NOTEKDEU DU ILGTSPJGA APSAIMNIEKOANA SATURS NORMATVAIS REGULJUMS ESO

NOTEKŪDEŅU DŪŅU ILGTSPĒJĪGA APSAIMNIEKOŠANA

SATURS NORMATĪVAIS REGULĒJUMS ESOŠĀ SITUĀCIJA INTEGRĒTA PIEEJA PROBLĒMAS RISINĀŠANAI PIEDĀVĀTIE APSAIMNIEKOŠANAS MODEĻI SECINĀJUMI PRIEKŠLIKUMI

Nacionālais normatīvais regulējums LR MK not. Nr. 362 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli” – nosaka notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli. MK not. Nr. 1032 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” - nedrīkst pieņemt apglabāšanai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, ja ūdens saturs tajās ir lielāks par 80 % LR MK not. Nr. 33 “Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem”

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS NORMATĪVAIS REGULĒJUMS Saskaņā ar MK not. Nr. 1032 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” Bioloģiski noārdāmie atkritumu noglabāšanas samazināšanai poligonos ir mērķi un izpildes termiņi

Noglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu samazinājums (% attiecībā pret 1995 gadu). Bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzums, kuru drīkst apglabāt nedrīkst apglabāt poligonā poligonos Gads Prognozētais radītais bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzums 2 010 607 000 345 000 262 000 2 013 632 000 230 000 402 000 2 020 691 000 161 000 530 000

Bioloģiski noārdāmo atkritumu beigu statusa noteikšana Uz 31. 07. 2013. Eiropas Komisijas Apvienotā izpētes centra Tehniskā darba grupa ir apstiprinājusi gala ziņojumu par „Atkritumu beigu statusa kritērijiem bioatkritumiem, kas pakļauti bioloģiskai pārstrādei”. Pašreizējā ziņojuma versijā pamat uzstādījums attiecībā uz pārstrādei izmantotiem BNA avotiem nosaka, ka tikai dalīti vākti BNA, kas pakļauti bioloģiskai pārstrādei digestātā vai kompostā nodrošina atkritumu beigu statusa prasību izpildi. Kritēriji nosaka arī izmantoto pārstrādes paņēmienu tehniskās prasības (temperatūru, izturēšanas laiku), gala produktu (digestāta un komposta) kvalitātes prasības, pārstrādes procesa monitoringa un uzraudzības prasības, kā arī prasības sabiedrības informēšanai par izmantoto izejvielām un produktu ķīmisko sastāvu.

NEPIENĀCĪGAS NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS SEKAS - Tiek radīts augsnes un gruntsūdens piesārņojums; - Pastāv riski dažādu patogēno organismu ierosinātu slimību izplatībai; - Tiek radītas papildus siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā.

Notekūdeņu dūņu apstrādes rezultātā, atkarībā no izmantotās tehnoloģijas, tiek nodrošināta: dūņu kopēja apjoma samazināšana; dūņu organiskās sausnas samazināšana; dūņu higienizācija; dūņu stabilizācija; dūņu smaku un gāzu emisiju samazināšana

SITUĀCIJA LR VARAM SKATĪJUMĀ* “Ir jāatzīmē, ka kopumā ir būtiski samazinājies kompostēšanā un arī teritoriju apzaļumošanā un degradēto teritoriju rekultivācijā izmantoto dūņu apjoms. Tāpat joprojām būtisks notekūdeņu dūņu apjoms ik gadu atrodas pagaidu uzglabāšanā komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijās” • • * Komunālo notekūdeņu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošana Latvijā, VARAM, 2012

Faktiskā situācija Būtisks notekūdeņu dūņu apjoms ik gadu atrodas pagaidu uzglabāšanā NAI teritorijās. Vai dūņu uzglabāšana tiešām ir labākā pieejamā dūņu pārstrādes metode? Kopumā ir pieaudzis lauksaimniecībā izmantojamo dūņu daudzums , bet samazinājies atkritumu poligonos apglabāto dūņu apjoms. Kur ās NAI ir reāli uzstādītas dūņu bioloģiskās pārstrādes iekārtas un tiek nodrošināts dūņu komposta ražošanas un monitoringa prasības?

