PASAULES IEDZVOTJU EOGRFIJAS VIDUSSKOLAS KLASM DIDAKTIKA UZDEVUMU PRAKTISKO

PASAULES IEDZĪVOTĀJU ĢEOGRĀFIJAS VIDUSSKOLAS KLASĒM DIDAKTIKA: UZDEVUMU, PRAKTISKO, RADOŠO UN PĒTNIECISKO DARBU PIEMĒRI Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija LU 73. zinātniskā konference 2015. gada 6. februārī

Tēmas aktualitāte • Kā ar konkrētiem piemēriem ģeogrāfijas stundās palīdzēt skolēnam apgūt iedzīvotāju ģeogrāfiju. • “Jaunais” standarts. • Praktiskie, pētnieciskie, radošie darbi.

Standarta pamatojums Darbseminārs veidots saskaņā ar Vispārējās vidējās izglītības ģeogrāfijas mācību priekšmeta standartu (Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumiem Nr. 281; 17. pielikums), tajā iekļautie uzdevumu, praktisko, radošo un pētniecisko darbu piemēri pieskaņoti ērtai savienošanai ar mācību grāmatu (Melbārde, Z. , Rozīte, M. , Zelča, L. „Pasaules ģeogrāfija vidusskolai 1”. Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. , 224 lpp. ).

Standarta pamatojums Vispārējās vidējās izglītības ģeogrāfijas mācību priekšmeta standarta komponentā „Kultūrvide laikā un telpā” iekļauta sadaļa „Demogrāfiskie procesi, iedzīvotāju demogrāfiskā un sociālā struktūra”. Savukārt minētajam komponentam atbilst sekojošas pamatprasības: Raksturo demogrāfiskos procesus, attīstību atsevišķos reģionos un valstīs, analizējot to veidojošos komponentus; Izprot iedzīvotāju ataudzes ietekmējošos faktorus un skaidro demogrāfiskās pārejas fāzes, minot konkrētus valstu piemērus; Izprot valsts un reģiona demogrāfiskās politikas ietekmi iedzīvotāju demogrāfiskajā un sociālajā struktūrā.

Iedzīvotāju ģeogrāfijas tēmas • • • iedzīvotāju skaits un sastāvs; ataudze un to ietekmējošie faktori; demogrāfiskās pārejas teorija; valstu demogrāfiskā politika; iedzīvotāju demogrāfiskā un sociālā struktūra; dzīves kvalitāte.

Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas Praktiskais darbs, vairāki uzdevumi, iedzīvotāju skaita izmaiņu līknes konstruēšana, nākotnes prognozes (optimistiskie un pesimistiskie scenāriji), radošais darbs ar kartogrāfisko materiālu un statistikas datiem, iedzīvotāju pulksteņi internetā, tautas skaitīšanas rezultāti un iegūto datu analīze.

Ataudze un to ietekmējošie faktori Praktiskais darbs, vairāki uzdevumi, statistikas datu analīze, darbs ar tekstu, dzimstību ietekmējošie faktori, to noteikšana, dažādu demogrāfisko rādītāju aprēķināšana.

Demogrāfiskās pārejas teorija Darbs ar statistikas materiāliem, demogrāfiskās pārejas fāžu noteikšana.

Valstu demogrāfiskā politika Semināra (diskusijas) organizēšana par valstu demogrāfisko politiku (Kādi pasākumi tiek realizēti Latvijas demogrāfiskajā politikā? Kā vērtējat šo pasākumu lietderību mērķa sasniegšanai? Kas būtu darāms Latvijas demogrāfiskajā politikā, lai tā būtu veiksmīga? Kā demogrāfiskā politika mērķa sasniegšanai var izmantot tādu demogrāfisko procesu kā laulības? Kādus tiešos un kādus netiešos pasākumus demogrāfiskajā politikā varat nosaukt? Kādi plusi un kādi mīnusi demogrāfiskajai politikai (no cilvēktiesību, resursu patēriņa, globālo problēmu, pārapdzīvotības un citiem viedokļiem)? Kādu scenāriju varat uzzīmēt pasaulei, kad visas valstis atsakās no demogrāfiskās politikas realizācijas, un kādu, ja arī nabadzīgās valstis pievēršas stingrai demogrāfiskajai politikai? )

Iedzīvotāju demogrāfiskā un sociālā struktūra Praktiskais darbs, iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūras diagrammas veidošana un jēgpilna analizēšana, radošs darbs par dažādiem dzimuma un vecuma struktūras diagrammu tipiem un to atšķirībām.

