Sadarbba ar Trisma attstbas Valsts aentru prdodot savus

Sadarbība ar Tūrisma attīstības Valsts aģentūru, pārdodot savus kultūras tūrisma produktus. Rīga, 26. 11. 2009

Kas? Ko? Kā? • Kas Kultūras produkta pakalpojumam ir jāsniedz tūristam? • Ko Tūrists vēlas Kultūras produkta izpratnē un ko Latvija var piedāvāt? • Kā TAVA var palīdzēt šajā procesā?

Kas Kultūras produkta pakalpojumam ir jāsniedz tūristam? Piedzīvojums, sajūtas, emocijas, izziņas apmierinājums. PIEREDZE, kas rada VĒLMI ATGRIESTIES Kvalitatīvs pakalpojums. Viesmīlība, izprotot tūrista intereses un kultūras zināšanas? Sadarbība ar tūrisma industriju. Komercijas principu ievērošana, ieinteresētība pārdot un kvalitatīvi sniegt pakalpojumu, komerciāla profesionalitāte.

Kas ir tas, ko Latviju apmeklējušais tūrists ir novērtējis vislabāk? Kas ir tas, kas viņam ir sniegts?

Galvenie ES iedzīvotāju apsvērumi izvēloties galamērķi (%) (Europeans and Tourism - Autumn 2009, Analytical Report) Cenas-pakalpojumu attiecība (Value for Money) 44 Kultūras pievilcība 31 Pakalpojumu cena 27 Pakalpojumu kvalitāte 23 Neviens nav nozīmīgs 11 Drošība 11 Videi draudzīgs 10 Sociālie apsvērumi 10 Nezinu 3 Cits 24 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 Avots: Eurobarometer

Kas piesaista Latvijā Cilvēki, kuri atkārtoti apmeklē Latviju apmeklē dēļ vietējo iedzīvotāju viesmīlības – visi citi kritēriji ir mazāk svarīgi.

Segmentu lielums un nosaukumi

Segmenti 1. Segments (18. 6%) – kultūras cienītāji. – 71% svarīga ir pilsēta kā kultūras vienība. Vienlaikus viņu saista neskarta daba (62%) un nepiesārņota vide (47%), kas jāsaprot kā daļa no kultūras izpausmes veidiem. Ar Latviju biežāk iepazinās caur ceļvežiem. Šis segments biežāk salīdzināja Latviju ar citām iespējamajām alternatīvām; retāk ierodas ar lidmašīnu; biežāk veica rezervēšanu caur vietējo aģentu. Ceļo kopā ar dzīvesbiedru un biežāk pievērš uzmanību vairākiem kritērijiem – svarīgs ir praktiski viss –gan izmaksas, gan viesmīlība, gan cenas un kvalitātes attiecība, utt. Bet arī apmierinātība ir augsta ar šeit saņemto. Sekojoši – segments ir gaidījis mazāk nekā saņēmis (bažu dēļ arī ir pētījis visu). 2. Segments (24. 2%) – atpūtnieki Baltijā. – 60% devās uz Latviju atvaļinājuma laikā, ierodas ar dzīvesbiedru. Biežāk uz Latviju nonāca caur ceļvežiem, bet kā vēsta nosaukums, biežāk kā citi (32%) ir apmeklējuši visas Baltijas valstis. Viņus interesē arhitektūra un daba/jūras krasts. 8 -14 dienas šis segments uzturas biežāk kā vidēji (15%). Latvijā biežāk kā citi pārvietojas ar vietējo palīdzību, biežāk brauc ar velosipēdu. Svarīgāk kā citiem ir laika apstākļi; pludmale; dabas baudīšana (ainava, tīrs ūdens, svaigs gaiss); klusums. Tomēr pilnībā apmierināti viņi ir tikai ar dabas baudīšanu. Mazāk svarīga ir cenas/pakalpojumu kvalitātes attiecība, jo pats ir uz vietas un veic izvēli/kontrolē to. Izdod mazāku summu kā vidēji. 1. un 2 segmentu vieno arhitektūra un dabas ainavas. 1 segments brauc no savas vides tur visu nokārtojis, 2. segments visu kārot uz vietas.

