo samar. Tali

samoqalaqo samar. Tlis wyaroebi • kanoni – (parlamentis an referendumis mier mi. Rebuli, aseve

samoqalaqo samar. Tlis wyaroebi • kanoni – (parlamentis an referendumis mier mi. Rebuli, aseve nebismieri saxelmwifo aqti, romelic samar. Tlis normebs Seicavs. ) ase. T aqts normatiuli aqti ewodeba, radgan igi Seicavs mudmivi an droebi. Ti da mravaljeradi gamoyenebis qcevis zogad wesebs – samar. Tlis normebs. am normatiul aqteb. Si ganmtkicebul samar. Tlis norma. Ta er. Tobliobas uwodeben pozitiur samar. Tals. • Cveuleba – igi warmoi. Soba mosaxleobis mier xangr. Zlivi gamoyenebisa da xalxis mar. Tl. Segneba. Si ma. Ti damkvidrebis Sedegad.

kanoni samar. Tlis um. Tavresi wyaroa. kanoni – aris xelisuflebis sakanonmdeblo organos mier dadgenili

kanoni samar. Tlis um. Tavresi wyaroa. kanoni – aris xelisuflebis sakanonmdeblo organos mier dadgenili wesi. T mi. Rebuli, uma. Rlesi iuridiuli Zalis mqone samar. Tlis norma, romelic gamoxatavs sazogadoebis nebas da romelic aregulirebs sazogadoebis umni. Svnelovanes ur. Tier. Tobebs samar. Tali zogadad - aris garkveuli formi. T Camoyalibebuli sazogadoebriv ur. Tier. Toba. Ta maregulirebeli qcevis wesebis er. Toblioba, romlis sayovel. Tao-savaldebulo Sesruleba uzrunvelyofilia saxelmwifoebrivi i. Zulebi. T.

ganaxvaveben kanons formaluri gagebi. T da materialuri gagebi. T. • materialuri gagebi. T –

ganaxvaveben kanons formaluri gagebi. T da materialuri gagebi. T. • materialuri gagebi. T – igulisxmeba samar. Tlis Semqneli Zala, is safu. Zveli, ramac ganapiroba am samar. Tlis normis mi. Reba. samar. Tlis ase. Ti Semqmneli da ganmsaz. Rvreli Zalaa sazogadoebis cxovrebis ganvi. Tarebis done, ekonomikur ur. Tier. Toba. Ta er. Toblioba, sazogadoebrivi cxovrebis pirobebi. swored eseni ganapirobeben samar. Tlebiv norma. Ta xasia. Ts da ma. T Sinaars. anu cxovreba rogori kanonis da zogadad samar. Tlis rogori normis sa. Wiroebasac moi. Txovs, ise. Ti kanonis an normis mi. Reba dgeba d. Ris wesrig. Si da swored es norma moevlineba sazogadoebas savaldebulo samar. Tlebriv aqtad.

(magali. Tad, Tu imata nasvam mdgomareoba. Si m. ZRolebis raodenobam, saxelmwifom Sei. Zleba mii.

(magali. Tad, Tu imata nasvam mdgomareoba. Si m. ZRolebis raodenobam, saxelmwifom Sei. Zleba mii. Ros zomebi dajarimebis Sesaxeb da a. S. ) samar. Tlis wyarod materialuri gagebi. T ar unda gavaigivo. T xelisufleba, mar. Talia misi er. T-er. Ti gan. Stoeba – parlamenti-sakanonmdeblo organo i. Rebs kanonebs, magram i. Rebs mxolod da parlamenti ar ganapirobebs kanonebis mi. Rebis aucileblobas. anu • materialuri gagebi. T - kanonad Cai. Tvleba yvela normatiuli aqti, ma. T Soris saku. Triv kanonic, romelic saxelmwifos kompetenturi organoebis mier aris mi. Rebuli. am gagebi. T er. Tmane. Tisagan gansxvavdeba sakanonmdeblo aqtebi da kanonqvemdebare aqtebi.

 • formaluri anu iuridiuli gagebi. T – gulisxmobs samar. Tlis gamosaxvis formas, samar.

• formaluri anu iuridiuli gagebi. T – gulisxmobs samar. Tlis gamosaxvis formas, samar. Tlebrivi aqtis saxes. da yvela es norma, miuxedavad imisa, Tu ra saxe da ra forma eqneba mas savaldebulo Zalis iuridiuli aqtia. anu • formaluri gagebi. T - kanonad mii. Cneva mxolod parlamentis an referendumis gzi. T mi. Rebuli normatiuli aqtebi. Sesabamisad, samar. Tali kanonis mi. Rebis gansaku. Trebul wess da proceduras ganamtkicebs. • samar. Tlis yvela dargs aqvs Tavisi iuridiuli wyaro: samoqalaqos –samoqalaqo, sisxls –sisxlis, administraciul- administraciuli da a. S. magram amas. Tan aris ise. Ti wyaroebi rac yvela dargis. Tvis savaldebuloa, magali. Tad konstitucia.

samoqalaqo samar. Tlis wyaro. Ta saxeebi • konstitucia, kanoni, saer. Tasoriso xel. Sekruleba da

samoqalaqo samar. Tlis wyaro. Ta saxeebi • konstitucia, kanoni, saer. Tasoriso xel. Sekruleba da Se. Tanxmeba. samar. Tlis m. Tavari iuridiuli wyaro aris kanoni. misi Ziri. Tadi 4 ni. Sania: 1 kanonis gamocemis ufleba aqvs er. Tader. T uflebamosil sakanonmdeblo organos – parlaments 2 kanoni gamoxatavs xalxi nebas, radgan mas Rebulobs parlamenti, romelic Sedgeba xalxi mier ar. Ceuli deputatebisagan 3 kanoni um. Tavresad gamoicema umni. Svnelovanesi sazogadoebrivi ur. Tier. Tobebis mosawesrigeblad 4 kanoni uma. Rlesi iuridiuli Zalis normaa. • .

kanonebi iyofian: konstituciur da arakonstituciur kanonebad. konstituciuri kanoni - aregulirebs saxelmwifo xelisuflebis organizaciul principebs,

kanonebi iyofian: konstituciur da arakonstituciur kanonebad. konstituciuri kanoni - aregulirebs saxelmwifo xelisuflebis organizaciul principebs, adgens sazogadoebrivi da saxelmwifoebrivi wyobilebis sawyisebs. (konstitucia; konstituciuri Se. Tanxmeba) arakonstituciur kanoni – ma. Ti mi. Reba xdeba konstituciuri kanonebis safu. Zvelze saxelmwifoebrivi cxovrebis sxvadasxva sfero. Si arakonstituciuri kanonebi Tavis mxriv iyofa organul da Ceulebriv kanonebad. organuli kanoni awesrigebs calkeul saxelmwifo organo. Ta mowyobas. mag: organuli kanoni erovnuli bankis Sesaxeb; organuli kanoni prokuraturis Sesaxeb; organuli kanoni saer. To sasamar. Tloebis Sesaxeb; referendumis Sesaxeb…da a. S.

 danar. Ceni ki romelic Cveulebriv sazogadoebriv ur. Tier. Tobebs awesrigebs Cveulebrivi kanonebia. kanoni

danar. Ceni ki romelic Cveulebriv sazogadoebriv ur. Tier. Tobebs awesrigebs Cveulebrivi kanonebia. kanoni Sei. Zleba iyos zogadi da specialuri: zogadi kanoni aregulirebs ama Tu im sferos anda sazogadoebrivi ur. Tier. Tobis romelime saxes zogadad. specialuri kanoni ki romelime konkretuli saki. Txis mosawesrigeblad gamoicema konstitucia – Ziri. Tadi kanonia, romelsac yvela sxva kanoni da kanonqvemdebare aqti unda Seesabamebodes. konstitucia - adgens samar. Tlebrivi wesrigis fu. Zemdeblur principebs, ganamtkicebs adamianis Ziri. Tad uflebebsa da Tavisuflebebs. igi qmnis Car. Cos ker. Zosamar. Tlebrivi ur. Tier. Tobebis mosawesrigeblad. .