Dzīves kvalitāte Pētnieciskie darbi (tautas attīstības indekss, nabadzība, iekšzemes kopprodukts, Džini indekss, bezdarba līmenis, izglītības rādītāji), valstu klasifikācija un tipoloģija, par pazīmēm izmantojot dažādus ar dzīves kvalitāti saistītus rādītājus.

Izstrādātie materiāli • Autors izstrādājis katrai no sešām minētajām tēmām dažādus materiālus pētniecisko prasmju attīstīšanai – praktiskos, pētnieciskos un radošos darbus. Tajos skolēni strādā ar kartogrāfisko materiālu, tekstiem, preses rakstiem, statistikas materiāliem, interneta resursiem. • Tiek veikta daudzveidīga datu analīze, plānošana, statistikas datu apstrāde, izstrādātas prognozes, veidoti modeļi.

Zinātniski pētniecisko darbu virzieni Iedzīvotāju pulksteņi internetā; Depopulācijas cēloņi un tās sekas Latvijā; Dzimstību ietekmējošie faktori un to analīze; Latvijas iedzīvotāju mirstības cēloņi; Dabiskā pieauguma rādītāji Latvijā; 5. demogrāfiskās pārejas fāze; Latvijas demogrāfiskās politikas analīze; Latvijas iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra, tās attīstības prognozes; Absolūtās nabadzības ģeogrāfija; TAI rādītāju analīze. . . un daudzas citas

Izzināmie jautājumi Kā pētīt iedzīvotāju skaita izmaiņas, izmantojot tautas skaitīšanas rezultātus? Kā izmantot iedzīvotāju pulksteņus? Kā noteikt, kurā demogrāfiskās pārejas fāzē atrodas konkrēta valsts? Kā noteikt demogrāfiskās politikas nozīmi demogrāfisko procesu rādītāju lielumā? Kā analizēt iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūru? Kā jēgpilni analizēt „demogrāfiskās eglītes” ļoti daudzveidīgos aspektus? Kā grupēt valstis pēc to dzīves līmeņa? Kā analizēt dzimstību ietekmējošos faktorus?

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads (tautas skaitīšana) Iedzīvotāju skaits Latvijā 1897. 1 929 387 1913. 2 492 500 1920. 1 596 131 1925. 1 844 805 1930. 1 900 045 1935. 1 905 936 1939. 1 884 756 1959. 2 079 948 1970. 2 351 903 1979. 2 502 816 1989. 2 666 567 2000. 2 377 383 2011. 2 067 887

Iedzīvotāju skaita izmaiņas • Kā pareizi uzzīmēt līkni (intervāls uz x ass)? • Kā analizēt datus? • Kāpēc neparādās Otrā pasaules kara radītais iedzīvotāju skaita samazinājums? • Pētīt gan dabiskās, gan mehāniskās kustības devumu iedzīvotāju skaita izmaiņās. • Nākotnes prognozes. . .

Dzimumvecumstruktūras piramīda

Dzimumvecumstruktūras piramīdu jēgpilna analīze 1. Latvijas dzimumvecumstruktūras piramīda ir regresīva, stacionāra vai progresīva? Atbildi pamato! 2. Kurā vecuma grupā Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju un kurā vecuma grupā iedzīvotāju skaits ir vismazākais? 3. Kurās vecuma grupās Latvijā ir vīriešu un kurās – sieviešu – skaitliskais pārsvars? (Blakus esošās vecuma grupas drīkst apvienot!) 4. Kas veido lielāko daļu demogrāfiskās slodzes Latvijā – pirmsdarbaspējas vai pēcdarbaspējas vecuma iedzīvotāji? 5. Vai dzimumvecumstruktūras piramīdā ir kaut aptuveni redzams iedzīvotāju mūža ilgums? Ja jā, tad kur tas ir saskatāms? 6. Vai Latvijas iedzīvotāju dzimumvecumstruktūras piramīdā var novērot Otrā pasaules kara sekas? Ja jā, tad kur tās ir redzamas? 7. Par kādu procesu liecina iedzīvotāju dzimumvecumstruktūras piramīdas apakšējās daļas sašaurinājums? Kādas problēmas šis process rada Latvijā? 8. Vai Latvijas iedzīvotāji noveco „no apakšas” vai „no augšas”? Atbildi pamato! 9. Kā tuvā nākotnē mainīsies Latvijas augstskolu konkurence topošo studentu piesaistē? (Uzdevumā pieņemam, ka augstskolu skaits paliek nemainīgs. ) 10. Kāpēc ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis mēdz teikt, ka viņa pašreizējo skolēnu mazbērni skolā zīmēs nevis „demogrāfisko eglīti”, bet „demogrāfisko sēni”?

