Pielikums Nr 1 Pirmsskolas izgltbas iestdes Vilntis pavrtjums
Pielikums Nr. 1 Pirmsskolas izglītības iestādes «Vilnītis» pašvērtējums izglītības jomā 2017. /18. māc. g. Ligita Dambe 2018. gada 30. jūnijā
Mācīšana Nodarbības mērķu un uzdevumu skaidrība un to sasniegšana. 2016. /17. māc. g. 2017. /18. māc. g. 13 47 40 ļoti labi viduvēji 35 65 ļoti labi
Mācīšana 1. kritērija «Nodarbības mērķu un uzdevumu skaidrība un to sasniegšana» analīze ØVeiktais izskaidrojošais darbs ar pedagogiem, individuālas konsultācijas sekmējušas izpratni par mērķu un uzdevumu saistību. Ø 65% gadījumos nodarbības mērķis sakrīt ar nodarbības dominanti. Ir izvirzīta problēma, kuru, integrējot dažādus mācību priekšmetus, nodarbības gaitā atrisina. Uzdevumi atbilstoši vecumposmam un integrētajiem mācību priekšmetiem. Ø 35% gadījumos nodarbības mērķis sakrīt ar nodarbības dominanti. Ir izvirzīta problēma, bet nodarbības gaitā tās risinājums nav konsekvents. Reizēm realizētie mācību uzdevumi neattiecas uz plānā norādīto integrējamo mācību priekšmetu. Uzdevumi atbilstoši vecumposmam.
Mācīšana 1. kritērija «Nodarbības mērķu un uzdevumu skaidrība un to sasniegšana» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā, dienas sākumā izglītojamos iepazīstina ar sasniedzamo rezultātu. 2. Turpināt precīzi lietot mācību priekšmetu nosaukumus un pakārtotās aktivitātes atbilstoši pirmsskolas izglītības vadlīnijām. 3. Nodarbībā sasniedzamajam mērķim jāsakrīt ar integrētās rotaļnodarbības dominanti. 4. Plānojot nodarbības saturu, pedagogam jāatbild uz jautājumu: kāpēc izglītojamajam svarīga konkrētā nodarbības tēma, kādu pieredzi tā dos izglītojamā turpmākajā dzīvē. 5. Katrā integrētā rotaļnodarbībā jēgpilni jāizvirza un jāatrisina kāda problēma, lai izglītojamais pēc nodarbības saprastu, kādēļ viņam bija svarīgi apgūt konkrētās zināšanas.
Mācīšana Grupas mācību darba organizēšana un laika izmantojums 2016. /17. māc. g. 2017. /18. māc. g. 7% 40% 53% ļoti labi viduvēji 30% 70% ļoti labi
Mācīšana 2. kritērija «Grupas mācību darba organizēšana un laika izmantojums» analīze ØIevērojami uzlabojies laika izmantojums, kas saistīts ar darba organizēšanu pa mācību centriem grupās, kur pedagogi izmantojo kompetenču pieeju; Ø 70% gadījumu darbs organizēts pa apakšgrupām, nodrošinot visu izglītojamo aktīvu iesaistīšanos problēmas risināšanā, nodrošinot katram izglītojamajam mācību materiālu, ar ko darboties, lietderīgi izmantojot laiku. Ø 30% gadījumu darbs notiek ar visu grupu vienlaicīgi, bet plānota visu izglītojamo vienlaicīga iesaistīšanās nodarbības norisēs, dodot katram iespēju paust savu viedokli, to kopīgi apspriežot. Nodarbības gaitai seko visi izglītojamie.
Mācīšana 2. kritērija «Grupas mācību darba organizēšana un laika izmantojums» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: ØOrganizējot mācību darbu, turpināt plānot katra izglītojamā aktīvu līdzdalību nodarbības gaitā, izvairoties no pasīvas gaidīšanas uz atbildes sniegšanu, optimāli izmantojot laiku. ØMācību darba integrāciju plānot visas dienas garumā, paredzot laiku individuālajam darbam ar izglītojamo. ØMācību vidi izvēlēties un iekārtot atbilstošu plānotajam mācību saturam, tajā skaitā izmantojot iespēju nodarbības organizēt brīvā dabā. ØTurpināt apakšgrupu darbā aktualizēt skolotāju palīgu lomu kā resursu diferencētu uzdevumu izpildes nodrošināšanai.
