Rgas Celtniecbas koleda Arhitektras katedra TLOTJA EOMETRIJA P

Rīgas Celtniecības koledža Arhitektūras katedra TĒLOTĀJA ĢEOMETRIJA P 4 bloks ARHITEKTU GRAFIKA Izstrādāja: Zigurds Eglītis Rīga 2013 / 2014

ARHITEKTU GRAFIKA • Arhitektu grafikas elementi • Rasējumu ēnošana • Ortogrāfisko rasējumu ēnošana • Arhitektūrfasādes rasējums • Aksonometriju ēnošana • Ēku perspektīvu ēnošanas nosacījumi • Ēku perspektīvu kopattēlojuma ēnojums • Ēkas perspektīva • Ēku interjera perspektīvu ēnošana • Ēku interjera rasējumi • Ģenerālplānu rasējumi • Literatūra 2 - 03 - 04 - 05 - 07 - 09 - 10 - 12 - 16 - 17 - 19 - 23 - 25

ARHITEKTU GRAFIKAS ELEMENTI Rasējumu u. c. ilustratīvu dokumentu noformējumam arhitektu grafikā paredzēti šādi izpildījuma elementi: • līnijas, svītras, punkti, melnbaltais tonējums; • pludinājums, krāsojums; • ēnojums; • ainavas (apkārtnes) komponenti (koki, krūmi, cilvēku silueti u. tml. ). Arhitektu grafikā izmanto gan standartlīnijas saskaņā ar noteikto platumu (0, 13; 0, 25; 0, 35; 0, 7; 1, 0; 1, 4 un 2, 0 mm), gan arī brīva izpildījuma līnijas ar ievērojami lielāku platumu. Bez tam tiek lietotas svītriņas, punkti, tonējums paralēlā, krustiskā vai brīvā izpildījumā. Noformējot arhitektūrbūvniecības u. tml. rasējumus roku tehnikā, tos pludina, izmantojot iepriekš sagatavotu nelielas koncentrācijas (gaiša toņa) akvareļkrāsas šķīdumu. Turpretī datortehnikā izstrādātus rasējumus tonē un krāso, lietojot programmatūras krāsu paleti. (Tālāko skat. turpinājumā). 3

RASĒJUMU ĒNOŠANA Lai akcentētu arhitektūrbūvniecības rasējumu attēlojuma, objektu aksonometriju un perspektīvu telpiskumu un padarītu dabiskākus, tos ēno, izmantojot: • centrālēnas (rada mākslīgais apgaismojums) un • paralēlēnas (veido dabiskā, t. i. , Saules gaisma). Ēnu izvietojumā biežāk tiek konstruēta: • pašēna un • krītošā ēna. 4

ORTOGRĀFISKO RASĒJUMU ĒNOŠANA Ortogrāfiskā rasējuma ēnojumam kopumā tiek izmantots fasādes rasējuma attēlojums, raidot noteiktā slīpumā Saules (paralēlus) starus. Durvju / logu nišas un dūmeņa ēnojums 5

ORTOGRĀFISKĀ RASĒJUMA ĒNOŠANA Jumtiņa un kāpņu ēnojums 6

ARHITEKTŪRFASĀDES RASĒJUMS 7

ARHITEKTU FASĀDES RASĒJUMS 8

AKSONOMETRIJU ĒNOŠANA Aksonometriskā ēnojuma princips Durvju / loga nišas ēnojums 9

AKSONOMETRIJU ĒNOŠANA Kāpņu ēnojums Dūmeņa ēnojums 10

ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA Perspektīvu ēnošanas princips 11

ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA Ēku elementu ēnojums

ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA Ēku kopattēlojuma ēnošana 13

ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA Asimetriskas ēkas perspektīvas ēnojums 14

ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA Fasādes lūzuma ēnojums 15

ĒKAS PERSPEKTĪVA 16

INTERJERA PERSPEKTĪVAS ĒNOJUMA SHĒMA 17

INTERJERA PERSPEKTĪVAS ĒNOJUMS 18

ĒKU INTERJERA RASĒJUMI Ēku interjera rasējumi ir ēku: • sienu interjera rasējumi (sienu interjera izklājumi), • grīdu un griestu plāni, • sienu kanālu izklājumi, • kanālu plāni, • pamatu izklājumi interjera vai eksterjera plaknē. Ēku interjera rasējumu attēlojumu izpilda pēc skatu formēšanas principa ar šauru (0, 25 mm) vai platu (0, 35; 0, 5 mm) līniju saskaņā ar vispārējām arhitektūrbūvniecības rasējumu izstrādes un noformējuma standartprasībām. Kopumā ēku interjera rasējumu vispārējais noformējums balstās uz iepriekš jau skatītajām arhitektūrbūvniecības rasējumu izstrādes normatīvajām prasībām. Tomēr šeit ir jāpapildina: retāk izmantoto interjera griestu plānu veido kā ortogrāfiskā rasējuma apakšskatu. 19

SIENAS IZKLĀJUMA RASĒJUMS 20

GRĪDAS PLĀNA RASĒJUMS 21

GRIESTU PLĀNA RASĒJUMS 22

ĢENERĀLPLĀNU RASĒJUMI Ģenerālplānu rasējumi ir izstrādātā projekta grafiskie dokumenti, kuros, atkarībā no to funkcionālās nozīmes, tiek ilustrēts būvobjekts apkārtnes ainavā. Ģenerālplānu rasējumu grupā kā svarīgākie ietilpst: • situācijas plāns, • horizontālā plānojuma (piesaistes) plāns, • labiekārtošanas plāns, • celtniecības (tehnoloģiskais) plāns. Ģenerālplānos grafisko apzīmējumu veidā uzrāda projektējamā dokumenta nozīmei atbilstošo objektu kontūru apveidus x un y koordinātu tīklā, autoceļus, dzelzceļus, inženiertīklus, elektroapgādes līnijas, labiekārtošanas un apzaļumošanas elementus u. tml. Ģenerālplānus papildina ar detalizētiem mezgliem, informatīvām tabulām u. c. datiem, pie kam objektu izmērus ģenerālplānos uzdod metros bez mērvienības norādes. 23

PIESAISTES ĢENERĀLPLĀNS 24

LITERATŪRA Z. Eglītis. Tehniskās grafikas ceļvedis. 6 daļas. R. , 2001. – 2009. J. Auzukalns u. c. Tēlotāja ģeometrija. RTU, R. , 2008. J. Čukurs u. c. Tēlotāja ģeometrija. R. , 2004. J. Auzukalns u. c. Būvgrafika. RTU, R. , 2007. A. Posvjanskis. Tēlotāja ģeometrija. R. , 1972. J. Čukurs u. c. Inženiergrafika. R. , 2004. V. Jurāns u. c. Inženiergrafika. R. , 1983. V. Jurāns u. c. Tēlotāja ģeometrija. R. , 1985. F. Watts, Rule John T. Descriptive Geometry. US, 2011. N. Meuser. Architectural Drawings (Manual). UK, 2013. S. Bensaada et l’autres. Geometrie descriptive. French Edition. 2011. J. Jimenez. Le dessin d’architecture d’interier. French Edition. 2011. LVS EN ISO standartu krājumi, Būvprojekta dokumenti u. tml. Arhitektūras / būvniecības nozaru interneta materiāli. 25