Dzimumvecumstruktūras piramīdu jēgpilna analīze Rādītājs “Egle” “Bērzs” “Sēne” Tips Progresīva Stacionāra Regresīva Iedzīvotāju skaita izmaiņas Iedzīvotāju skaits pieaug Iedzīvotāju skaits nemainās Iedzīvotāju skaits samazinās Problēmas Rīcības Sekas Darbības (demogrāfiskā politika)

Dzimstību ietekmējošie faktori (1) • • • Iedzīvotāju vecuma struktūra. Jo valstī lielāks jaunu cilvēku īpatsvars, jo lielāka varbūtība, ka dzimstības rādītāji būs augstāki. Latvijā un Eiropā iedzīvotāji strauji noveco, tādēļ arī dzimstība zema. Iedzīvotāju dzimuma struktūra. Jo valstī lielāks sieviešu īpatsvars, jo lielāka varbūtība, ka dzimstības rādītāji būs augstāki. Taču šajā ziņā mūsu pasaules daļa (Eiropa) ir izņēmums, jo, kaut arī vērojams būtisks sieviešu pārsvars, Latvijas sieviešu vidējais vecums ir liels, lielākais sieviešu pārsvars vecākajās vecuma grupās. Materiālās labklājības līmenis. Jo valstī zemāks materiālās labklājības līmenis, jo lielāka varbūtība, ka dzimstības rādītāji būs augstāki. Lielākais bērnu skaits vienai sievietei ir visnabadzīgākajās valstīs (kontracepcijas līdzekļu nepazīšana un nepieejamība), kamēr attīstītajās valstīs vecākiem primāri šķiet bērnu izglītot, nodrošināt augstu materiālās labklājības līmeni, ko grūti izdarīt daudzbērnu ģimenēs. Iedzīvotāju izglītības līmenis. Jo valstī zemāks izglītības līmenis, jo lielāka varbūtība, ka dzimstības rādītāji būs augstāki. Pieaugot izglītības līmenim, mainās vērtību sistēma, nozīmīga vieta tiek atvēlēta karjerai, bērnus atliekot vēlākam laikam. Urbanizācijas līmenis. Jo valstī zemāks urbanizācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka dzimstības rādītāji būs augstāki. Latvijas laukos vienmēr dzimstības rādītāji bijuši augstāki kā pilsētās, to nosaka lauku gaiss, darbaspēka nepieciešamība piemājas saimniecībā, lielāka dzīvojamā platība.

Dzimstību ietekmējošie faktori (2) • Tradīcijas. Daudz ko nosaka arī tradīcijas. Indijā katrā ģimenē jāizaudzina septiņi dēli (ja sievai dzimst meitas, tad vīrs no tādas sievas var šķirties), Madagaskarā jābūt septiņiem dēliem un septiņām meitām. Latvijā arī deviņus mēnešus pēc Jāņiem dzimstība parasti nedaudz pieaug. • Politiskie faktori. Zināmā mērā dzimstību ietekmē valsts attieksme, izmaksātie pabalsti, dekrēta atvaļinājumi, “māmiņu algas”. • Tiesiskie cenzi. Minimālais laulībā stāšanās vecums, īpaši virknē Āzijas un musulmaņu valstu. Ķīnā šī vecuma sliekšņa pacelšana savulaik būtiski samazināja dzimstību. • Medicīniskie faktori. Aktuāla problēma – neauglība, turklāt vienlīdz aktuāla abiem dzimumiem, attīstītajās valstīs aktuālāka kā attīstības valstīs. • “Pašregulācija”. Lielisks piemērs – poļi pēc Otrā pasaules kara (milzīgi tautas zaudējumi), kuri paši saprata, ka kaut kas lietas labā jādara, kā rezultātā dzimstības rādītāji ļoti pieauga.

