rjais trisma mrketings Aija Kairna Liepjas Universitte 2015

Ārējais tūrisma mārketings Aija Kairēna Liepājas Universitāte 2015

Mārketings M. ir menedžmenta process, kas organizē un apzina patērētāju un ražotāja prasības un efektīvi tās apmierina. (Chartered Institute of Marketing) M. menedžments ir darbības mērķtirgus apzināšanai, patērētāju vajadzību izpēte šajos tirgos, produkta izstrāde, tā cenas noteikšana, virzības paņēmienu izvēle un sadale nolūkā nodrošināt apmaiņu, kas apmierinātu ieinteresēto grupu vajadzības (Piter Doyle, Uviversity of Warwick)

Pakalpojumu mārketings Pakalpojums ir darbs, ko piedāvā par samaksu un kura izpilde apmierina pircēja noteiktas vajadzības vai aizpilda brīvo laiku. Pakalpojumu mārketinga būtība ir pats pakalpojums. Pakalpojuma pārdošana ir attiecību pārdošana. Galvenais pakalpojumu mārketinga uzdevums ir pierādīt klientam, ka piedāvātais pakalpojums ir drošs un uzticams, ka tas spēs apmierināt viņa vēlmes, atrisināt viņa problēmas. Pats svarīgākais ir informēt potenciālos klientus par pakalpojuma esamību un nodibināt ilgtermiņa attiecības, kas balstītas uz savstarpēju sapratni un izdevīgumu.

Mārketings

Mārketings

Tūrists Fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk par vienu gadu, bet ne mazāk par vienu diennakti un kuras ceļojuma mērķis nav algota darba veikšana. Statistikā tūrists ir apmeklētājs, kurš uzturas ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas vismaz vienu diennakti nolūkā, kas nav saistīts ar algota darba veikšanu. Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R. , 2008

Tūristu iedalījums Statistiskās uzskaites, tirgvedības, tūrisma ietekmes pētījumu u. tml. mērķiem veikts tūristu iedalījums atšķirīgās grupās pēc dažādām pazīmēm: ceļojuma virziena — vietējie, ārvalstu tūristi u. c. ; tūrisma veida — darījumu, atpūtas, atvaļinājumu, kultūras tūristi u. c. ; ceļošanas formas, izturēšanās un attieksmes pret vietējo kultūru — individuālie un masu tūristi u. c. ; ceļojumu motīva — saulesprieka vai ceļotprieka tūristi, pētnieki, piedzīvojumu meklētāji u. c.

Starptautisko ceļotāju klasifikācija pēc PTO

Starptautisko ceļotāju klasifikācija (2) Ar tūrismu saistīti ceļotāji Ārzemnieki apmeklējamā valstī Tūristi Ekskursanti (vairākdienu viesi) (vienas dienas viesi, apmeklētāji) Kuģu apkalpes nav valsts iedzīvotāji Valsts iedzīvotāji ārzemēs Vienas dienas viesi, apmeklētāji Kuģu apkalpe Kruīzu pasažieri

Tūrista raksturojums un to ietekmējošie faktori/segmentēšana Vecums Izglītība Ienākumi Nodarbošanās Ģimenes stāvoklis Ģimenes locekļu skaits Iepriekšējā pieredze Uztvere Motivācija Kultūras faktori Nacionālie f. Sociālā piederība Sociālie faktori Ģimene Statuss Personības faktori Vecums Nodarbošanās Ienākumi Dzīves stils/veids Psiholoģiskie faktori Motivācija Uztvere Iepriekšējā pieredze

Tūrista uzvedību raksturojošie faktori: Vajadzības (emocionālas, garīgas, fiziskas) Motivācija (bēgšana no rutīnas, sociālas pārmaiņas, izziņas vēlme) Attieksme ……………….

Vēlmes, vajadzības un pieprasījums «Es jau sen to gribēju apmeklēt» , «Draugi ieteica»

Faktori, kas ietekmē motivāciju Dž. K. Holovejs. Tūrisma bizness Pirkšanas uzvedība un lēmuma pieņemšana/apzināšanās, interese, vēlme, darbība Tūrisma tēls/ ietver indivīda attieksmi pret tūrisma vietu, priekšstatu par tās pieejamību, vietējo iedzīvotāju viesmīlību, drošību utt. Jārada tēls, kas ļaut atšķirties no citiem līdzīgiem piedāvājumiem Attieksme pret galamērķi/ var būt negatīvs tēls, un arī interese to apmeklēt Riska faktors tūrisma izvēlē/ laika apstākļi, noziedzība, neatbilstība standartam, pārtika Sabiedrības spiediens/ reizēm izvēlas to, ko pieprasa sabiedrība/statuss Mode un gaume/ produkta dzīves cikls, Ķīna Dzīves stils un mārketings/ attieksme, intereses un uzskati Personības iezīmes/ alocentriķi- dažādība, eksperimenti; psihocentriķi- stabilitāte, drošība Sociāldemogrāfiskie faktori Nākotnes tendences/ novecojoša sabiedrība, ienākumu pieaugums