Mācīšana Labvēlīgas emocionālās vides nodrošināšana skolotāja un izglītojamo sadarbībai 2016. /17. māc. g. 2017. /18. māc. g. 40% 60% 35% 65% ļoti labi
Mācīšana 3. kritērija «Labvēlīgas emocionālās vides nodrošināšana skolotāja un skolēnu sadarbībai» analīze ØUzlabojusies emocionālā vide grupās, kur pakāpeniski ievieš kompetenču pieejas elementus, kas saistīts izglītojamā prieku darboties mācību centros, ar personisko līdzdalību un brīvības sajūtu uzdevumu veikšanā. Ø 65% gadījumu skolotāja sadarbība ar izglītojamo labvēlīga, pozitīva. Skolotājs sniedz izglītojamajiem atbalstu, kad tas nepieciešams. Izglītojamie pārsvarā apguvuši pozitīvas sadarbības principus – nepārtraukt runātāju, pagaidīt savu kārtu, droši izteikt savu viedokli, nebaidoties kļūdīties. Vērā tiek ņemts katra izglītojamā darba temps, izceltas veiksmes. Atmosfēra mierīga, brīva. Radušās situācijas risina uzreiz. Tieši nenorāda uz pieļautajām kļūdām. Pieņem citādas atbildes, pēc tam sniedzot paskaidrojumu par pieņemto atbildi. Ø 35% gadījumu skolotāja sadarbība ar izglītojamo laba, pozitīva. Skolotājs sniedz izglītojamajiem atbalstu, kad tas nepieciešams. Reizēm norāda uz kļūdām, panāk to novēršanu. Izglītojamie pozitīvas sadarbības principus vēl mācās, kas dažkārt traucē brīvi paust viedokli un vienmēr būt uzklausītam.
Mācīšana 3. kritērija «Labvēlīgas emocionālās vides nodrošināšana skolotāja un skolēnu sadarbībai» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Pieņemt jebkuru atbildi ar paskaidrojumu, kāpēc tu tā domā un apspriest to, ļaujot atbildētājam izdarīt pašam savus secinājumus. 2. Sniegt katram pozitīvu vērtējumu par labi paveikto uzdevumu. 3. Vērojot izglītojamo darbību, analizējot to, nodrošināt katra izglītojamā emocionālās vajadzības tikt uzklausītam, tikt novērtētam, tikt pieņemtam, dot iespēju darboties atbilstoši savai pieredzei, interesēm. 4. Risināt radušās konfliktsituācijas uzreiz, sadarbojoties ar skolotāju palīgu, ar otru skolotāju grupā.
Mācīšana Izglītojamo motivēšana darbam 2016. /17. māc. g. 2017. /18. māc. g. 33% 55% 67% ļoti labi 45% labi
Mācīšana 4. kritērija «Izglītojamo motivēšana darbam» analīze Ø Uzlabojusies izglītojamo motivēšana, kas saistīta ar kompetenču pieejas izmantošanu. Ø 45% gadījumu nodarbībā vērojamas labas motivēšanas darbam pazīmes: - izvirzīta nodarbībā risināmā problēma, - īsi paskaidrots iespējamais sasniedzamais mērķis, - pedagoga jautājumi izglītojamo pieredzes noskaidrošanai, - īsi paskaidrota darba kārtība - paskaidrots, kāpēc svarīgi atrisināt tieši šo problēmu, - nodarbības tēma saistīta uz izglītojamo interesēm un pieredzi, - izvirzītie uzdevumi ir atbilstoši vecumposmam, - pirms darba uzsākšanas noskaidrots, vai izglītojamie sapratuši izvirzītās problēmas būtību un darba kārtību, un vēlas aktīvi piedalīties nodarbībā. Ø 55% gadījumu izglītojamos motivē darbam ar emocionālu stimulu: - kaut ko labu izdarīt, lai kādam (mazākajās grupās visbiežāk rotaļlietai) palīdzētu, - nodarbībā izmanto interesantu mācību materiālu.
