RISKA VADBA K JAUNA PRASBA VI AI SI

RISKA VADĪBA KĀ JAUNA PRASĪBA VI / AI / SI REVĪZIJAS IESTĀDE FINANŠU MINISTRIJA

13. 12. 2017 2 PREZENTĀCIJAS MĒRĶIS Informēt par mūsu vērtējumu par pašreizējo situāciju ar riska vadību un izskaidrot, ko vēlamies sagaidīt, lai riska vadību varētu padarīt par efektīvu rīku ES fondu administrēšanā

13. 12. 2017 3 ATRUNA Šis materiāls nav uzskatāms par oficiālo RI viedokli, bet gan par uzskates līdzekli sanāksmē paustā viedokļa ilustrēšanai. Oficiālais Revīzijas iestādes viedoklis ir izteikts Revīzijas ziņojumā.

13. 12. 2017 4 REGULĀS NOTEIKTĀS PRASĪBAS Regulas 1303/2013 XIII pielikums 2. RISKA PĀRVALDĪBA Sistēma, ar ko, ievērojot proporcionalitātes principu, nodrošina, lai vajadzības gadījumā tiktu veikti pienācīgi riska pārvaldības pasākumi, it īpaši gadījumos, kad darbībās ir veiktas būtiskas izmaiņas.

13. 12. 2017 5 RI VADLĪNIJAS ATTIECĪBĀ UZ RISKA VADĪBAS NOVĒRTĒJUMU NORĀDES KOMISIJAI UN DALĪBVALSTĪM PAR KOPĒJU METODOLOĢIJU VADĪBAS UN KONTROLES SISTĒMU NOVĒRTĒŠANAI 1. 6. Ir ieviesta sistēma, ar ko, ievērojot proporcionalitātes principu, nodrošina, lai vajadzības gadījumā tiktu veikti pienācīgi riska pārvaldības pasākumi, jo īpaši, ja ir veiktas būtiskas pārmaiņas darbībās un vadības un kontroles struktūrās.

13. 12. 2017 6 07. 10. 2014 MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI NR. 611 3. Institūcijas Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmu veido, ņemot vērā institūcijas lielumu, funkciju apjomu, dažādību un sarežģītību, risku lielumu saistībā ar katru darbības jomu, pārvaldes centralizācijas pakāpi, kā arī citus faktorus, kuri ir būtiski konkrētās institūcijas funkciju īstenošanā Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles nodrošināšanai. 9. Lai nodrošinātu specifisko atbalsta mērķu ieviešanu un uzraudzību, atbildīgā iestāde sagatavo iekšējo procedūru aprakstu, nosakot kārtību, kādā atbildīgā iestāde: 9. 7. nodrošina ar Eiropas Savienības fondu jautājumiem saistīto risku pārvaldību;

13. 12. 2017 7 VI 19. 12. 2014. ESF, ERAF UN KF VADĪBĀ IESAISTĪTO IESTĀŽU RISKU PĀRVALDĪBAS STRATĒĢIJA 2014. -2020. GADA PLĀNOŠANAS PERIODĀ Risku pārvaldība tiek iedalīta trīs līmeņos, no kuriem AI veic vidējā līmeņa risku pārvaldību – SAM līmenī.

13. 12. 2017 8 RISKU VADĪBAS DIZAINS AI AI līmenī risku vadība nav veidota pēc vienota principa un starp iestādēm ir vērojamas būtiskas atšķirības: • vērtēšanas pieejā, • detalizācijā (no vispārīgās līdz riskiem par konkrētiem SAM), • identificēto risku skaitā (no 4 līdz 47), • risku vadības kontrolēs (no vienreiz gadā līdz regulārām ceturkšņa starpkontrolēm), • atbildības sadalījumā (no vispārīgas – norādīta tikai iestāde līdz noteiktajām atbildīgajām personām).

13. 12. 2017 9 EK IDEJA, KĀDĒĻ RISKA VADĪBA TIEK PRASĪTA 1. Samazināt administratīvo slogu tiem finansējuma saņēmējiem, kuru projekti nesatur augstu risku. 2. Samazināt nepieciešamos resursus maza riska jomām un vairāk resursus fokusēt uz paaugstināta riska jomām.

13. 12. 2017 10 TĀ NAV EFEKTĪVA RISKA VADĪBA • Dokumentu mape, kura stāv atsevišķā plauktā. • Tai pieskarās 2 reizes gadā: 1) kad izdrukā un ieliek papīrus 2) kad ierodas auditori

13. 12. 2017 11 ATRUNA 2 • Riska vadības ir iestādes vadītāja atbildība, tādēļ mēs šajā prezentācijā sniedzam tikai savu redzējumu un piemērus no prakses. • Faktiskais izpildījums ir iestādes ziņā. Galvenais, lai ir panākts rezultāts.