Tūrista vajadzības Kvalitāte (Standarts) Viesnīcu un restorānu asociācija (Hotelstars Union, Brīvs no ĢMO), Lauku ceļotājs (Zaļais sertifikāts, Latviskais mantojums, Latviešu virtuve), TAVA (Q-Latvija), Zaļā karotīte, Zaļā josta, Ražots Latvijā Kurzeme u. c. Drošība

Mārketinga MIX Produkts- no iepakojuma dizaina līdz pretenziju izskatīšanai Kvalitāte, ekspluatācijas īpašības, ērtība, izskats, marka, dzīvescikls, konkurence, apkalpošana, garantija, sortiments, gabarīti Cena- produkta vērtība vai summa, kuru gatavs maksāt klients Cenrāža cena, atlaides, uzcenojums, apmaksas noteikumi, kredīta termiņš Vieta- aktivitātes, kas saistītas ar produkta pieejamību, lai klienti var izmantot to kad un kur vēlas Sadales kanāli (reģistrācija, iepr. pieteikšanās ), papildus pakalpojumi, transportēšana, infrastruktūra, novietojums un attālums, drošība, apkārtne Virzība-panākt produkta pārdošanu Reklāma, komunikācija, izplatītāji, nozares sistēma, finanses, piegāde un serviss, darbinieku kompetence

Tūrisma mārketings Modernais mārketings tūrismā ir vairāk nekā: Tikai pārdot; «mazliet» reklāmas vai PR aktivitātes vai reklāmas bukletu veidošana; Atsevišķi mārketinga instrumenti. Tūrisma mārketings ir tūrisma uzņēmumu, indivīdu un organizāciju: Sistemātiska, konceptuāla metode vai domāšanas veids; Pārvaldības tehnika

Tūrisma mārketinga mix Goeldner Ch. R. Tourism Timing brīvdienas, sezona, nesezona Brands nosaukumi, preču zīmes, logo, etiķetes Channels of distribution internets, telefons, birojs, aģenti (fiziskie un virtuālie), dominē interneta pakalpojumi Image reputācija un kvalitāte/atsauksmes +/ Advertising kad, kur un kā? Selling pārdošana Public relations apmeklētāji, piegādātāji, darbinieki Research primārie/sekundārie dati

Research primārie/sekundārie dati Statistika ir svarīga, izstrādājot mārketinga plānus, neatkarīgi no tā, vai tā būtu valsts tūrisma pārvalde vai privāta kompānija. Par pamatu izmantojot pētījumus, organizācijām jālemj, kur tās reklamēsies, kādai auditorijai un ar kādu motivāciju. MVU mērķa klientus nosaka intuitīvi, lielie uzskaita. Darbības virzienu nosaka apzinoties auditoriju. Mazāk ticami, bet ne mazāk svarīgi

Product/ produkts Tūrisma produkts atšķiras no citiem produktiem dēļ daudzpusības, t. i. , naktsmītnes, transports, pārtika, atpūta un atrakcijas. Bieži produkts ietver nemateriālos aktīvus, tādus kā vēsturi, kultūru un dabas skaistumu. Atšķirīgas iezīmes var kļūt par nozīmīgu konkurences priekšrocību Jo vairāk produktam «plusu» , jo augstāka var būt tā cena, kā arī lielākoties produkts tiek uztverts kā kvalitatīvāks. Jo labāk mēs varam noteikt, kā apmierināt klienta vajadzības, jo veiksmīgs būs produkts

Price/ cena Summa, kuru klienti maksā par produktu vai pakalpojumu Tūrismā klients vairumā gadījumu meklē kvalitatīvu pieredzi par taisnīgu cenu. (Unikālā pieredze, nestandarta pieredze) Cenu noteikšanai būtu jābalstās uz mērķiem: izdzīvošana, peļņas maksimizēšana, tirgus daļa, konkurence vai pozicionēšana.

Cenas noteikšana Cenas noteikšana, balstoties uz patērētāja izpratni par produkta vērtību; Cenas noteikšana, balstoties uz izmaksām; Cenas noteikšana, balstoties uz konkurentu cenu noteikšanas stratēģiju; Mērķa izmaksu noteikšana; Cenu noteikšana jauniem produktiem; Produktu mix cenu noteikšanas stratēģija; Cenas piemērošanas stratēģija; Cenas mainīšana

Place/ vieta Vieta, kur klients pērk tūrisma pakalpojumu (pati viesnīca, tūrisma aģentūra, internets utt) Svarīgi meklēt izplatīšanas punktus, kuros jūs varat produktīvi pārdot savus pakalpojumus, piem. , tīmekļa vietnes, TIC, viesnīcās utt)