Segmenti 3. Segments (21. 8%) – pilsētas ekskursanti. – Vairākums (63%) nakšņo viesnīcās. Izdod daudz par ekskursijām (31% virs 16 EUR), kā arī pārtikai un dzērieniem (29% virs 31 EUR). 41% pavada šeit 3 -4 dienas. Lielākā daļa rezervēšanu veic caur internetu un ierodas ar draugiem nevis dzīvesbiedru. Nedaudz biežāk kā cits segmentos nāk no Somijas. Mazāk interesē daba. Svarīga ir ēdināšana, sabiedriskais transports, kā arī pārtika, veselības aprūpe un skaistumkopšana. Un atbilstoši profilam arī galveno tūrisma atrakciju apmeklēšana; Kulturāli izglītojošs brauciens; Izklaide un Iepirkšanās. Bet apmierināti viņi palika ar pārtiku, veselības aprūpi un iepirkšanos Praktiski nav nekā kopēja ar 1. un 2. segmentu. 4. Segments (12. 4%) – apciemotāji. – Netērē naudu par izklaidi, lai arī izmaksas par dienu ir vidējas. Retāk no galvenajiem tirgiem. Biežāk ierodas reti minēto iemeslu dēļ, retāk interesē kultūra un daba – mazāk svarīgs ir viss, izņemot viesmīlību. Rezervēšanu veic internetā, Latvijā biežāk kā citi pārvietojas ar autobusu. Apmierinātība ar apmeklējumi – vidēji. Šajā segmentā ticamākais ietilpst dažādi un individuāli apmeklējumi.

Segmenti 5. Segments (7. 9%) – jūgendstila cienītāji. – 43% interesē jūgendstils. Puse nakšņo trīszvaigžņu viesnīcās, vairāk kā puse tērē vidējas summas par nakšņošanu un pārtiku. Biežāk no Norvēģijas. 68% ieradušies pavadīt atvaļinājumu, 57% ir sievietes, kas ir nozīmīgi vairāk kā citos segmentos. Pavada šeit samērā ilgu laiku – 36% pavada 5 -7 dienas, kamēr 16% vairāk par 14 dienām. Ierodas kopā ar dzīvesbiedru, biežāk rezervē tikai naktsmājas, pārvietojas Latvijā ar vilcienu un izvēlas valsti dēļ maza tūristu skaita, jo bez jūgendstila ir svarīga arī dabas baudīšana un klusums, un attiecīgi mazāk interesē izklaide, iepirkšanās un drošība (tā kā izvēlas ceļot patstāvīgi). Bet dabas baudīšana un klusums viņus apmierināja tāpat kā citus – nebija labāk kā gaidīts. Viņus ir pozitīvi pārsteiguši ceļveži/kartes un informācija par Latviju internetā, kā arī galveno tūrisma vietu apmeklēšana. 6. Segments (15. 2%) – darījumu veicēji. – Augsts ienākums – 28% virs 3500 EUR mēnesī. Ierodas uz vienu dienu, vieni paši, kultūra un daba nav svarīga. Svarīgākais kritērijs – naktsmājas. Retāk pievērš uzmanību visiem klasiskajiem tūrisma aspektiem un arī retāk ir apmierināti ar tiem. 13% nāk no Zviedrijas.

Ko Tūrists vēlas Kultūras produkta izpratnē un ko mēs varam piedāvāt? Kāds ir apmierinātības līmenis?

Apmierinātība un svarīgums nav OK OK

Modernā mārketinga un pieredzes ekonomikas kvalitātes esence ir – rekomendācija un “ieteikuma koeficents”!

Visi 3. grupas jautājumi attiecībā uz rekomendēt vēlmi ir trīs reizes spēcīgāki, par apmierinātību ar cenu un kvalitāti, bet apmierinātība ar naktsmītnēm un ēšanu ir otra spēcīgākā grupa?

Kultūra? Komunikācija? Viesmīlība?

Kā TAVA var palīdzēt?

