PUSAUDU FIZISK GARG SOCIL LDZSVARA un VESELBAS PROBLMAS
PUSAUDŽU FIZISKĀ, GARĪGĀ, SOCIĀLĀ LĪDZSVARA un VESELĪBAS PROBLĒMAS (Valsts pētījumu programma 2013 -2017) Irēna Žogla Latvijas Universitāte Svetlana Ušča Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmija Lūcija Rutka Latvijas Universitāte LU akadēmiskā konference, 2016. g. 4. februārī
Prezentācijas mērķis: • Ziņot skolotājiem par VPP iegūtajiem datiem pusaudžu (11 -13 g. ) fiziskā līdzsvara mērījumiem Latvijas skolās • Vērst uzmanību uz atklātajām problēmām pusaudžu attīstībā un pedagoģiskajā darbā • Konsultēties par skolotāju, skolu, vecāku, sabiedrības iespējām un to izmantošanu, lai izstrādātu metodiskus materiālus pusaudžu veselības nostiprināšanai
Aktualitāte skolai 1. Mācību saturā un procesā, visā skolas darbībā pragmatismā pazaudēts ne tikai fiziskais līdzsvars: • starp prāta (zināšanas un izpratība), • sirds (pozitīvu pārdzīvojumu dominante) un • roku (fiziskā, praktiska realizēšana) darbību – arī motīvu pamats. 2. Skolotāji, skolēni, vecāki « dzīvo atšķirīgās dimensijās, vērtību dominantēs»
Aktualitāte skolai Mainīgajos sociālajos apstākļos kopumā atpaliek pedagoģiska atbilde uz izmainīto vidi: • Neatbilstība skolotāju sagatavošanā un zināšanās par pusaudžu problēmām – cieš savstarpējās attiecības, saprašanās, uzticēšanās • Nepietiekams pedagoģisks atbalsts mediju izmantošanai • Vecāki bieži ‘nesaprot’ savus bērnus un skolu…
Dominantes maiņas tendences 21. gadsimta aktualitāte – no FA fragmentārisma stundās uz sistēmu - skolas, ģimenes, sabiedrības sistēmas izveidošana bērnu veselības nostiprināšanai: • VN – neierobežojas ar mediķu kompetenci, bet gan kļūst par visas sabiedrības rūpi ar koordinējošu centru skolā. • Būtiski nozīmīgs caurviju mērķis - Veselības nostiprināšana from ‘good-to-great’ (Collins, 2001). • VN satura maiņa skolā, atbilstīgas metodikas
Aktualitāte pedagoģiskajam procesam Latvijas skolās – novirzījusies dominante: • Praksē dominē FA stundās, tā bieži aizstāj VN - pamatā nezināšana, trūkst pedagoģisku līdzekļu. • Pedagoģiskajā darbā informēšanas un kontroles dominantes uz palīdzības, darīšanas kopā rēķina. • Sarauta/atpaliek sadarbība, komunicēšana starp paaudzēm, ģimenes ietvaros, arī starp skolu un ģimeni. • Neatbilst pusaudžu vajadzībām pēc patstāvības, atzīšanas, panākumiem, komunicēšanas, pozitīva pārdzīvojuma…
Pētījumu analīze: pedagoģiskā pieredze un tendences VN sistēmai: • Veikti fiziskā līdzsvara mērījumi pusaudžiem, iegūti vecāku un skolotāju viedokļi. • Apzināta literatūra par līdzsvara problēmām; Vairāki simti avotu par problēmu, publikācijas par pētījumiem, vai un kā vecāki palīdz bērniem veikt mājas darbus (Eiropa, ASV, Austrālija, Ķīna, Honkonga. . . ); ārpusskolas sportu, fitnesu; • Analizēta valstu pieredze veselības nostiprināšanā.
