PAR STARPTAUTISKO LGUMU IENEANU LATVIJAS TIESBU SISTM Reguljoie
PAR STARPTAUTISKO LĪGUMU IENEŠANU LATVIJAS TIESĪBU SISTĒMĀ
Regulējošie normatīvie akti: • • • 1) Satversmes 68. pants. 2) 1969. gada Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām, likums "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem". 3) Ministru kabineta kārtības ruļļa 3. nodaļa. 4) Saeimas kārtības ruļļa 80. panta otrā daļa un 114. panta otrās daļas 3. punkts. 5) Ja starptautiskā līgumā vai tā projektā puse ir ne tikai valsts, bet arī starptautiska organizācija, piemērojama arī 1986. gada Vīnes konvencija par starptautisko līgumu starp valstīm un starptautiskajām organizācijām vai starptautiskajām organizācijām tiesībām. Lai gan šī konvencija vēl nav stājusies spēkā, tās normas pamatā uzskatāmas par starptautiskajām paražu tiesībām. Šīs konvencijas normas ir līdzīgas 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām normām. 6) Atsevišķos gadījumos piemērojamas arī citu Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu normas. Piemēram, Līguma par Eiropas Savienību 24. pants, kurā noteikts: "1. Ja, īstenojot šo sadaļu, [Eiropas Savienībai] ir jāslēdz nolīgums ar vienu vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām, Padome var pilnvarot prezidentvalsti, kurai vajadzības gadījumā palīdz Komisija, sākt sarunas šajā sakarā. Šādus nolīgumus pēc prezidentvalsts ieteikuma slēdz [Eiropas Savienības] Padome. [. . ] 5. Neviens nolīgums nav saistošs dalībvalstij, kuras pārstāvis Padomē paziņo, ka tai ir jāpilda savas valsts konstitucionālās prasības; pārējie Padomes locekļi var vienoties par to, ka nolīgumu tomēr pagaidām piemēro. 6. Nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar šajā pantā paredzētiem nosacījumiem, ir saistoši Savienības iestādēm. " Atbilstoši šai normai Latvijas pārstāvis Eiropas Savienības Padomē var paziņot, ka Latvijai šis starptautiskais līgums būs saistošs tikai tad, kad Latvija tā nolems atbilstoši tās iekšējām procedūrām. Tas nozīmē, ka Latvija lems par šī starptautiskā līguma noslēgšanu un ienešanu nacionālajā tiesību sistēmā atbilstoši likumam "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" un citiem piemērojamiem normatīvajiem tiesību aktiem.
Lemšana par starptautiskā līguma noslēgšanu un ienešanu Latvijas tiesību sistēmā: Latvijas tiesību sistēma paredz, ka Latvijā ir spēkā esoši un piemērojami tikai tādi starptautiskie līgumi, kas attiecīgi ienesti Latvijas tiesību sistēmā. Starptautiskā līguma ienešana Latvijas tiesību sistēmā tiek saukta par starptautiskā līguma pieņemšanu un apstiprināšanu (skat. , piemēram, Latvijas Republikas Satversmes 68. pants). Starptautiskā līguma ienešana Latvijas tiesību sistēmā notiek ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem. Starptautisko līgumu pieņem un apstiprina ar Ministru kabineta noteikumiem, ja atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 68. pantam un likumam "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" tas nav Saeimas kompetencē. Gadījumi, kad nepieciešams Saeimas lēmums (Latvijas Republikas Satversmes 68. pants un likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 7. , 8. un 9. pants): • starptautiskā līguma vai tā projektā tekstā norādīts, ka vienīgais veids, kā starptautiskais līgums kļūst saistošs, ir ratifikācija, vai arī kad ratifikācija ir viens no veidiem, bet šo veidu Saeima lūdz Ministru kabinetam motivēt; • starptautiskais līgums vai tā projekts ir miera līgums; • starptautiskais līgums vai tā projekts ir līgums par starpvalstu attiecību pamatiem; • starptautiskais līgums vai tā projekts ir līgums par Latvijas Republikas robežām; • starptautiskais līgums vai tā projekts ir līgums par Latvijas Republikas līdzdalību ekonomiskajās, militārajās un politiskajās savienībās; • starptautiskais līgums vai tā projekts ir līgums, kas nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus; • starptautiskais līgums vai tā projekts ir līgums par Latvijas Republikas bruņoto spēku personāla uzturēšanos (kas nav saistīta ar mācībām un manevriem) ārvalstīs, ja kopējais personāla skaits pārsniedz 200 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par vienu gadu; • starptautiskais līgums vai tā projekts ir līgums par ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (kas nav saistīta ar mācībām un manevriem) Latvijā, ja kopējais personāla skaits viena pasākuma laikā pārsniedz 100 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par sešiem mēnešiem; • starptautiskais līgums vai tā projekts ir līgums par to ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (kas nav saistīta ar mācībām un manevriem) Latvijā, kuras nav NATO vai ES dalībvalstis. Starpresoru līgumi nav jāskata Saeimā vai Ministru kabinetā (un nav jāienes Latvijas tiesību sistēmā), izņemot, ja starpresoru līguma īstenošana būtiski skar valsts budžetu vai tajā ietvertās saistības, kas var attiekties uz citu resoru (citu ministriju vai citas ministrijas padotības iestādi), vai tam ir normatīvā akta raksturs (attiecas uz indivīdiem), vai tas ir pretrunā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.
