Saida Mak Publiku Presiza Hatene Husi OJE 2020
Saida Mak Publiku Presiza Hatene Husi OJE 2020 Peskizadóra La’o Hamutuk Dili, 29 September 2020
Topiku ba Ohin Loron 1. Introdusaun 2. Divizaun OJE 2020 3. Fonte Finansiamentu OJE 2020 4. Kategoria OJE 2020 5. La’o Hamutuk nia Analiza
Oinsá Governu Garante Sira nia Ezekusaun ØMinistériu Transporte no Komunikasaun Alokasaun tokon $6. 5 iha proposta OJE ida ne’e. Ezekusaun atuál tuir = tokon $2. 3. Restu ba fulan tolu = tokon $4. 2. ØTribunal sira Alokasaun tokon $4. 9 iha proposta OJE ida ne’e. Ezekusaun atuál tuir Portal Transparénsia = tokon $2. 8. Restu ba fulan tolu = tokon $2. 1. ØMinistériu Turizmu, Komérsiu no Indústria Alokasaun hatudu katak restu ba gasta fulan tolu 46% husi alokasaun total.
Kontinuasaun… ØBiliaun $12 hasai ona hosi FP, maibé servisu sosiál no ekonomia produtivu sira nafatin fraku. ØSistema duodesimal, situasaun surtu Covid-19 no estadu emerjénsia, inserteza finansiál. ØHela fulan 3 de’it atu ezekuta OJE 2020. Tenke kuidadu no prepara didi'ak ba OJE 2021.
OJE 2020 Presiza Promove Prinsipiu Transparénsia Públiku presiza Kestiona tanba sá transferénsia espesiál ne’ebé Governu propoin ba iha RAEOA ZEESM ho montante tokon $76?
Alokasaun ba Projetu Tasi Mane Tuun! OJE 2020, tokon $17 (direta no indireta), kuaze ki’ik liu 73% despeza iha tinan 2019 no 85% iha tinan 2018.
Públiku Presiza Hatene Kle’an kona-ba Tusan Atuál no Planu Iha Futuru. Kreditor Moeda Montante Original Prazu de Karensia Amortizasaun Inisiál Tinan (tokon$) BDA BM JICA Total USD, SDR JPY (tinan) Kompleta Taxa de jurus Tinan fiskál 2019 270, 3 5, 1 20 2044 2, 5% 134, 2 7, 5 20 2059 2, 6% 52, 8 457, 5 10, 0 20 2042 0, 7% Fonte: DGGMRE, Ministériu Finansas, 2020 • Tokon $15 ba setór Edukasaun • Planu atu foti tan ho bareira tokon $200 Ita presiza hatene risku nebe’e ita hasoru ohin no mós iha futuru!
Eleva Ekonomia Ki’ik Povu Sira Nian Bele Garante Moris Sustentável. 36% Inseguransa Aihan (IPC 2019) 46% Pobreza Multidimensional (UNDP 2020) Produsaun nasional tuun – foos ho batar (MAP 2019) Dezempregu Malnutrisaun – raes badak (stunting) tinan <5 = 46% Dependénsia Importasaun
Obrigado ba Atensaun La'o Hamutuk http: //www. laohamutuk. org laohamutuk@gmail. com
- Slides: 13