Kā var palīdzēt TAVA Virzīt ar Kultūru saistītu tūrisma produktu attīstību pieprasījuma virzienā Palīdzēt identificēt produktu pieprasījumu un tūristu prasības Palīdzēt attīstīt produktus piesaistot speciālistus, kas atspoguļo ārzemju tūristu intereses, pakalpojuma kvalitātes standartus Komunicēt produktus attiecīgiem tirgiem un mērķa grupām

Mūsu daudzveidība arī ir Kultūras vērtība

Reģioni un vērtības! • Rīga var piesaistīt tos, kuriem ir svarīgs ārējais izskats, šarms – vēlmi izlikties labākiem nekā ir, nebūt sīkumainam, baudīt labas lietas nedomājot par ikdienu. Tā motivē izaicināt sasniegto un doties vēl tālāk, palielināt esošo izziņu un ambīciju līmeni. Dinamiska atpūta, Piedzīvojums (būs ko pastāstīt pēc atgriešanās), Māksla, Sasniegumi, Brīvdomātājs, Izziņa, Jaunais, Emocionālais, Ambiciozi, Pašrealizācija, Uz rezultātu loģiski & racionāli, Ambīcijas • Kurzeme Kurzemē būs gaidīti viesi, kuri atzīst saimniekus, ciena viņu rūpes un grib redzēt, ko var sasniegt ar neatlaidību. Tūristi, kuri saprot, ka ir ciemos un vai nu netraucē vai arī labi apzinās, ka te saimnieki ir citi. Tie var būt „saimnieki”, kuriem ir svarīgi redzēt un iepazīties ar to, kā saimnieko citi – citā valstī un kultūrā, citos apstākļos, lai smeltos iedvesmu savai „saimniecībai”. Individuālā atpūta, Komforts, Liekat mani mierā, Pašpietiekami, Individuālisti, Respect, Miermīlīgi, Aktīvi? , Klusums &miers, Ģimeniskais • Latgale Latgalē ir laipni gaidīti tie, kuri netur dunci azotē – nekas nav slēpjams – ja nepatīk, tad lamā, ja patīk – tad slavē. Vieta, kura atver un palīdz atvērties dvēseles dziļākiem nostūriem. Cilvēkiem, kuri dzīvo ar pilnu krūti konkrētā mirklī un vietā, bet arī saprot, ka ir tikai maza daļa no lielā visuma ar savu atbildību par tā saglabāšanu citiem (t. i. nestāda sevi augstāk par citiem). Atpūta ar „personīgu” piepildījumu, Ticība, Tradīcijas, Ģimeniskais, Tradicionālisti, Iekšējā saskaņa, Miers, Dvēseliskums, Atvērti pretī pasaulei, Mūžsenās vērtības • Zemgale Zemgalē ir vieta, lai apstātos. No laika skrējiena, no domām un ikdienas. Nekādas steigas, nekādu asumu. Vieta pārdomām, kā bibliotēka brīvā dabā. Cilvēkiem, kuri vēlas redzēt, ka laika pietiek un tiem, kuri grib apstāties, bet nevar. Vide un apkārtējie – palīdzēs. Mierīgs, Atpūta bez pretenzijām, Scandinavian style, On your own, Meditācija, Doing nothing, Izgulēties, Miers • Vidzeme Vidzemē ir vieta izpausmēm, brīvai elpai un plašam skatījumam bez mēģinājuma piedāvāt savu kā pareizo. Vieta smelties iedvesmu no dabas – konkrētu un racionālu. Gaida tos, kuri vēlas būt sabalansēti, atjaunot līdzsvaru, ieraudzīt ierasto citā gaismā, vai jau tādi ir un meklē līdzīgus. Netiek gaidīti vides mainītāji, tradicionālo vērtību noliedzēji. Mierīgs, Brīvdomīgs, Atpūta bez pretenzijām, Scandinavian style, Mierīgs, Vienlīdzība, Līdzsvars, Daba- EKO

Pakalpojums - “Vietējie”