Promotion/virzīšana Darbību klāsts, kuru izmanto, lai pārliecinātu klientus iegādāties produktus, ieskaitot informācijas komplektus, tīmekļa vietnes, reklāmu, personīgu pārdošanu, pārdošanas veicināšanu… Palīdz tūrisma informācijas centri Sadarbība ar savu valsts, reģionālā un vietējā mēroga tūrisma birojiem un asociācijām

Channels of distribution/ Izplatīšanas kanāli Daudzi atbilstošie pakalpojumi savstarpēji mijiedarbojas ar ražotāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju centrālo izplatīšanas sistēmu. Ērtības labad tos var iedalīt sabiedriskā sektora organizācijās (valsts vai pašvaldības) un privātā sektora organizācijās. Pirmās ietver nacionālas nozīmes organizācijas- tūrisma birojos, lidostas, jūras ostas, pasu un vīzu pakalpojumus utt. Pašvaldības un reģioni Privātais sektors piedāvā gidu pakalpojumus, ceļojumu apdrošināšanu un finansu pakalpojumus, ceļojumu avīzes un žurnālus, brošūras, ceļvežus, transporta kustības sarakstus utt. Panākumi tūrisma industrijā atkarīgi no ciešas sadarbības starp abiem sektoriem. Daudzas atrakcijas ir sabiedriskas vietas, piem. , kultūras mantojuma vietas, pieder valstij vai pašvaldībām.

Partnership/partnerība Lai nonāktu pie interesantiem, kvalitatīviem un cenas ziņā pievilcīgiem tūrisma produktiem, ļoti nozīmīgs faktors ir sadarbība nozarē un arvien jaunas formas un veidi, kā to darīt. Veidojot partnerattiecības ar uzņēmumiem, kam ir līdzīgi uzņēmējdarbības mērķi, jūs varat labāk apmierināt klientu, vienlaikus daloties kopējās izmaksās. (Pārpildīta viesnīca pārsūta klientus, brauc uz izstādēm kopā, izbraukumu inventārs) Divas vairāk organizācijas, kas var gūt labumu viens no otra. Piemērs: vīna darītavas varētu veidot alianses ar restorāniem, atrakciju piedāvātāji var veidot alianses ar viesnīcām. Sadarbības starp konkurētspējīgām vietējām vai reģionālām organizācijām, kas ļauj efektīvi konkurēt valsts un starptautiskā līmenī. Sadarbība ļauj iegūt varu tirgū un atvieglo komplekso tūrisma pakalpojumu izstrādāšanu un kooperatīvu izplatīšanu

Partnership/partnerība Trīs tipu kopīgu interešu organizācijas: „Sektoru organizācijas”, ko veido noteikta industrijas sektora intereses; Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija „Galamērķa organizācijas”, kas saistītas ar konkrētu tūristu galamērķi: brīvdienu vietu vai reģionu; Eiropas Tūrisma komisija, Ventspils pašvaldība „Tūrisma organizācijas”, kas balstās uz tūrisma darbību kopumā Tūrisma attīstības valsts aģentūra

Packages/komplekts Tūrisma produkts, kas veidots no dažādiem atsevišķiem piedāvājumiem Piedāvājums un / vai pakalpojums, kas parasti tiek pirkts atsevišķi, apvienojot vienā pirkt ir ērtāk vieglāk, lētāk utt. . Kompleksam ceļojumam nepieciešama cenas, izplatīšanas un komplektēšanas politikas saskaņota darbība Piem. , pērk lidojumu+ viesnīca; naktsmītne+ ēdināšana+ pasākums

Programming/programmas veidošana Programmas veidošana cieši saistīta ar komplektu. Vairāk jāņem vērā ar laiku saistītie aspekti. Pasākumu mārketings- speciāli inscenēts vai radīts notikums vai pasākums ierobežotā laika posmā un saistībā ar tūrismu. Ziedu svētki, Jūras svētki, pilsētas svētki, hokeja čempionāts Šiem pasākumiem piemīt kas: Vienreizīgs; Īslaicīgs (pārejošs); Mākslīgs. Īpaši notikumi un aktivitātes atbalsta un bagātina tūrisma produktu un padara mārketingu daudz vieglāku. Rezultātā veidojas jauni biznesi, palielina klientu tēriņus, palielina klientu apmierinātību, veicina aktivitāti mazāk noslogotiem laika periodiem utt. . . Efektīva programmas veidošana var nodrošināt efektīvu investīciju atdevi Programmas veidošanā, tāpat kā jebkurā mārketingā, jāietver darbības plāns, tostarp klientu grupas, kurām tā tiks vērsta

Positioning/ pozicionēšana Meklējiet īpašu vietu produktu tirgū, kas atšķir jūs no jūsu konkurentiem Niša ir mārketinga sākums/ Velorikša, franču valoda, latviešu virtuve, atpūta uz ūdens, nūjošanas inventārs viesnīcā, klienti ar suņiem, medicīna, hostelis 100 viesiem, makšķerēšana 1. Nosakiet iespējamās konkurences priekšrocības uz kurām būvēt pozīciju. Par konkurences priekšrocību un atšķirīgo lietu var kļūt jebkurš aspekts (reāls, kas patiešām atšķiras un ir labāks). Pieejamība, cena, infrastruktūra, unikalitāte, attieksme, drošība, darbinieki… 2. Izvēlieties savas konkurētspējīgās priekšrocības 3. Efektīva komunikācija un piegāde izvēlētā pozīcijā uz izvēlēto mērķtirgu.