Statistikas pārskatu “ 2 Ūdens” publisko kopsavilkumu analīze (2012. g. ) Dūņu izmantošanas veids Tonnas (pēc to sausnas satura) Kopā saražotās dūņas 19 917. 239 Kopā izmantotās dūņas 18 063. 52 t. sk. lauksaimniecibā 7472. 60 t. sk. kompostēšana 2121. 06 t. sk. apglabāšana atkritumu izgāztuvē 167. 11 T. sk. uzglabāšana (pagaidu uzglabāšana) 4174. 19 T. sk. apzaļumošana * 32. 49 T. sk. citi 4084. 40 Iztrūkums (starpība starp radīto un izmantoto) 1853. 72

Statistikas pārskatu “ 2 Ūdens” publisko kopsavilkumu analīze (2012. g. ) Dūņu apjoms pārskatos ir norādīts tonnās pēc to sausnas masas, kas vairumā gadījumu iegūts aprēķina ceļā (vairumam NAI nav autosvaru). Faktiskais dūņu sausnas apjoms variē atkarībā no ienākošo notekūdeņu kvalitātes un attīrīšanas procesa efektivitātes. Ja izlases veidā salīdzina radīto dūņu apjomu pret ienākošo notekūdeņu apjomu, tad šī attiecībā virknē NAI atšķiras par 200 -300%, ka iespējams liecina par nepietiekamu notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, vai arī kļūdainu dūņu apjoma aprēķinu.

INTEGRĒTA PIEEJA Tā kā notekūdeņu dūņas ir viens no bioloģiski noārdāmo atkritumu veidiem, tad to apsaimniekošana būtu jārisina integrēti saskaņā ar valsts un reģionāliem Atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem.

Vides kontroles prasību īstenošana Ņemot vērā reālos draudus videi un cilvēka veselībai, ko rada nepienācīga notekūdeņu dūņu apsaimniekošana, kā arī iespējamās sankcijas no Eiropas Komisijas par bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazinājuma prasību neizpildi, LASUA konkrēti ierosina veikt izmaiņas 2006. gada 2. maijā LR MK noteikumos Nr. 362 Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli.

Izslēgt no noteikumiem punktu: 4. 1. 1. uzglabāšana, arī šķidrā veidā, vismaz 12 mēnešus (aukstā fermentē šana) bez sajaukšanas un pārvietošanas glabāšanas laikā.

Papildināt noteikumus ar punktiem 8. 4. un 22. 3. , kas noteiktu prasību veikt patogēno organismu koncentrāciju notekūdeņu dūņu vai komposta sērijas vidējam paraugam.

Izslēgt no noteikumiem punktu: 14. Notekūdeņu dūņām, kas iegūtas, attīrot tikai sadzīves notekūdeņus, un no tām sagatavotiem kompostiem klasi nenosaka. Kvalitātes apliecībā ailē “klase” ieraksta — “sadzīves notekūdeņu dūņas” vai “sadzīves notekūdeņu dūņu komposts”

Izslēgt no noteikumiem punktu: „ 9. Ja notekūdeņu attīrīšanas iekārtas slodze nepārsniedz 5000 cilvēku ekvivalentu (CE) un tajā apstrādā tikai sadzīves notekūdeņus, notekūdeņu dūņās un no šādām dūņām ražotā kompostā smago metālu masas koncentrācija nav jānosaka”.

Pilnveidot Nr. 2 -Ūdens pārskatu aprites sistēmu Pilnveidot „Nr. 2 -Ūdens” pārskata par ūdens resursu lietošanu ziņošanas un kontroles kārtību, nodrošinot atbilstošu pārskatu aizpildīšanu, iesniegšanu un izvērtēšanu, kā arī reālo kontroli dabā.

