Nevardarbgs audzinanas metodes un disciplinanas pamieni Metodisko atbalsta
Nevardarbīgās audzināšanas metodes un disciplinēšanas paņēmieni Metodisko atbalsta materiālu sagatavoja: psiholoģe Ilvija Razgale, ©IZM Valsts izglītības satura centrs
Plāns Temperaments Uzvedības mērķi Disciplīna un sods bērnu audzināšanā Disciplinēšanas metodes Metodes
Temperaments ir individuāla nosliece reaģēt uz apkārtējo vidi noteiktā veidā. Daudzi temperamenta komponenti noteikti ģenētiskā līmenī. Apkārtējā vides faktori arī ir saistīti ar temperamenta formēšanos.
Temperamenta dimensijas 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. Aktivitātes līmenis Regularitāte Pirmā reakcija uz jauno Pielāgošanās Sensorais/fiziskais jūtīgums Reakcijas intensitāte Noskaņojums Uzmanības noturība Neatlaidība
Aktivitātes līmenis Tas norāda, cik proporcionāli no visa laika bērns ir aktīvs, un cik - mierīgs. Daži bērni nevar nosēdēt mierīgi ne mirkli, turpretim citi stundām mierīgi spēlējas ar savām rotaļlietām.
Regularitāte Tā norāda, cik viegli paredzama ir bērna uzvedība saistībā ar bioloģiskām funkcijām. Dažiem bērniem gulētiešana un ēšana norit „kā pēc pulksteņa”, citiem ir vāji izteikts dabiskais ritms.
Pirmā reakcija uz jauno Tā saistīta ar piesardzību un to, cik viegli bērns pieņem jaunus piedzīvojumus - jaunu ēdienu, jaunus cilvēkus, jaunas drēbes, utt. Daži izvairās no nepazīstamā un to noraida, bet citi uz jaunām lietām un uz jauniem piedzīvojumiem reaģē ar prieku.
Pielāgošanās Šī iezīme attiecas uz to, cik ātri vai lēni bērns pielāgojas jaunām situācijām un izmaiņām viņa ierastajā ikdienas gaitā. Bērniem ar adaptācijas grūtībām ir lielas problēmas iejusties jaunā vidē – bērnu dārzā, skolā, klasē un jaunā.
Sensorais/fiziskais jūtīgums Tas norāda cik jūtīgs ir bērns pret sensoriem stimuliem - temperatūras maiņām, pieskārieniem, garšu dažādību utt. Ļoti jūtīgi bērni var grūti panest troksni, spilgtu gaismu, dažādiem audumu pieskārienus utt.
Reakcijas intensitāte Šī iezīme attiecas uz to, cik spēcīgas ir bērna reakcijas neatkarīgi no tā, vai tās ir pozitīvas vai negatīvas. Dažiem bērniem ir spēcīgas emocijas, kas ir viegli uztveramas, turpretī citi sevi izpauž mērenāk.
Noskaņojums Šī iezīme ir saistīta ar to, cik bieži bērnam ir patīkams, priecīgs un draudzīgs garastāvoklis salīdzinājumā ar to, cik bieži viņš raud un jūtas nelaimīgs. Daži bērni gandrīz vienmēr jūtas laimīgi, turpretim citiem ikviens sīkums izraisa neapmierinātību.
Uzmanības noturība Tā ir saistīta ar koncentrēšanās spēju. Šī iezīme norāda, cik lielā mērā ārējie stimuli bērniem var traucēt veikt uzsākto darbību. Daži bērni var koncentrēties uz darbību, kaut arī visapkārt valda troksnis, turpretī citiem, lai kaut ko uzsāktu, jābūt klusumā.
Neatlaidība Tas parāda, cik ilgi bērns var darbību turpināt bez pārtraukuma, neraugoties uz šķēršļiem. Daži bērni var ilgu laiku veltīt tam, lai kaut ko iegūtu vai panāktu.
Vadošie temperamenta tipi Vieglais temperaments (40% no izlases). Labsirdīgi, jautri bērni, līdzsvaroti, parasti ir labā garastāvoklī, ir pilnībā atvērti jauniem piedzīvojumiem un labi pielāgojas viņiem. Viņu ieradumiem ir regulārs un paredzams raksturs. Grūtais temperaments (10% no izlases). Grūtie bērni ir aktīvi, viegli uzbudināmi un mainīgi attiecībā uz saviem ieradumiem. Viņi parasti enerģiski reaģē uz izmaiņām savā ikdienas kārtībā, un ļoti lēnām adaptējās pie jauniem cilvēkiem un situācijām. Slābanais temperaments (15% no izlases). Tie ir šļaugani bērni, kuri lēnām pielāgojas jauniem cilvēkiem un apstākļiem, taču tik intensīvi nereaģē. Pārējie bērni (35%) demonstrēja tik unikālus uzvedības paternus, ka viņus nebija iespējams apvienot noteiktā grupā.
