Piemrojamais likums lgumsaistbm Romas I Regula piemrojamais likums

Piemērojamais likums līgumsaistībām (Romas I Regula), piemērojamais likums ārpuslīgumiskajām saistībām (Romas II Regula), vispārējs apskats un piemērošanas nosacījumi, Latvijas perspektīva Dagnija Palčevska, Kārlis Kleinbergs, Tieslietu ministrija, 2010. gada 1. -5. marts 1

Pirms lekcijas – par līgumsaistībām Pirkuma līgumā līdzēji ir vienojušies par to, ka visi strīdi saistībā ar līgumu ir pakļauti Vācijas likumiem. Ir strīds par pienācīgu saistību izpildi un tiek celta prasība Latvijas tiesā. 1) Vai Latvijas tiesām strīda izskatīšana nav piekritīga un pusēm, lai izšķirtu strīdu, ir jāvēršas Vācijas tiesās? 2) Saskaņā ar kuras valsts likumu līdzēji ir tiesīgi celt prasību? 3) Vai tiesai ir jāpārbauda, vai līdzēji varēja vienoties par Vācijas likumu? Kuras valsts likums tiesai jāpiemēro? 4) Ja prasība pamatota ar Latvijas likumu, vai tiesai ir pienākums nepieņemt prasību? 5) Ja puses nevar iesniegt Vācijas likumu, tā saturs ir jānoskaidro tiesai?

Pirms lekcijas – par ārpuslīgumiskajām saistībām Latvijas uzņēmumam piederošā kravas mašīna avarē Lietuvā, noslīdot no ceļa un iebraucot ceļa tuvumā esošajā mājā. Mājas īpašnieki vēlas tiesas ceļā prasīt zaudējumu atlīdzību par radīto kaitējumu. 1) Vai prasība ir piekritīga Latvijas vai Lietuvas tiesām? 2) Ja prasība piekritīga Latvijas tiesām, vai prasība ir ceļama pēc Latvijas likuma? 3) Ja prasība piekritīga Lietuvas tiesām, vai prasība ceļama pēc Lietuvas likuma? 4) Vai var būt tā, ka prasība ir piekritīga Latvijas tiesām, bet prasības pamatā ir jābūt Lietuvas likumam? 5) Kāda ir tiesas un pušu loma piemērojamā likuma noteikšanā? Vai puses var vienoties par piemērojamo likumu?

Romas I Regula un Romas II Regula, vispārējs apskats, piemērošanas nosacījumi, Latvijas perspektīva Šodienas lekcijas saturs Ø Kāpēc vispār jārunā par piemērojamā likuma noteikumiem? Ø Kādi tiesību akti nosaka piemērojamo likumu jeb kolīziju normas un kādos gadījumos tie var novest pie ārvalsts likuma piemērošanas? ØPiemērojamais likums līgumsaistībām - Romas I Regulas vispārējs apskats ØPiemērojamais likums saistībām, kas neizriet no līgumiem, - Romas II Regulas vispārējs apskats ØPraktiskie piemērojamā likuma piemērošanas jautājumi Latvijas perspektīvā

BEZ Kāpēc vispār jārunā par vienotiem piemērojamā likuma noteikumiem ES? A valsts likums B valsts tiesas B valsts likums C valsts tiesas C valsts likums A rezultāts B rezultāts C rezultāts A valsts tiesas AR A valsts tiesas B valsts tiesas C valsts tiesas D valsts tiesas A valsts likums ~ viens un tas pats rezultāts 5

Kāpēc vispār jārunā par vienotiem piemērojamā likuma noteikumiem ES? Pārrobežu lietu skaits Latvijas tiesās Latvijas tiesas 2007. gadā ir lūgušas izsniegt tiesu dokumentus civillietās (pavēstes, prasības pieteikumus, spriedumus un lēmumus) personām citās valstīs 378 gadījumos, 2008. gadā – 874 gadījumos. Pārrobežu lietu skaits citu valstu tiesās ar personu iesaisti no Latvijas Citu valstu tiesas 2007. gadā ir lūgšanas izsniegt tiesu dokumentus personām Latvijā 133 gadījumos, 2008. gadā – 193 gadījumos. !Dati ir tikai par tiem dokumentu izsniegšanas lūgumiem, kas iesniegti ar Tieslietu ministrijas kā centrālās iestādes starpniecību!