samoqalaqo kodeqsis sistema • ������� - �������� (������ ) ������������� ���������������. kodeqsi kanonis donis

samoqalaqo kodeqsis sistema • ������� - �������� (������ ) ������������� ���������������. kodeqsi kanonis donis normatiuli aqtia saqar. Tvelos samoqalaqo kodeqsis sistema pandeqturi (anu kodificirebuli) samar. Tlis sistemas Seesatyviseba. samoqalqo kodeqs. Si ramodenime zogadi nawilia. • pirveli - samoqalaqo kodeqss aqvs zogadi nawili, romelic saer. Toa m. Tlianad ker. Zo samar. Tlisa. Tvis da romelic gan. Tavsebulia calke pirvel wignad.

samoqalaqo kodeqsis sistema samoqalaqo kodeqsi 6 wignisgan Sedgeba: 1 zogadi nawili 2 saniv. To

samoqalaqo kodeqsis sistema samoqalaqo kodeqsi 6 wignisgan Sedgeba: 1 zogadi nawili 2 saniv. To samar. Tali 3 valdebulebi. Ti samar. Tali 4 inteleqtualuri saku. Trebis samar. Tali (Seicvala da d. Res wesrigdeba kanoni. T “saavtoro da momijnave uflebebis Sesaxeb”) 5 saojaxo samar. Tali 6 memkvidreobi. Ti samar. Tali

zogadi nawilis aucilebloba ismis ase. Ti ki. Txa: samoqalaqo kodeqs unda hqondes Tu ara

zogadi nawilis aucilebloba ismis ase. Ti ki. Txa: samoqalaqo kodeqs unda hqondes Tu ara zogadi nawili? rogorc praqtika a. Cvenebs, zogadi nawilis calke gamoyofa udavod xelsayrelia da gamar. Tlebuli. ratom? zogadi nawili i. Zleva im fundaments, romelzec aigeba mocemuli kanonis an samar. Tlis dargis m. Teli samar. Tlebrivi sxeuli. amave dros ar aris aucilebeli kanonis m. Tel teqst. Si imis ganmeoreba rac zogad nawil. Si er. Txel ukve ganmtkicebulia. mag:

magali. Ti 1: garigeba. Ta Tav. Si mocemuli debuleba, rom motyuebi. T dadebuli garigeba

magali. Ti 1: garigeba. Ta Tav. Si mocemuli debuleba, rom motyuebi. T dadebuli garigeba ba. Tilia, exeba yvela xel. Sekrulebas. amitom Ti. Toeuli xel. Sekrulebis sakanonmdeblo mowesrigebisas amis ganmeoreba aucilebeli ar aris. Tu nasyidobis, qiravnobis, momsaxurebis an sxva xel. Sekrulebebi daido motyuebi. T, es xel. Sekrulebebi ba. Tili iqneba, Tumca am konkretul xel. Sekrulebeb. Si ase. T normas calke ver vipovi. T. am saki. Txze zogadi nawilis norma laparakobs

magali. Ti 2: zogad nawil. Si ganmtkicebuli mo. ZRvreba pirebis Sesaxeb saer. Toa m.

magali. Ti 2: zogad nawil. Si ganmtkicebuli mo. ZRvreba pirebis Sesaxeb saer. Toa m. Teli ker. Zo samar. Tlisa. Tvis. amitom konkretuli saxis valdebulebi. Ti ur. Tier. Tobis ganxilvisas Cven ar gv. Wirdeba am subieqtebis cal-calke daxasia. Teba. mag: nasyidobis xel. Sekruleba. Si monawileoben myidveli da gamyidveli, magram ar vambob. T, es pirebi fizikuri Tu iuridiuli pirebi arian, radgan zogadi nawilis mixedvi. T samoq. samar. Tl. ur. T. monawileebi arian pirebi – fizikuri Tu iuridiuli. da cxadia myidvelic da gamyidvelic Sei. Zleba iyos rogorc er. Ti, ise meore.

samoqalaqo kodeqsis sistema es ori magali. Ti Tvalsa. Cinod adasturebs, Tu ra upiratesoba aqvs

samoqalaqo kodeqsis sistema es ori magali. Ti Tvalsa. Cinod adasturebs, Tu ra upiratesoba aqvs zogadi nawilis normebs sakanonmdeblo teqnikis Tvalsazrisi. T anu zogadi nawili aris im norma. Ta er. Toblioba, romlebic gansaz. Rvraven ama Tu im samar. Tlebrivi materiis zogad debulebebs, e. i. imas, rasac eyrdnoba mocemuli sistema.

 • meore tipis zogadi nawili - samoqalaqo kodeqsi aseve icnobs zogadi nawilis meore

• meore tipis zogadi nawili - samoqalaqo kodeqsi aseve icnobs zogadi nawilis meore saxes, romelic ganmtkicebulia kodeqsis calkeul wigneb. Si da ganku. Tvnilia mxolod am wignis mier ganmtkicebuli ur. Tier. Tobebis mosawesrigeblad. magali. Tad – valdebulebi. Ti samar. Tlis zogadi nawili, romelic mocemulia mesame wign. Si, aseve memkvidreobi. Ti samar. Tlis zogadi debulebani, romelic mxolod samemkvidreo ur. Tier. Tobebs exeba. • zogadi nawilis mesame saxe – damaxasia. Tebelia konkretuli institutebis. Tvis da misi mni. Svneloba mxolod am instituti. T Semoifargleba. magali. Tad – zogadi debulebani valdebulebis Sesrulebis nawil. Si. am saxis zogadi nawili Sei. Zleba exebodes calkeul xel. Sekrulebebsac, magali. Tad, rogorc es Suamavlobis an daz. Rvevis xel. Sekrulebis drosaa.

samoqalaqo samar. Tlis norma. Ta saxeebi arsebobs imperatiuli da dispoziciuri normebi. dispoziciuria norma -

samoqalaqo samar. Tlis norma. Ta saxeebi arsebobs imperatiuli da dispoziciuri normebi. dispoziciuria norma - romelic pirdapir ki ar adgens savaldebulo wess, aramed i. Tvaliswinebs, rom es wesi dadgeba mxolod im Sem. Txveva. Si, Tu mxareebi sxva raime Se. Tanxmebas ar moaxdenen da am dros mxareebs ufleba aqv. T Tvi. Ton gansaz. Rvron Tavian. Ti uflebamovaleobani. anu Tu mxareebi ar arian sxva rameze Se. Tanxmebulni, moqmedebs muxli. T dadgenili wesi. magali. Tad: ijaris qira Sei. Zleba ganisaz. Rvros rogorc naturi. T aseve fuli. T Tu mxareebi sxva rameze ar Se. Tanxmdebian. mxareebi Sei. Zleba Se. Tanxmdnen, rom qira gadaxdil iqneba sxva sa. Sualebi. Tac.

kidev magali. Ti – mamkvidrebelma, romelic samkvidros tovebs, icis, rom misi qoneba memkvidreebze gadava

kidev magali. Ti – mamkvidrebelma, romelic samkvidros tovebs, icis, rom misi qoneba memkvidreebze gadava kanoni. T dadgenili wesi. T. Tu am wess e. Tanxmeba ander. Zs ar Sadgens. an kidev saqorwino kontraqtis magali. Ti. anu dispoziciuri normebi gamoiyeneba im Sem. Txveva. Si, roca mxareebma xel. Sekruleba. Si ra. Rac ver gai. Tvaliswines. im Sem. Txveva. Si, Tu yvelaferi aqv. T ga. Tvalsiwinebuli, ma. Sin dispoziuri normebis gamoyenebas adgili ar aqvs.

