Prof Ilma epne VIDES AIZSARDZBA UN TERITORIJAS PLNOANA

Prof. Ilma Čepāne VIDES AIZSARDZĪBA UN TERITORIJAS PLĀNOŠANA

SPECIĀLĀ LITERATŪRA * Čepāne I. , Statkus S. "Pašvaldības teritorijas plānojums kā īpašuma tiesību aprobežojums", JV, 25. 01. , 01. 02. 2005; *Statkus S. " Trešo personu subjektīvo publisko tiesību apjoms būvniecības un teritorijas plānošanas procesā", Likums un Tiesības, jūlijs; 2006; *Detlava D. "Teritorijas plānošanas nozīme būvniecības procesā", JV, 23. 10. 2007; *Čepāne I. " Teritorijas plānošanas aktuālās tiesiskās problēmas", JV, 04. 12. 2007; * Čepāne I. Sabiedrības tiesību aizsardzības efektivitāte teritorijas plānošanas lietās. (J. V. 20. 01. 2009); * Statkus S. Tiesību avoti, kas regulē sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas un būvniecības jomā (J. V. 13. 05. 2008).

SVARĪGĀKIE NORMATĪVIE AKTI (I) Teritorijas plānošanas likums, Reģionālās attīstības likums, Būvniecības likums (pārejas noteikumu 10. , 11. p. !), Aizsargjoslu likums, MK 19. 10. 2004 not. Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, MK 05. 04. 2005 not. Nr. 236 “Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumi,

SVARĪGĀKIE NORMATĪVIE AKTI (II) MK 31. 05. 2005 not. Nr. 367 – par detālplānojumu izstrādes līgumiem, 01. 04. 1997 not. 112 “Vispārīgie būvnoteikumi”, MK 20. 07. 2004 not. Nr. 619 par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformāciju, MK 28. 09. 2004 not. Nr. 806 – par meža zemes transformāciju.

JUDIKATŪRA *Satversmes tiesas lietas: = Nr. 2003 -16 -05 (Jūrmalas kāpu lieta) = Nr. 2005 -10 -03 (Spīķu HES lieta); = Nr. 2006 -09 -03 (Garkalnes lieta); = Nr. 2006 -38 -03 (Limbažu lieta); = Nr. 2007 -12 -03 (Ādažu lieta); = Nr. 2007 -11 -03 ( Rīgas ostas lieta) [sk. atsevišķās domas!]; = Nr. 2007 -17 -05 (Kolkas lieta); = Nr. 2008 -03 -03 (Rīgas pilsētas Maskavas ielas lieta) [sk. atsevišķās domas!]; = Nr. 2008 -23 -03 (Lēmums par lietas izbeigšanu Jūrmalas kāpu lietā). * Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lieta SKA - 255 (Saburovas lieta).

TERITORIJAS PLĀNOŠANAS MĒRĶIS: sabiedrības interesēs regulēt noteiktas teritorijas attīstību un dabas resursu izmantošanu; saskaņot (līdzsvarot) atsevišķu personu īpašuma tiesību īstenošanu ar citu personu tiesībām – īpašuma tiesības var ierobežot, tām nav absolūts raksturs; Pašvaldībām – jābūt vidutājām starp valsts, sabiedrības un īpašnieku interesēm (“rīcības brīvības” ierobežotais raksturs).

TERITORIJAS PLĀNOJUMU NEESAMĪBA: Ø rada nestabilitāti teritorijas attīstībā; Ø kavē investīciju piesaisti; Ø bremzē ekonomisko attīstību; Ø veicina korupciju.

GALVENIE PRINCIPI (3. PANTS) *ilgtspējības princips *interešu saskaņotības princips *daudzveidības princips *detalizācijas princips *konkurences princips *nepārtrauktības un pēctecības princips *atklātības princips

GALVENIE UZDEVUMI (4. PANTS) * izvērtēt teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un aprobežojumus, * radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei, * saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti, * veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu.

TERITORIJAS (TELPISKĀS PLĀNOŠANAS LĪMEŅI) (I): Nacionālais līmenis – nacionālais plānojums, ko izstrādā RAPL ministrija, bet saistošās daļas apstiprina MK. Plānojumam jānosaka nacionālās intereses un valsts teritorijas attīstības prasības (Nacionālā plānojuma noteikumi, MK 26. 11. 2002. , Nr. 515), Reģiona līmenis – plānošanas reģiona plānojumus izstrādā reģiona attīstības aģentūra, uzrauga Plānošanas reģiona attīstības padome (sk. Reģionālās attīstības likuma 18. p. ),

TERITORIJAS (TELPISKĀS PLĀNOŠANAS LĪMEŅI) (II): Rajona līmenis – rajona teritorijas plānojums, ko apstiprina rajona padome, Vietējās pašvaldības līmenis – ü vietējās pašvaldības teritorijas plānojums (visai administratīvajai teritorijai) – agrāk ģenerālplāns, ü detālplānojums (attiecas uz pašvaldības lēmumā noteiktu teritoriju).

