Sagatavoja G ubare LATGALIEU VALODAS KULTRVSTURISKAIS NOZMGUMS DEFINCIJA

Sagatavoja: G. Čubare LATGALIEŠU VALODAS KULTŪRVĒSTURISKAIS NOZĪMĪGUMS

DEFINĪCIJA: � Latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids. Tā ir dzimtā valoda apmēram 165 000 cilvēku, galvenokārt Latvijā.

MARTA BĀRBELE: Ai, Latgale, tu mana baltā zeme, No dzelvērtēm vēl as`ru migla pil. Reiz pazemota, izsmieta un pelta, Kā gan vēl ezers palicis tik zils?

VĒSTURE Vēlīnajā Dzelzs laikmetā latgaļu zemes aptvēra ne tikai mūsdienu Latgales reģionu, bet arī Vidzemi līdz pat Cēsīm, kur sākās līvu apdzīvotās zemes. Latgaļu cilšu rietumu kaimiņi bija līvi, ziemeļu kaimiņi — igauņi, austrumu kaimiņi — kriviči, bet dienvidi kaimiņi — sēļi un lietuvji. Latgaļu zemes mūsdienu Latvijas teritorijā bija Koknese, Jersikas ķēniņvalsts ar savām pavalstīm, Lotigola(daļēji mūsdienu Baltkrievijas un Krievijas teritorijā), Tālava, � Imera, Atzele (daļēji mūsdienu Krievijas teritorijā). �

Kopš 1561. gada Latgale ietilpa Žečpospoļitas sastāvā kā Lietuvas lielkņazistes province (sākumā Pārdaugavas hercogistes austrumu daļa, vēlāk t. s. poļu Vidzeme). Administratīvi sīkāk bija iedalīta 4 traktos: Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas. Pēc 1. Polijas dalīšanas 1772. gadā Latgali pievienoja sev Krievijas impērija, administratīvi iekļaujot Pleskavas guberņā kā Daugavas provinci, kas tika sadalīta 3 apriņķos: Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķos (Rēzeknes apriņķis laikā no 1797. līdz 1802. gadam nepastāvēja, sadalīts starp Daugavpils un Ludzas apriņķiem).

1918. gadā, nodibinoties Latvijas Republikai, Latgale tika pasludināta par jaunajai valstij piederošu teritoriju un 1919. — 1920. gados Latvijas Neatkarības kara laikā, padzenot lieliniekus, Latgali apvienoja ar pārējo Latviju.

LATGALES TERITORIJA

PAŠVALDĪBAS, KUR LATGALIEŠU VALODU LIETO VAIRĀK NEKĀ 10 % IEDZĪVOTĀJU

3. 1. 2. attēls. Iedzīvotāju skaits Latgales reģiona pašvaldībās un reģionā uz 01. 2010. Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

LATGALES IEDZĪVOTĀJU NACIONĀLAIS SASTĀVS 2009. GADA SĀKUMĀ

IENĀKUMI Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi reģionos (Ls, mēnesī) 2008 Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale Vidēji uz vienu mājsaimniecību 740. 72 854. 48 528. 54 552. 48 626. 68 451. 95 Vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli 309. 37 301. 17 191. 57 229. 73 216. 84 175. 03

SVARĪGĀKĀS KULTŪRVĒSTURISKĀS VĒRTĪBAS: � Latgaliešu rakstu valoda; � Latgaliešu literatūra; � Latgaliešu folklora; � Latgaliešu māksla; � Latgaliešu mūzika.