13. 12. 2017 12 RISKA VADĪBA VAR TIK SADALĪTA LĪMEŅOS Vadības Operatīvais • Riski saistīti ar iestādes pārvaldību, cilvēkresursiem, tehnoloģijām, reputāciju , likumību u. tml. • Finansējuma saņēmēju, SAM, u. tml. līmenī

13. 12. 2017 13 PIEMĒRS 1 - OK 1 izvērtējot vēsturisko informāciju un risku, konstatēts, ka lielākās problēmas sagaidāmas ar būvniecības iepirkumiem publiskajā sektorā. 2. Ekspertu grupa novērtēja, ka situācija pasliktinās un nepieciešama papildus rīcība: 1) papildus darbinieku apmācība 2) iespējams jāpaaugstina kvalifikāciju kādam no pašu juristiem ar specializāciju būvniecībā 3) Turpmāk atlasīt pārbaudēm 100% būvniecības iepirkumu, vēlams ex-ante 3. Turpmāk ik pēc pusgada tiek mērīts, vai situācija ir uzlabojusies. Šajā gadījumā ir pieļaujams, ka pašu atklātās neatbilstības var pat pieaugt, jo pastiprinās kontrole. 4. Lai iegūtu resursu, tiek samazinātas … kontroles, kurās nav sagaidāms un nav arī bijis augsts kļūdas līmenis.

13. 12. 2017 14 PIEMĒRS 1 – NAV OK 1. Situācija iepriekšējā 2. Tiek noteikts veikt papildus pārbaudes ar jau esošajiem darbiniekiem. Slodžu pārrēķins netiek veikts 3. Papildināt procedūru, kurā jau ir 60 lapas. 4. Darbinieki ir pārslogoti un vispār vairs nespēj neko kvalitatīvi darīt. 5. Garās procedūras neviens nespēj izlasīt.

13. 12. 2017 15 «VISI RISKI IR IDENTIFICĒTI KĀ ZEMI» Ja visi riski ir zemi, nav nepieciešama darbinieku iesaiste. Acīmredzot procesi notiek bez kontrolēm. Jāsaprot, kas šo risku padara par zemu. Ja tās ir iedibinātās kontroles (piemēram, detalizēta kontroles lapa vai ex-ante pārbaudes), to vajadzētu atzīmēt un īpaši uzraudzīt, lai šīs kontroles nepavājinātos. Riskus ir iespējams sarindot pieaugošā secībā. Pat, ja matemātiski risks noteikts kā zems, vienmēr būs TOP 10 riski.

13. 12. 2017 16 LĒMUMU VEIDI, KAD RISKI IR NOVĒRTĒTI 1. Risks ir pieņemamā līmenī. Atlikušais risks atbilst riska apetītei, ko noteikusi vadība. 2. Risks ir pārāk augsts, jādomā par papildus pasākumiem. Vienlaicīgi jādomā, kur varam atļauties vājināt kontroles un kur ņemsim papildus resursus. 3. Risks tiek nodots – apdrošināšana, ziņojums MK, vēstule VI. 4. Risks ir neizbēgams un esam gatavi plānam B.

13. 12. 2017 17 PASĀKUMU IEVIEŠANAS LAIKS – «PĒC VAJADZĪBAS» VAI «PASTĀVĪGI» • Ja tiek identificēts risks, kuram nepieciešams ieviest papildus pasākumus, tiem ir jābūt terminētiem un konkrētiem. • «Pēc vajadzības» tiek lietots, ja tas jau ir plāns B, kad ir iestājies nevadāmā riska gadījums • «Pastāvīgi» tiek lietots, ja runājam par normālām ikdienas kontrolēm, kuras varam iekļaut riska sākotnējās izvērtēšanas tabulā un pēc tam vairs neiekļaut pasākumu plānā. • Pasākumu plānā atstājam tikai papildus terminētās aktivitātes, piemēram, iesniegt iesniegumus e-vidē. Līdz 01. 2018 nodrošināt, ka 88% lieto e-Kohēziju.

13. 12. 2017 18 MK ZIŅOJUMĀ IR IEKĻAUTI CITI RISKI, NEKĀ IESTĀŽU RISKU REĢISTROS 1. Vai MK tiek maldināts? , jeb 2. Īstie riski nemaz netiek vadīti, tikai nodoti MK? , jeb 3. VI saskata pilnīgi citus riskus, nekā AI? 4. Ja tā, tad, vai AI vada tos riskus, kurus saskata VI?

13. 12. 2017 19 NO IEPRIEKŠĒJĀS PIEREDZES • Riska vadībai ne visās iestādēs jābūt super augstā līmenī. • Ir iespējams noteikt nepieciešamo riska brieduma līmeni. • Internetā atrodami moduļi, kā to mērīt. • Vadība var akceptēt arī vidēju briedumu.

13. 12. 2017 20 NOSLĒGUMS • Absolūta kontrole maksā bezgalīgi daudz, tādēļ riska vadība pareizai resursu sadalei ir akūti nepieciešama. • Nešaubos, ka to ikdienā darāt. Vajadzētu vēl to īsi un kodolīgi atspoguļot uz papīra (vai datorā),

13. 12. 2017 21 PALDIES! Nata Lasmane Revīzijas iestādes vadītāja ESFRD direktore nata. lasmane@fm. gov. lv +371 6709 5669