Mācīšana 4. kritērija «Izglītojamo motivēšana darbam» analīze Ieteicamie uzlabojumi: - informēt izglītojamos par sasniedzamo rezultātu, - izvirzīta nodarbībā risināmā problēma, saistīta ar reālo dzīvi, - īsi paskaidrota darba kārtība, - īsi paskaidrots, kāpēc svarīgi atrisināt tieši šo problēmu, - nodarbības tēma saistīta uz izglītojamo interesēm un pieredzi, - izvirzītie uzdevumi ir atbilstoši vecumposmam, - pirms darba uzsākšanas noskaidrots, vai izglītojamie sapratuši izvirzītās problēmas būtību un darba kārtību un vēlas aktīvi piedalīties nodarbībā, - jaunākajās grupās aktualizēt emocionālu stimulu, pārsteiguma momentu. Ieteikums motivēšanai pārdomāt dienas veikuma vizualizāciju, kas atspoguļotu izglītojamo konkrētās dienas veiksmes mācībās, darbā, saskarsmē, uzvedībā. • Šodien paveiktais ir pamats rītdienas darbiem.
Mācīšana Mācību uzdevumu saprotams formulējums 2016. /17. māc. g. 2017. /18. māc. g. 5% 5% 28% 35% 60% 67% ļoti labi viduvēji
Mācīšana 5. kritērija «Mācību uzdevumu saprotams formulējums» analīze ØKopumā sniegums saglabājies iepriekšējā līmenī, Ø 67% gadījumu mācību uzdevumi skaidri formulēti, īsos teikumos, norādot darbības virzību un sasniedzamo mērķi. Mācību uzdevumu formulējums pārdomāts un balstīts uz izglītojamo iepriekšējo pieredzi. Pēc uzdevuma uzdošanas noskaidro, vai izglītojamie sapratuši veicamo. Ø 35% gadījumu mācību uzdevumi formulēti skaidri, bet nenorādot uz sasniedzamo mērķi un nenoskaidrojot, vai izglītojamie uztvēruši uzdevuma būtību. Ø 5% gadījumu mācību uzdevumi formulēti gariem teikumiem, sīki skaidrojot, ko izglītojamie paveikuši iepriekš un kas vēl būs jāpaveic nākošajās dienās, tādējādi radot grūtības uztvert konkrēti veicamā uzdevuma būtību, zaudējot laiku un izglītojamo ieinteresētību.
Mācīšana 5. kritērija «Mācību uzdevumu saprotams formulējums» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Mācību uzdevumu formulēt īsi. 2. Mācību uzdevuma saturu balstīt uz izglītojamo iepriekšējo pieredzi. 3. Formulējot mācību uzdevumu, norādīt uz sasniedzamo mērķi, kāpēc šādu uzdevumu veiksim. 4. Nepieciešamības gadījumā mācību uzdevumu formulējot, izmantot uzskati. 5. Sagaidīt izglītojamā atbildi, dot izglītojamajam laiku nesteidzīgi pārdomāt jautājumu.
Mācīšana Skolotāja skaidrojuma kvalitāte 2016. /17. māc. g. 2018. māc. g. 5% 27% 30% 65% 46% ļoti labi viduvēji
Mācīšana 6. kritērija «Skolotāja skaidrojuma kvalitāte (jautājumu uzdošanas veids, terminu lietojums, valodas kultūra)» analīze ØSkaidrojuma kvalitāte uzlabojusies grupās, kur izmanto kompetenču pieeju un mācību saturu balsta uz izglītojamo pieredzi. Ø 65% gadījumu skaidrojums ir īss, saprotams, vecumposmam atbilstošs, jaunākajās grupās papildināts ar demonstrējumu. Jautājumu formulējums prasa izvērsu atbildi, iesaistot domāšanas procesus. Precīzs terminu lietojums. Izkopta valodas kultūra. Skolotāja skaidrojums neaizņem vairāk par 10% nodarbības laika. Ø 30% gadījumu skaidrojums saprotams, bet reizēm vecumposmam neatbilstošs. Pārsvarā problēmjautājumi, kas prasa izvērstu atbildi, bet reizēm tiek uzdoti arī slēgtie jautājumi ar sagaidāmo atbildi «Jā» vai «Nē» . Pārsvarā precīzs terminu lietojums, laba valodas kultūra. Ø 5% gadījumu skaidrojums plašs, daudz liekvārdības. Pārsvarā runā pedagogs. Bieži uzdoti slēgtie jautājumi ar sagaidāmo atbildi «Jā» vai «Nē» . Dažu jautājumu uzdošanas veids neveicina izglītojamo atbildes sniegšanu un uz jautājumu nākas atbildēt pašam pedagogam.