Tiesību akti, kas nosaka piemērojamo likumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 17. jūnija Regula (EK) 864/2007 par tiesību aktiem, kas Nr. 593/2008 par tiesību piemērojami ārpuslīgumiskām aktiem, kas piemērojami saistībām (Romas II Regula) līgumsaistībām (Romas I Regula) 1980. gada 19. jūnija Konvencija, Hāgas 1971. gada 4. maija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām konvencija par ceļu satiksmes negadījumiem (Romas konvencija) piemērojamiem tiesību Civillikuma Ievads u. c. likumi aktiem Latvijai saistošie tiesiskās palīdzības līgumi (ar Krieviju, Ukrainu, Kirgīziju, Uzbekistānu, Moldovu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Igauniju)

Jurisdikcija un piemērojamais likums līgumsaistībām Jurisdikcija (Briseles I Regula (44/2001)) A dalībvalsts tiesas B dalībvalsts tiesas C dalībvalsts tiesas (atbildētāja domicils) (vienošanās par tiesu) (līgumsaistību izpildes vieta) Piemērojamais likums (Romas I Regula) B dalībvalsts likums (vienošanās par likumu)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Romas I Regula) BŪTISKĀKIE FAKTI: 1. MĒRĶIS – noteikt, kuras valsts likums (tiesību akti) piemērojami līgumsaistībām pārrobežu lietu gadījumos 2. Universāla piemērošana – piemērojams jebkuras valsts likums (2. pants) 4. Pārņem un modernizē šobrīd spēkā esošās Romas konvencijas (1980. gada 19. jūnija Konvencija, par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām) noteikumus 3. Piemēro no 2009. gada 17. decembra un līgumiem, kas noslēgti pēc 2009. gada 17. decembra (28. un 29. pants) 5. Romas konvencija šobrīd spēkā visās dalībvalstīs 6. Apvienotās Karalistes un Dānijas situācija

ROMAS I REGULAS GALVENIE PRINCIPI 2. Pušu autonomija (3. pants) 1. Darbības joma (1. pants) Līgumam piemēro tās valsts Regulu piemēro likumu, par kura piemērošanu ir līgumsaistībām civillietās un vienojušies līdzēji (3. pants) komerclietās. Ierobežojumi pušu autonomijai: Regulu nepiemēro 1)Jauna izvēle nevar nelabvēlīgi laulāto mantisko attiecību, ietekmēt līguma formas prasības un uzturēšanas saistību, trešo personu tiesības. mantošanas jautājumiem, 2)Izvēloties trešās valsts likumu, šķīrējtiesu līgumiem, līgumiem nevar “aizbēgt” no tādiem Kopienas par tiesas izvēli, trastu tiesību aktiem, no kuriem nevar jautājumiem, atsevišķiem atkāpties, savstarpēji vienojoties. vērtspapīru jautājumiem, 3)Nevar “aizbēgt” no tās valsts fizisku un juridisku personu likuma normām, ar kuru saistīti visi rīcībspējas/tiesībspējas būtiskie situācijas elementi izvēles jautājumiem u. c. izdarīšanas laikā.