LATGALIEŠU RAKSTU VALODA: � Pirmie raksti ar latgaliešu rakstību zināmi no XVII gs. 90. gadiem, bet tie visi bijuši rokraksti. Pirmā iespiestā grāmata 1732. gadā, otrā - 1773. gadā, tā saglabājusies līdz mūsdienām. Abas grāmatas ir latīņu dievkalpojumu teksti. � Latgaliešu iespiestajās grāmatās jau kopš paša sākuma bija latīņu burti ar poļu ortogrāfijas iezīmēm. � š > sz č > cz ž > rz v > w l > ł , lā ļ > l

� No 1928. līdz 1929. gadam Izglītības ministrija izveidoja īpašu komisiju, kas izstrādāja latgaliešu rakstību. Šāda rakstība pamatā pastāv arī šodien: lieto latīņu burtus, mīkstos un garos patskaņus apzīmē tāpat kā citur Latvijā. Latgaliešiem ir burts ō , kas apzīmē citur Latvijā lietoto ā (ā > uo, oa, ō , ciets i - y un y ar garumzīmi. � 30. gadu otrajā pusē vērojama tieksme skolās mācīt literāro latviešu rakstu valodu, nevis latgaliešu valodu. Padomju laikā latgaliešu raksti tika stingri ierobežoti, toties vācu laikā - ļoti atbalstīti. Tika izdoti daudzi žurnāli un grāmatas.

� 1959. gadā latgaliešu raksti tika aizliegti pavisam. Šis aizliegums turpinājās līdz 90. gadiem. Toties ārzemēs tika izdoti daudzi latgaliešu raksti. Ar 1990. gadu latgaliešu raksti tika atjaunoti arī Latgalē, sāka iznākt avīzes un žurnāli.

FONĒTISKĀS ATŠĶIRĪBAS: Latviski latgaliski Māte muote [mùoťä] Darbs dorbs [do^rps] Vējš viejs [ẃìejś] Melns malns [ma^lnc] Tēvs tāvs [t`āus] Cits cyts [cyc] Dzīve dzeive [dźeîẃä] ūdens iudiņs [iûd´ìńć] Mūsu myusu [myûsu] Piens pīns [ṕ`īnc] Dot dūt [d^ūť]

VĀRDU SALĪDZINĀJUMS: Ķermeņa daļu nosaukumi Galva golva Smadzenes smedzini [śmädźińi] Mats mots [moc] Deniņi dzausnys [dz`ausnys] Piere pīre [p`īŕä] Acs acs [aćś] Skropsta sraudzeni [r`audźeńi] Uzacis izači Smaganas muzlys Zobs zūbs Krūtis kryutežs [kr`yuťešš] Kuņģis pasirds [paśiŕć] Aknas oknys

LATVISKI � � � LATGALISKI meklēju darbu uz vienu dienu kur tu iesi? kur tu ieliki? šodien braucu, kliedzu, nesu - vakar braucu, kliedzu, nesu slimniekam vajadzēja ārstu, vajadzēja meklēt ārstu � � navasalajam vajadzēja uo rsta daguoja meklēt ATŠĶIRĪBAS: uorsta � GRAMATISKĀS Mekleju dorba iz vīnys dīnys kur tu īsi? kimā tu īlyki? šudiņ braucu, klīdzu, nasu - vakar brauču, klīdžu, nešu

LATGALIEŠU VALODAS SALĪDZINĀJUMS AR LATVIEŠU LITERĀRO VALODU UN LIETUVIEŠU VALODU: Latviski latgaliski lietuviski Apkārt apleik aplink Lejup zamyn žemyn Iekšā vydā viduj(e) Vienmēr vysod visad(a) Ikdienas kasdīnys kasdienis Viņš jis Viņa jei ji meitene mārga mergina, merga Ģimene saime šeima Dzimtene tāvaine tėvynė

LATGALIEŠU LITERATŪRA (SPILGTĀKIE PĀRSTĀVJI): Francis Kemps- pirmās latgaliešu avīzes un pirmā latgaliešu žurnāla izdevējs. � Padomju varas darboņi uzskatīja, ka Francis Kemps ir kulaks un vēl nav pietiekami sodīts par to, ka bijis labs saimnieks, ka dēli nav bijuši sarkanarmieši, ka zemojies, ka veltījis visu dzīvi savai Latgalei. 1949. gada 25. martā 73 gadu vecumā Franci Kempu deportēja uz Tomskas apgabala Tuganskas rajona Mihailovas sādžu. Tā arī kļuva par vietu, kur izdzisa viņa dzīve. Tikai 1991. gada 5. oktobrī dižā Latgales kultūras un politikas darbinieka mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Ludzas rajona Zvirgzdenes kapos, blakus dzīvesbiedrei Konstancei Daugulei-Kempai. �

FRANCIS KEMPS (1876. 24. 12 – 1952. 21. 10)

JĀNIS KLĪDZĒJS DZIMIS 1914. GADA 6. MAIJĀ VIĻĀNU PAGASTA KURPNIEKOS, MIRIS 2000. GADA 2. MAIJĀ NAPAS IELEJĀ

• Pazīstams latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna "Cilvēka bērns" motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma kinolente. • Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Ziemassvētkos Klīdzējs salaulājas ar jau 1937. gadā iepazīto Emīliju Svilāni, rēķinoties, ka var tikt izsūtīts un vēloties palikt kopā ar iecerēto. Deportācijas. Klīdzēju ģimeni neskar, taču 1944. gadā Jānis Klīdzējs ar sievu spiests doties trimdā, no sākuma nonākot Vācijā, bet pēc tam 1950. gada jūnijā ASV, kādu laiku uzturoties Čikāgā. 1953. Klīdzēju ģimene apmetas uz dzīvi Napas ielejā, Kalifornijā. Klīdzējs sākotnēji strādā fizisku darbu, gan par gurķu skābētāju, gan koku zaru retinātāju, taču 1957. gadā iegūst maģistra grādu klīniskajā socioloģijā Berkelejas universitātē. Tālākos divdesmit gadus Klīdzējis strādājis psihiatriskajā slimnīcā, līdz pensionējas 1977. gadā. [6]. Atrašanos trimdā Klīdzējs raksturojis kā trīs dzīvju dzīvošanu: reālo dzīvi amerikāniskajā vidē, trimdas latvieša dzīvi un zaudētās dzimtenes dzīvi[1]. Tādēļ, ka Klīdzējs lielāko daļu savu darbu sarakstījis latviski nevis latgaliski, visus trimdas gadus Klīdzēja attiecības ar citiem Latgales autoriem paliek vēsas[4], lai arī ģimenē viņš runājis tikai latgaliski[7].

CILVĒKA BĒRNS

ANNA RANCĀNE � � Anna Rancāne (1959) — latgaļu ailineica i publiciste, vīna nu pošu zeimeiguokūs Latgolys liriku, latgaļu himnys vuordu autore. Rakstejuse latgaļīšu i latvīšu volūdā. Dzymuse 1959. gods juņa 12 dīnā Miglinīku pogosta Lyuzinīku solā. Vuicejusēs Lyuzinīku pamatškolā (1966 -1970), Nautrānu vydsškolā (1970 -1977), Latvejis vaļstiskuo universiteta Ekonomikys fakuļtetā (1977 -1982) i Moskvys Gorkeja Literaturys institutā (1983 -1988). Darejuse par programātuoju Reigā, Infomacejis i skaitļuošonys centrī (1982 -1984, 1985 -1986), par ekonomisti Reigys TEC-1 (1984 -1985), par laistivis Liesma redaktori (1986 -1989). Nu 1989. da 2000. gods dzeivuojuse Daugpilī, darejuse Daugpiļs teatrī par literariskuos dalis vadeituoju, piec - par laikroksta. Latgales Laiks golvonū redaktori. Nu 2000. gads dzeivoj Rēznē i dora laikroksta Diena Rēznis birojā.