Uzvedības mērķi • Uzmanība • Vara • Atriebība • Neatbilstība (pieņemtā bezpalīdzība, aiziešana)
Uzmanība Moto “Es neesmu izcils, bet es vismaz nepalikšu nepamanīts, ja spēšu panākt īpašu uzmanību, satraukumu vai pakalpojumu”; “Es esmu nozīmīgs tikai tad, kad man pievērš uzmanību”; Raksturojums trokšņains, nemierīgs, lielīgs, pārmērīgi pakalpīgs, pļāpīgs, izdara sīkas palaidnības, ākstās, “hiperaktīvs”; Reakcija uz uzvedības koriģēšanu bērns apstājas uz īsu brīdi; Pieaugušā reakcija jūs jūtaties sadusmots, tiecaties domāt par bērnu kā par sodību vai traucēkli, vai vismaz tādu, kas aizņem pārāk daudz laika; Palīdzība • Apburtais aplis: Nepareiza uzvedība reakcija nepareiza uzvedība • Ignorējiet slikto uzvedību. Jebkura gadījumā samaziniet tai veltīto uzmanību. • Uzmanības novēršana • “Vērotāju” izolēšana • Sniegt uzmanību par atbilstošu, labu un pareizu uzvedību • Pārtraukt darbību un gaidīt, kamēr tiek izbeigta nevēlamā uzvedība • Loģisko seku izmantošana Neko nesakiet par tiekšanos pēc uzmanības, bet atzīstiet cita bērna teicamo uzvešanos;
Vara Moto “Es varu nebūt uzvarētājs, bet es vismaz varu parādīt cilvēkiem, ka viņi nevar pieveikt mani vai atturēt darīt to, ko grib viņi”; “Es esmu nozīmīgs tikai tad, kad ir tā kā es gribu’; Raksturojums – agresīvs, nepakļaujas autoritātei, nekaunīgs, atsākas izpildīt darbu, melo, neklausa, dusmojas, cenšas būt “boss”, sabožas, kliedz, ja nevar panākt savu; Reakcija uz uzvedības koriģēšanu – sliktā uzvedība turpinās, var pat koriģēšanas dēļ pasliktināties; Pieaugušā reakcija – jūs jūtaties uzveikts, sagrauts, nikns, varat izjust, ka jūsu vadošā pozīcija ir apdraudēta; Palīdzība • Uzbrukums pretuzbrukums. • Neiesaistīties cīņā par varu. • Bezspēcības atzīšana • Izrādīt cieņu • Izstrādāt sadarbības modeli • Novērst konflikta iemeslu; • Uzticēt kaut ko nozīmīgu vai īpašu
Atriebība Moto “Cilvēki neinteresējās par mani, bet es vismaz varu kaut ko izdarīt, lai atmaksātu pārestību”; “ Es būšu nozīmīgs tikai tad, ja tu būsi tik stipri aizvainots, cik stipri bija aizvainojuši mani”; Raksturojums vardarbīgs, brutāls, īgns, vārdos un/vai darbībā aizvainojošs pret citiem; Reakcija uz uzvedības koriģēšanu – koriģēšanas gadījumā bērns pāriet uz vēl negantāku uzbrukumu, tiecas atriebties; Pieaugušā reakcija – jūs jūtaties apvainots, varat uzskatīt, ka bērns ir zemisks vai ļauns; Palīdzība • Aizvainojums aizvainojums • Mīlēt un/vai pieņemt. • Palūgt izdarīt kaut ko noderīgu un īpašu priekš pieaugušā. • Uzlabot attiecības starp viņu un kādu iebiedētu grupas biedru. • Parādīt, ka emocionalitāte ir labu īpašība • Novērst vardarbīgu izturēšanos pret viņu • Nepakļauties provokācijām