Tūrisma mārketinga līmeņi Tūrisma mārketings Naktsmītnes Naktsmītņu mārketings Ēdināšanas uzņēmumi Ēdināšanas uzņēmumu mārketings Transporta uzņēmumi Transporta uzņēmumu mārketings Citi tūrisma uzņēmumi Dažādu atsevišķo uzņēmumu mārketings Darījumu tūristi Tūristi, atvaļinājumu tūristi, ekskursanti Vietējie iedzīvotāji

Latvijas Tūrisma mārketinga ekonomiskie mērķi 1. Palielināt ārvalstu tūristu, kas uzturas 3 un vairāk diennaktis īpatsvaru. 2. Palielināt tūrisma pakalpojumu eksporta pieaugumu salīdzināmās cenās katru gadu par 5 -10% pret iepriekšējo gadu. 3. Sasniegt tūrisma raksturīgo nozaru īpatsvara pieaugumu Iekšzemes kopproduktā līdz Centrāl- un Austrumeiropas vidējam līmenim (~5%). 4. Sasniegt izaugsmi vietējā tūrisma pakalpojumu tirgū augstāku nekā tūrisma industrijā kopumā. Latvijas Tūrisma mārketinga ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA

Mērķa tirgi Latvijas Tūrisma mārketinga ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA Ārvalstu mērķa tirgi: Augsti prioritārie(Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Krievija, Vācija) Prioritārie (Norvēģija, Dānija, Lielbritānija, Itālija, Spānija, Nīderlande) Sekundārie (pārējās Eiropas valstis) Perspektīvie (ASV, Japāna, Indija, Ķīna) Vietējais tirgus Latvijas tūrisma produktu ar augstu eksporta potenciālu attīstīšana viesmīlības un kvalitātes līmeņa paaugstināšana

Tūrisma produktu attīstības pamatvērtības Latvijas Tūrisma mārketinga ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģija definē pamatvērtības, kurām ir jāatbilst TAVA atbalstītiem Latvijas tūrisma produktiem: Kvalitāte arī maziem uzņēmumiem, ieskaitot tīras kurpes; Ilgtspējība klienti pierod: prāmis Ventspils –Sāremā, Aizputes malkas pils; cilvēka faktors; Lonely Planet; Individualizācija nišas, konkurētspēja, pašu izdoma Augsta pievienotā vērtība veselība, medicīna un apkalpojošas nozares Tūristu iesaiste un pieredzes gūšana interaktivitāte, emocijas

Stratēģiskie produkti: Latvijas Tūrisma mārketinga ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA Kultūras tūrisms; Dabas tūrisms; Produkti ar augstu pievienoto vērtību: Medicīna; Veselības tūrisms; Sporta pasākumi; Darījumu tūrisms.

Nākotnes tendences Tiem, kas nodarbojas ar tūrisma mārketingu, ir pilnībā jāzina ne tikai eksistējošie tūristu uzvedības modeļi, bet arī tendences, kas varētu norādīt uz iespējamām uzvedības pārmaiņām nākotnē. Ja tūrisma nozarē vēlas gūt panākumus, ir jāatpazīst notiekošās pārmaiņas un jāspēj uz tām ātri reaģēt, lai pamanītu jaunus draudus un iespējas.

Nākotnes tendences (2) Unikāli un personalizēti ceļojumu piedāvājumi Ceļojumu aģentūras un to pieaugošā nozīme, ne visu var atrast internetā Specializētu korporatīvo ceļojumu risinājumu uzņēmumiem izmantošana Lielāks uzsvars uz jauniem tirgiem. 2015. g. dominē jaunie tirgi -Brazīlija, Indija un Ķīna. Vidusšķiras pieaugums Labākie veidi kā pielāgoties mainīgajām ceļojumu tendencēm 2015. gadā ir dažādot savu pieeju, mobilo sakaru risinājumi un tehnoloģijas, un nišas pakalpojumi.