1. Ja starptautisko līgumu paredzēts pieņemt un apstiprināt ar likumu: Ir nepieciešams likumprojekts; tā anotācija; rīkojuma projekts; Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts; pilnvaras projekts, ja starptautisko līgumu paredzēts parakstīt un ja parakstītāja amatpersona nav Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ārlietu ministrs, kuri atbilstoši starptautiskajām tiesībām un likumam "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" ir tiesīgi parakstīt starptautiskā līguma projektu bez īpaša pilnvarojuma. Likumprojektā (skat. 1. pielikuma 1. paraugu): Rīkojuma projektā (skat. 2. pielikumu): • likumprojekta nosaukumu neveido ar vārdu savienojumu • 1. punktā norāda, ka tiek atbalstīts „Likums par Līgumu par . . ”. Nosaukumu iesāk ar vārdiem “Par . . līgumu. . ” (skat. 1. pielikuma 2. paraugu). • 1. pantā iekļauj starptautiskā līguma vai tā projekta nosaukumu un vārdus "ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts". Ja līgumam pievienots Pielikums/Protokols/vai cits papildus dokuments un tas nav šī līguma sastāvdaļa (secināms no šo dokumentu teksta), atsevišķi jānorāda, ka tiek pieņemts un apstiprināts arī šis papilddokuments (skat. 1. pielikuma 3. paraugu). • 2. pantā norāda institūciju (parasti ministriju), kura ir atbildīga par starptautiskajā līgumā (un arī līgumam pievienotajā Pielikumā/Protokolā/vai citā papildus dokumentā, ja tas nav šī līguma sastāvdaļa) paredzēto saistību koordinēšanu. • 3. pantā norāda starptautiskā līguma (un arī līgumam pievienotā Pielikuma/Protokola/vai cita papildus dokumenta, ja tas nav šī līguma sastāvdaļa) spēkā stāšanās vai spēka zaudēšanas laiku un kārtību un informāciju par publicēšanu. • 4. pantā norāda likuma spēkā stāšanās laiku un valodas, kurās līgums (un arī līgumam pievienotais Pielikums/Protokols/vai cits papildus dokuments, ja tas nav šī līguma sastāvdaļa) izsludināms un publicējams. • Līguma valodas parasti ir atrunātas līguma noslēguma daļā. Skatīt arī Ministru kabineta kārtības ruļļa 33. , 34. , 35. punktu un iespējamos variantus 1. pielikuma 4. paraugā. • Ja Latvijas Republika vēlas izdarīt atrunas vai paziņojumus atbilstoši starptautiskajam līgumam vai Vīnes konvencijām, likumprojektā ietver atrunas vai citus īpašu noteikumus, tos rakstot pirms panta par līguma spēkā stāšanos (skat. 1. pielikuma 5. paraugu). starptautiskā līguma projekts, ja starptautiskais līgums ir projekta stadijā (2. pielikuma 1. paraugs). Ja starptautiskais līgums attiecībā pret citām dalībvalstīm jau ir spēkā, 1. punktā norāda, ka tiek atbalstīta pievienošanās starptautiskajam līgumam (skat. 2. pielikuma 2. paraugu). Identiska ir rīcība arī gadījumos, kad daudzpusējs starptautiskais līgums nav stājies spēkā, bet tas ir atvērts parakstīšanai. Ja paredzēts starptautisko līgumu tikai parakstīt, bet tā ratifikācija dažādu apsvērumu dēļ tuvākajā laikā nav plānota, 1. punktā norāda, ka tiek atbalstīta starptautiskā līguma parakstīšana (2. pielikuma 3. paraugs). Šādā gadījumā jāatceras, ka starptautiskais līgums būs jāskata Ministru kabinetā vēl vienu reizi, lai atbalstītu gan likumprojektu, gan pievienošanos starptautiskajam līgumam. • 2. punktā norāda, ka līgumu pēc tā parakstīšanas iesniedz apstiprināšanai Saeimā (šāda punkta nav, ja tiek atbalstīta tikai starptautiskā līguma parakstīšana). Ministru kabineta sēdes protokollēmumā (skat. 3. pielikuma 1. paraugu). • 1. punktā norāda, ka tiek pieņemts iesniegtais rīkojuma projekts un dod uzdevumu Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai. • 2. punktā norāda, ka tiek atbalstīts iesniegtais likumprojekts. • 3. punktā dod uzdevumu ministrijai iesniegt līgumu pēc tā parakstīšanas iesniegt Valsts kancelejā. • 4. punktā dod uzdevumu Valsts kancelejai