Mācīšana 6. kritērija» Skolotāja skaidrojuma kvalitāte (jautājumu uzdošanas veids, terminu lietojums, valodas kultūra)» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Skaidrojumu balstīt uz izglītojamā iepriekšējo pieredzi. 2. Jaunu jēdzienu un jauna satura skaidrojumu papildināt ar uzskati, (jaunākajās grupās ar demonstrējumu) vai vērojumu dabā. 2. Tiekties uz vēlamo proporciju nodarbībā: Skolotāja skaidrojums un jautājumu uzdošanas laiks 10%-20%, izglītojamo atbildes un izglītojamo aktīva darbība 80% - 90% nodarbības laika. 3. Izvairīties no slēgto jautājumu uzdošanas, ar sagaidāmo atbildi «Jā» , «Nē» . 4. Dot laiku izglītojamajiem apdomāt atbildi uz jautājumiem, nesteigties atbildēt izglītojamo vietā.
Mācīšana Mācību uzdevumu saikne ar reālo dzīvi 2016. /17. māc. g. 2017. /18. māc. g. 20% 47% 53% 80% ļoti labi
Mācīšana 7. kritērija «Mācību uzdevumu saikne ar reālo dzīvi» analīze ØIevērojams uzlabojums, kas panākts, aktualizējot šo kritēriju individuālās konsultācijās un metodiskajās apvienībās. Ø 80% gadījumu mācību uzdevumi nodarbībā saistīti ar reālo dzīvi, balstīti uz izglītojamo pieredzi. Izvirzītā problēma nodarbībā saistīta ar reālo dzīvi. Ø 20% gadījumu mācību uzdevumi daļēji saistīti ar reālo dzīvi, trūkst atbilstošas uzskates. Neizmanto tuvējās apkārtnes iespējas, organizējot nodarbību ārā.
Mācīšana 7. kritērija «Mācību uzdevumu saikne ar reālo dzīvi» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Tiekties uz maksimālu mācību uzdevumu saikni ar reālo dzīvi. 2. Aktualizēt nodarbības brīvā dabā saistībā ar atbilstošu tēmu.
Mācīšana Mācību metožu un paņēmienu atbilstība izvirzīto mērķu sasniegšanai 2016. /17. māc. g. 19% 5% 2017. /18. māc. g. 40% 60% 76% ļoti labi viduvēji ļoti labi
Mācīšana 8. kritērija «Mācību metožu un paņēmienu atbilstība izvirzīto mērķu sasniegšanai» analīze ØKopumā kritērija vērtējums iepriekšējā līmenī, atspoguļo kompetenču pieejas lietojumu mācību saturā. Ø 60% gadījumu mācību metodes un paņēmieni atbilst izvirzīto mērķu sasniegšanai. Izglītojamo darbības aktivizēšanai izmanto grupu darbu, pāru darbu, pētījumus. Ieinteresē ar situāciju analīzi, lomu spēlēm. Domāšanas procesu attīsta ar diskusijām. Iepriekš gūto pieredzi izmanto nodarbības uzdevumu veikšanā. Ø 40% gadījumu mācību metodes un paņēmieni atbilst izvirzīto mērķu sasniegšanai, bet ne vienmēr ir efektīvi izglītojamo aktivitātes uzturēšanai (darbs aplī bez uzskates, kur tiek aptaujāts katra viedoklis par kādu jautājumu)
Mācīšana 8. kritērija «Mācību metožu un paņēmienu atbilstība izvirzīto mērķu sasniegšanai» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Uzsākt pakāpenisku pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā. 2. Izvēloties mācību metodi, ņemt vērā izglītojamā iepriekšējo sagatavotību, iepriekš iegūtās prasmes, attiecīgi paredzot lielāku laiku patstāvīgai, radošai darbībai. 3. Izvēloties mācību metodi un paņēmienu, ņemt vērā nodarbībā apgūstamo mācību saturu un apjomu, izvēloties apakšgrupu darbu, satura diferenciāciju, lai ļautu izglītojamajiem bez steigas iedziļināties mācību procesā. Ieteikums. Nebaidīties izmēģināt jaunas daba metodes, kas, iespējams motivētu izglītojamos aktīvākai darbībai.