imperatiulia norma - romelic adgens i. Zulebi. T wess, rac savaldebuloa yvelasa. Tvis, (anu

imperatiulia norma - romelic adgens i. Zulebi. T wess, rac savaldebuloa yvelasa. Tvis, (anu mxareebs misi Secvla ar Seu. Zlia. T). magali. Tad: qmedunarianoba warmoi. Soba 18 wlis asakidan. an kidev u. Zravi qonebis Sesa. Zenad sa. Wiroa garigebis werilobi. Ti forma da sajaro reestr. Si registracia…da a. S. samoqalaqo kodeqsis me-10 muxli gansaz. Rvravs Tu ra mizans emsaxureba imperatiuli normebi: 3. ���������������� ����������� , �������������� �� ������� , �������� ��������� ��������� , �� �� ���������� �� �������.

kodeqsi pirdapir ar u. Ti. Tebs, Tu romelia dispoziciuri da romelia imperatiuli normebi. Sei.

kodeqsi pirdapir ar u. Ti. Tebs, Tu romelia dispoziciuri da romelia imperatiuli normebi. Sei. Zleba Tu ara kanonma gansaz. Rvros mxolod imperatiuli normebi anu is farglebi da saz. Rvrebi romlis Signi. Tac mxareebs See. Zleba. T Tavisufali moqmedeba? amis gake. Teba dau. Svebelia Semdegi garemoebebis gamo: mxare. Ta Se. Tanxmeba Zalian x. Sirad arasrulyofilia, e. i. ver gansaz. Rvravs yvela im konfliqts, romelic saxel. Sekrulebo ur. Tier. Tobisas warmoi. Soba. Se. Tanxmebisas mxareebi fiqroben Se. Tanxmebis sa. Tanadod Sesrulebaze da ara imaze, Tu ra problemebi Sei. Zleba ma. T warmoe. Sva. T. magali. Tad – piri, romelic wigns yidulobs ma. Razia. Si, ar fiqrobs imaze, rom am wigns Sei. Zleba akldes gverdebi. amitom igi ar u. Tanxmdeba gamyidvels, Tu rogor unda moiqces am Sem. Txveva. Si.

Tu wigni nakliani a. Rmo. Cndeba, imoqmedebs kanonis norma, romelic avaldebulebs gamyidvels gamocvalos naklis

Tu wigni nakliani a. Rmo. Cndeba, imoqmedebs kanonis norma, romelic avaldebulebs gamyidvels gamocvalos naklis mqone niv. Tis gamocvla am Sem. Txveva. Si savaldebuloa, Tu mxareebi sxva rameze ar Se. Tanxmebulan - es aris dispoziciuri normebis formula. Tu kanonis norma romelime konkretul Sem. Txvevas i. Tvaliswinebs, mxareebma ki misgan gansxvavebul Se. Tanxmebas mia. Rwies, iqneba Tu ara ase. Ti Se. Tanxmeba namdvili? es damokidebulia imaze, aris es norma dispoziciuri Tu imperatiuli xasia. Ti unda dadgindes normis miznidan da es unda moxdes konkretuli normebis ganmartebisas. Tumca arsebobs normebi, romel. Ta imperatiuloba e. Wvs ar iwvevs da ma. Ti ganamrtebac ar aris sa. Wiro, magali. Tad garigebis namdvilobis ganmsaz. Rvreli normebi an normebi iuridiuli piris saxeebis Sesaxeb.

aris Sem. Txvevebi, rodesac sakanonmdeblo cvlilebebi. T, dispoziciuri norma imperatiul normad gadaiqceva da ur.

aris Sem. Txvevebi, rodesac sakanonmdeblo cvlilebebi. T, dispoziciuri norma imperatiul normad gadaiqceva da ur. Tier. Tobis monawiles im uflebas ukargavs, romelic mas dispoziciuri normis wyalobi. T hqonda. dispoziciur normebi kontinenturi samar. Tlis qveynebis. Tvisaa damaxasia. Tebeli da precendentuli samar. Tali mas ar icnobs. Amisi Ziri. Tadi mizezi isaa, rom saer. To samar. Tals ara aqvs ise. Ti saxel. Sekrulebo tipebi, romleb. Sic mxareebs mxolod ramdenime saki. Txze s. Wirdeba. T Se. Tanxmeba, xolo danar. Cens moawesrigebs kanoni. Sesabamisad didia precendentuli samar. Tlis qveyneb. Si iuristebis roli da ma. Ti anaz. Raurebac, radgan ma. T uwev. T ise. Ti xel. Sekrulebebis Sedgena, romel. Sic yvelaferi iqneba ga. Tvaliswinebuli, anu is detalebi, rasac kontinentur samar. Tal. Si kanonebi i. Tvaliswineben.

samoqalaqo kodeqsi aseve icnobs ganusaz. Rvrel normebs, rogoricaa: “ke. Tilsindisierad”, “namdvili komersantis gulisxmiereba”, “sa.

samoqalaqo kodeqsi aseve icnobs ganusaz. Rvrel normebs, rogoricaa: “ke. Tilsindisierad”, “namdvili komersantis gulisxmiereba”, “sa. Tanado vada”, “gonivruli vada”, “mni. Svnelovani safu. Zvlebis arsebobisas” da sxva. Tumca am normebis gamoyenebas Sei. Zleba uaryofi. Ti Sedegic ki moyves ma. Ti saxifa. To interpretaciis gamo, rac Tavad sazogadoebasa da ma. Ti samar. Tlis kulturis donezea damokidebuli. precendentuli samar. Tali ase. T ganusaz. Rvrel normebs ar icnobs da arc s. Wirdeba, radagn xel. Sekruleba. Si yvelafers wyvets “m. Srali asoebi” da arafers avnebs, Tu er. T-er. Ti mxare Tavis saxel. Sekrulebo uflebebs usamar. Tlod an borotad gamoiyenebs. aseve mxareebs ar Seu. Zlia. T savaldebulod Se. Tanxmdnen, rom isini xel. Sekrulebas ndobisa da rwmenis safu. Zvelze Seasruleben. magali. Tad – banki, romelic girao. Si Cadebul qonebas yidis, sulac ar aris valdebuli, es qoneba maqsimalur fas. Si gayidos, ise rom mis mesaku. Tresac rame dar. Ces.

ada. Ti da Cveuleba samar. Tlis wyaroebad kidev Sei. Zleba mivi. Cnio. T ada.

ada. Ti da Cveuleba samar. Tlis wyaroebad kidev Sei. Zleba mivi. Cnio. T ada. Ti da Cveuleba. • ada. Ti/Cveuleba - iseve rogorc samar. Tlebrivi norma, adgens qcevis wesebs, magram is samar. Tlisagan gansxvavebi. T saxelmwifo xelisuflebis mier ki ar aris dadgenili, aramed stiqiurad yalibdeba sazogadoeba. Si, Taobidan Taobas gadaecema da misi Sesruleba xdeba ara saxelmwifoebrivi i. Zulebi. T, aramed nebayoflobi. Ti Cvevebis saxi. T. ada. Ti da Cveuleba ufro moralur-zneobrivi principebia da ma. T savaldebulo Zala ara aqv. T. isini savaldebulo xasia. Ts Sei. Zenen mxolod mas Semdeg rac sanqcionirebulni iqnebian xelisuflebis mier. Tumca samoqalaqo kodeqs. Si moralur principebs garkveuli adgili ukavia. T.

magali. Tad - motyuebi. T an i. Zulebi. T dadebuli garigebebi aris ba. Tili.

magali. Tad - motyuebi. T an i. Zulebi. T dadebuli garigebebi aris ba. Tili. Cveulebis arsebobis dadastureba an a. Riareba sasamar. Tlos mier unda moxdes, magram es jer kidev ar ni. Snavs, rom igi aucileblad iqneba gamoyenebuli. sasamar. Tlom unda Seamowmos xom ar ewinaa. Rmdegeba es Cveuleba kanonis normebs. samoqalaqo kodeqsis me-2 muxlis me-4 punqtis mixedvi. T “Cveulebani gamoiyeneba mxolod ma. Sin, Tu isini ar ewinaa. Rmdegebian samar. Tlisa da zneobis sayovel. Taod a. Riarebul normebs an sajaro wesrigs” anu Segvi. Zlia v. Tqva. T, rom ada. Ti da Cveulebani Segvi. Zlia gamoviyeno. T ma. Sin, roca ar arsebobs kanoni, isic garkveuli Sez. Rudvi. T, rom ar ewinaa. Rmdegebodes samar. Tlisa da zneobis sayovel. Taod a. Riarebul normebs da sajaro wesrigs (mag. motaceba qorwinebis mizni. T).