sagatavot līgumu un likumprojektu iesniegšanai Saeimā. • 5. punktā nosaka atbildīgo ministru par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā. • 6. punktā, ja nepieciešams dod citus uzdevumus ministrijai. • Pilnvarojums parakstīt starptautisko līgumu jānorāda tikai tad, ja starptautisko līgumu paredzēts parakstīt un parakstītāja amatpersona nav Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ārlietu ministrs, kuri atbilstoši starptautiskajām tiesībām un likumam "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" ir tiesīgi parakstīt starptautiskā līguma projektu bez īpaša pilnvarojuma. • Ja starptautisko līgumu paredzēts tikai parakstīt un likumprojekts nav pievienots, protokollēmumā neatbalsta likumprojektu, bet dod uzdevumu ministrijai iesniegt likumprojektu (skat. 3. pielikuma 2. paraugu). Starptautisko līgumu pēc tā parakstīšanas iesniedz Valsts kancelejai nosūtīšanai Saeimai. Šajā gadījumā likumprojektā jānorāda tā parakstīšanas vieta un datums, jāpievieno informācija par amatpersonām, kuras ir līgumu parakstījušas un jāpārbauda, vai likumprojekta anotācijā ietvertā informācija ir aktuāla uz iesniegšanas brīdi pēc starptautiskā līguma parakstīšanas. Valsts kanceleja noformēto likumprojektu, anotāciju un līguma tekstu nosūta uz Saeimu.
2. Ja starptautisko līgumu paredzēts pieņemt un apstiprināt ar Ministru kabineta noteikumiem: Ir nepieciešams Ministru kabineta noteikumu projekts; paskaidrojuma raksts (vai anotācija); Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts; pilnvaras projekts, ja starptautisko līgumu paredzēts parakstīt un ja parakstītāja amatpersona nav Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ārlietu ministrs, kuri atbilstoši starptautiskajām tiesībām un likumam "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" ir tiesīgi parakstīt starptautiskā līguma projektu bez īpaša pilnvarojuma. Ministru kabineta noteikumos (skat. 4. pielikuma 1. paraugu): • Ministru kabineta noteikumu par starptautisko līgumu pieņemšanu un apstiprināšanu izdošanas pamats vienmēr ir Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta pirmās daļas 3. punkts, ja vien citā likumā nav dots speciāls pilnvarojums Ministru kabinetam regulēt noteiktu jomu. • 1. punktā iekļauj starptautiskā līguma vai tā projekta nosaukumu un vārdus "ar šiem noteikumiem tiek pieņemts un apstiprināts". • 2. punktā norāda spēkā stāšanās laiku un kārtību. • Informācija par publicēšanu nav jānorāda, jo to regulē likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" IV nodaļa. Šāda prakse Ministru kabineta noteikumu izstrādē ir atšķirīga no likumiem, tikai pamatojoties uz paražu tiesībām. Saeimas juridiskais birojs uzskata, ka tas ir norādāms katrā gadījumā likumā, taču Valsts kancelejas Juridiskais departaments uzskata, ka tas vienreiz ir noregulēts likumā un nav nepieciešams pārrakstīt Ministru kabineta noteikumos minētā likuma normas. • Ja starptautisko līgumu paredzēts noslēgt, apmainoties ar notām, 3. punktā raksta, ka līgums tiek noslēgts diplomātisko notu apmaiņas ceļā (skat. 4. pielikuma 2. paraugu). Ministru kabineta sēdes protokollēmumā: • Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā norāda, ka tiek pieņemts iesniegtais noteikumu projekts un dod uzdevumu Valsts kancelejai sagatavot noteikumu projektu parakstīšanai. • Pilnvarojums parakstīt starptautisko līgumu jānorāda tikai tad, ja starptautisko līgumu paredzēts parakstīt un parakstītāja amatpersona nav Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ārlietu ministrs, kuri atbilstoši starptautiskajām tiesībām un likumam „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” ir tiesīgi parakstīt starptautiskā līguma projektu bez īpaša pilnvarojuma. Iesniedzot dokumentu paketi izskatīšanai Ministru kabinetā, starptautiskajam līgumam sagatavo titullapu. Paraugs pievienots 5. pielikumā.