Logs uz “Vietējo Latviju” Ko latviešiem patīk darīt un ko latvieši ar prieku dara kopā Kā un vai šajā procesā var iesaistīt svešinieku (tūristu) Darbošanās mājās un dārzā (dārza iekopšana, sīkie amatniecības un mājas darbi) Labprāt rādītu citiem, ļautu piedalīties un dalītos ar darba rezultātu un padomiem (rādītu dārzu, dotu nogaršot). Laba iespēja attīstīt gastronomiskā tūrisma piedāvājumu, lauku labumu tūres, amatniecības tūres, iesaistot tūristus procesā, ļaujot līdzdarboties, ļaujot degustēt un arī iegādāties produkciju. Makšķerēt Noteikti var piedalīties arī svešinieki, īpaši interesanta parādība (gan iesaistoties, gan vērojot no malas) tūristiem varētu būt latvijas iedzīvotāju apsēstība ar zemledus makšķerēšanu. Iespēja piedāvāt tūristiem makšķerēšanas piedāvājumus – gan pati makšķerēšana, gan lomu pagatavošana. Kopt kapus, piedalīties kapu svētkos Nelabprāt aicinātu svešiniekus kapu svētkos, bet noteikti akceptētu iepazīšanos ar kapu kultūru un kapu apmeklējumu ārpus nozīmīgiem pasākumiem, labprāt ļautu skatīties un apbrīnot citiem savu veikumu. Sēņošana, ogošana Ar prieku palīdzēs un iesaistīs. Var apvienot ar pastaigām mežā un svaigā gaisā, pēc tam ar sēņu un ogu pagatavošanu pusdienām vai konservēšanu tūristam līdzņemšanai.

Logs uz “Vietējo Latviju” Ko latviešiem patīk darīt un ko latvieši ar prieku dara kopā Kā un vai šajā procesā var iesaistīt svešinieku (tūristu) Dziedāt (vairāk, kad tuvojas dziesmu svētki); vairāk gan skatīties kā dzied un dejo - kori, šlāgeri, zaļumballes Vietējā mēroga dziedāšanas pasākumi varētu nebūt interesanti ārzemju tūristam, bet augstas kvalitātes festivāli un koncerti, kas notiek Rīgā noteikti interesētu ārvalstu tūristu. Mūzikas un mākslas skolas var rīkot pasākumus, uzstāšanos tūrisma grupām. Organizēt pasākumus ar vērienu un izrādīties viesiem Labprāt uzņemtu un cienātu viesus, gatavotu ēdienus, izrādītu savas prasmes un iespējas, prezentētu reģionālās īpatnības, piemēram, Latgales pašdarināto vai Kurzemes sklandu raušus. Spēlēt galda un intelektuālās spēles, zolīti, komandu spēles Labprāt iesaistītu un apmācītu (piemēram, zolītes spēlē), iespēja rīkot kāršu vakarus. Fanot par laukiem un mežiem, apliecināt savu piederību laukiem Rīkot izdzīvošanas tūrisma pasākumus un rādīt, ka var izdzīvot ekstremālos apstākļos, piedāvāt orientēšanās sacensības, veidot lauku tūrisma piedāvājumus atpūtai laukos, organizēt aktīvā tūrisma tūres. Staigāt gar jūras krastu Pārgājieni svaigā gaisā, nūjošana, atpūta no sabiedrības. Vārda dienas svinības Vārda svētku organizēšana ārzemju tūristu vārda dienās, as „mājas svinību” elementiem (bagātīgi klāts galds, mājas atmosfērā, lauku labumi un mājās gatavots ēdiens).

Kas pazīst Latviju vislabāk?

Logs uz “Vietējo Latviju”

Kā var palīdzēt TAVA Virzīt ar Kultūru saistītu tūrisma produktu attīstību noteiktā virzienā Palīdzēt identificēt produktu pieprasījumu un tūristu prasības Palīdzēt attīstīt produktus piesaistot speciālistus, kas atspoguļo ārzemju tūristu intereses, pakalpojuma kvalitātes standartus Komunicēt produktus attiecīgiem tirgiem un mērķa grupām

Kas? Ko? Kā? Veiksmīgi attīstot un pārdodot tūrisma produktus, kas balstās uz Kultūras daudzveidību, mēs iegūstam būtisku atbalstu kultūras attīstībai. TAVA var būtisks partneris šajā procesā.