Cveulebi. Ti samar. Tlis bevri norma safu. Zveli gaxda sakanonmdeblo normis Camoyalibebisa. Tvis. magali.

Cveulebi. Ti samar. Tlis bevri norma safu. Zveli gaxda sakanonmdeblo normis Camoyalibebisa. Tvis. magali. Tad – komersantebs Soris dumili. T garigebis dadebis wesi Cveulebi. Ti samar. Tlidan gadmovida samoqalaqo kodeqseb. Si. anu Cveuleba - samar. Tlis wyaroa, romelic warmoi. Soba xangr. Zlivi da er. Tgvarovani gamoyenebis safu. Zvelze da Sesa. Zlebelia moqmedebis mixedvi. T Sez. Ruduli iyos sivrcobrivi (teritoriuli principisa) Tu pir. Ta wris mixedvi. T. Cveuleba avsebs kanonis normas

samoqalaqo samar. Tlis wyaroebi • samoqalaqo normis moqmedeba dro. Si • samoqalaqo normis moqmedeba

samoqalaqo samar. Tlis wyaroebi • samoqalaqo normis moqmedeba dro. Si • samoqalaqo normis moqmedeba sivrce. Si • samoqalaqo normis moqmedeba pir. Ta mimar. T

samoqalaqo normis moqmedeba dro. Si • normatiuli aqtebis dro. Si moqmedeba _ moicavs im

samoqalaqo normis moqmedeba dro. Si • normatiuli aqtebis dro. Si moqmedeba _ moicavs im periods, roca am normebs saaldebulo Zala aqv. T. Cveulebriv es periodi iwyeba normis kanonier Zala. Si Sesvlidan da gr. Zeldeba mis gauqmebamde anu Zaladakargulad gamocxadebamde. kanonis moqmedebas dro. Si ukav. Sirdeba Semdegi sami momenti: • kanonis Zala. Si Sesvla • kanonis Zalis dakargva • kanonis ukuqcevi. Ti Zala

 • kanonis Zala. Si Sesvla - normatiuli aqti kanonier Zala. Si Sedis mxolod

• kanonis Zala. Si Sesvla - normatiuli aqti kanonier Zala. Si Sedis mxolod dadgeneli wesi. T oficialur organo. Si sayovel. Tao gacnobisa. Tvis misi gamoqveynebis Semdeg. • oficialur gamoqveynebad i. Tvleba – ������ ��������� ������� ������ „����������� s“, vebgverdze pirveli gamoqveyneba • ������������� - ������ �������� �� -15 ���� , ������������� �� ���������.

kanonis ukuqcevi. Ti Zala saer. To wesis mixedvi. T, kanonebi vrceldeba im ur. Tier.

kanonis ukuqcevi. Ti Zala saer. To wesis mixedvi. T, kanonebi vrceldeba im ur. Tier. Tobebze, romlebic warmoi. Sobian am kanonebis moqmedebis dawyebidan (Zala. Si Sesvlidan) da ar Sei. Zleba gamoyenebuli iqnes im ur. Tier. Tobebze, romlebic Zveli kanonis moqmedebis dros warmoi. Svnen. ma. Sasadame zogadi wesis mixedvi. T samoqalaqo kanons ukuqcevi. Ti Zala ara aqvs, e. i. axali kanonis Zala. Si Sesvlamde a. Rmocenebuli ur. Tier. Tobebi Zveli kanoni. T unda mowesrigdes. magram es imas ar ni. Snavs, rom ar arsebobs gamonaklisebi: ����� ������ �� ������ , ��������� �����.

rogorc wesi kanonebs ukuqcevi. Ti Zala e. Zleva ma. Sin, roca am normi. T

rogorc wesi kanonebs ukuqcevi. Ti Zala e. Zleva ma. Sin, roca am normi. T mowesrigebuli ur. Tier. Toba adre moqmedi kanoni. T ar iyo mowesrigebuli. axalma samoqalaqo kodeqsma bevri ise. Ti ur. Tier. Toba moawesriga, romelic adre moqmedi kanonmdeblobi. T ar iyo daregulirebuli da amitom ase. Ti ur. Tier. Tobebis mosawesrugeblad axal normebs unda miece. T ukuqcevi. Ti Zala, magram am normebis. Tvis ukuqcevi. Ti Zalis misani. Weblad aucilebeli pirobaa, rom man ziani ar unda moutanos pirebs da ar gaauaresos ma. Ti mdgomareoba:

samoqalaqo normis moqmedeba sivrce. Si samoqalaqo norma. Ta moqmedeba sivrce. Si gulisxmobs im teritorias,

samoqalaqo normis moqmedeba sivrce. Si samoqalaqo norma. Ta moqmedeba sivrce. Si gulisxmobs im teritorias, romelzec vrceldeba normatiuli aqtebi. • saqar. Tvelos sakanonmdeblo organos mier mi. Rebuli normatiuli aqtebi vrceldeba saqar. Tvelos m. Tels teritoriaze • avtonomiuri respublikis normatiuli aqtebi vrceldeba am avtonomiuri respublikis teritoriaze • adgilobrivi Tvi. Tmmar. Tvelobis organoebis mier mi. Rebuli normatiuli aqtebi ma. T Sesabamis samoqmedo (raioni, qalaqi) teritoriaze

samoqalaqo normis moqmedeba pir. Ta mimar. T samoqalaqo norma. Ta moqmedeba pir. Ta mimar.

samoqalaqo normis moqmedeba pir. Ta mimar. T samoqalaqo norma. Ta moqmedeba pir. Ta mimar. T gulisxmobs normatiuli aqtebis gavrcelebas garkveul pir. Ta wreze. saqar. Tvelos normatiuli aqtebi vrceldeba • saqar. Tvelos moqalaqeebze • moqalaqeobis armqone pirebze • agre. Tve ucxoel moqalaqeebze magram unda av. Rni. Sno. T rom Sesa. Zlebelia Tvi. T kanoni. T iyos gansaz. Rvruli garkveul pir. Ta wre, vizec Sei. Zleba normatiuli aqtebi gavrceldes (mosamar. Tleebi, samxedro mosamsaxureebi, ltolvilebi da sxva).

samar. Tlis norma. Ta kolizias adgili aqvs ma. Sin, rodesac er. Ti da igive

samar. Tlis norma. Ta kolizias adgili aqvs ma. Sin, rodesac er. Ti da igive ur. Tier. Tobas sxvadasxvagvarad awesrigebs sxvadasxva samar. Tlebrivi norma. • kolizia ar arsebobs ierarqiulad sxvadasxva donis (iuridiuli Zalis) normatiul aqteb. Si. am dros Tu kanonqvemdebare (anu ierarqiulad dabali donis) aqti ewinaa. Rmdegeba kanons (ierarqiulad ma. Rla mdgoms) ma. Sin gamoiyeneba kanoni (ierarqiulad ma. Rla mdgomi).

 • kolizias adgili aqvs mxolod ierarqiulad er. Ti da imave donis normatiul aqteb.

• kolizias adgili aqvs mxolod ierarqiulad er. Ti da imave donis normatiul aqteb. Si. anu er. Ti da imave donis samar. Tlis norma. Ta koliziis dros gamoiyeneba specialuri da ufro axali kanoni. zogad normebsa da specialur normebs Soris koliziisas gamoiyeneba specialuri normebi. samoqalaqo kodeqsidan 2 ��������� ����������� ����������� �� ���������� ����������. specialuri normebis upiratesoba imi. T aixsneba, rom isini ufro axlos dganan mosawesrigebel ur. Tier. Tobeb. Tan da ufro zustad asaxaven am ur. Tier. Toba. Ta specifikas.