1. pielikums 1. paraugs Likumprojekts Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu 1. pants. 2005. gada …… Rīgā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par izdošanu (turpmāk - Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2. pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija. 3. pants. Līgums stājas spēkā tā 21. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 4. pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.
2. paraugs • • • Likumprojektu nosaukumu paraugi: Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu Par Nolīgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par militārā un civilā personāla statusu, kas norīkots darbam Eiropas Savienības iestādēs, štāba un spēku statusu, kuri ir pieejami Eiropas Savienībai saistībā ar tādu uzdevumu sagatavošanu un izpildi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 17. panta otrajā daļā, tostarp mācībām, un par dalībvalstu militārā un civilā personāla statusu, kas, lai darbotos šajā jomā, ir nodots Eiropas Savienības rīcībā Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvencijas grozījumu protokolu 3. Paraugs Likumprojekts Par 1969. gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973. gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu 1. pants. 1969. gada Starptautiskā konvencija par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā (turpmāk —Konvencija) un tās Pielikums un 1973. gada Protokols par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā (turpmāk — Protokols) un tā Pielikums ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti. 2. pants. Satiksmes ministrija koordinē Konvencijā un Protokolā paredzēto saistību izpildi. 3. pants. Konvencija stājas spēkā tās 11. pantā noteiktajā laikā un kārtībā un Protokols — tā 6. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 4. pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija un tās Pielikums, Protokols un tā Pielikums angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.
4. paraugs Skatīt Ministru kabineta kārtības ruļļa 33. -35. punktu. • Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā. (Ja līgums parakstīts angļu valodā (vai citā valodā), tam pievienojams tulkojums latviešu valodā). • Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā. (Ja līgums parakstīts vairākās valodās un viena no tām ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā nevienai no valodām nav noteicošais spēks). • Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu un angļu valodā. (Ja līgums parakstīts vairākās valodās, un viena no tām ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā angļu valodai (vai citai valodai) ir noteicošais spēks). 5. paraugs • • • Atrunu, iztulkojošo paziņojumu un citas īpašās informācijas paraugi: Latvijas Republika izdara šādu iztulkojošo paziņojumu – tā neattiecinās Līguma 4. panta 2. punkta „a” apakšpunktu uz Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem un Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem bezvalstniekiem. Saskaņā ar Līguma 22. pantu Latvijas Republika patur tiesības nepiemērot Līguma 7. panta 1. punkta noteikumus. Saskaņā ar Līguma 287. pantu tā iztulkošanas vai piemērošanas strīdu risināšanai Latvija izvēlas Starptautisko Jūras tiesību tribunālu un Starptautisko tiesu. Latvijas Republika Līguma VIII panta otrās daļas „f” punktu piemēro attiecībā uz prasībām, kurās zaudējums ir mazāks par 497 latiem. Latvijas Republika izdara atrunas attiecībā uz Līguma 22. panta pirmās daļas „d” punktu par ārpus Latvijas Republikas teritorijas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī attiecībā uz Līguma 29. panta ceturto daļu.