TIK SKAIDRA VOLŪDA

LATGALIEŠU FOLKLORA � Būtiskākās atšķirības no folkloras literārajā valodā: 1. Skanīgums-Atbrauca svuoteņš ar vīnu ūsu, Vysys sīnys izbaksteja. Lela Dīva žielesteiba, Ka svuočenis nanūdyure. 2. Vēstītāja folklorā vērojama citādāks sižetiskais risinājums-

PASAKA � Seņču karaveiri upeitis kreisajā krostā atroda treis mucys zalta. Izrokušs tū zaltu i treis karaveiri soks daļāt. Sovā storpā sazastreidos. “ Es pyrmīs roku, man drusku veirok vāg. ” A ūtrīs soka: “Nu i es paļeidzēju. ” Trešīs: “I maņ vāg drusku. ” Komer roka, im muca pļeisa, i ņi zalta, ņi poša. I izgaisa.

ANEKDOTE � Hitlers, kai kotrs, nūmierst, aizīt uz dabasim. Daīt pi vuortim, tī jū naīlaiž īkšā. Soka: -Kū tu esi izdariejis? Kai tevi var laist? Cik navaiņeigim cylvākim asiņis izļiejis? -Tu munus slyktūs dorbus redzi, a par kū lobūs naredzi? -Nu , kaidi tev lobī? Tev lobū nav bejis. -Kai nā? Kas pesteituoju krystā pīsyta? -Žydy. -A cyk as žydu jau asu iznycynuojs! Īlaiž Hitleru dabasūs. Nūmierst Staļins, arī īt uz dabasim. -Ņikuo loba nāasi dariejs. -Nabogim piļdjāsim dabasūs. -A as cyk par nabogim asu pataisiejs! Īlaiž I Staļinu dabasūs. Tī taids lūdzeņš, kur var radziāt, kas aļņī nūteik. A tī dzer, puiši ar miaitam doncoj. Hitlers vacuoks, tys ņikuo, a Staļins nanūzacīš, laiž nu dabasim uorā. -Mīlīs cylvāks, kai tu tiksi uorā , atpakaļ natyksi. Da tuo jis prosuos, ka jū palaiž. Kai jis tū sūļi sper, jū ras tymā kotlā. Kur Staļins, tī propaganda!

MĪKLAS � Gaiļs loktā, zornis koktā. (puļkstiņs ar dzagyzi) � Atlīc i cūkstā verās. (rogovys) � Mozs, mozs azars, vysapkort bierzi aug. (acs) � Panest var, a saskaitiet navar. (moti golvā) � Dieļ dirsai taisiets, dirsā nalein. (krāsls)

SAKĀMVĀRDI UN PARUNAS: � Ļaužu monta lobumā naīs!!! � Kai ķeiļūs pasacālusīs. � Kad pakaļa izakuriesīs, tad sagribiesi āst. � Rūkas nu ūksta izaugušs. � Sitās kai pliks pa nuotruom. � Lobs loba namaitoj. � Kura cyuka dīn narūk, tei rūk nakt pakneiksteidama.

LATGALIEŠU MĀKSLA

ĶERAMIKA

LATGALIEŠU MŪZIKA � Latgaliešu mūzikā ir pārstāvēti visi mūzikas 1. žanri: Grupa "Dabasu Durovys" šobrīd ir viena no aktīvākajām latgaliešu grupām, kas radusies 2006. gada sākumā un darbojas Daugavpilī. Grupas stilu var definēt kā "latgaliešu roks", bet grupas mūzikā var dzirdēt melodiska poproka apvienojumu ar blūza un ska elementiem. Šogad grupa veiksmīgi startējusi vairāku Latvijas radio staciju topos ar dziesmu "Grēku fani".

GRĒKU FANI

KRAMPIS 2. "Krampis" ir grupa no Līvānim, kas spēlē folk -rock stilā. Radusies 2009. gada maijā. Pa šo laiku paspējusi uzstāties vairākos latgaliešu mūzikas festivālos un pasākumos. Šogad dziesma "Kuopu, kuopu kolnā" iekļauta mūsdienu tautas mūzikas izlases "Sviests IV" dziesmu vidū.

KUOPU, KUOPU KOLNĀ

GREEN NOVICE � Apvienība "Green Novice" ir latgaliešu smagā folk-rock/metal grupa no Preiļiem, kas labi zināma latgaliešu mūzikas cienītājiem. Pazīstamākā grupas repertuāra dziesma ir "Zili malni padebeši", kas bijusi arī Latgales Radio gada spēlētākās dziesmas godā.

