Patapinjuma lgums Glabjuma lgums Lauris Rasnas Mag iur

Patapinājuma līgums Glabājuma līgums Lauris Rasnačs Mag. iur. , Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants © Lauris Rasnačs, 2008

Patapinājuma līguma jēdziens un būtība Civillikuma (CL) 1947. p. “Patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu”. Patapināšana ir lietas bezatlīdzības lietošanas tiesību piešķiršana, kuru patapinātājs piešķir patapinājuma ņēmējam.

Patapinājuma līguma jēdziens un būtība Dodot lietu patapinājumā, atšķirībā no aizdevuma: (1) Lietu nenodod īpašumā, bet gan tikai lietošanā; (2) Patapināt var dažādu veidu lietas (kustamas, nekustamas, savas, svešas), arī neatvietojamas lietas. N. B. Tomēr nevar patapināt patērējamas lietas. Patapinājuma līgums praksē vairāk tiek izmantots ar komercdarbību nesaistītu vajadzību nodrošināšanai.

Patapinājuma līguma jēdziens un būtība Patapinājuma līgums ir noslēgts, ja ir gan vienošanās par lietas nodošanu patapinājumā, gan arī lietas nodošana – patapinājuma līgums ir reāllīgums. Kaut arī CL 1947. p. minētā “lietas nodošana noteiktai lietošanai” šķiet esam visai konkrēta norāde, to var iztulkot arī paplašināti. Ja patapinājums nav ierobežots ar precīzāku lietošanas laiku un veidu, patapinātājs atbilstoši CL 1951. p. var atprasīt lietu jebkurā laikā.

Būtiskākie patapinājuma ņēmēja pienākumi Lietot lietu atbilstoši līgumā noteiktajam, bet, jebkurā gadījumā – tā, kā tas atbilst lietas saimnieciskajam uzdevumam un konkrētajiem apstākļiem. Nenodot lietu citai personai, pat ne mantiniekiem. Uz sava rēķina rūpēties par lietas uzturēšanu un uzglabāšanu.

Patapinājuma ņēmēja atbildība Pēc CL 1955. p. patapinājuma ņēmējs neatbild ne par trešās personas vainu, kuru viņš nevarēja novērst, ne nejaušu zaudējumu, ne lietas bojāeju.

Patapinājuma ņēmēja atbildība Ja patapinājuma ņēmējs rīkojies prettiesiski un lieta ir bojāta vai gājusi bojā neatļautas lietošanas vai atdošanas nokavējuma dēļ, patapinājuma ņēmējs saskaņā ar CL 1956. p. atbild par to kaitējumu, kas nav radies viņa vainas dēļ, kā arī par risku. Analogi noteikumi piemērojami, ja patapinājuma ņēmējs ir uzņēmies atbildēt par visiem zaudējumiem.

Patapinājuma ņēmēja atbildība Iztulkojot CL 1957. p. pirmo daļu “ja patapinājuma līgums noslēgts abām pusēm par labu, tad patapinājuma ņēmējs atbild tikai samērā ar to rūpību, kādu viņš mēdz ievērot savās paša lietās” kopā ar CL 1645. p. , jāsecina, ka uz abpusēju labumu vērsta patapinājuma gadījumā patapinājuma ņēmējs atbild arī par vieglu neuzmanību. CL 1958. p. noteic, “ja viena un tā pati lieta patapināta vairākām personām kopīgi, tad viņas atbild par to solidāri”.

Būtiskākie patapinātāja pienākumi Atlīdzināt patapinājuma ņēmējam izdevumus, ko viņš taisījis patapinātai lietai, ciktāl tie bijuši nepieciešami vai taisīti ar patapinātāja noteiktu piekrišanu. Nekavēt lietas lietošanu un neatprasīt to pirms norunātā termiņa, izņemot, ja neparedzēta apstākļa dēļ patapinātājam rodas nepieciešama vajadzība pēc lietas un tas nerada patapinājuma ņēmēja sevišķus zaudējumus. Patapinātājs atbild tikai par ļaunu nolūku, bet ne neuzmanību (CL 1966. p. ).

Glabājuma līguma jēdziens un būtība CL 1968. p. noteic, ka “ar glabājuma līgumu glabātājs uzņemas uzglabāt kustamu lietu, ko viņam nodevis glabājuma devējs”. Tiesību zinātnē glabājuma līgumu tiek piedāvāts definēt šādi: “Glabājuma līgums ir līgums, ar kuru viena puse – glabātājs – apsola glabāšanai nodotu kustamu lietu saglabāt un atdot otrai pusei – glabājamās lietas devējam” (Torgāns K. Saistību tiesības. II daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008. , 90. lpp. ).