Priekšlikumi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļiem I Dūņu apstrādi nodrošina notekūdeņu dūņu ražotājs (Rīga, Daugavpils) II Reģionāla notekūdeņu dūņu apsaimniekošana modelis (ar dūņu pārstrādes iekārtām esošajos atkritumu poligonos)

I Dūņu apstrādi nodrošina notekūdeņu dūņu ražotājs Modelis ir ekonomiski pamatots lielās pilsētas, kur dūņu kopējais apjoms ir ≥ 15 000 t gadā. Ja dūņas tiek apstrādātas izmantojot bioloģiskās apstrādes metodes, tad ir nepieciešams risinājums apstrādes galaprodukta (digestāta vai komposta) tālākai izmantošanai (ievērojot pārstrādes prasības, kas nodrošina atkritumu beigu statusa sasniegšanu).

II Reģionāla notekūdeņu dūņu apsaimniekošana Pēc statistikas pārskata “Nr. 2 -Ūdens” datiem redzams, ka tikai Rīgas un Daugavpils NAI radītais dūņu apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu efektīvu dūņu bioloģiskās pārstrādes iekārtu darbību. Aptuveni 15 pilsētu NAI dūņu apjoms ir ap 1000 t/gadā (pie 20% mitruma), bet pārējās NAI dūņu apjoms ir no 1 -100 t/gadā. Atkritumu apsaimniekošana Latvijā jau tiek organizēta pēc reģionālā principa. Centralizēta vides resursu apsaimniekošana ir izmaksu efektīvāka Valsts institūcijām iespējams nodrošināt efektīvāku vides kontroli. Pašvaldību atbildībā un izmaksās ietilpst dūņu nodošana pārstrādātājam.

II Centralizētas reģionālās dūņu apsaimniekošanas modelis 1) notekūdeņu dūņu savākšana no lokālām NAI, izmantojot mobilo dūņu atūdeņošanas (koagulācijas/sieta preses) vai analoģisku iekārtu; 2) notekūdeņu dūņu anaerobā pārstrāde (ar pasterizāciju) reģionālā dūņu pārstrādes iekārtā. 3) notekūdeņu dūņu aeroba stabilizēšana, komposta sagatavošana; 4) komposta izmantošana kā atkritumu poligonu pārklājuma izejmateriāls, degradēto teritoriju rekultivācijai un apzaļumošanai.

Mazo NAI apkalpošana ar mobilo notekūdeņu dūņu atūdeņošanas iekārtu

Mobilās dūņu atūdeņošanas (koagulācijas/sieta preses) iekārtas tehniskie parametri PARAMETRI % Sausnas saturs apstrādātajās dūņās 25% Suspendēto vielu samazinājums 95% ĶSP/BSP samazinājums 95% Kopējā P samazinājums 60% Kopējā N samazinājums 67% Mobilo iekārtu darba jauda līdz 40 m 3/h -1 t mitro dūņu atūdeņošanas izmaksas ~ Ls 3, 5/t transporta izdevumi Ls 0, 030 tonna/km

Atkritumu apsaimniekošanas reģioni

Secinājumi Formāli ir pieņemti normatīvie akti, kas regulē bioloģiski noārdāmo atkritumu (t. sk. notekūdeņu dūņu) apsaimniekošanu. Praktiski netiek īstenotu vides prasībām atbilstoša un ekonomiski pamatota bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana, jo politikas īstenošanai trūkst pietiekama valsts kontrole un integrētas investīciju pieejas. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir nepieciešamās zināšanas, pieredze un tehniskie risinājumi, bet trūkst atbalsta mehānismu sistēmas ieviešanā un garantijas ilgtspējīgai attīstībai.

PRIEKŠLIKUMI Reģionāla notekūdeņu dūņu apsaimniekošana nodrošinātu dūņu pārstrādes tehnoloģisko un vides prasību ievērošanu. Centralizēta pārstrādes sistēma ir izmaksu efektīvāka, salīdzinot ar lokālo. Tā efektīvāk spēj pielāgoties vides normatīvo prasību izmaiņām, nodrošināt kvalificētu apkalpojošā personāla apmācību. Reģionālā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveides rezultātā pašvaldību atbildība tiktu deleģēta centralizētājam apsaimniekotājam.

Paldies par uzmanību!