ROMAS I REGULAS GALVENIE PRINCIPI 3. Kolīziju normas izvēles neesamības gadījumā Līgumam piemēro tās valsts likumu, ar kuru līgums ir visciešāk saistīts. Regula nosaka konkrētas prezumpcijas par ciešāko saikni konkrētiem līgumiem: – pirkuma līgumiem – pārdevēja mītnesvietas valsts; sniedzēja mītnesvietas valsts; – līgumiem par nekustamā lietu tiesību nomas/īres līgumiem – īpašuma atrašanās vietas valsts; – franšīzes līgumiem – franšīzes ņēmēja mītnesvietas valsts; – ma iem valsts, ja tā sakrīt ar saņemšanas, piegādes vietu vai nosūtītāja mītnesvietu. Ja nesakrīt, tad piegādes vieta; u. c. (4. un 5. pants)

ROMAS I REGULAS GALVENIE PRINCIPI Patērētāju līgumiem 4. Atsevišķiem līgumu veidiem 4. 2. (6. pants) speciāli noteikumi (1) piemēro patērētāja 4. 1. Pasažieru pārvadājuma mītnesvietas likumu, ja šajā valstī līgumiem (5. pants) uzņēmējs veic profesionālu (1) ierobežota piemērojamā darbību, komercdarbību vai citādi likuma izvēle – tikai noteiktu “vērš darbību” šajā valstī. valstu likumi; (2) ierobežota piemērojamā (2) ja nav izvēle – likuma izvēle – nevar “aizbēgt” no prezumpcija par pasažiera tām (1) valsts normām, no kurām mītnesvietas likumu, ja sakrīt ar nevar atkāpties, savstarpēji izbraukšanas vietu vai galamērķi. vienojoties. Ja nesakrīt – par pārvadātāja (3) Atsevišķiem patērētāju mītnesvietas likumu. Ja tomēr līgumiem (1) un (2) nepiemēro. ciešāk saistīts ar citu valsti – (4) Tiem patērētāju līgumiem, ciešākās saiknes likums. kas nav aptverti ar (1), piemēro vispārējos regulas principus.

ROMAS I REGULAS GALVENIE PRINCIPI 4. 3. Apdrošināšanas līgumiem (7. pants) (1) Piemēro tikai tādiem apdrošināšanas līgumiem, ja ir liels risks vai ja risks ir ES (2) Ja risks ir ES -piemērojamā likuma izvēle ir ierobežota, var izvēlēties tikai noteiktu valstu likumus -ja nav izvēle, tad piemēro līguma noslēgšanas brīdī riska atrašanās vietas valsts likumu (3) Ja ir lielais risks -piemērojamā likuma izvēle nav ierobežota -ja nav izvēle – piemēro ciešākās saiknes likumu, prezumpcija par apdrošinātāja mītnesvietas likumu. (4) Īpaši noteikumi obligātās apdrošināšanas gadījumā

ROMAS I REGULAS GALVENIE PRINCIPI 4. 4. Individuālajiem darba līgumiem (1) Ierobežota piemērojamā likuma izvēle - nevar “aizbēgt” no tām (2) valsts likuma normām, no kurām nevar atkāpties savstarpēji vienojoties. (2)Ja nav izvēle – prezumpcija par tās valsts likumu, kurā vai no kuras darbinieks pastāvīgi veic darbu. Ja to nevar konstatēt, tad kur darbinieks tika pieņemts darbā. Ja tomēr ciešāk saistīts ar citu valsti – ciešākās saiknes likums. 4. 5. Speciālās normas arī citiem līgumiem un atsevišķiem tiesību jautājumiem: - līgumu formas prasībām - piekrišanas izteikšanai - rīcībnespējas jautājumiem - cesijai un subrogācijai u. c.

ROMAS I REGULAS GALVENIE PRINCIPI 5. Ar kolīziju normu piemērošanu saistītie jautājumi: (1)Prevalējošo imperatīvo normu piemērošana (9. pants) (2) Piemērojamā likuma darbības joma (12. pants) (3) Pierādīšanas pienākums (18. pants) (4) Atgriezeniskās norādes jeb renvoi izslēgšana (20. pants) (5) Sabiedriskās kārtības atruna (21. pants) Romas konvencija u. c. tiesību akti lietoja jēdzienu “imperatīvās normas” (pavēlošās vai aizliedzošās normas), kas Romas I Regulā: Normas, no kurām nevar atkāpties, savstarpēji vienojoties Prevalējošās imperatīvās normas