Glabājuma līguma jēdziens un būtība Glabājuma līgums var būt gan atlīdzības, gan arī bezatlīdzības līgums. Saskaņā ar CL 1969. p. “atlīdzība glabātājam uzskatāma par klusējot pielīgtu, ja pēc apstākļiem bezmaksas glabāšana nav bijusi sagaidāma”.

Glabājuma līguma veidi Neatvietojamas lietas glabājums – tiek nodota glabāšanā un atdota tā pati lieta; Atvietojamas lietas glabājums t. s. “iregulārais glabājums” – tiek nodotas glabāšanā un atdotas atvietojamas, tāda paša daudzuma un labuma lietas. (!) Nevar nodot glabājuma nekustamas lietas. (!) Ja glabājumā nodotas atvietojamas lietas tiek īpaši iepakotas, vai citādi noteiktas un atdalītas, tad tas ir uzskatāms par neatvietojamu lietu glabājumu.

Būtiskākie glabātāja pienākumi ir lietas nodošana glabājamās lietas devējam, ka arī lietas glabāšana un atbildība par lietas glabāšanu.

Glabātāja atbildība Bezatlīdzības glabājuma gadījumā glabātājs atbild tikai par ļaunu nolūku vai rupju neuzmanību. Atlīdzības glabājuma gadījumā glabātājs saskaņā ar CL 1972. p. atbild arī par vieglu neuzmanību. Saskaņā ar CL 1990. p. vairāki vienas lietas glabātāji atbild solidāri, izņemot, ja kāds no viņiem rīkojies ļaunprātīgi.

Glabātāja atbildība Saskaņā ar CL 1974. p. glabātājs šādos gadījumos atbild arī par nejaušības risku: 1) ja viņš to tieši uzņēmies; 2) ja viņš, pretēji līgumam, lieto glabājamo lietu vai to atsavina; 3) ja viņš nokavē tās atdošanu; 4) ja līgums noslēgts uz 1978. pantā norādītā pamata (iregulārais glabājums).

Būtiskākie glabājamās lietas devēja pienākumi Saņemt atpakaļ glabāto lietu pēc nolīgtā termiņa notecējuma, vai, ja termiņš nav nolīgts, pēc glabātāja pieprasījuma. Samaksāt atlīdzību, ja tāda nolīgta. Atlīdzināt ar lietas glabāšanu saistītus izdevumus, ja tie nav iekļauti atlīdzībā, kā arī zaudējumus. Nodot regresa prasījuma tiesības pret tiešo vaininieku lietas bojāšanā vai zudumā, ja glabātājs ir atlīdzinājis glabājamās lietas devēja zaudējumus.

Glabājuma pārvēršanās par aizdevumu Saskaņā ar CL 1992. p. ja atvietojamu lietu glabājuma gadījumā glabātājam vēlāk tiek dotas tiesības lietas izlietot pēc sava ieskata, tad glabājuma līgums ar šādu tiesību došanas brīdi pārtop par aizdevumu. Līdz ar to: 1. Glabātājs atbild arī par nejaušības risku (CL 1993. p. ); 2. Var pielīgt procentus par lietas lietošanu.

Viesnīcnieka glabājums ir blakus saistība, kas atbilstoši CL 1996. p. rodas arī bez īpašas vienošanās, ar brīdi, kad ar viesnīcnieka atļauju viesnīcā tiek ienestas viesa lietas. Viesnīcnieka pienākumi ir: 1. Nodrošināt viesa lietu atdošanu; 2. Atbildēt par viesa lietām, izņemot, ja (a) viesnīcnieks nepierāda, ka (b) zaudējums ir noticis viesu, viņu viesu vai pavadītāju vainas, (c) nepārvaramas varas, vai (d) lietu īpašību dēļ (CL 1998. p. 1. d. ).

Viesnīcnieka atbildības īpatnības CL 1998. p. 3. daļa aizliedz viesnīcniekam ierobežot vai atteikties no atbildības ar sludinājumu vai paziņojumu. Par viesu ienesto naudu, vērtspapīriem un dārglietām viesnīcnieka atbildība ir ierobežota ar tūkstoš latiem, ja vien viesnīcnieks šīs lietas nav pieņēmis glabājumā ar īpašu vienošanos, vai arī viesnīcnieks vai viņa kalpotāji ir vainojami šo lietu bojā ejā (CL 1998. p. 2. d. ).

Viesnīcnieka atbildības īpatnības CL 2001. p. paredz viesnīcnieka atbildībai analogu atbildību arī kuģu īpašniekiem un iebraucamo vietu turētājiem. Viesnīcnieka atbildības noteikumi nav piemērojami namsaimniekiem un citiem dzīvojamo telpu izīrētājiem (CL 2000. p. ).

Nobeigums Paldies par uzmanību! Jautājumi? lauris. rasnacs@gmail. com