Dzimstību ietekmējošo faktoru analīze (1) 7. uzd. (1 punkts) Iepazīsties ar informāciju “Norvēģi kniebjas par laukiem” (“Nedēļa”, 10. 02. 2005. ) un nosaki, kura dzimstību ietekmējošā faktora piemērs tas ir? Atbildi pamato! “Norvēģu lauku jauniešu organizācija uzsākusi kampaņu, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu Norvēģijas lauku rajonos, iedvesmojoties no skandalozā norvēģu jauniešu pāra, kas ar pornogrāfijas lapu F*** for Forest internetā vāc naudu tropu mežu glābšanai. ” “Norvēģijas jauno lauksaimnieku līgas kampaņas F*** for bygda (Kniebties par laukiem) mērķis ir piesaistīt uzmanību faktam, ka Norvēģijā samazinās dzimstības līmenis, lauku rajonu iedzīvotāji pārceļas uz pilsētām, un daudzviet jālikvidē mazās lauku skolas. Pirms sešiem gadiem, lai glābtu vietējo ģimnāziju, Glopenes pilsētiņas iedzīvotāji sarīkoja “sabiedrības reprodukcijas kampaņu”. . . Tagad skola ir gandrīz pārpildīta ar bērniem. ”

Dzimstību ietekmējošo faktoru analīze (2) 7. uzd. (1 punkts) Iepazīsties ar informāciju “Vīrietību apdraud piezīmjdatori” (“Lauku Avīze”, 18. 12. 2004. ) un nosaki, kura dzimstību ietekmējošā faktora (no 10 dotajiem) piemērs tas ir? Atbildi pamato! “Ilgi turēt piezīmjdatoru klēpī ir bīstami, jo tas var izraisīt neauglību, pie šādas atziņas nonākuši zinātnieki. Ja vīrietis, braucot vilcienā vai metro, nolēmis pastrādāt, viņš nerīkt novietot datoru tieši sev klēpī, jo aparāta izstarotais siltums (apmēram 70 grādu) atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz spermatozoīdiem. ” “Bet ungāru zinātnieki no Segedas universitātes pētījuši, kādu iespaidu uz vīrietību atstāj bikšu kabatā nēsāti mobilie tālruņi, un nonākuši pie secinājuma, ka šādas vieglprātības dēļ sēklā līdz pat 30 % samazinās spermatozoīdu skaits, kas var būtiski ietekmēt vīrieša auglību. ” “Pētījums lieku reizi pierādīja, ka spermas daudzumu un kvalitāti ietekmē arī tādi kaitīgi faktori kā stress un smēķēšana. ”

Demogrāfiskā politika (tēmas semināram) • Kādi pasākumi tiek realizēti Latvijas demogrāfiskajā politikā? Kā vērtējat šo pasākumu lietderību mērķa sasniegšanai? • Kas būtu darāms Latvijas demogrāfiskajā politikā, lai tā būtu veiksmīga? • Kā demogrāfiskā politika mērķa sasniegšanai var izmantot tādu demogrāfisko procesu kā laulības? • Kādus tiešos un kādus netiešos pasākumus demogrāfiskajā politikā varat nosaukt? Piemēri! • Kādi plusi un kādi mīnusi demogrāfiskajai politikai (no cilvēktiesību, resursu patēriņa, globālo problēmu, pārapdzīvotības un citiem viedokļiem)? • Kādu scenāriju varat uzzīmēt pasaulei, kad visas valstis atsakās no demogrāfiskās politikas realizācijas, un kādu, ja arī nabadzīgās valstis pievēršas stingrai demogrāfiskajai politikai?

Interneta resursi http: //www. populationmondiale. com/#sthash. D EFd. Mncg. dpbs http: //ec. europa. eu/eurostat http: //www. csb. gov. lv/dati/statistikasdatubazes-28270. html

Rezultāti • Ar minētajiem piemēriem iespējams attīstīt skolēnu pētnieciskās prasmes, sasniegt vidējās izglītības standartā minētās prasmes un gūt panākumus konkursos un olimpiādēs. • Visi prezentācijā apskatītie piemēri ir autora izstrādāti, tie ir aprobēti darbā ar vidusskolēniem vairāku gadu garumā.

Paldies par uzmanību!