Nākotnes tendences (3) jaunas pieredzes gūšana, nebijušas sajūtas Ekstrēmais piedāvājums-braucieni ar kvadracikliem, kartingiem, krosa motocikliem, lidojums ar deltaplānu, baiļu trases Gastronomiskais tūrisms- kokā, vecā vilcienā, viena ēdiena restorāns, bezatlikumu restorāns Mazo viesnīcu skaita pieaugums; Virtuālā vide- informācija, rezervācija, atsauksmes, sūdzības Ekotūrisms- relaksējoša vide Aktīvais tūrisms- lekšana ar izpletni, slēpošana Katastrofu tūrisms- vētras Kurzemē? Glampings= glamūrs+kempings indiāņu namiņš, namiņš kokā, telts uz ūdens

TAVA tiešais mārketings Lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi ārvalstīs, TAVA savā darbībā izvērš tiešā mārketinga aktivitātes: Nodrošināta dalība starptautiskajās tūrisma izstādēs; Tūrisma informācijas materiālu izstrāde, satura veidošana, tulkošana, izdošana, izplatīšana un uzglabāšana; Nodrošināta reklāmas kampaņu īstenošana, t. sk. kultūras tūrisma popularizēšana, augsti prioritārajos un prioritārajos mērķa tirgos; spēļošana, aplikācijas, pielāgotas īpašiem tirgiem; video stāsti dažādām mērķa grupām Ārvalstu tūrisma uzņēmēju darba semināru un iepazīšanās vizīšu organizēšana; darbs seminārs tūrisma profesionāļiem «Baltic Connecting» , darba semināri izstādēs Tūroperatoru un žurnālistu vizīšu organizēšana.

TAVA piedāvātās starptautiskās tūrisma izstādes: World Travel Market www. wtmlondon. com. Londona, UK, prof. MATKA www. matkamessut. fi Helsinki, FI, patēr. Adventur www. litexpo. lt Viļņa, LT, patēr. Tourest www. tourest. eu Tallina, EE, patēr. ITB www. itb-berlin. de Berlīne, DE, lielākā izstāde pasaulē, prof+patēr. MITT www. mitt. ru Maskava, RU, prof+patēr. Vakantiebeurs www. vakantiebeurs. nl Utrehta, NL, patēr. Reisen Hamburg http: //reisenhamburg. de Hamburga, DE, patēr. f. re. e http: //free-muenchen. de Minhene, DE, patēr. OTDIH www. belexpo. by Minska, BY, prof+patēr.

Ventspils tūrisma piedāvājuma popularizēšana starptautiskajās tūrisma izstādēs 2015. gadā Plānots, 2015 Ventspilsētas domes Tūrisma informācijas centra darbinieks piedalīsies šādās starptautiskās izstādēs un konferencēs: Starptautiskā tūrisma izstāde „Vakantiebeurs 2015” (Nīderlande); Starptautiskā tūrisma izstāde „MATKA 2015” (Somija); Starptautiskā tūrisma izstāde „ADVENTUR 2015” (Lietuva); Starptautiskā tūrisma izstāde „TOUREST 2015” (Igaunija); Starptautiskā tūrisma izstāde „ITB BERLIN 2015” (Vācija); Starptautiskā tūrisma izstāde „MITT 2015”, (Krievija); Tūrisma foruma EFCO&HPA Ģenerālās asamblejas rudens sesija (konference) (Austrija).

Uzturēšanās ilgums un vietas LV Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA 43. 4% aptaujāto Latvijas apmeklētāju šeit pavadīja 0 -3 naktis, 36. 0% - 4 -7 naktis, 20. 6% Latvijā pavadīja vairāk kā nedēļu. CSB datos vidēji 1, 4 dienas pavada LV. 43. 0% aptaujas dalībnieku visas ceļojuma naktis pavadīja Rīgā, 54. 6% ceļoja pa visu Latviju nakšņojot gan galvaspilsētā, gan arī citās vietās, 2. 4% - pavadīja šeit tikai vienu dienu nenakšņojot Latvijā. Tātad divas trešdaļas tūristu ceļojuma ietvaros apmeklē galvaspilsētu, 27. 6% - Jūrmalu; 21% – Vidzemi, Kurzemi un Zemgali, 11% – Zemgali un Latgali Nakšņo visbiežāk kempingos un viesu mājās, kā arī pie radiem/ draugiem (gandrīz desmitā daļa (8. 9%) atbrauc uz vienu dienu nenakšņojot šeit).

ĀRVALSTU VIESU UZTURĒŠANĀS VIESNĪCĀS UN CITĀS TŪRISTU MĪTNĒS csb. gov. lv 3500000 3000000 2500000 2000000 1500000 1000000 500000 0 2009 2010 2011 2012 2013 2014

ĀRVALSTU VAIRĀKDIENU CEĻOTĀJU SKAITS SADALĪJUMĀ PA VALSTĪM 2013. gadā (tūkstošos) csb. gov. lv 350 300 250 200 150 100 50 0 ASV UK CZ DK FR EE RU LT NO PL FI DE SE

Post-padomju valstis Būtiskāka tūrisma plūsma Latvijā ir novērojama no postpadomju valstīm (trešdaļa aptaujas dalībnieku mītnes zeme ir kāda no bijušajām PSRS republikām), - Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas Tūristu skaits no Kazahstānas uz Latviju aug par 30% katru gadu.