Latvijas skolās iegūtie empīriskie dati Stabilitātes robežas testu veica 300 pusaudži tikai 9, 4 % pusaudžiem kopējais rezultāts ir labs; 90, 6% - zem noteiktās normas • 23% pusaudžu izjūt grūtības noturēt fizisko līdzsvaru (t. sk. 12, 7 % jau ir skolioze vai cits stājas traucējums – vēlāk sāpes, tālākas fiziskas deformācijas, diskomforts, komunikācijas traucējumi u. c.
Iegūtie empīriskie dati Ar Sensorās organizācijas līdzsvara pārbaudes testu tika noteikts šūpošanās indekss (Sway indekss) četros dažādos stāvokļos. Stabilitātes noturēšana zem normas dažādos stāvokļos - no 16% līdz 25%. Stabilitātes robežas tests, lai noteiktu, kāds ir maksimālais leņķis, ko pusaudzis spēj sasniegt vertikālā stāvoklī, nezaudējot līdzsvaru, cik labi viņš kontrolē gravitācijas centru; (ir dati)
BIOSWAY mērījumi uzrāda: Tiešu līdzsvara saikni ar intelektuālo attīstību • 20, 7 % pusaudžu ir redzes traucējumi • 1, 3 % pusaudžu ir dzirdes traucējumi • 4 % pusaudžu ir valodas traucējumi
BIOSWAY mērījumi uzrāda: Netiešu ietekmi uz intelektuālo un sociālo attīstību: • 41% pēdējā gada laikā pusaudži ir strauji auguši - līdzsvars jau ir apdraudēts • 26, 3 % pusaudži ir nesavaldīgi, ātri dusmojas • 29, 3 % uztraucas pat par sīkumiem • 27, 7 % ir neuzmanīgi
Atšķirības vērtējumos – problēma un pedagoģisks potenciāls: • Pusaudži savu fizisko un sociālo līdzsvaru vērtē augstāk (vēlamais, nevis reālais), nekā viņu vecāki un skolotāji, • Tādējādi paplašina sev komforta zonu (nav problēmu – nav neērtību!) • Neliela fiziskā līdzsvara neatbilstība vēl nav manāma, bet attīstās, var saplūst ar sociālu diskomfortu • Problēmas neapzināšana kavē pedagoģisku palīdzību
Atšķirības vērtējumos – problēma un pedagoģisks potenciāls: Konstatētas maksimāli būtiskas atšķirības (p=0, 000) novērtējot, vai pusaudzis saskaras ar grūtībām mācībās: • pusaudži retāk atzīst, ka saskaras ar grūtībām (ranga vidējā vērtība 163, 81) • nekā viņu vecāki (ranga vidējā vērtība 233, 41) • vai skolotāji (ranga vidējā vērtībā 265, 60).
Atšķirības vērtējumos – problēma un pedagoģisks potenciāls: Spīrmana korelācijas rezultāti liecina, ka kopējais rezultāts (līdzsvara mērījumi un vecāku zināšanas par problēmām) korelē ar redzes traucējumiem (r = - 0, 145, p = 0, 016), ar vecāku atzinumu, ka pusaudzis ir neuzmanīgs (r=0, 126, p = 0, 038), bieži uztraucas pat par sīkumiem (r= 0, 142, p = 0, 019), viņam ir draugi klases biedru vidū (r = 0, 216, p = 0, 000);
Par fizisko aktivitāti – neatbilstība vērtējumos sasniedz 50%: • 68 pusaudži atzīst, ka viņi regulāri sporto un dejo, • 12 pusaudži to noliedz; • Savukārt skolotāji: • tikai 42 gadījumos atzīst, kas pusaudzis ir fiziski aktīvs • 22 gadījumos norādīts uz mazkustīgu dzīvesveidu.