Mācīšana Starppriekšmetu saiknes nodrošinājums 2016. /17. māc. g. 28% 41% 2017. /18. māc. g. 35% 65% 31% ļoti labi viduvēji ļoti labi
Mācīšana 9. kritērija «Starppriekšmetu saiknes nodrošinājums» analīze ØKopumā vērtējums kritērijā uzlabojies. Palielinājusies izpratne par integrācijas būtību. Ø 65% gadījumu nodarbības sākumā izvirzīta problēma, kuru, integrējot dažādus mācību priekšmetus, izglītojamie atrisina. Mācību process norit jēgpilni, izglītojamie ir motivēti, jo apzinās, kādēļ veic konkrētos mācību uzdevumus. Ø 35% gadījumu nodarbības sākumā izvirza problēmu, kuru risina nodarbības pirmajā daļā, integrējot vairākus mācību priekšmetus. Nodarbības otrajā daļā, mācību darbību organizējot pie galdiem, izglītojamie veic kādu radošu darbu vai izpilda darba lapu, kura ir kā atsevišķa daļa un nav saistīta ar problēmas risinājumu.
Mācīšana 9. kritērija «Starppriekšmetu saiknes nodrošinājums» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Katrai nodarbībai izvirzīt problēmu, kuru caur vairāku mācību priekšmetu integrāciju atrisināt. Katrs nodarbības uzdevums jāplāno ar domu, ko tas dos problēmas risinājumā. 2. Meklēt saikni starp nodarbības teorētisko daļu un praktisko daļu. Darba lapas izmantot prasmju diagnosticēšanai. 3. Tēmas rotaļnodarbībai izvēlēties atbilstoši izglītojamo interesēm, resursu pieejamībai, aktualitātei.
Mācīšana Individuālās pieejas nodrošinājums 2016. /17. māc. g. 2017. /18. māc. g. 7% 13% 50% 80% ļoti labi viduvēji ļoti labi
Mācīšana 10. kritērija «Individuālās pieejas nodrošinājums» analīze ØIeviešot kompetenču pieejā balstītu saturu, uzlabojies individuālās pieejas nodrošinājums. Ø 50% gadījumu individuālā pieeja organizēta pēc būtības, mācību centros paredzot atsevišķus uzdevumus izglītojamajam atbilstoši viņa spēju un prasmju līmenim, Ø 50% gadījumu var uzskatīt par tradicionālu individuālu pieeju, ļaujot katram izglītojamajam izteikties nodarbībā, sniedzot individuālu atbalstu praktisko uzdevumu laikā.
Mācīšana 10. kritērija «Individuālās pieejas nodrošinājums» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Pēc iespējas maksimāli plānot un realizēt individuālo pieeju pēc būtības, atbilstoši katra izglītojamā spējām un prasmēm. 2. Izmantot apakšgrupu darbu individuālās pieejas nodrošināšanā jaunākajās grupās. 3. Pakāpeniski realizēt kompetenču pieeju mācību saturā, ņemot vērā katra izglītojamā individualitāti un individuālo pieredzi.
Mācīšana Mācību līdzekļu un materiālu izmantojums izvirzīto mērķu sasniegšanai 2016. /17. māc. g. 2017. /18. māc. g. 33% 67% 100% ļoti labi
Mācīšana 11. kritērija «Mācību līdzekļu un materiālu izmantojums izvirzīto mērķu sasniegšanai» analīze Ø 100% gadījumu atklātajās nodarbībās mācību līdzekļu un materiālu izmantojums atbilstošs mērķu sasniegšanai. Materiāls pieejams katram izglītojamajam, lai var darboties vienlaicīgi visa grupa. Pašgatavots materiāls īpaši attiecīgajai nodarbībai. Estētisks, daudzveidīgs. Ieteikums aktualizēt āra nodarbības, kurās pieejami mācību materiāli autentiskā vidē.
Mācīšana 11. kritērija «Mācību līdzekļu un materiālu izmantojums izvirzīto mērķu sasniegšanai» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Turpināt mācību līdzekļus un materiālus izvēlēties mērķtiecīgi, paredzot katram izglītojamajiem atbilstošu materiālu, caur kuru iespējams realizēt arī diferencētu pieeju mācību procesā. 2. Izzinošās, jaunu zināšanu sniegšanas nodarbībās lietot uzskati, lai efektīvāk sasniegtu izvirzīto mērķi. • Ieteikums aktualizēt āra nodarbības, kurās pieejami mācību materiāli autentiskā vidē.