ROMAS I REGULAS MIJIEDARBĪBA AR CITIEM TIESĪBU AKTIEM Civillikuma Ievada 19. pants Līgumsaistībās vienošanās par piemērojamo likumu ir spēkā, ciktāl Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 2. pants tā nerunā puses pretim Latvijas vienoties likuma pavēlošām vai aizliedzošām (2) Līgumā ir tiesīgas par jebkuras valsts attiecīgo Darba likuma 13. pants normām. likumu piemērošanu [. . ], ja šajā likumā nav noteikts citādi. (1) Darbinieks un darba devējs var vienoties par darba līgumam Latvijas – Ukrainas tiesiskās palīdzības līguma 32. pants Ja vienošanās likumu. nav - piemērojams tās valsts likums, kur saistība (3)[. . ] līgumā skaidri un nepārprotami norādāms likums [. . ]. piemērojamo Šāda izvēle nevar darbiniekam atņemt Līgumiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras jāizpilda. (4) Ja līgumā nav norādīts likums, [. . ] piemēro šo likumu. aizsardzību, kas noteikta ar tās valsts likuma imperatīvajām normām, teritorijā tika noslēgts [līgums], ja saistību dalībnieki nepakļaujas tās Ja saistības izpildīšanas vieta nav noteicama, piemēro līguma (5) Ja ar apdrošināto risku saistītais apdrošināšanas objekts atrodas likumdošanai, kuru izvēlējušies paši. kuras likums būtu piemērojams atbilstoši šim pantam. noslēgšanas vietas likumu. ES vai EEZ, apdrošināšanas līgumam jāatbilst starptautisko privāto (2) Ja nav piemērojamā likuma izvēles, piemēro Latvijas likumu. Latvijas valsts un pašvaldības līgumi satura veic un tiesību noteikumiem un puses savu līgumisko attiecību regulēšanai ir Latvijas – Ukrainas tiesiskās palīdzības līguma 1. pants (3) Ja nav piemērojamā likuma iestāžu izvēles noslēgtie un darbinieks parasti seku ziņā Valsts apspriežami likuma, ir ja pašā nav 1. Vienas pilsoņiem pēc otras Latvijas Valsts teritorijā tāda pati līgumā viņu tiesību tiesīgas piemērot savu darbu citā valstī, piemēro šīs citas valsts likumu. noteikts citādi. tiesiskā aizsardzība kā otras Valsts pilsoņiem. Tas attiecas arī uz juridiskām - riska objekta atrašanās vietas valsts likumu (4) Ja nav piemērojamā likuma izvēles un darbinieks savu darbu personām, kas izveidotas saskaņā ar kādas Valsts likumiem. - apdrošinājuma ņēmēja atrašanās vietas valsts likumu u. c. neveic vienā un tajā pašā valstī, piemēro tā uzņēmuma atrašanās 2. Vienas Valsts pilsoņiem ir tiesības brīvi un netraucēti griezties otras vietas valsts likums, kurā darbinieks tika pieņemts darbā. Valsts tiesās [. . ], kuru kompetencē ir civillietas [. . ]. (5) Ja no lietas apstākļiem izriet, ka līgums ir ciešāk saistīts ar citu 3. Šī līguma noteikumus, kas skar Valstu pilsoņus, piemēro arī juridiskajām valsti, piemēro šīs citas valsts likumu. personām, kas izveidotas saskaņā ar tās atrašanās vietas Valsts likumiem.

