RVALSTU KONSTITUCIONLS TIESBAS Pasn Annija Krklia KT studiju

ĀRVALSTU KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Pasn. Annija Kārkliņa

• ĀKT studiju kurss ir ietverts vairuma valstu juridisko augstskolu programmās. • ĀKT ir cieši saistīts ar tādiem studiju kursiem kā konstitucionālās tiesības, tiesību teorija, politoloģija, administratīvās tiesības.

Studiju kursa mērķi: • Vispārizglītojošais; • Juridiskais; • Praktiskais.

• ĀKT ir valsts tiesību sastāvdaļa. • Valsts tiesības pieder pie publiskajām tiesībām un tās ir tiesības, kas sevī ietver mācību par valsti. • Valsts tiesības ir juridiska disciplīna, kas iztulko, salīdzina, sistematizē un izveido mācību par valsti, tās iekārtu un valstiskajiem institūtiem. K. Dišlers. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. 1938. g. )

• publisko tiesību pamatnozare; • vadošā tiesību nozare, kas nosaka citu tiesību nozaru (administratīvo tiesību, krimināltiesību, civiltiesību, finanšu tiesību u. c. ) pamatu un ietekmē to attīstību; • sniedz izpratni par valsts juridisko modeli; • ir visu tiesību nozaru fundaments, jo skata tās attiecības, kas ir visas sabiedrības, valsts un atsevišķu pilsoņu juridiskā statusa pamatā

ĀRVALSTU KONSTITUICIONĀLĀS TIESĪBAS • Ārvalstu konstitucionālās tiesības no konstitucionālajām tiesībām galvenokārt atšķiras ar to, ka pēta nevis konkrētas, nacionālas valsts konstitūciju, bet aplūko un analizē citas valstis. • ĀKT nav atsevišķa tiesību nozare, tā ir KT atzars, kurš pēta dažādu valstu konstitucionālās tiesības.

Konstitucionālās tiesības 1) Tiesību nozare – juridisko normu sistēma 2) Zinātne – dažādu teoriju, mācību, uzskatu kopums konstitucionālo tiesību jomā 3) Mācību priekšmets – studiju kurss augstskolās

KT normas regulē: • • • Konstitucionālās iekārtas pamatus Indivīda pamattiesības, brīvības un pienākumus Pilsonību Valsts iekārtu Vēlēšanu sistēmu Likumdošanas institūciju sistēmu Izpildvaras sistēmu Tiesu varas sistēmu Vietējās pārvaldes sistēmu

Konstitucionālajās tiesību normām ir specifiska tiesību normu struktūra – tajās ļoti reti ir sastopama sankcija un ja, ir, tad šīm sankcijām parasti ir politisks raksturs. Arī hipotēze (jeb sastāvdaļa, kura norāda uz apstākļiem, kuros tā piemērojama) konstitucionālo tiesību normās ir reti sastopama

• Formāli juridiskās analīzes metode- ļauj noskaidrot normas saturu; • Salīdzinošā – ļauj atklāt vairāk efektīvus konstitucionālā regulējuma modeļus; • Vēsturiskā – skata konstitucionālās tiesību normas vēsturiskā attīstībā; • Sistēmiskā – ļauj atklāt zinātnes nozaru sastāvdaļu kopsakarības; • Socioloģiskā – ļauj izpētīt sabiedrības viedokli; • Statistiskā – ļauj atklāt normu darbības efektivitāti. • Dedukcija – spriešanas veids, kurā spriedumi virzās no vispārīgā uz konkrēto; • Indukcija – no individuāla gadījuma virzās uz vispārīgiem secinājumiem.

Konstitucionālā attīstība pasaulē

Konstitucionālisms radās kā teorija, kura pamatoja demokrātiskas valsts iekārtas izveidošanas nepieciešamību, balstoties uz konstitūciju

Konstitucionālisms paredz konstitūciju, kura: 1) ierobežo valsts varas robežas; 2) nosaka procedūru, kura jāievēro, īstenojot valsts varas funkcijas; 3) nodrošina cilvēka brīvību un tiesību aizsardzību.

LIELBRITĀNIJAS IETEKME (Pirms ASV konstitūcijas pieņemšanas) Magna Carta Libertatum (1215) Habeas Corpus Act (1679) Tiesību Bills (1689)

Tiesību Bills (Bill of Rights) (1689) • Pirmo reizi valsts vēsturē nostiprina parlamenta varu • Faktiski liedz monarham iespēju patstāvīgi izmantot veto tiesības attiecībā uz parlamenta izdotiem tiesību aktiem • Angļu revolūcijas rakstisks sasniegums • Iedibina brīvas parlamenta vēlēšanas • Iedibina brīvas parlamenta debates

• Lielu ietekmi uz konstitucionālisma attīstību atstāja 16. gs. notikusī Mārtiņa Lutera reformāciju, kuras rezultātā tika izbeigts katoļu baznīcas un laicīgās varas duālisms.

Par modernā konstitucionālisma attīstības sākumpunktu uzskata 18. gadsimta beigas - 1787. gadā tika pieņemta ASV konstitūcija - senākā rakstītā valsts konstitūcija pasaulē

18. gs. 2. puse - 20. gs. sākums (Pirmais Pasaules karš) Lielā Franču revolūcija 1789. gada Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija Konstitūciju pieņemšanas vilnis: - 1791 – Lietuvas un Polijas konstitūcija, Francija - 1809 – ŠVEICE - 1812 - Spānija - 1822 - Portugāle - 1831 - Beļģija - 1871 – Vācija - 1906 - Krievija

2. vilnis Starpkaru periods - Tautu Savienības izveidošanās 1920. gadā - Sociālistiskā konstitucionālisma rašanās - 1924. gadā pieņem pirmo PSRS konstitūciju - 1922. gada 15. februārī tiek pieņemta LR Satversme - 20. gs. trīsdesmitajos gados – konstitucionālisma krīze Eiropā

Laika posms pēc Otrā pasaules kara līdz PSRS sabrukumam - Otrā Pasaules kara uzvarētājvalstu ietekme (19451955) - 1945. - 1980. gads- PSRS tiesību ietekme pasaulē - aktīva konstitūciju pieņemšana bijušajās kolonijās Āzijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos

• Laika posms pēc PSRS sabrukuma • Bijušajās PSRS valstīs aktīvi tiek pieņemtas jaunas konstitūcijas • Uzbekistānā, Bulgārijā, Rumānijā 1991. gadā; • Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Slovākijā, Turkmenistānā 1992. gadā, • 1993. gadā Krievijā un Kirgizstānā

• No bijušajām PSRS valstīm Latvija vienīgā nepieņēma jaunu konstitūciju, bet atjaunoja savu pirmskara konstitūciju – 1922. gada Satversmi. .

Konstitucionālisma attīstības tendences • Konstitūciju internacionalizācija; • Konstitūcijas kļūst aizvien demokrātiskākas, ietver plašus cilvēktiesību katalogus; • raksturīgs apjoma pieaugums; • Eiropas Kopienas tiesību ietekme