ZILI MALNI PADEBEŠI

SOVVAĻNĪKS

GUNTRA KUZMINA

LATGALES MĀRA JEB VIENOTI LATVIJAI "Latgales Māra" ir piemineklis Rēzeknes centrā. Pēc Leona Tomašicka projekta to izkalis tēlnieks Kārlis Jansons. [1] Piemineklis atklāts 1939. gada 8. septembrī, atjaunots divas reizes: 1943. gada 22. augustā un 1992. gada 13. augustā. Rozā granīts postamentam un bronzas lējums atvesti no Somijas. Pieminekļa kompozīciju veido 3 figūras: ķēžu rāvējs, ceļos noslīgusi tautu meita un stāvošā meitene ar krustu rokā. Ķēžu rāvējs simbolizē Latgales cīņu par neatkarību Latvijas brīvības cīņu laikā, ceļos nokritusī meitene - lūgšanu, bet stāvošā meitene ar krustu - brīvo Latgali. Naktī uz 1940. gada 6. novembri pēc Rēzeknes komunistiskās partijas aicinājuma pieminekli kā "tautai naidīgu" nogāza un aizveda uz lopkautuvi. [1] Kara laikā pieminekli izdevās atjaunot un 1943. gada 22. augustā notika atjaunotā pieminekļa atklāšana un dievkalpojums, ko atkal vadīja bīskaps Rancāns. Tomēr 1950. gada jūnijā padomju okupācijas vara pieminekli nojauca otrreiz un oriģinālā darba turpmākais liktenis nav zināms. Ilgāku laiku pieminekļa vietā stāvēja stabs ar skaļruni, līdz 1965. gada 21. jūlijā tur uzstādīja Ļeņina pieminekli.

PIEMINEKLIS “LATGALES MĀRA”

AGLONA Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē. 2011. gadā pasaulē bija 1, 2 miljardi katoļu. � Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilika ir nozīmīgs Latvijas katoļu reliģisks centrs. 1980. gadā, Aglonas dievnamam svinot savu 200 gadu jubileju, pāvests Jānis Pāvils II piešķīra tai titulu "Aglonas bazilika". 1993. gadaseptembrī savas Latvijas vizītes laikā pāvests apmeklēja baziliku. Pasākumos piedalījās ap 300 000 svētceļnieku. Aglonas bazilika ir veltīta Dievmātes Debesīs Uzņemšanas godam. �

AGLONA

Īt muna tauta otkon pi Dīva, vysas varas kai spaļus nu snōtines nūkrateidama. Īt muna tauta otkon pi Dīva, godsymtūs izsapņōtu boltu bazneicu caldama sevī. Īt muna tauta, sev myužeibu aizgōdōt, palikt teirai ka iudiņam olūteņā. ANTONS KŪKOJS

Byut latgalīšam – ni prūjom īt, ni atsagrīzt. Byut latgalīšam – ir īt un īt. Meklēt latgalīšam ni keizarkrūni, ni sudobrbruni. Meklēt – sovu dvēseli uzzīdynōt. Atrast latgalīšam – ni vara lūi, ni naudas pūdu, Atrast – osoru grumbainā sejā un pōrvērst par varaveiksni. Atrast, pōrvērst un byut, sasīt atrostū nostā un īt. Jo nosta rūku sōc viļkt, uzmest placūs un īt, Tai myužeigi palīkūt latgalīšam. (1985) Antons Kūkojs

Protams, runājot par Latgali un latgaliešiem, ir jānoskatās arī dokumentālā filma “Trīs stāsti pat Latgali. ” Iepriekš aplūkotajā materiālā ir tikai maza daļiņa no plašās Latgales kultūrmantojuma, bet varbūt šis materiāls var kalpot kā iedvesmas avots Latgalisko vērtību izpētē. GUNITA