����� 7. ������������ �������� ����������� ������� ������ , ������� ��������� �� ���������. qonebriv materialur

����� 7. ������������ �������� ����������� ������� ������ , ������� ��������� �� ���������. qonebriv materialur sike. Tes mieku. Tvneba – qoneba, fuli; qonebriv aramaterialur sike. Tes mieku. Tvneba - fasiani qa. Raldebi, latarea, uflebebi da mo. Txovnebi, anu is rac sargebels uqmnis pirs. aramaterialur sike. Tes mieku. Tvneba – piris sicocxle, janmr. Teloba, pativi da Rirseba, saqmiani reputacia, piradi xel. Seuxebloba, piradi cxovrebis saidumloeba.

����� 8. ��������� 1. ��������� ���������� �� ������� ���������� , ������� ������. 2. �����������

����� 8. ��������� 1. ��������� ���������� �� ������� ���������� , ������� ������. 2. ����������� ������������� ��������������� , ���� �� ������ , �������� �� ������������� , �� ���������. (anu Tanasworuflebianobis (horizintalur) safu. Zvelze, miuxedavad imisa rom Tavad saxelmwifo an sajaro samar. Tlis iuridiuli piri monawileobs da Tu upiratesoba mieni. Weba ase. T ur. Tier. Toba. Si saxelmwifos, es mxolod normatiuli aqti. T unda ganisaz. Rvrebodes (mag: saxelmwifos mier eqspropriaciis ufleba).

����� 10. ���������������� ������� 1. ������������� ��������� , ������������� �� ���������. anu politikuri uflebis

����� 10. ���������������� ������� 1. ������������� ��������� , ������������� �� ���������. anu politikuri uflebis qona an ar qona ar aris damokidebuli samoqalaqo ufleba. Ta ganxorcielebaze. pirs Sei. Zleba Seez. Rudos romelime politikuri ufleba, v. Tqva. T ar. Cevneb. Si monawileobis mi. Rebis ufleba, magram es ar Seu. Slis xels, magali. Tad, iyidos bina an dados qiravnobis/ijaris xel. Sekruleba.

kanonis safu. Zvelze Tavisuflebis Sez. Rudva ar unda xelyofdes zogadad Tavisuflebas. Sez. Rudva unda

kanonis safu. Zvelze Tavisuflebis Sez. Rudva ar unda xelyofdes zogadad Tavisuflebas. Sez. Rudva unda iyos gamonaklisi, xolo Tavisufleba – gabatonebuli wesi. swored amis garantiaa me-10 (2) muxli. 2. ����������� ������������� , �������� ���������. am zogadi principis Sez. Rudva dai. Sveba ma. Sin, roca Tavisuflebis ganxorcieleba xelyofs mesame pir. Ta uflebebs.

3. �������������� ���������� ������� , �������������� �� ������� , �������� ��������� ��������� , �������

3. �������������� ���������� ������� , �������������� �� ������� , �������� ��������� ��������� , ������� ����� �� �������. anu moqmedebis Tavisufleba iz. Rudeba imperatiuli normebi. T im Sem. Txvevis. Tvis, rom adgili ar hqondes saku. Tari uflebi. T borotad sargeblobas da sxvisi uflebebis dar. Rvevas. konstitucia. Si gacxadebuli adamianis uflebebi da Tavisuflebebi avaldebulebs (bo. Wavs) saxelmwifos, ker. Zosamar. Tlebrivi ur. Tier. Tobebis mowesrigebisas ixelm. ZRvanelos individis interesebi. T da daicvas minimlauri Carevisa da Tanazomierebis proncipebi.

minimalur Careva. Si – igulisxmeba saxelmwifos valdebuleba, Tavi Seikavos ker. Zosamar. Tlebriv ur. Tier.

minimalur Careva. Si – igulisxmeba saxelmwifos valdebuleba, Tavi Seikavos ker. Zosamar. Tlebriv ur. Tier. Tobeb. Si Carevisagan, Tu amis aucilebloba ar aris ganpirobebuli individ. Ta interesebis ganxorcielebi. T. Tanazomierebis principi – ki ganapirobebs Carevis donis adekvaturobas (Sesabamisobas) dasaxul mizan. Tan (anu Carevisas saxelmwifos mier uflebebis gada. Warbebas rom ar hqondes adgili). samoqalaqo kodeqsis zemo. T mi. Tebuli 1 -10 muxlebi individis moqmedebis Tavisuflebis, iseve rogorc minimaluri Carevisa da Tanazomierebis principebis damkvidrebis gamoxatulebaa. imperatiuli normebi Sei. Zleba i. Tvaliswinebdnen moqmedebis Tavisuflebis Tanazomier Sez. Rudvas ufro mni. Svnelovani faseulobis dasacavad. am midgomidan gamomdinareobs sajaro-samar. Tlebrivi Sez. Rudvac im Sem. Txvevebi. T, romleb. Sis es aucilebelia individ. Ta interesebidan gamomdinare. Tavis mxriv administraciuli aqti unda gamomdinareobdes individ. Ta interesebis dasacavad mi. Rebuli kanonidan.

 • Tavisufleba – samoqalaqo samar. Tlis er. T-er. Ti Ziri. Tadi safu. Zvelia.

• Tavisufleba – samoqalaqo samar. Tlis er. T-er. Ti Ziri. Tadi safu. Zvelia. misi praqtikuli gamovlineba samoqalaqo samar. Tlis mraval instituts udevs safu. Zvlad, rogoricaa: sacxovrebeli adgilis ar. Cevis Tavisufleba, xel. Sekrulebis dadebis Tavisufleba, saku. Trebis Tavisufleba, ander. Zis Tavisufleba, mewarmeobis Tavisufleba da a. S. Tavisuflebis farglebi ar Sei. Zleba iyos Seuz. Rudavi. Tavisuflebis Sez. Rudvas moi. Txovs rogorc ker. Zo pir. Ta, aseve sajaro da sazogadoebrivi usafr. Txoebis interesebi. arsebobs Tavisuflebis Sez. Rudvis: • sakanonmdeblo safu. Zveli – imperatiuli normebis me. Sveobi. T da • saxel. Sekrulebo safu. Zveli – saxel. Sekrulebo bo. Wva, rodesac xel. Sekrulebis monawileebi nebayoflobi. T Tvo. Tonve ibo. Waven Tavs.

Tavisuflebis Sez. Rudvis farglebis gansaz. Rvrisas mni. Svnelovania ramdenime garemoebis ga. Tvaliswineba: pirveli –

Tavisuflebis Sez. Rudvis farglebis gansaz. Rvrisas mni. Svnelovania ramdenime garemoebis ga. Tvaliswineba: pirveli – kanonis safu. Zvelze Tavisuflebis Sez. Rudva ar unda xelyofdes zogadad Tavisuflebas -“Sez. Rudva unda iyos gamonaklisi, xolo Tavisufleba – gabatonebuli wesi”- ssk-is me-10(2). am zogadi principis Sez. Rudva dai. Sveba ma. Sin, roca Tavisuflebis ganxorcieleba xelyofs mesame pir. Ta interesebs, ssk-is me-9 muxli. aseve x. Siria am Tavisufleba. Ta borotad gamoyenebis Sem. Txvevebic, amitom “ufleba. Ta borotad gamoyenebisagan sxva. Ta Tavisuflebas icavs samoqalaqo kanonebis imperatiuli normebi - ssk-is me-10(3). amitom aris akr. Zaluli ufleba. Ta gamoyeneba martooden im mizni. T, rom ziani miadges sxvas - ssk-is 115 -e muxli. ����� 115. ������������ ������� ���������� �� ������ , �����.