Pedagogu un vecāku iespējas ierobežo: Pusaudžiem bieži ir citas prioritātes, kuras nosaka: • ar vecumposmu saistītie riski (Guttmannova u. c. , 2008; Henderson u. c. , 2006; u. c. ), • emocionālie pārdzīvojumi, • Es-koncepcijas veidošanās, patstāvīgums; • kritisks pašnovērtējums vēl nav izveidojies = «nedzird» skolotājus un vecākus
Pedagogu un vecāku iespējas ierobežo: • Spīrmena korelācija liecina, ka grūtības mācībās saistītas arī ar pusaudža labizjūtu klasē (r = 0, 270, p = 0, 027) un vai viņam ir draugi klasē, komunicēšanas vajadzības piepildīšana (r = -, 0, 241, p = 0, 050). • Pusaudžiem, vecākiem un skolotājiem mēdz būt atšķirīgi kritēriji dominējošo vērtību skalā: Skolotāji: Sekmīgs, paklausīgs, kārtīgs Pusaudži: uzticams, saprotošs, atsaucīgs, taisnīgs. . .
Pedagogu un vecāku iespējas ierobežo: Būtiskas atšķirības (p=0, 028) konstatētas arī uzmanības novērtējumā: • pusaudži retāk atzīst, ka ir neuzmanīgi (ranga vidējā vērtiba 203, 02), • nekā viņu vecāki (ranga vidējā vērtība 224, 22) • un skolotāji (ranga vidējā vērtība 255, 65).
Potenciāla iespēja - vajadzības: • Sevis meklējumos mēģina pašapliecināties vienaudžu vidū, bet pašapliecināšanos pieaugušie ne vienmēr pilnībā izprot, par ko liecina konstatētās maksimāli būtiskās atšķirības (p = 0, 000) • Tas pamato dominanti pedagoģiskajā darbā: «darīsim kopā» , «darīsim reizē» , diskutēsim, vērtēsim – visi: skolotāji kopā ar skolēniem, ļoti labi, ja arī ar vecākiem
Potenciāla iespēja - vajadzības: • Komunicēšanas vajadzību traucē atšķirīgu vērtību dominantes; • Sasniegumu vajadzība, lai pašapliecinātos – darbības, kas mazāk atgādina stundu, bet sasniedz rezultātu, rada gandarījumu, atzīšanu • Pozitīva pārdzīvojuma dominēšana pār negatīviem • Patstāvīguma apliecināšana
BIOSWAY līdzsvara mērījumi un pētījums daži nozīmīgākie secinājumi: • pusaudži ar fiziskā līdzsvara nepilnībām – virs 90%; skaitlis «uzstāj» , ka jāmaina VN sistēma • Vairākums vēl neapzina un neizjūt problēmu nopietnību – palīdzēt apzināt, mainīt VN saturu un metodiku; • Vecāku zināšanas par šīm problēmām ierobežotas – zina tikai par nopietniem gadījumiem - palīdzēt • Skolotāji tikai daļēji apzinājuši - tas ierobežo korektu lēmuma pieņemšanu un profesionālo darbību – profesionālā tālākizglītība
Secinājumi par skolotāju un skolēnu attiecībām • VN izpratība: nevis uzdot skolēnam, bet apņemties kopā ar skolēnu nostiprināt savu veselību; • parauga efekts - skolotāji VN sistēmā darbojas līdzās, reizē ar skolēniem; • Darīt kopā ir teju vienīgā iespēja mainīt vecāku uzskatus, darbību bērnu veselības nostiprināšanā un atbildību
Secinājumi par ģimenes funkciju maiņu • Daudzos pētījumos pierādīta sakarība starp vecāku/ģimenes sistemātisku atbalstu, līdzdalību VN un bērnu akadēmiskajiem sasniegumiem, t. sk. VN kā dzīves stilu. • Visbiežāk, pat noteicoši, to dara māte – pagaidām tas ir atbalsta potenciāls ģimenē, bet tēvi jāiesaista - iespēja.