Pēc lekcijas Viens Latvijas uzņēmums ir cedējis tam pienākošos līgumsoda maksājumu citam Latvijas uzņēmumam. Gan cesionārs, gan cedents, gan parādnieks ir Latvijas uzņēmumi. Sākotnējais līgums paredz, ka visi strīdi saistībā ar līgumu ir izšķirami Šveices šķīrējtiesā un pakļauti Šveices likumiem. Latvijas tiesā ir celta prasība par līgumsoda piedziņu, pamatojoties uz cesijas līgumu. Prasītājs prasību ceļ, pamatojoties uz Latvijas likumu. 1) Vai šis ir gadījums, kad jānosaka, kuras valsts likums jāpiemēro? Saskaņā ar kuru tiesību aktu tas būtu jānosaka? 2) Vai sākotnējā līgumā paredzētā piemērojamā likuma klauzula “pāriet” arī uz cesijas līgumu? 3) Vai sākotnējā līgumā paredzētā šķīrējtiesas atruna nozīmē, ka Romas I Regula nav piemērojama? 4) Vai sākotnējā līgumā paredzētā šķīrējtiesas atruna “pāriet” arī uz cesijas līgumu?

Jurisdikcija un piemērojamais likums ārpuslīgumiskajām saistībām Jurisdikcija (Briseles I Regula (44/2001)) Dalībvalsts A tiesas (atbildētāja domicils) Dalībvalsts B Dalībvalsts C tiesas (kaitējuma vieta) (atbildētāja ierašanās) Piemērojamais likums (Romas II Regula (864/2007)) Dalībvalsts B likums (kaitējuma rašanās vietas likums) 18

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Romas II Regula) BŪTISKĀKIE FAKTI UN GALVENIE PRINCIPI: 1. MĒRĶIS – noteikt, kuras valsts likums (tiesību akti) piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām pārrobežu lietās 3. Piemēro no 2009. gada 11. janvāra un notikumiem, kas rada kaitējumu pēc regulas spēkā stāšanās - 2007. gada 20. augusta. 5. Darbības joma (1. pants) lielā mērā līdzīga Romas I Regulai 2. Ārpuslīgumiskas saistības – autonoms jēdziens, kas ietver jebkuras sekas, kas izriet no neatļautas darbības, netaisnas iedzīvošanās, negotorium gestio un culpa in contrahendo (2. pants) 4. Universāla piemērošana – piemērojams jebkuras valsts likums (3. pants) 6. Regulu nepiemēro Dānijā

ROMAS II REGULAS GALVENIE PRINCIPI 7. Galvenais kolīziju normu princips (4. pants) (1) Ārpuslīgumiskām saistībām piemēro kaitējuma rašanās valsts tiesību aktus, pie tam neatkarīgi no tā, kur ir iestājies notikums, kas rada kaitējumu (2) Izņēmumi: – ja “vainīgajam” un “cietušajam” mītnesvieta ir vienā valstī, piemēro šīs valsts likumu – ja neatļautā darbība ir acīmredzami ciešāk saistīta ar citu valsti, piemēro šīs valsts likumu. 8. Ierobežota pušu autonomija (14. pants) (1) Par piemērojamo likumu var vienoties: - tikai pēc kaitējumu izraisošā notikuma iestāšanās (jebkuras puses) - pirms iestāšanās – tikai komercdarbībā iesaistītas puses, ar nosacījumu, ka izvēle būtu brīvi apspriesta (2) Ar izvēli nevar “aizbēgt” no tās valsts normām, ar kuru saistīti būtiskie situācijas elementi (3) Negodīgas konkurences, intelektuālā īpašuma aizskāruma gadījumos iespēja vienoties par piemērojamo likumu ir izslēgta (6. un 8. pants)

ROMAS II REGULAS GALVENIE PRINCIPI 9. Atsevišķiem jautājumiem speciālas kolīziju normas vai galveno principu precizējošas normas 9. 2. Kaitējums videi 9. 1. Produktatbildība (5. pants) (7. pants) (1) Strikta kolīziju normu hierarhija: Persona, kas prasa - piemēro cietušās personas mītnesvietas atlīdzību par kaitējumu, (kaitējuma rašanās brīdī) valsts likumu, ja var izvēlēties to prasīt ražojums tirgots šajā valstī; ja tā nav, pēc kaitējuma rašanās - piemēro ražojuma iegādāšanās valsts likumu, vietas likuma vai pēc ja ražojums tirgots šajā valstī; ja tā nav, kaitējumu izraisošā - piemēro kaitējuma rašanās valsts likumu, ja notikuma iestāšanās ražojums tirgots šajā valstī. vietas likuma (2) Izņēmumi: 9. 3. Kolektīvā rīcība - piemēro atbildīgās personas mītnesvietas (9. pants) valsts likumu, ja atbildīgā persona nevarēja - piemēro kolektīvās paredzēt ražojuma tirgošanu (1) valstī; rīcības vietas vai tās - piemēro ciešākās saiknes likumu, ja situācija plānotās vietas valsts acīmredzami ciešāk saistīta ar kādu citu valsti. likumu.

