Piesaiste un dzvesspka attstana brnu nama apstkos Nodibinjums

Piesaiste un dzīvesspēka attīstīšana bērnu nama apstākļos Nodibinājums “Centrs Dardedze” Laila Balode Rīga 14. 04. 2011

Dzīvesspēka koncepts un tā pamatelementi Dzīvesspēks (angl. – resilience) raksturo indivīda spēju attīstīties visai smagos apstākļos, kā arī bez nopietnām psiholoģiskām sekām pārvarēt negatīvu dzīves peredzi, paaugstinātu stresu, adaptēties pārmaiņām, un turpināt labi funkcionēt pēc smagiem vai sarežģītiem dzīves notikumiem. Dzīvesspēka pamatelementi 1. Drošs pamats – cilvēki un vieta, kur bērns jūtas piederīgs un drošībā (Man ir). 2. Labs pašnovērtējums, vērtības un pieredzes izjūta (Es esmu). 3. Ticība saviem spēkiem, spēju un kontroles izjūta, precīza izpratne par personīgo spēku un ierobežojumiem (Es varu).

Dzīvesspēka veicināšanas darbības modelis (Grotberg 1997) 1. MAN IR ES ESMU ES VARU Uzticamas un mīlošas attiecības ar citiem: vecākiem, brāļiem/māsām, skolotājiem, draugiem. Jauks: bērnam piemīt vai viņam palīdz attīstīt kvalitātes, kas ir pievilcīgas citiem. Komunicēt: bērns ir spējīgs izteikt savas jūtas un domas, kā arī ieklausīties citu jūtās un domās. Struktūra: skaidri Sirsnīgs: bērns ir noteikumi un rutīnas, spējīgs izrādīt saprotamas un godīgas pieķeršanos citiem, un sekas neievērošanas ir jūtīgs pret viņu gadījumā, uzslavas, ja bēdām. noteikumi tiek ievēroti. Risināt problēmas: bērns var problēmu saistīt ar sevi, ja nepieciešams, iesaistīt citus, un būt neatlaidīgs.

Dzīvesspēka veicināšanas darbības modelis (Grotberg 1997) 2. MAN IR ES ESMU ES VARU Lomu modeļi: pieaugušie, vienaudži, brāļi/māsas, kuri palīdz modelēt akceptējamu uzvedību un morāli. Lepns ar sevi: bērns jūt, ka viņš var kaut ko sasniegt kā arī viņš ir spējīgs izturēt un pārdzīvot neveiksmes. Tikt galā ar savām jūtām: bērns pazīst un saprot emocijas, atpazīst citu jūtas un kontrolē impulsīvu uzvedību. Iedrošinājums būt neatkarīgam: cilvēki, kuri uzslavē par pieaugošu neatkarību. Atbildīgs: bērns pieņem un viņam tiek dota atbildība, kā arī ticība, ka viņa rīcība var būt atšķirīga no citu rīcības Saprast savu temperamentu: bērnam ir izpratne par savu personību, kā arī par citiem cilvēkiem.

Dzīvesspēka veicināšanas darbības modelis (Grotberg 1997) 3. MAN IR ES ESMU ES VARU Pieejama veselības aprūpe, izglītība un sociālā palīdzība un pakalpojumi: konsekventa tieša vai netieša spēja nodrošināt dažādas vajadzības. Daudzsološs un paļāvīgs: bērnam ir ticība institūcijām un cilvēkiem, ir optimistisks par nākotni un ir spējīgs paust savu ticību morāles robežās. Meklēt uzticamas attiecības: bērnam piemīt spēja atrast cilvēkus – vienaudžus vai pieaugušos – caur kuriem viņi var atrast un attīstīt savstarpēju uzticēšanos.

Dzīvesspēka jomas Sešas jomas, kas veido dzīvesspēka pamatelementus: 1. Piesaiste (drošs pamats); 2. Izglītība; 3. Draudzība; 4. Talanti un intereses; 5. Pozitīvas vērtības; 6. Sociālās prasmes.