Austrum. Eiropa Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA Respondenti no Austrumeiropas biežāk kā citi atzīmē sakoptu vidi (pilsētas, parkus, pludmali); 14. 2% bija nakšņojuši viesu mājās un 11. 3% - kempingos, pārsvarā Lietuvas, Igaunijas un Austrumeiropas tūristi.

Kas vajadzīgs NVS tūristiem: Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA NVS tūristi visbiežāk kā galveno Latvijas tūrisma vērtību min pludmales baudīšanas iespējas; Biežāk kā citi, respondenti no NVS novērtē patīkamos cilvēkus. Šī atbilde iekļauj sevī aspektu, ka cilvēki Latvijā prot krievu valodu - ir viegli komunicēt, tas rada patīkamu atmosfēru, jo ir iespēja „justies kā mājās”; Tāpat arī biežāk kā citi, tieši NVS tūrists novērtē laba servisa un pakalpojumu iespējas; Izvēloties naktsmītnes salīdzinoši biežāk priekšroka tika dota 4* un 3* viesnīcām, arī 2*/3* viesnīcas. NVS tūristi visbiežāk bija apmierināti ar dabas baudīšanu, vietējo virtuvi un pakalpojumu kvalitāti.

Tūristi no NVS valstīm : Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA Latvijā pavada ilgāko ceļojuma laiku- vairāk kā nedēļu, apmēram trešdaļa – 4 -7 naktis; Vairākums tūristu no NVS Latviju apmeklē vairākkārtīgi; Lielākā daļa NVS tūristu Latvijā bija ieradušies pavadīt atvaļinājumu, piektdaļa - apciemot radus/draugus (otra auditorija, kurā vērojams lielākais to tūristu īpatsvars, kas brauc ciemos pie radiem/draugiem Latvijā); Iecienīts ģimenes tūrisms (otra auditorija, kurā dominē to tūristu skaits, kuri Latvijā viesojās kopā ar bērniem); Apmēram divas trešdaļas (64. 8%) NVS tūristu Latvijā viesojās ne tikai Rīgā, bet arī citos reģionos. Vispopulārākā tūrisma vieta bija Jūrmala, kurā vairāk nekā puse aptaujāto NVS tūristu pavadīja vismaz 1 nakti (šī ir vienīgā auditorija, kurā Jūrmalas apmeklētāju skaits pārsniedza Rīgas apmeklētāju skaitu), no reģioniem krievu tūristu vidū populārākā bija Latgale ; Populārākā atbilde jautājumā par naktsmītņu izvēli - “pie draugiem”, kuru nosauca katrs trešais aptaujātais NVS tūrists, un tikai tad sekoja 2*-3* viesnīcas un 4*-5* viesnīcas.

Kas vajadzīgs Baltijas valstu tūristiem: Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA Baltijas valstu tūristi biežāk kā tūristi no citām valstīm atzīmē, ka Latvija ir valsts, uz kuru ir visērtākā nokļūšana, jo tā ir kaimiņvalsts (17, 7%), kurā ir iespējamas labas izklaides iespējas (10, 7%) un aplūkojamas skaistas mazpilsētas (9, 6%). Dažādu valstu tūristu vidū ar autobusu uz Latviju visbiežāk bija braukuši tūristi no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Somijas, kā arī Austrumeiropas. Pārsvarā nakšņo 2*/3* viesnīcās, bet 14. 2% aptaujas dalībnieku bija nakšņojuši viesu mājās un 11. 3% - kempingos Pludmales baudīšanu visaugstāk novērtēja Igaunijas, Krievijas un Vācijas tūristi; Likumsakarīgi, ka izklaidi un pasākumus augstāk novērtēja gados jaunāki cilvēki. Tūristi no Igaunijas un Lietuvas visapmierinātākie savos vērtējumos bija ar pasākumiem un festivāliem. Lietuviešiem patīk zemas cenas, atlaides, kvalitātes prasības nav tik augstās kā Eiropas tūristiem Lietuvas Valsts svētku laikā liels tūristu skaita pieaugums (16. febr; 11. marts)

Tūristi no Igaunijas : Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA Vairākkārtīgi brauc Latviju un visbiežāk Latvija ir ceļojuma vienīgais galamērķis; 2/3 pavada šeit ne vairāk kā 3 naktis; labi zina, kur brauc, iespaids par Latviju atbilst gaidītajam; 4/5 Igaunijas tūristu ir vecumā no 18 līdz 45 gadiem; uz Latviju vairākums brauc ar privāto automašīnu un ar to arī šeit pārvietojas, otrs biežāk izmantotais transports - autobuss; ceļo pa visu Latviju, ārpus Rīgas biežāk apmeklētie reģioni Igaunijas tūristu vidū ir Vidzeme un Kurzeme; nakšņo visbiežāk 2*-3* viesnīcās, pie radiem/ draugiem un viesu mājās, bet gados jauni cilvēki - arī hosteļos. Apgūst un iepazīst Vidzemi, tad Kurzemi. Interesē lieli, veiksmīgi, kvalitatīvi, atraktīvi, interaktīvi tūrisma piedāvājumi