meore – (kanonis safu. Zvelze) zogadad kanoni exeba mxolod qmedebis garegnul gamoxatulebas da ara

meore – (kanonis safu. Zvelze) zogadad kanoni exeba mxolod qmedebis garegnul gamoxatulebas da ara mis Sinagan aspeqtebs, motivacias, anu kanoni gulgrilia im motivebis mimar. T, romlebic amo. Zraveben moqmed pirs. samoqalaqo kodeqsi uyurad. Rebod arc am motivebs tovebs: Tu rogor atyuebs er. Ti piri meores an ai. Zulebs garigebis dadebaze: ����� 81. ����������� ���� , ��������� ��������. �� ����� , ��������� ����� 85. ��������� �� ������� (���� �� ������ ), �������� , ������� ��������� , ������� ���������.

mesame – Tavisuflebis Sez. Rudva deliqtis safu. Zvelze (kanonis safu. Zveli) – individis Tavisufleba

mesame – Tavisuflebis Sez. Rudva deliqtis safu. Zvelze (kanonis safu. Zveli) – individis Tavisufleba unda Seiz. Rudos, rom ami. T sxva individs See. Zlos iyos Tavisufali - pirma, vinc kanonsawinaa. Rmdegod sxva pirs miayena ziani, unda aunaz. Rauros mas igi: ����� 992. ����� , ������� ��������� , ���� �� ������� ����� , ����������� �� �����. meo. Txe – Tavisuflebis Sez. Rudva xel. Sekrulebis safu. Zvelze – es principi emyareba mxare. Ta nebis Tavisufal gamovlenas, er. Tmane. TTan Se. Tanxmebi. T Tavisuflebis bo. Wvaze. xel. Sekrulebis dadebi. T xel. Sekrulebis mxareebi nebayoflobi. Ta da ormxrivad kisruloben ama Tu im valdebulebis Sesrulebas. ami. T isini saku. Tari Tavisuflebis farglebs bo. Waven, rasac “saxel. Sekrulebo Tvi. Tbo. Wva” ewodeba.

qar. Tuli samar. Tlis Zveli wyaroebi: • bagrat kurapalatis samar. Tlis wigni (me-9 an

qar. Tuli samar. Tlis Zveli wyaroebi: • bagrat kurapalatis samar. Tlis wigni (me-9 an me-11 saukuni. T da. Tari. Rebuli); • beqasa da a. Rbu. Ras samar. Tlis wigni (me-13 - me-14 saukuneebi. T da. Tari. Rebuli); • vaxtang VI-is samar. Tlis wigni (me-18 saukunis dasawyis. Si 1705 -1708 wleb. Si Seiqmna). vaxtang VI-is Taosnobi. T “Wkvian kac. Ta” sagangebo komisia Seiqmna da Semu. Savda samar. Tlis wigni, romelic 7 nawilisagan Sedgeba: I nawili – moses samar. Tlis qar. Tuli versia; II nawili – ber. Znuli samar. Tlis qar. Tuli versia; III nawili – somxuri samar. Tlis qar. Tuli versia; IV nawili – saeklesio samar. Tali; V nawili – giorgi V brwyinvalis mier 1335 wels m. Tiulebisa. Tvis Seqmnili “Zeglis dadeba;

VI nawili – beqasa da a. Rbu. Ras samar. Tali. daskvni. Ti nawilia -

VI nawili – beqasa da a. Rbu. Ras samar. Tali. daskvni. Ti nawilia - u. Sualod vaxtang VI-is samar. Tali. krebulis Sesaval. Si mi. Tebulia, rom vaxtang VI-is samar. Tal. Tan Sedarebi. T krebulis sxva nawilebs subsidiuri (damxmare) moqmedebis funqcia eni. Weboda. T, rac ni. Snavs imas, rom pirveli eqvsi nawilis debulebebi ma. Sin amoqmeddeboda, Tu vaxtangis wignis debulebebi arsebul situacias ver moagvarebdnen. vaxtang VI-is krebulis Sesaval. Si aseve a. Rni. Snuli iyo xarvezis Sevsebis Sesa. Zleblobebi, rac gulisxmobda, rom xarvezis arsebobisas, Sesa. Zlebeli iyo ma. Ti Sevseba Sesabamisi mowesrigebi. T.

samosamar. Tlo samar. Tali kanon. Ta ganmartebis aucilebloba • kanonebi yvelasa. Tvis gasagebi eni.

samosamar. Tlo samar. Tali kanon. Ta ganmartebis aucilebloba • kanonebi yvelasa. Tvis gasagebi eni. T ar aris dawerili. • rogor unda gagebuliyo ramdenime a. Teuli wlis win kanonmdeblis mier warmo. Tqmuli fraza axal pirobeb. Si anda rogor unda gaego. T axali cxovrebis damnergavi normebi Zveli mar. Tl. Segnebis matarebel iuristebs? • mosawesrigebeli ur. Tier. Tobebi mudmivad icvleba. • ar arsebobs konkretuli ur. Tier. Tobis momwesrigebeli norma an igi bundovania. • Seu. Zlebelia ise. Ti kanonis mi. Reba, romelsac xarvezi ar Sei. Zleba hqondes (ara yvelas ra Tqma unda). amis gamo warmoi. Sva istoriulad kanonebis interpretaciis aucilebloba.

pirveli interpretaciis mcdelobas warmoadgenda – romis samar. Tal. Tan dakav. Sirebi. T - glosatorebis

pirveli interpretaciis mcdelobas warmoadgenda – romis samar. Tal. Tan dakav. Sirebi. T - glosatorebis saqmianoba. glosatorebi – arian boloniis universitetis profesorebi, romlebmac XIII s. a. Rmoa. Cines romis samar. Tali da am samar. Tlis teqstze daiwyes a. Rni. Svnebis (glosebis) gake. Teba, rac komentarebis gake. Tebas gulisxmobda. rogor gamovasworo. T xarvezi? cxadia lodins ver dauwyeb. T axali kanonis mi. Rebas. • Tu kanonis interpretacia scildeba gramatikuli interpretaciis farglebs da gadadis logikuri interpretaciis sfero. Si, ma. Sin x. Sirad saqme gvaqvs axali normis Seqmnasa. Tan (samar. Tal. Semoqmedebas. Tan). • konkretuli Sem. Txvevebis gadawyvetis dros kanonis calkeuli normebis komentirebis Sedegad mosamar. Tlis mier qcevis axali wesebis Camoyalibebas samosamar. Tlo samar. Tal. Semoqmedeba ewodeba, xolo am gzi. T mi. Rebul norma. Ta er. Tobliobas – samosamar. Tlo samar. Tali.

vis eni. Weba ganmartebisa da interpretirebis uflebamosileba? • pirveli – roca ganmartebis ufleba eni.

vis eni. Weba ganmartebisa da interpretirebis uflebamosileba? • pirveli – roca ganmartebis ufleba eni. Weba specialur organos (komisia, specialuri sab. Wo an Tvi. T sakanonmdeblo organo). magali. Tad - yazaxe. TSi, sadac sakonstitucio sab. Wos konstitucii. T aqvs mini. Webuli konstituciis oficialurad ganmartebis ufleba. • meore – roca qveynis uma. Rles sasamar. Tlos e. Zleva ufleba mii. Ros qvemdgomi sasamar. Tloebisa. Tvis savaldebulo ganmartebebi. • mesame – yvelaze gavrcelebuli, roca mosamar. Tles, miuxedavad imisa Tu romeli instanciis momsamar. Tles warmoadgens, mini. Webuli aqvs ufleba interpretaciis gzi. T ganmartos norma anu Seavsos kanonis xarvezi da gadawyvitos saqme.