Neatbilstība (pieņemtā bezpalīdzība, aiziešana) Moto “Es nespēšu mēroties ar citiem, bet man vismaz kaut kas jādara, lai cilvēki mani nepamestu”; “Es tik un tā neko nevaru, lieciet mani mierā un atstājiet mani vienu”; Raksturojums – neko nedara, pat nemēģina darīt, ja kaut ko uzsāk, tad viegli atkāpjas, izolē sevi no pārējiem, lēnprātīgs, parasti neparada nekādas disciplīnas problēmas; Reakcija uz uzvedības koriģēšanu – nekādas reakcijas uz koriģēšanu; Pieaugušā reakcija – jūs jūtaties bezspēcīgs vai gatavs padoties. “Ko es varu viņam padarīt? ” Varat uzskatīt bērnu par sapņotāju vai muļķi. Palīdzība • Atklāt tos darbus, kurus viņš var izdarīt labi. • Uzstādiet pietiekami zemus standartus • Mācīt iekšējo valodu • Parādīt, ka kļūdīties ir cilvēcīgi • Novērtēt jebkura veida bērna pozitīvu veikumu, bez lieka trokšņa
Uzvedības mērķu atklāšana 1. “Anna, vai tu zini, kāpēc tu (nosaukt konkrētas sliktās uzvedības izpausmi un vietu, kur tas notiek)? ” 2. “Vai es varētu tev pastāstīt, ko es domāju". “Es gribētu pastāstīt, ko es par to domāju” 3. “Vai varētu būt, ka Tu domā (vēlies, jūti), Uzmanības mērķis: … ka es tevi neievērošu? ” …ka tu gribi man likt nodarboties ar tevi? ” …ka tu gribi, lai mēs skatāmies uz tevi? ” Varas mērķis: . . . man pierādīt, ka vari darīt, ko gribi, un, ka neviens tevi nevar piest kaut ko izdarīt? ” Atriebības mērķis: . . . (kādu) aizvainot? ” Neatbilstības mērķis: . . . ka nespēsi izdarīt tik labi, kā vēlētos, tāpēc tu labāk nemaz nemēģini? ”. . . lai tevi liek mierā? ” Brīdinājums: • Neizmantojiet savas zināšanas “birku” līmēšanai; • Pārrunājiet, ko jūs kopā varētu darīt, lai mainītu traucējošo uzvedību. • Paudiet pārliecību, ka jūs kopā ar to tiksiet galā.
Kas ir disciplīna? Disciplinēšana nozīmē mācīt bērnam pieņemamu uzvedību, kas noteiks to, kā bērns jūtas un izturas ŠODIEN un to, kā bērns jutīsies un izturēsies RĪT.
Disciplīnas mērķi ir: • Palīdzēt bērnam izvairīties no problēmām, kad viņš izaugs lielāks • Iemācīt bērnam pašdisciplīnas principus, kas viņam nepieciešami visa mūža garumā
Disciplīna palīdz bērnam, jo ļauj sevī attīstīt: • Paškontroli • Cieņu pret citiem • Prasmi pieņemami izpaust savas emocijas • Pašcieņu • Paļāvību uz sevi • Attīsta zināmu kārtību
Kāpēc bērni kļūst nepaklausīgi? • Viņi ir noguruši • Dusmas • Pārpratumi • Bailes • Greizsirdība • Pāridarījums
Kā veicināt pozitīvu uzvedību? • Mīliet bērnu- bērniem ir svarīgi zināt, ka viņus mīl. • Uzmanīgi klausieties bērnā. Mudiniet , lai bērns runātu par savām domām un izjūtām. Tava interese palīdzēs bērnam sajusties svarīgākam. Mēģiniet parunāt dienas laikā ar katru bērnu individuāli, ejot pastaigā, mazgājot traukus, ēdot, liekot bērnus gulēt. • Izprotiet bērnu. Bērnu vajadzības un vēlmes mainās, bērnam pieaugot. • Nosakiet robežas. Bērniem ir vajadzīgas robežas, lai viņi justos droši un iemācītos paškontroli. Pārliecinieties, ka bērns saprot šīs robežas. Bērni var mēģināt jūs pārbaudīt, lai pārliecinātos, vai tas ir nopietni.