Kas vajadzīgs Ziemeļeiropiešiem Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA Likumsakarīgi, ka tieši Ziemeļvalstu tūristi biežāk min, ka Latvija ir valsts ar patīkami zemām cenām. Tāpat arī respondenti no Ziemeļvalstīm biežāk novērtē arhitektūru un pilsētvides šarmu , kas ietver sevī atbildes - maza, skaista, bet dzīvīga un mainīga pilsēta, ko var iziet ar kājām; Zviedru tūristi ir iecienījuši prāmi; 4*/5* viesnīcas biežāk bija izmantojuši zviedru un somu tūristi, savukārt somu tūristi apmetās arī lētākās 2*/3* viesnīcās; Somijas tūrists visaugstāk novērtēja Latvijas kultūras mantojumu (pilis, muižas) , pilsētas apskati, tūrisma objektu apmeklējumus, kā arī vietējās dzīves iepazīšanas iespējas. Arī gida pakalpojumus augstāk vērtē tieši Vācijas, Zviedrijas un Somijas tūrists; Somiem interesē vēsture (Liepājā sv. Trīsvienības baznīca, somu jēgeru cīņu piemiņas vietas) Gados jaunāki cilvēki augsti novērtē naktsdzīvi, izklaidi, pasākumus un festivālus; lēts alkohols; Jo gados vecāks somu, zviedru tūrists, jo nedaudz augstāks vērtējums medicīniskajiem pakalpojumiem; Veselību uzlabojošās un SPA procedūras visaugstāk novērtē tūristi no Zviedrijas.

Tūristi no Zviedrijas : Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto zviedru tūristu Latvijā bija pirmo reizi, vairākumam Latvija bija ceļojuma vienīgais galamērķis ; Salīdzinoši biežāk kā citi uz Latviju dodas īsos braucienos pavadot šeit ne vairāk kā 3 naktis; Gandrīz puse aptaujāto zviedru tūristu (kas ir vairāk nekā vidēji visā tūristu auditorijā) atzina, ka iegūtais iespaids par Latviju ir labāks nekā cerēts pirms ceļojuma; 1/3 tūristu vecumā no 46 -59 gadiem; Vairāk kā puse ceļoja divatā kopā ar partneri; 2/3 zviedru tūristu Latvijā ieradušies ar prāmi, bet 1/4 – ar lidmašīnu; Populārākie pārvietošanās veidi pa Latviju zviedru tūristu vidū bija - “kājām (pa Rīgas centru)”; auto, autobuss. Biežāk kā citi tūristi (45. 7%) nakšņo 4*-5* viesnīcās. Vairums visu ceļojuma laiku pavadīja (nakšņoja) tikai Rīgā; Kopš neilga laika apmeklē arī Jūrmalu, jo Jūrmala atsevišķi piedalās Zviedrijā izstādē

Tūristi no Somijas : Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA Vairākums aptaujāto somu tūristu Latvijā bija pirmo reizi, vairāk nekā pusei Latvija bija ceļojuma vienīgais galamērķis ; Nedaudz vairāk kā puse pavada šeit ne vairāk kā 3 naktis, tomēr aptuveni 40% somu tūristu Latvijā pavada arī ilgāki laiku - līdz 7 naktīm; Puse aptaujāto somu tūristu (kas ir vairāk nekā vidēji visā tūristu auditorijā) atzina, ka iegūtais iespaids par Latviju ir labāks nekā cerēts pirms ceļojuma; Somi visbiežāk ceļo divatā ar partneri ; Puse somu tūristu Latvijā ieradušies ar lidmašīnu, bet 1/3 – ar automašīnu; populārākais transporta līdzeklis pārvietojoties pa Latviju – automašīna; 2/3 visu ceļojuma laiku pavadīja (nakšņoja) tikai Rīgā; no citiem reģioniem apmeklētākā bija Vidzeme; Populārās naktsmītnes - 4*-5* viesnīcas; 2*-3* viesnīcas; kā arī salīdzinoši biežāk kā citu Rietumu valstu tūristi, somi nakšņošanai izvēlējušies viesu mājas.