Mācīšana Materiāltehnisko līdzekļu izmantojums izvirzīto mērķu sasniegšanai 2016. /17. māc. g. 2017. /18. māc. g. 14% 21% 65% ļoti labi 20% 70% labi neizmanto ļoti labi 10% neizmanto
Mācīšana 12. kritērija «Materiāltehnisko līdzekļu izmantojums izvirzīto mērķu sasniegšanai» analīze ØSalīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu, materiāltehnisko līdzekļu pielietojums palicis iepriekšējā līmenī, Ø 20% gadījumu materiāltehniskie līdzekļi izmantoti jēgpilni, mērķtiecīgi un nodarbībā sasniegts vēlamais rezultāts. Ø 10% gadījumu materiāltehnisko līdzekļi ir izmantoti nodarbībā, tie nav traucējuši, bet nav arī bijis būtiskas nozīmes mērķa sasniegšanā. Ø 70% gadījumu materiāltehniskos līdzekļus neizmanto.
Mācīšana 12. kritērija «Materiāltehnisko līdzekļu izmantojums izvirzīto mērķu sasniegšanai» analīze 1. Lai pilnvērtīgi un jēgpilni izmantotu materiāltehniskos līdzekļus, nepieciešams atbilstošs elektronisko mācību līdzekļu nodrošinājums un tehnika. 2. Viedtālruņus un planšetes ieteicams izmantot apakšgrupu darbā. 3. Aktīvāk pielietot pieejamos mācību tehniskos līdzekļus: projektoru, 2 portatīvos datorus, disku atskaņotāju mācību satura apguvē.
Mācīšanās Izglītojamo sadarbības (darbs pārī, grupās) prasme 2016. /17. māc. g. 2017. /18. māc. g. 1% 20% 5% 79% ļoti labi 25% 70% labi viduvēji ļoti labi nav konstatēts
Mācīšanās 1. kritērija «Izglītojamo sadarbības (darbs pārī, grupās) prasme» analīze ØKritērija izpilde iepriekšējā gada līmenī, Ø 25% gadījumu darbu veiksmīgi organizē pāros vai nelielās apakšgrupās mācību centros, kur vērojama patstāvība. Ø 70% gadījumu sadarbojas grupa kopumā pedagoga vadībā. Izglītojamais atbild, pārējie papildina, izsaka savu viedokli. Ø 5% gadījumu izglītojamais piedalās nodarbībā, bet dažādu apstākļu dēļ neiesaistās darbībā.
Mācīšanās 1. kritērija «Izglītojamo sadarbības (darbs pārī, grupās) prasme» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Biežāk paredzēt uzdevumus pārī, nelielās apakšgrupās patstāvības veicināšanai, savstarpējās sadarbības veicināšanai. 2. Aktualizēt caurviju prasmes nodarbību plānošanā. 3. Pārdomāt darba paņēmienus neaktīvo izglītojamo iesaistīšanai darbā pāros vai apakšgrupās.
Mācīšanās Mācību materiālu izmantošanas prasme 2016. /17. māc. g. 1% 27% 55% 72% ļoti labi 2017. /18. māc. g. labi viduvēji ļoti labi 45% labi
Mācīšanās 2. kritērija «Mācību materiālu izmantošanas prasme» analīze ØKritērija izpilde uzlabojusies, pielietojot kompetenču pieejas elementus, Ø 45% gadījumu vērojama izglītojamo prasme patstāvīgi darboties ar mācību materiālu. Ø 55% gadījumu izglītojamie darbojas ar mācību materiālu, izmantojot pedagoga atbalstu un sasniedzot mērķi.
Mācīšanās 2. kritērija «Mācību materiālu izmantošanas prasme» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Plānot lielāku patstāvību mācību materiālu izmantošanā, pieļaujot dažādu atbilžu veidus, dažādus ceļus, kā nonākt pie rezultāta. 2. Piedāvāt dažādu mācību materiālu kompetenču pilnveidei, ļaujot izglītojamajiem izvēlēties savu pieeju mērķa sasniegšanā. 3. Caurviju prasmju sekmēšanai, domāšanas un radošuma attīstībai ieteikums izvairīties no darbu paraugu sniegšanas mācību procesā.