Rajona un vietējā līmeņa teritorijas plānojumu saistošās daļas pieņem ar saistošajiem noteikumiem, tādēļ tie ir saistoši arī privātpersonām un ietver zemes izmantošanas aprobežojumus.

TERITORIJAS PLĀNOJUMA JĒDZIENS Teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi.

VIETĒJĀS PAŠVALDĪBAS TERITORIJAS PLĀNOJUMĀ NOSAKA (SK. MK 19. 10. 2004 NOT. NR. 883): * teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu; * teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus; * plānotās administratīvās teritorijas, pilsētu un ciemu robežas; * teritorijas apdzīvojuma struktūras attīstību.

PLĀNOJUMA SASTĀVDAĻAS: * paskaidrojuma raksts; * grafiskā daļa; * teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; * pārskats par plānojuma izstrādi.

Pašvaldības teritorijas plānošanas gaitā pašvaldība: * pieņem lēmumu par plānojuma izstrādes uzsākšanu (grozīšanu); * apstiprina plāna izstrādes vadītāju; * var izveidot darba grupu ; * apstiprina darba uzdevumu; * pieprasa nosacījumus valsts un pašvaldības institūcijām; * nosaka sabiedriskās apspriešanas pasākumus.

Domē iesniedz: * izstrādāto vietējās pašvaldības plānojuma redakciju; * institūciju atzinumus; *sabiedriskās apspriešanas materiālus.

Kad plānojums izstrādāts, Dome pieņem vienu no šādiem lēmumiem: * noteikt plānojuma redakciju par galīgo redakciju un nosūtīt to plānošanas reģionam atzinuma sniegšanai (tas jāsniedz 4 nedēļu laikā); * pilnveidot plānojuma redakciju un sagatavot galīgo redakciju; * noraidīt plānojuma redakciju un izstrādāt to no jauna atbilstoši jaunam darba uzdevumam.

Dome: *pašvaldības teritorijas plānojumu apstiprina ar lēmumu; *kā pašvaldības saistošos noteikumus izdod tā ügrafisko daļu; ü teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus; *lēmuma publicēšana „Latvijas Vēstnesī”.

Detālplānojumu (vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojumu) izstrādā: * saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu; * detalizējot un precizējot plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus (sk. not. Nr. 883 8. - 9. p. )

Teritorijai, kurā paredzēta zemes vienību sadalīšana, apvienošana vai jauna būvniecība, detālplānojumu nepieciešams izstrādāt (MK noteikumu nr. 883 54. p. 13. 11. 2007. red. ) : * vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajā teritorijā; * Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu, kā arī virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā; * kompleksai teritorijas apbūvei, ja teritorijā nepieciešama jaunas transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve; * lauksaimniecībā izmantojamā teritorijā un meža teritorijā, kurā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana primāri noteikta apbūvei.

> Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 3. 6. 6. Apbūves stāvu skaita maiņa saskaņā ar šo saistošo noteikumu 3. 6. 2. , 3. 6. 3. un 3. 6. 4. punktu noteikumiem, izņemot RVC un tā AZ un citās kultūras pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijās, kā arī savrupmāju (ģimenes māju) apbūves teritorijās, nav Rīgas teritorijas plānojuma grozījumi. 6. 1. 6. Ar trim zvaigznītēm *** atzīmēta meža parka „Mežaparks” teritorija, kur „Mežaparka” funkciju nodrošināšanai apbūves blīvums precizējams ar detālplānojumu, kas nav Rīgas teritorijas plānojuma grozījumi. 9. 2. 2. „Mežaparka” funkciju realizēšanai parka apbūves blīvums precizējams ar detālplānojumu, kas nav Rīgas teritorijas plānojuma grozījumi; 9. 2. 3. apbūves augstums 2 vai 3 stāvi, precizējot ar detālplānojumu, kas nav Rīgas teritorijas plānojuma grozījumi.

Detālplānojuma izstrādi finansē (likuma 12. pants): * vietējā pašvaldība; * fiziskā juridiskā persona Ja detālplānojuma izstrādi ierosina vietējā pašvaldība, izdevumus tā izstrādei paredz vietējās pašvaldības budžetā Ja detālplānojuma izstrādi ierosina fiziskā vai juridiskā persona un šis ierosinājums atbilst teritorijas plānojumam, pašvaldība slēdz līgumu par detālplānojuma izstrādi (sk. MK 31. 05. 2005 noteikumus Nr. 367)

SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA * viens no Orhūsas konvencijas pīlāriem * pārējie divi vides tiesībās: a) tiesības uz informāciju (Vietējā pašvaldība nodrošina ikvienam interesentam iespēju iepazīties ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un to grozījumiem, kā arī iegādāties to kopijas); b) pieeja taisnīgai lēmuma pārsūdzēšanas procedūrai (valsts pārvaldes institūcijās, tiesā). * sabiedriskās apspriešanas obligātums un posmi: - vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmo posmu organizē, uzsākot tā izstrādi, otro posmu – pēc pirmās redakcijas izstrādes. - vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu, detālplānojuma un tā grozījumu sabiedriskajai apspriešanai - tikai viens posms, to organizē pēc pirmās redakcijas izstrādes.