ROMAS II REGULAS GALVENIE PRINCIPI 9. 4. Negodīga konkurence un konkurenci ierobežojošas darbības (6. pants) (1) Negodīga konkurence - ja ir aizskartas tikai konkrēta konkurenta intereses – piemēro 4. pantu - ja ir aizskartas tirgus intereses – ar kaitējuma rašanās vietu saprot vietu, kur ir vai var tikt ietekmētas konkurences attiecības vai patērētāju kolektīvās intereses (2) Konkurenci ierobežojošas darbības - piemēro tās valsts likumu, kuras tirgus ir vai var tikt ietekmēts - ja tiek skartas vairākas valstis – prasītājs, ceļot prasību atbildētāja domicila valsts tiesās, var izvēlēties, vai celt prasību pēc tiesas valsts likuma, ja šī valsts ir “skarto” valstu skaitā 9. 5. Intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumi (8. pants) Piemēro tās valsts likumu, kuras (nevis kurā!!!) aizsardzība tiek prasīta. Atsevišķs noteikums par Kopienas intelektuālā īpašuma tiesībām.

ROMAS II REGULAS GALVENIE PRINCIPI 9. 6. Ceļu satiksmes negadījumi Divas dažādas sistēmas, atkarībā no tā, vai dalībvalsts ir vai nav Hāgas 1971. gada konvencijas līgumslēdzēja valsts un vai ir paziņojusi Komisijai par šīs konvencijas piemērošanu 9. 7. Netaisna iedzīvošanās un neuzdota lietvedība (10. un 11. pants) (1) piemēro tās valsts likumu, ko piemērotu pirms tam pastāvējušām attiecībām starp pusēm; (2) ja nevar noteikt (1) un ja notikuma iestāšanās laikā pusēm ir mītnesvieta vienā valstī – piemēro šīs valsts likumu; (3) ja neizpildās (1) un (2) – piemēro tās valsts likumu, kur notikusi netaisna iedzīvošanās vai neuzdotās lietvedības darbība; (4) ja ir ciešāka saikne ar citu valsti, piemēro šīs valsts likumu. 5. Ar kolīziju normu piemērošanu saistītajos jautājumos – par prevalējošām imperatīvajām normām, piemērojamā likuma darbības jomu, renvoi izslēgšanu, sabiedriskās iekārtas atrunu, pierādīšanas pienākumu – lielā mērā tie paši principi, kas Romas I Regulas gadījumā.

Praktiskie jautājumi ārvalsts likuma piemērošanā 1. Vai pienākums pārliecināties par to, kuras valsts likums ir piemērojams, gulstas uz tiesu vai lietas dalībnieku? Saskaņā ar CPL 654. pantu, ja piemērojams ārvalsts likums, lietas dalībnieks, kurš atsaucas uz ārvalsts likumu, iesniedz tiesai noteiktā kārtībā apliecinātu tā teksta tulkojumu valsts valodā. 3. Kā rīkoties, ja ārvalsts likuma saturu nav iespējams noskaidrot? CL 22. pants. Kad Latvijas likums atļauj piemērot ārvalsts likumu, tad tā saturu noskaidro Civilprocesa likumos noteiktā kārtībā. Ja tas nav iespējams, tad pieņemams, ka attiecīgās ārvalsts tiesiskā iekārta apspriežamā tiesību nozarē atbilst Latvijas tiesiskai iekārtai tajā pašā nozarē. 2. Kā noskaidrot ārvalsts likuma saturu? Saskaņā ar CPL 655. pantu tiesa noskaidro starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, piemēram, saskaņā ar Eiropas konvenciju par informāciju par ārvalstu likumiem. Ja tas nav iespējams, tad ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