Piesaiste Relatīvi ilgstoša emocionāla sasaiste ar kādu noteiktu cilvēku (“piesaistes figūru"), kas, īpaši šķiršanās, satraukuma un briesmu gadījumā, tiek uztverts un izjusts kā neaizstājams. Šis cilvēks spēj mazināt otra cilvēka trauksmi un distresu. Drošas piesaistes attiecības bērnā rada drošības izjūtu, sekmējot viņa attīstību (Boulbijs, 1988).

Piesaistes teorija Piesaistes sistēma aktivizējas brīžos, kad cilvēks izjūt bailes vai piedzīvo šķiršanos. Piesaistes sistēmu nomierina fiziska tuvība ar piesaistes personu. Piesaistes sistēma ietver apbusējas attiecības pasaules izpētē (iepazīšanā). Ja piesaistes sistēma ir nomierināta, tad bērns var doties brīvi pētīt (iepazīt) pasauli.

Piesaistes veidi Droša (~ 65%) Nedroša ◦ Izvairīga/bailīga (~ 25%) ◦ Ambivalenta/trauksmaina (~ 10%) ◦ dezorganizēta Normālā populācijā (~ 15 -20%) Traumatiska pieredze (~ 75 -80%)

Drošas piesaistes raksturojums - bērns paļaujas uz to, ka viņa piesaistes figūra, būs pieejama, atsaucīga un izpalīdzīga, ja bērnam būs nepieciešama palīdzība, vai arī, ja viņš sastapsies ar grūtām un biedējošām situācijām. - sniedz drošības izjūtu (iedrošina), lai pētītu pasauli. - to veicina aprūpētāji, kas: - ir spējīgi atbilstoši reaģēt uz bērna dotajiem signāliem; - ir mīloši un atsaucīgi brīžos, kad bērns meklē aizsardzību, palīdzību un mierinājumu.

Nedrošas piesaistes raksturojums Izvairīga/bailīga - veidojas tad, kad bērns tuvojas aprūpētājam, lai saņemtu mierinājumu un aizsardzību, bet tā vietā saņem konsekventu noraidījumu. - nav pārliecības, ka tad, kad viņš meklēs gādību, viņš atradīs kādu, kas viņam labprāt palīdzēs. - veidojas iekšēja pārliecība, ka viņš tiks noraidīts. - viņš cenšas iztikt bez citu cilvēku mīlestības un atbalsta, viņš cenšas panākt emocionālu pašpietiekamību.

Nedrošas piesaistes raksturojums Ambivalenta/trauksmaina ◦ piesaistes figūra dažos gadījumos ir pieejama un izpalīdzīga, bet citā - nav; ◦ piesaistes figūra draud bērnu pamest; ◦ bērns nav drošs , ka saņems atsaucību un palīdzību tad, kad būs nepieciešams; ◦ vienmēr izjūt bailes no atšķirtības; ◦ meklē kādu, kam pieķerties, jo bail iepazīt pasauli.

Nedrošas piesaistes raksturojums Dezorganizēta/dezorientēta ◦ nav izveidojusies saskaņota stratēģija, lai tiktu galā ar šķiršanos un atkal apvienošanos ar piesaistes figūru; ◦ piesaistes figūra vienlaicīgi ir gan trauksmes avots, gan tās samazinātājs; ◦ raksturīgi reaģēt uz piesaistes figūru sastingstot, apmulstot, izrādot bailes, distresu;

Nedrošas piesaistes raksturojums ◦ sākotnēji var meklēt tuvību, bet pēc tam izvairīties pretrunīga uzvedība; ◦ bieži šāds modelis ir kā vardarbības vai zaudējuma sekas; ◦ veidojas, ja bērns aug ārpusģimenes aprūpes iestādē, jo aprūpi veic vairāki cilvēki. Šādai aprūpei var būt raksturīgs fragmentārisms un nejūtība pret konkrēta bērna piesaistes vajadzībām.