TERITORIJAS PLĀNOJUMA LIKUMĪBAS (TIESISKUMA) IZVĒRTĒŠANA * pašvaldības teritorijas plānojuma saistošo daļu ( saistošo noteikumu) apturēšana; * Satversmes tiesas un Administratīvās tiesas kompetences norobežošana.

PAŠVALDĪBAS TERITORIJAS PLĀNOJUMU LEĢITIMITĀTES APDRAUDĒJUMI 1. Materiāli tiesiskais aspekts - būtisks procesuāls pārkāpums: * nesaskaņošana ar nepieciešamajām valsts un pašvaldību institūcijām; * sabiedrības viedokļu neizvērtēšana (formāla sabiedriskā apspriešana); * informācijas slēpšana u. c. Skaidri redzama cēloņsakarība starp procesuālo pārkāpumu un citāda lēmuma iespējamību, piem. , sabiedriskās apspriešanas formāla esamība.

2. Materiāli tiesiskais aspekts * teritorijas plānošanas integrētā rakstura pārkāpšana: - netiek nodibināts līdzsvars starp ekonomiskajām, vides aizsardzības, sociālajām un kultūras interesēm; - netiek saskaņotas valsts reģionu, pašvaldības un privātās intereses * attīstības plāna grozīšana ar detālplānojuma palīdzību *detālplānojumu aizstāšana ar detālplānojumu „surogātiem”: - privatizācijas zemes ierīcības projekti; - sarkano līniju projekti; - vienkāršotie detālplānojumi; - lokālie plānojumi u. c.

* kontroles [ne-] esamība (sk. ST spriedumu lietā Nr. 2003 -20 -01) - pašreizējā Domes struktūrvienību institucionālā uzbūve nenodrošina neatkarīgu un objektīvu būvniecības kontroli Rīgas vēsturiskajā centrā. Dome gan ir izveidojusi Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Rīgas pilsētas būvinspekciju, kuru funkcijās ietilpst arī Rīgas pilsētas teritorijā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanas kontrole.

- šīs inspekcijas ir Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas Būvvaldes – struktūrvienības. - Pilsētas attīstības departamenta direktors apstiprina struktūrvienību nolikumus un pienākumus, štatu sarakstu, darba samaksas apmērus, kā arī ir tiesīgs dot norādījumus par iepriekš minēto pienākumu izpildi. Bez tam saskaņā ar Rīgas pašvaldības nolikumu Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Rīgas pilsētas būvinspekcijas darbu ir tiesīga koordinēt arī Rīgas Domes Pilsētas attīstības komiteja.

* rīcības brīvība vai tiesiskais nihilisms (sk. ST spriedumu lietā Nr. 2003 -16 -05) - teritorijas plānojuma izstrādāšana nav tikai formāla procedūra; - tā ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām plānojumā dodama prioritāte; - šajā procesā ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un valdības pārstāvēto visas sabiedrības interešu nodrošināšana;

- rīcības brīvība lielā mērā izriet no teritorijas plānošanas pamatprincipiem, tomēr tā nav neierobežota; - pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros; - par vadlīnijām rīcības brīvības pareizai, adekvātai izmantošanai teritorijas plānošanas jomā jākalpo gan vispārējiem tiesību principiem un valsts pārvaldes principiem, gan teritorijas plānošanas principiem.

Gulošus ( pirms neilga laika – „sēdošus” ) nesit, taču: V. Štrams : „Smagās likumdošanas dēļ cilvēki, kuri kaut ko grib būvēt, būtībā ir kļuvuši par upuriem. Un atsevišķos gadījumos mēs apzināti pārkāpsim likumu vietās, kur to vajag, neprasot detālplānojumu. Un ieguvēja būs tikai pilsēta”. „. . . turpmāk spēles noteikumus diktēs pilsēta. . . ” , ( Diena, 29. 08. 2003) P. Strancis atklāja, ka atsevišķās vietās pirms celtniecības uzsākšanas vairs netiks prasīts detālplānojums: „Lielākoties to nevajag arī tagad. Tomēr šādos iekšpagalmos nedrīkst būvēt, teiksim, ēku, kura ir augstāka par sešiem stāviem. Taču mēs pilsētas attīstības vārdā atļausim būvēt arī augstākas mājas. ”(turpat)