ROMAS II REGULAS MIJIEDARBĪBA AR CITIEM TIESĪBU AKTIEM Civillikuma Ievada 20. pants 20. Saistība, kas nepamatojas uz līgumu, apspriežama satura un Latvijas – Krievijas tiesiskās palīdzības līguma 40. pants seku ziņā pēc tās vietas likuma, kur radies tas pamats, no kura 1. Saistības atlīdzināt kaitējumu, izņemot saistības, kuras izriet no izriet saistība. līguma vai citas tiesiskas darbības, nosaka tās Valsts likumi, kuras Saistība, kas izriet no neatļautas darbības, apspriežama pēc tās teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ vietas likuma, kur neatļautā darbība izdarīta. izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību. 2. Ja kaitējuma nodarītājs un cietušais ir vienas Valsts pilsoņi, piemēro tās Valsts likumus, kuras tiesā iesniegta prasība. 3. Lietās, kas minētas šī panta 1. un 2. punktā, kompetenta ir tās Valsts tiesa, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ celta prasība par kaitējuma atlīdzību. Cietušais turklāt var iesniegt prasības pieteikumu tās Valsts tiesā, kuras teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta.

Pēc lekcijas Vairāki Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, brīvdienās atpūšoties kādā Austrijas kalnu kūrorta viesu mājā, sarīko tajā jandāliņu un rada kaitējumu viesu mājas īpašniekam. Īpašnieks vēlas vērstiesā un prasa atlīdzināt tam kaitējumu. 1) Vai šis ir gadījums, kad ir jānosaka piemērojamais likums? 2) Kurš tiesību akts noteiks, saskaņā ar kuras valsts likumiem īpašnieks var celt prasību? 3) Apzinoties to, ka, ceļot prasību Latvijā, būs iespējams Latvijā izpildīt spriedumu, īpašnieks vēlas uzreiz celt prasību Latvijā. Vai viņam tas jādara saskaņā ar Latvijas vai Austrijas likumu? Kādi apstākļi varētu ietekmēt piemērojamo likumu? 4) Kāda varētu būt Latvijas tiesu rīcība, ja kā prasības pamats būtu norādīts Latvijas likums? Un kāda, ja Austrijas

Pēc lekcijas Latvijas un Lietuvas lielākie elektropreču uzņēmēji, kam pieder būtiska tirgus daļa visā Austrumeiropā, vienojas par cenām noteiktām precēm, kuras tie pārdod vairumā Krievijā un Polijā. Polijas tirgus dalībnieki, kas cietuši zaudējumus no šo Latvijas un Lietuvas uzņēmumu rīcības, vēlas atgūt zaudējumus un vēršas tiesā Latvijā. Arī Krievijas uzņēmēji vēlas atgūt zaudējumus un vēršas tiesā Latvijā. 1) Vai šis ir gadījums, kad ir jānosaka piemērojamais likums? 2) Kurš tiesību akts noteiks, saskaņā ar kuras valsts likumiem Polijas uzņēmēji var celt prasību? Kurš tiesību akts noteiks, saskaņā ar kuras valsts likumiem Krievijas uzņēmēji var prasīt atbildību? 3) Saskaņā ar kuras valsts likumiem prasība jāceļ Polijas uzņēmējiem? Saskaņā ar kuras valsts likumiem prasība jāceļ Krievijas uzņēmējiem? 4) Vai tiesa var atteikt prasības pieteikuma pieņemšanu, redzot, ka norādīts neatbilstošs piemērojamais likums? Kāda būtu atbilstoša tiesas rīcība un lietas dalībnieku rīcība gadījumā, kad piemērojams ārvalsts likums?