 • ker. Zo samar. Tali - Sedgeba (1) kanonis samar. Tlisagan da (2)

• ker. Zo samar. Tali - Sedgeba (1) kanonis samar. Tlisagan da (2) kanonis normebis ganmartebisa da ganvi. Tarebis Sedegad Seqmnili samosamar. Tlo samar. Tlisagan. anu saer. To samar. Tlis qveynebisagan gansxvavebi. T, kontinenturi evropis qveyneb. Si samosamar. Tlo samar. Tali kanonis samar. Tlis ganvi. Tarebisa da misi momsaxurebis Sedegad Seiqmna. xolo inglisur-amerikuli samar. Tali samosamar. Tlo samar. Tlis safu. Zvelze vi. Tardeba da kanonebi mxolod koreqtirebas uke. Teben am ganvi. Tarebas. am etapze mokle gadaxveva gavake. To. T Temidan - saer. To samar. Tlis (inglisur-amerikuli) qveynebis samar. Tal. Tan (samar. Tlis wyaros. Tan) dakav. Sirebi. T da Semdeg kvlav davubrunde. T kanon. Ta ganmartebis Temas.

gansxvaveba kontinenturi evropis samar. Tlisa da saer. To samar. Tlis (inglisuramerikul) wyaroebs Soris inglisur-amerikuli

gansxvaveba kontinenturi evropis samar. Tlisa da saer. To samar. Tlis (inglisuramerikul) wyaroebs Soris inglisur-amerikuli - samar. Tlis wyaroebs warmoadgens samosamar. Tlo samar. Tali (Case Law) da kanonis samar. Tali (Statute Law). kontinenturi evropis samar. Tlisagan gansxvavebi. T aq samar. Tlis Ziri. Tad wyaros swored samosamar. Tlo anu precendentuli samar. Tali warmoadgens. inglisur-amerikuli – samar. Tlis. Tvis ucxoa ise. Ti kodificirebuli aqtebi, rogoric samoqalaqo kodeqsebis saxi. T kontinenturi evropis qveynebs aqv. T. am samar. Tals safu. Zvlad udevs ara kanoni, aramed sasamar. Tlo praqtika – precendenti.

inglisur-amerikuli – samar. Tlis. Tvis ucnobia samar. Tlis zogadi nawili Tavisi zogadi debulebebi. T

inglisur-amerikuli – samar. Tlis. Tvis ucnobia samar. Tlis zogadi nawili Tavisi zogadi debulebebi. T da ingliseli iuristis cnobiereba da mar. Tl. Segneba mimar. Tulia konkretul kazusze. inglisur-amerikuli – samar. Tlis. Tvis aseve ucnobia zogadi valdebulebi. Ti samar. Tlis cneba. samar. Tlis am sferos masala Tavmoyrilia saxel. Sekrulebo samar. Talsa da deliqtur samar. Tal. Si. inglisur-amerikul – samar. Tal. Si, kontinenturi saniv. To samar. Tlis nacvlad aris saku. Trebis samar. Tali. inglisur-amerikuli – samar. Tlis. Tvis zogadad ucxoa samar. Tlis dayofa ker. Zo da sajaro samar. Tlad, Tumca am bolo period. Si sakmao adgili aqvs da. Tmobili ma. Ti gamijvnis process. a. SS saer. To samar. Tlis mqone qveyanaa, rac ganpirobebuli iyo inglisis koloniad yofnis zegavleni. T, Tumca inglisis batonobas Tavda. Rweuli amerika ar. Cevanis wina. Se idga – kodificirebuli samar. Tali Tu precendentuli samar. Tali.

a. SS-s samar. Tali faqtobrivad 50 damoukidebeli Statis samar. Talia, romlebic mni. Svnelovnad gansxvavdeba

a. SS-s samar. Tali faqtobrivad 50 damoukidebeli Statis samar. Talia, romlebic mni. Svnelovnad gansxvavdeba er. Tmane. Tisagan. gansxvaveba ma. T Soris imdenad didia, rom er. Ti Statis iurists ara aqvs sxva Stat. Si iuristad mu. Saobis ufleba. miuxedavad imisa, rom precendentuli samar. Tali konkretul Sem. Txvevebze orientirebuli samosamar. Tlo samar. Talia, magram mas aqvs saer. To principebi, romlebic uzrunvelyofen am sistemis er. Tianobas: esaa precendentuli samar. Tlis me. Todebis er. Tianoba. um. Tavresi aq isaa: • Tu rogor i. Zens sasamar. Tlos gadawyvetileba precendentis Zalas da • romeli sasamar. Tlos gadawyvetilebebi i. Zenen ase. T Zalas.

Case Law –s me. Todebi Tu inglisur-amerikuli samar. Tali kanons ar mii. Cnevs samar.

Case Law –s me. Todebi Tu inglisur-amerikuli samar. Tali kanons ar mii. Cnevs samar. Tlis Ziri. Tad wyarod, ma. Sin ri. Ti mii. Rweva samar. Tlis er. Tianoba? an ra udevs safu. Zvlad imas, rom preiudiciuli samar. Tlis samar. Tlebrivi teqnika saukuneebis man. Zilze ucvleli dar. Ca da saer. Toa inglisur-amerikuli samar. Tlis ojaxs miku. Tvnebuli yvela saxelmwifos. Tvis? ����� - ���� , ���������� �� ��������� ���������� (���. ��������� ), ����� �� ������� , ���������� ������������.

yvela preiudiuciuli samar. Tlis sistema emyareba Ziri. Tad normas, romelic a. Riarebs uwindeli sasamar.

yvela preiudiuciuli samar. Tlis sistema emyareba Ziri. Tad normas, romelic a. Riarebs uwindeli sasamar. Tlo gadawyvetilebebis savaldebuloobas. sasamar. Tlo gadawyvetileba mxolod ma. Sin i. Tvleba precendentad, roca konkretuli Sem. Txvevis gamo mi. Rebuli gadawyvetileba safu. Zvlad udevs analogiuri Sem. Txvevebis gadawyvetas momaval. Si. yovelive es ki gulisxmobs, rom mi. Rebuli gadawyvetileba unda Seicavdes abstraqtul wesebs, romelsac inglisuramerikul samar. Tal. Si principebs uwodeben. precendentuli samar. Tlis sistema Sei. Zleba arsebobdes mxolod ma. Sin, roca gansaz. Rvrul doneze uzrunvelyofilia wina sasamar. Tlo gadawyvetilebebis mbo. Wavi xasia. Ti Semdgomi sasamar. Tlo gadawyvetilebebisa. Tvis. swored amas uzrunvelyofs inglisur-amerikuli Teoria, romelic stare decisis-is saxeli. Taa cnobili da sityvasityvi. T ni. Snavs “gadawyvetilebeb. Tan dar. Cenas”.

“gadawyvetilebeb. Tan dar. Cenis” mo. ZRvreba emyareba princips, rom suverenuli iurisdiqciis fargleb. Si yvela

“gadawyvetilebeb. Tan dar. Cenis” mo. ZRvreba emyareba princips, rom suverenuli iurisdiqciis fargleb. Si yvela sasamar. Tlo unda Seibo. Wos zemdgomi sasamar. Tloebis gadawyvetilebebi. T; a. Rni. Snuli gadawyvetilebebi mbo. Wavia, e. i. isini unda iqnen daculni – miuxedavad imisa, qvemdgom sasamar. Tlos sworad mia. Cnia Tu ara. es wesebi iqamdea mbo. Wavi, sanam ar gaauqmebs zemdgomi sasamar. Tlo axali gadawyvetilebi. T an kanoni. T. ganvixilo. T inglisis magali. Tze: • lord. Ta palatis, ( House of Lords) rogorc inglisis uma. Rlesi sasamar. Tlos gadawyvetilebebi savaldebuloa yvela inglisuri sasamar. Tlosa. Tvis. 1966 wlmade Tavad lord. Ta palata Sebo. Wili iyo mis mier mi. Rebuli gadawyvetilebebi. T, magram 1966 wels mi. Rebuli lord. Ta palatis kancleris deklaracii. T, lord. Ta palatas Seu. Zlia gadauxvios Tavis uwindel gadawyvetilebebs.