Kas vajadzīgs Rietum. Eiropiešiem: Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA Rietumeiropas valstu iedzīvotāju vidū kā biežākie Latvijas apmeklētāji izceļas vācu tūristi , bet otra biežāk sastapto Rietumeiropas tūristu mītnes zeme bija Lielbritānija. Populārās naktsmītnes - 4*-5* viesnīcas; 2*-3* viesnīcas; kā arī viesu mājas un kempingi. Vācijas tūristi visbiežāk bija apmierināti ar dabas baudīšanu, vietējo virtuvi un pakalpojumu kvalitāti; Vācijas tūrists visaugstāk novērtēja Latvijas kultūras mantojumu, pilsētas apskati (jūgendstils), tūrisma objektu apmeklējumus, kā arī vietējās dzīves iepazīšanas iespējas. Attiecīgi arī gida pakalpojumus augstāk vērtē tieši Vācijas, Zviedrijas un Somijas tūrists; Vācijas tūristiem patīk pludmales baudīšana; Naktsdzīvi un izklaidi visaugstāk vērtēja respondenti no Lielbritānijas. Vācu tūristi augsti novērtē arī medicīniskos pakalpojumus.

Tūristi no Vācijas : Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA Vairākums tūristu no Vācijas Latvijā bija pirmo reizi, vairāk nekā pusei Latvija bija kā daļa no ceļojuma (pārsvarā ceļojuma pa Baltiju kā reģionu); Visbiežāk Latvijā pavadīja 4 -7 naktis, bet apmēram trešdaļa - ne vairāk kā 3 naktis; Puse aptaujāto vācu tūristu atzina, ka iegūtais iespaids par Latviju ir labāks nekā cerēts pirms ceļojuma; Puse bija vecāki par 46 gadiem, vācu tūristu vidū bija vērojams vislielākais senioru (vecāki par 60 gadiem) īpatsvars; Tai pašā laikā vairums Latvijā bija ieradušies pavadīt atvaļinājumu; Visbiežāk ceļo divatā ar partneri un salīdzinoši vairāk kā citi ceļoja organizētās grupās; Gandrīz puse tūristu bija ieradušies ar lidmašīnu, 1/3 – ar automašīnu; bet 1/5– ar autobusu; populārākie transporta līdzekļi pārvietojoties pa Latviju – automašīna un autobuss; Lielākā daļa aptaujāto vācu tūristu apmeklēja (t. sk. nakšņoja) ne tikai Rīgu, bet arī citus reģionus; no kuriem vispopulārākie bija Vidzeme un Kurzeme; Populārās naktsmītnes - 4*-5* viesnīcas; 2*-3* viesnīcas; kā arī salīdzinoši biežāk kā citu Rietumu valstu tūristi, vācieši nakšņojuši viesu mājās un kempingos.

Tūristi no Lielbritānijas : Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA Pirmreizējo un atkārtoti Latviju apmeklējušo tūristu skaits aptaujāto britu tūristu vidū dalījās uz pusēm, vairāk nekā divām trešdaļām tūristu no Lielbritānijas Latvija vienīgais ceļojuma galamērķis; Visbiežāk britu tūristi Latvijā pavadīja 4 -7 naktis, bet apmēram trešdaļa - ne vairāk kā 3 naktis; Puse aptaujāto britu tūristu atzina, ka iegūtais iespaids par Latviju ir labāks nekā cerēts pirms ceļojuma; Lielākā daļa bija vecumā no 18 līdz 35 gadiem; Puse britu tūristu Latvijā bija ieradušies pavadīt atvaļinājumu, 19. 9% - apciemot draugus; Visbiežāk ceļo divatā ar partneri; 4/5 tūristu ieradušies ar lidmašīnu; savukārt pa LV pārvietojās ar automašīnu; Puse visu ceļojuma laika pavadīja Rīgā, bet otra puse apmeklēja arī citus Latvijas reģionus; no kuriem visapmeklētākā bija Vidzeme; Naktsmītņu izvēle - “pie draugiem” 35. 3%, tad 4*-5* viesnīcas 29. 5%; 2*-3* viesnīcas 16. 0% un hosteļi (15. 4%.

http: //www. cruisenewser. com/worldsunfriendliest-countries/

Secinājumi un ieteikumi: 1. Jābūt Ventspils bukletā, jābūt savai lapai lv, lt, eng, rus vai atrodamam Ventspils lapā; 2. Ieteicams līdzdarboties profesionālajās asociācijās, kuras rūpējas par sava sektora mārketingu; 3. Individuāli iespējama dalība tuvajās izstādē Balttour (Rīgā), Viļņā, Kaļiņingradā; 4. Izstādēs Eiropā startē- reģionu bukleti (Kurzeme, Zemgale utt) skat. 1. 5. 46, 2% tūristu iegūst informāciju internetā. Skat. 1. Booking. com, Trip. Advisor. com; piejuras. lv; priejuros. lt, Google Ad. Words, sociālie tīkli, papildinātā realitāte, e-pasta mārketings 6. Izmanto katru iespēju jeb PSP /A. Dauginis/ Saki «jā!» . Tas vairo konkurētspēju.

Aija Kairēna aija. kairena@gmail. com +371 29210813