Secinājumi par ģimenes funkciju maiņu • Pozitīvs emocionāls fons ģimenē ir izšķiroši nepieciešams, neatgādina mācību stundu un skolu kopumā. • Bērniem ar jebkura veida apgrūtinājumiem vecāku atbalsts jebkura veida mājas darbos ir izšķirošs, bet neaizstāj skolotāju darbu.
Secinājumi par E-vidi kā pedagoģisku resursu • VPP vadošā ideja - sagatavot metodiku un vienkārši izmantojamus rīkus veselības nostiprināšanai • Zināšanas par mediju iespējām bieži vispārējas - trūkst pedagoģijas • e-formāta mājas darbi palīdz sasniegt un demonstrēt sasniegumus, atbilst skolēnu aizrautībai ar e-formāta avotiem un līdzekļiem. Bet maz izmantoti jau esošie!!!
E-vide kā pedagoģisks resurss • aprīkojuma dārdzību atsver pedagoģiski korektas sagataves un individuāli nozīmīgi sasniegumi, daļēji atbrīvo vecāku palīdzību, bet ne efektīvo darīšanu kopā. • jāievēro, ka materiālu daudzveidība bez neuzkrītošas palīdzības aizved pie vieglākās izvēles – vienkārši atrodama, aizraujoša, neatgādina skolu. • Veidot ‘social software’, pamatojot to vajadzībā pēc komunicēšanas, rezultāta sasniedzamības. . .
E-vide kā pedagoģisks resurss • nozīmīgs ‘soli-pa-solim’ piedāvājums ar paškontroli, savstarpēju novērtēšanu – labs veids, ka veicināt diskusiju grupu veidošanos tīklā (neatgādina skolu), atbilst uzticēšanās draugiem. • atbilst skolēnu vajadzībai būt patstāvīgiem • mobilās tehnikas izmantošanas pedagoģiskā apgāde pagaidām vāja; ļoti ātrā mainība aicina izmantot autentiskus materiālus, paaugstina skolēnu patstāvības efektivitāti.
Konceptuālas nostādnes modeļu un metodikas izstrādei: • Personas holistiska attīstība, metodikas personisks nozīmīgums pusaudžiem • Personas darbības princips (spēj to, ko spēj) prāta, roku un pārdzīvojuma vienotībā • Vienkārša, nesarežģīta metodika (progresam) • Pozitīvā pārdzīvojumā balstītas attiecības • Skolas darbības sistēmas transformēšana skolēnu veselības nostiprināšanai (bagāta vide) • Veselības nostiprināšanas satura maiņa • Darbošanās kopā, komunicēšana
Bagātas vides radīšana VN : • Pietiekama metodiska un iekārtu apgāde, ne obligāti sarežģīta un dārga, jāizmanto, kas pa rokai, mācīties izmantot radoši • Mācās visi – skolotāji kopā ar skolēniem, ļoti vēlams arī vecāki • Vingrojumus rada visi – skolēni un skolotāji • Nodarbības vada pēc kārtas skolēni un skolotāji; fitnesa pauzes skolās • Praktizēšanās vienmēr un visur…
Organizatoriskie pamati: • Visas skolas lieta, mācās viens no otra • Sadarbība ar vecākiem un sabiedrību, kopā • Izvēles piedāvājums pusaudžiem, reālas aktivitātes reālā vidē • Paši pusaudži iesaistījušies veselības nostiprināšanā, vingrojumu izveidē • Iespējami plaša mediju darbība, reklāma • Ieteikumi lēmējinstitūcijām
VPP grupa (RTA, LU, RTU, Lie. PU) būs pateicīga par ieteikumiem, padomiem: Veselības nostiprināšanas sistēmas izveidei, Skolas darba satura maiņai, • Metodiku izstrādei • Vienkāršu rīku atlasei un izmantošanai • Iespēju apzināšanai, lai nostiprinātu bērnu un pusaudžu veselību Lai 90. 6% apliecinātu līdzsvara atbilstību, nevis neatbilstību normai
- Slides: 31