 • saapelacio sasamar. Tlos (Court of Appeal) gadawyvetilebebi savaldebuloa yvela qvemdgomi sasamar. Tlosa.

• saapelacio sasamar. Tlos (Court of Appeal) gadawyvetilebebi savaldebuloa yvela qvemdgomi sasamar. Tlosa. Tvis. samoqalaqo saqmeebze saapelacio sasamar. Tlo Sebo. Wilia Tavisi winandeli gadawyvetilebebi. T, garda im Sem. Txvevebisa, roca es gadawyvetilebebi ewinaa. Rmdegeba lord. Ta palatis axal gadawyvetilebebs. Tu saapelacio sasamar. Tlos ori gadawyvetileba ewinaa. Rmdegeba er. Tmane. Ts, ma. Sin sasamar. Tlos ufleba aqvs Tvi. Tonve air. Cios, Tu romeli gadawyvetilebi. T surs mas xelm. ZRvaneloba. • pirveli instanciis sasamar. Tloebis (Crown Court) gadawyvetilebebs mbo. Wavi xasia. Ti ar aqv. T. amitomac isini samar. Tlis wyaros ar warmoadgenen da arc qveyndeba.

ganvixilo. T amerikis magali. Tze: amerika. Si gasa. Tvaliswinebelia amerikis federaluri wyobilebis roli. gansxvavebi.

ganvixilo. T amerikis magali. Tze: amerika. Si gasa. Tvaliswinebelia amerikis federaluri wyobilebis roli. gansxvavebi. T inglisisagan, sadac uzenaesi sasamar. Tlo xelisufleba lord. Ta palatis xel. Sia da centralizebulia, amerika. Si sasamar. Tlo. Ta sistema decentralizebulia. federaluri sasamar. Tloebisa. Tvis mbo. Wavia mxolod federaluri zemdgomi sasamar. Tloebis gadawyvetilebebi. saxelmwifo sasamar. Tloebisa. Tvis – mbo. Wavia mxolod saxelmwifo sasamar. Tlo. Ta zeda instanciebis sasamar. Tloebis gadawyvetilebebi, magram ara federaluri sasamar. Tloebis an Statebis uma. Rlesi sasamar. Tloebis gadawyvetilebebi.

 • kanonis ganmarteba – ni. Snavs kanonis bundovani adgilebis dazustebas, teqstis mni. Svnelobis

• kanonis ganmarteba – ni. Snavs kanonis bundovani adgilebis dazustebas, teqstis mni. Svnelobis dadgenas. • kanon. Si arsebuli xarvezis amovseba Seadgens mosamar. Tlis amocanas. kanonis analogiuri normis interpretaciis safu. Zvelze mosamar. Tle praqtikulad axal normas qmnis. ����� 4. �������������������� ������ 1. ������ ������������������ �� ������ , ������ �� ���� , �� ������. 2. ������ ������� ������� , ��� ������� �������. kanonis xarvezs yvelaze metad mosamar. Tle gr. Znobs. ra gzas unda mimar. Tos mosamar. Tlem am dros?

mosamar. Tlem unda gamoiyenos analogiuri, yvelaze ufro msgavsi ur. Tier. Tobebis momwesrigebeli norma da

mosamar. Tlem unda gamoiyenos analogiuri, yvelaze ufro msgavsi ur. Tier. Tobebis momwesrigebeli norma da ise gadawyvitos sadavo saki. Txi. • analogiebi gamoiyeneba ma. Sin, rodesac saqme gvaqvs kanonis xarvez. Tan, rac ni. Snavs, rom ra. Rac tipis samar. Tlebrivi ur. Tier. Toba saer. Tod ar aris mowesrigebuli. amitom aq sa. Wiro xdeba analogiis gamoyeneba anu msgavsi ur. Tier. Tobis momwesrigebeli normis mo. Svelieba. • analogia dai. Sveba samoqalaqo samar. Tal. Si, sisxlis samar. Tal. Si ar dai. Sveba, radgan sisxlis samar. Tal. Si sisxlis samar. Tlebriv pasuxismgeblobas iwvevs mxolod is qmedeba, romelic pirdapir aris ga. Tvaliswinebuli kanoni. T da romelic dana. Saulad i. Tvleba. da Tu pirma ra. Rac samar. Taldar. Rveva Caidina da kanoni. T mis. Tvis pasuxismgeblobis zoma ar aris ga. Tvaliswinebuli, es igi dana. Saulad ar i. Tvleba da Sesabamisad piric ar “daisjeba”.

analogiis ori saxe: kanonis analogia da samar. Tlis analogia. • kanonis analogia – ni.

analogiis ori saxe: kanonis analogia da samar. Tlis analogia. • kanonis analogia – ni. Snavs, rom samar. Tlebrivi ur. Tier. Toba, romelic pirdapir ar aris mowesrigebuli kanoni. T, mowesrigdes im samar. Tlebrivi normi. T, romelic msgavs ur. Tier. Tobas awesrigebs. • samar. Tlis analogia – Tu romelime samar. Tlebrivi ur. Tier. Tobis mosawesrigeblad ar arsebobs kanoni, romelic pirdapir awesrigebs am ur. Tier. Tobas da arc is norma, romelic msgavs ur. Tier. Tobas awesrigebs, ma. Sin gamoyenebul unda iqnes samar. Tlis analogia anu am dros romelime konkretuli norma ki ar gamoiyeneba, aramed samar. Tlis saer. To sawyisebi, principebi, samar. Tlis saer. To azri.

miuxedavad imisa, rom da. Svebulia rogorc kanonis, ise samar. Tlis analogia, kanoni Sez. Rudvebsac

miuxedavad imisa, rom da. Svebulia rogorc kanonis, ise samar. Tlis analogia, kanoni Sez. Rudvebsac i. Tvaliswinebs. specialuri ur. Tier. Tobebis momwesrigebeli normebi ar Sei. Zleba gamoyenebul iqnes analogii. T. • 3. ������������� ������� (������� ) �� �����������. • sagamonakliso normebi - is normebi, romlebic awesrigeben specialur ur. Tier. Tobebs (saojaxo, memkvidreobi. Ti, inteleqtualuri, Sroma, saniv. To) ar Sei. Zleba gamoviyeno. T analogii. T.

Sromi. T-samar. Tlebrivi kontraqtis mimar. T samoqalaqo kodeqsis normebis gamoyenebas. Tan dakav. Sirebi. T

Sromi. T-samar. Tlebrivi kontraqtis mimar. T samoqalaqo kodeqsis normebis gamoyenebas. Tan dakav. Sirebi. T uzenaesma sasamar. Tlom ganmarta Semdegi: “specialuri xasia. Tis norma, romelic specialur subieqt. Ta ur. Tier. Tobas awesrigebs, ar Sei. Zleba gamoyenebul iqnes sxva specialuri ur. Tier. Tobis mosawesrigeblad analogiis saxi. T, xolo rac Seexeba zogad normebs, romlebic kaer. Zosamar. Tlebrivi ur. Tier. Tobebis sivrce. Si zogadi xasia. Tis debulebebs Seicaven, isini gamoyenebul unda iqnas specialuri ur. Tier. Tobebis mowesrigebis dros, Tu a. Rni. Snul ur. Tier. Tobis mowesrigebas specialuri kanoni ar i. Tvaliswinebs. ”

literatura 1 l. Wanturia “samoqalaqo samar. Tlis zogad nawili”, gv. 40 - 64, 64

literatura 1 l. Wanturia “samoqalaqo samar. Tlis zogad nawili”, gv. 40 - 64, 64 - 78, 82 -97 2 d. kereseli. Ze “ker. Zo samar. Tlis uzogadesi sistemuri cnebebi”, gv. 1 -58, 80 -83 3 l. Wanturia “u. Zravi niv. Tebis saku. Treba”. Tbilisi, gv. 17 -42 4 samoqalaqo kodeqsi, muxlebi 1 -10 5 ��������� , ������� 1 -10 �����