2. pielikums 1. paraugs 2007. gada 2. maijā Rīkojums Nr. 238 Rīgā (prot. Nr. 26 3. §) Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem 1. Atbalstīt Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (turpmāk – līgums) projektu. 2. Līgumu pēc tā parakstīšanas iesniegt apstiprināšanai Saeimā. Ministru prezidents A. Kalvītis Finanšu ministrs O. Spurdziņš 2. paraugs 2007. gada 6. martā Rīgā Rīkojums nr. 135 (prot. Nr. 16 54. §) Par konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu 1. Atbalstīt Latvijas Republikas pievienošanos Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (turpmāk – konvencija). 2. Konvenciju pēc depozitārija apliecinājuma saņemšanas par pievienošanos konvencijai iesniegt apstiprināšanai Saeimā. Ministru prezidents A. Kalvītis Kultūras ministra vietā – veselības ministrs V. Veldre
3. Paraugs 2005. gada 18. oktobrī Rīgā Rīkojums nr. 686 (prot. Nr. 60 37. §) Par Eiropas Padomes Vispārējo Konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai Atbalstīt Eiropas Padomes Vispārējās Konvencijas par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai parakstīšanu. Ministru prezidents A. Kalvītis Kultūras ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre I. Druviete
3. pielikums 1. paraugs Ministru kabineta sēdes protokollēmums Rīgā Nr. 34 2006. gada 27. jūnijā 41. § Par Eiropas konvenciju par kaujamo dzīvnieku aizsardzību __________________________ (M. Roze, A. Kalvītis) 1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu. Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai. 2. Atbalstīt iesniegto likumprojektu. 3. Pilnvarot Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Eiropas Padomē parakstīt konvenciju. 4. Zemkopības ministrijai pēc konvencijas parakstīšanas iesniegt to Valsts kancelejā. 5. Valsts kancelejai sagatavot konvenciju un likumprojektu iesniegšanai Saeimā. 6. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir zemkopības ministrs. 7. Zemkopības ministrijai izstrādāt un vienlaikus ar konvenciju un likumprojektu iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā; Ministru prezidents Valsts kancelejas direktore A. Kalvītis G. Veismane 2. paraugs Ministru kabineta sēdes protokollēmums Rīgā Nr. 60 2005. gada 18. oktobrī 37. § Par Eiropas Padomes Vispārējo Konvenciju par kultūras mantojuma nozīmību sabiedrībai __________________________ (I. Druviete, A. Kalvītis) 1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu. 2. Pilnvarot Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Portugālē parakstīt konvenciju. 3. Kultūras ministrijai pēc konvencijas parakstīšanas iesniegt to un likumprojektu izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministru prezidents Valsts kancelejas direktore A. Kalvītis G. Veismane
4. pielikums 1. paraugs 2007. gada 26. jūnijā Rīgā Noteikumi nr. 453 (prot. Nr. 37 66. §) Par Granta līgumu starp Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas izveidoto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju par Nevalstisko organizāciju fonda finansēšanu Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktu 1. Granta līguma starp Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas izveidoto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju par Nevalstisko organizāciju fonda finansēšanu (turpmāk – granta līgums) projekts ar šiem noteikumiem tiek pieņemts un apstiprināts. 2. Granta līgums stājas spēkā tā 9. pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Ministru prezidents A. Kalvītis Finanšu ministrs O. Spurdziņš 2. paraugs 2007. gada 2. janvārī Rīgā Noteikumi nr. 15 (prot. Nr. 1 6. §) Par Latvijas Republikas valdības un bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko pasu turētājiem Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktu 1. Latvijas Republikas valdības un bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas valdības līguma par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko pasu turētājiem (turpmāk – līgums) projekts ar šiem noteikumiem tiek pieņemts un apstiprināts. 2. Līgums stājas spēkā bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas Ārlietu ministrijas 2006. gada 4. decembra notā Nr. 75 -6362/3 noteiktajā laikā un kārtībā. 3. Līgums tiek noslēgts diplomātisko notu apmaiņas ceļā. Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs O. Spurdziņš Ārlietu ministrs A. Pabriks
5. pielikums Projekts pieņemts un apstiprināts ar Ministru kabineta 2007. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 7 Līgums par Konstitūciju Eiropai
- Slides: 13