Mācīšanās Radoša, analītiska, pētnieciska rakstura darbības 2016. /17. māc. g. 1% 27% 35% 65% 72% ļoti labi 2017. /18. māc. g. labi viduvēji ļoti labi
Mācīšanās 3. kritērija «Radoša, analītiska, pētnieciska rakstura darbības» analīze ØKritērija izpilde uzlabojusies, aktualizējot dabas centrā organizētās aktivitātes kompetenču pieejas realizēšanai, Ø 35% gadījumu nodarbībā izmanto radoša, analītiska, pētnieciska rakstura darbības, dodot iespēju katram izglītojamajiem pašam izvēlēties darba kārtību, veidu, nodrošinot patstāvību mērķa sasniegšanā. Ø 65% gadījumu veic pētniecisku darbību, bet visa grupa kopumā, tikai atsevišķiem izglītojamajiem piedaloties eksperimentos. Pārējie ir vērotāji. Radošajos darbos pārsvarā piedāvā iespēju izglītojamajiem izvēlēties krāsu, materiālu, retāk darba gaitu, darba kārtību.
Mācīšanās 3. kritērija «Radoša, analītiska, pētnieciska rakstura darbības» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Biežāk nodarbību saturā plānot pētnieciskas darbības mācību centros un dabā. 1. Izglītojamo darbos pieļaut radošu pieeju tēmai, daudzveidību izpildījumā.
Mācīšanās Uzdevumu izpilde (izglītojamo atbilžu kvalitāte) 2016. /17. māc. g. 20% 2017. /18. māc. g. 5% 20% 35% 60% ļoti labi viduvēji
Mācīšanās 4. kritērija «Uzdevumu izpilde (izglītojamo atbilžu kvalitāte)» analīze ØNeliels uzlabojums izglītojamo atbilžu kvalitātē, Ø 35 % gadījumu izglītojamie atbild patstāvīgi uz pedagoga jautājumiem. Praktiskos darbus veic patstāvīgi, ievērojot iepriekš dotos norādījumus. Ø 60% gadījumu izglītojamie atbild vai paveic praktisku darbu pēc pedagoga sniegtiem papildus skaidrojumiem. Ø 5% gadījumu izglītojamie arī pēc pedagoga sniegtajiem papildus skaidrojumiem pie atbildes nenonāk, un pedagogs atbild izglītojamo vietā.
Mācīšanās 4. kritērija «Uzdevumu izpilde (izglītojamo atbilžu kvalitāte)» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Uzdodot jautājumus, darba uzdevumus, izmantot uzskates materiālus, citus palīglīdzekļus, lai panāktu atbildi no izglītojamajiem. 2. Uzdot jautājumu vecumposmam atbilstošā formā. 3. Dot laiku, sagaidīt izglītojamā atbildi.
Mācīšanās Izglītojamo darba materiālu kvalitāte 2016. /17. māc. g. 2017. /18. māc. g. 5% 8%7% 70% 85% ļoti labi 25% viduvēji ļoti labi viduvēji
Mācīšanās 5. kritērija «Izglītojamo darba materiālu kvalitāte» analīze ØDarbu kvalitāte uzlabojusies, izmantojot kompetenču pieeju mācību saturā, Ø 25% gadījumu izglītojamo darba materiālu kvalitāte ir ļoti laba, vērojama radoša pieeja, izglītojamā patstāvība darba izpildē. Ø 70% gadījumu izglītojamo darba materiāli, ar pedagoga atbalstu, papildus norādījumiem, norādēm uz kļūdām, ir kvalitatīvi. Ø 5% gadījumu izglītojamo darba materiāli ir līdz galam nepabeigti, nav izprasts uzdevums pat ar pedagoga atbalstu vai arī vērojama izglītojamā nevēlēšanās piedalīties nodarbībā.
Mācīšanās 5. kritērija «Izglītojamo darba materiālu kvalitāte» analīze Nepieciešamie uzlabojumi: 1. Plānot vecumposmam un izglītojamo spējām atbilstošas grūtības darba uzdevumus, jautājumus. 2. Piedāvāt dažādas grūtības pakāpes uzdevumus. 2. Plānojot praktiskos darbus izglītojamajiem, pievērst uzmanību darba lietderībai, nozīmei, apzinoties sasniedzamo mērķi.
- Slides: 52