Kā rīkoties, kad šķietami zūd kontrole pār sevi? • Pirms reaģējat, pamēģiniet paskatīties uz situāciju caur bērna acīm. • Esiet uzmanīgi ar vārdiem, ko lietojat! Tādi vārdi, kā muļķis, stulbenis, idiots, slikts, bezvērtīgs un apgalvojumi kā “Tu nekad. . . ” vai “Tu vienmēr. . . ” atstāj dziļāku ietekmi nekā Jūs spējat iedomāties. Tā vietā mēģiniet noskaidrot, kāpēc bērns ir negatīvi uzvedies. • Izvairies no fiziska soda. Pēršana, speršana, raustīšana, sišana pa vaigiem neiemācīs bērniem pieņemamas uzvedības modeļus un traumē bērna attīstību. Bērni mācās no piemēra.
• Disciplinē bērnu nevis sodi viņu! Daudzi pieaugušie uzskata, ka tas ir viņu pienākums disciplinēt bērnu. Tā ir patiesība, taču disciplinēšana nav tas pats, kas fiziska sodīšana. Disciplinēšana ietver sevī sarunas ar bērnu, kas ļauj viņiem izprast savu uzvedību un māca viņiem paškontroli un noteikumus. Fizisks sods, liek bērnam saprast tikai to, ka Jums nav paticis tas, ko viņš darījis, bet nedod iespēju pašam mainīt savu uzvedību. • Parūpējies par savu emocionālo un garīgo labsajūtu. Bērniem var palīdzēt tikai tādi cilvēki, kas paši apzinās savas emocionālās vajadzības un prot par tām parūpēties. • Esiet tiešs, taisnīgs un konsekvents bērna audzināšanā. • Priecājies par saviem panākumiem bērnu audzināšanā!
Labas disciplīnas pamatprincipi. . . • Slavējiet labu uzvedību! Tas liks viņam atkārtot šo uzvedību. Bet nepārspīlējiet to! • Veiciniet neatkarību! Ļaujiet, lai bērni piedalās lēmumu pieņemšanā. Iedrošiniet bērnu, ja viņam kas neizdodas. • Pārrunājiet emocijas. Sakiet bērnam, ka viņam ir tiesības justies dusmīgam, nokaitinātam. Bet māciet, kā pareizā veidā izpaust šīs emocijas. • Mudiniet bērnu uzņemties atbildību! Uzdodiet bērnam savus pienākumus, kas ir atbilstoši viņa vecumam un spējām.
Disciplinēšanas metodes • Uzmanības novēršanas metode • “Pārtraukuma” metode • Sagatavošana stresa situācijai • Ciešā fiziskā kontakta metode • Humors
• Kompromisa atrašana • Izvēles piedāvāšana • Stingrs atgādinājums • Dabiskās un loģiskās uzvedības sekas
• Vienas minūtes rājiens Pirmais posms: – – Rājiens nenotiek publiski Tiek saglabāts fizisks kontakts Pieaugušais skaidri pauž savas izjūtas Tiek konkrēti nosaukta bērna uzvedība Otrais posms – Pieaugušais maina savu izturēšanos kļūstot sirsnīgs un iejūtīgs – Pasaka bērnam par viņa labajiem nodomiem; – Pasaka bērnam, ka viņam turpmāk ir iespēja ievērot noteikumus Trešais posms – – Jautā bērnam, ko viņš ir sapratis, kas ir bijis pieaugušā rūpju iemesls Pieaugušais pauž savas raizes Apskaujiet bērnu un ļaujiet viņam izpaust savas emocijas Šis gadījums vairs nekad netiek pieminēts
Zvaigžņu kalendāri Izvēlaties vienu uzvedību veidu Kalendāru sagatavojiet kopā ar bērnu Kopā izvēlaties apbalvojumu Norunājiet cik zvaigznītes nepieciešamas līdz apbalvojumam Zvaigznītes nedrīkst atņemt par sliktu uzvedību Aprūpētājiem jāvērtē reālā bērna uzvedība • Profesionāla palīdzība
Esiet labi piemēri!!
• • • Dienas ritms Noteikumi/rāmis Vieta Laiks Mērķgrupa (vecums, attīstība, fiz. un garīgā veselība u. c. ) Tematika Drošība dalībniekiem, videi Iespējas (izmantot papildmateriālus) Metodes (spēles, mākslas terapijas, piedzīvojumu pedagoģija u. c. )
Norises struktūra • Iepazīšanās/ledus laušana (iesilda grupas dalībniekus; pamats turpmākai sadarbībai) • Tēmas atklāšana, aktualizēšana/darbošanās interaktīvā veidā • Noslēgums/atgriezeniskā saikne (iegūt informāciju no grupas dalībniekiem; vad. -uzsvērt pozitīvo un sasniegumus.
- Slides: 35