Pētnieciskā daļa (1) Pētījuma dalībnieki 76 respondenti no 13 bērnu namiem visā Latvijā -26 (34, 2%) no Rīgas bērnu namiem, 8 (10, 5%) – no Latgales reģiona bērnu namiem, 15 (19, 7%) - no Kurzemes reģiona bērnu namiem, 14 (18, 4%) – no Zemgales reģiona bērnu namiem un 13 (17, 1%) – no Vidzemes reģiona bērnu namiem). Respondentu vecums no 14 -19 g. , vidējais vecums 16, 37 g. Vidējā pusaudžu vecuma grupa 14 -16 g. (N=38) un vēlīnā pusaudžu vecuma grupa 17 -19 g. (N=38). Respondentu dzimums 37 (48, 7%) zēni un 39 (51, 3%) meitenes.

Dzīvesspēka jomu augsto un zemo rādītāju sadalījums atkarībā no pusaudžu dzimuma Dzīvesspēka joma Piesaiste b/n Piesaiste ārpus b/n Izglītība Draudzība Dzīvesspēks 1. tabula Rādītāji Meitenes N (%) Zēni N (%) χ2 Zemi 4 (14, 8) 17 (70, 8) 16, 461*** Augsti 23 (85, 2) 7 (29, 2) Zemi 6 (17, 1) 18 (66, 7) Augsti 29 (82, 9) 8 (33, 3) Zemi 4 (13, 8) 17 (68, 0) Augsti 25 (86, 2) 8 (32, 0) Zemi 7 (28, 0) 15 (65, 2) Augsti 18 (72, 0) 8 (34, 8) Zemi 5 (23, 8) 17 (63, 0) Augsti 16 (76, 2) 10 (37, 0) Zemi 5 (23, 8) 17 (70, 8) Augsti 16 (76, 2) 7 (29, 2) 14, 933*** 16, 600*** 6, 684** 7, 294** 9, 911**

Dzīvesspēka jomu augsto un zemo rādītāju sadalījums atkarībā no pusaudžu dzimuma 1. tabulas turpinājums Dzīvesspēka joma Talanti/ intereses Vērtības Sociālās prasmes Rādītāji Meitenes N (%) Zēni N (%) χ2 Zemi 10 (35, 7) 12 (54, 5) 1, 773 Augsti 18 (64, 3) 10 (45, 5) Zemi 10 (43, 5) 10 (50, 0) Augsti 13 (56, 5) 10 (50, 0) Zemi 11 (42, 3) 12 (60, 0) Augsti 15 (57, 7) 8 (40, 0) 0, 183 1, 415

Secinājumi Augstus dzīvesspēka rādītājus uzrāda 23 (30, 3%) no aptaujātajiem Latvijas bērnu namos dzīvojošajiem pusaudžiem. Pētījumā augstus dzīvesspēka rādītājus uzrādīja 23 (30, 3%) respondentu, zemus dzīvesspēka rādītājus 22 (28, 9%), atbildi “grūti pateikt” izvēlējās 31 (40, 8%) respondents. Kopā par 53 (69, 7%) respondentiem var pieņemt, ka viņu dzīvesspēks ir nepietiekams. Plānojot bērnu namu darbību, īpaša uzmanība jāpievērš audzēkņu vajadzībām atšķirībā no dzimuma.

15 kvalitāšu kontrolsaraksts (Grotberg 1997) 1. Bērnam ir kāds, kas viņam nodrošina beznosacījuma mīlestību. 2. Bērnam ir kāds pieaugušais, kuram var izstāstīt par problēmām un jūtām. 3. Bērns tiek uzslavēts par lietām, ko viņš/ viņa pats paveic. 4. Bērns var paļauties uz kādu, ka tas atbalstīs viņu, ja tas būs nepieciešams. 5. Bērns zina kādu, kam viņš/viņa vēlas līdzināties. 6. Bērns uzskata, ka lietas parasti nokārtojas. 7. Bērns dara mīļas lietas, lai iepriecinātu. 8. Bērns tic augstākiem spēkiem. 9. Bērns labprāt mēģina jaunas lietas. 10. Bērnam patīk gūt panākumus lietās, ko viņš/ viņa dara. 11. Bērns tic, ka tas, ko viņš/ viņa dara ietekmē rezultātu. 12. Bērns sev patīk. 13. Bērns spēj koncentrēties uz kādu uzdevumu un spēj pie tā palikt. 14. Bērnam ir humora izjūta. 15. Bērnam ir plāni.

Paldies par uzmanību!