Mutvrdu sazia monologs dialogs 9 klase Izgltbas Inovciju

Mutvārdu saziņa: monologs, dialogs 9. klase Izglītības Inovāciju fonda projekts „ Latviešu valodas labirinti elektroniskajā vidē” © A. Vanaga, A. Zariņš, Āgenskalna Valsts ģimnāzija Rīga 2009

1. uzdevums. 1. Kas, tavuprāt, ir runa? 2. Kas tai kopīgs un atšķirīgs ar citiem saziņas veidiem? 3. Vai runa un valoda ir vienas nozimes vārdi? Pamato savu viedokli!

Mutvārdu runas formas: monologs, dialogs Uzziņai! Retorika – daiļrunas teorija, zinātne par runas mākslu. Orators – runātājs sapulcē, sanāksmē; cilvēks, kas pārvalda runas mākslu, daiļrunīgs cilvēks.

2. uzdevums. 1. Izlasi tekstu un uzraksti trīs nozīmīgākās atziņas! 2. Kā šis teksts palīdz izprast retorikas jēdzienu un laba oratora nozīmi? Daudzi svešvārdi, ko lietojam, runājot par literatūru, valodu, saziņu, cēlušies no grieķu valodas, jo tieši Senajā Grieķijā meklējami literatūras pirmsākumi, pirmie lirikas, prozas un dramaturģijas sacerējumi.

Literārā proza Senajā Grieķijā radās 6. gs. b. – 5. gs. p. m. ē. Viens no tās veidiem bija retorika. Par retorikas dzimteni varētu dēvēt Atēnas, kur tautas sapulcēs tika pārrunāti, diskutēti valstij nozīmīgie jautājumi, kas attiecas gan uz valsts iekšējo dzīvi, gan ārpolitiku, līdz ar to oratora mākslai, prasmei pārliecināt auditoriju bija ļoti liela nozīme šajās politiskajās runās. Otrs populārs runu veids bija tiesu runas (apsūdzības un aizstāvības runas), kas bieži tika rakstītas pēc pasūtījuma, jo Atēnu tiesā, sevi aizstāvot vai pretinieku apsūdzot, katrs runāja pats, bet ne katram bija prasme izveidot spēcīgu, pārliecinošu runu.

Ar pasūtījuma runu rakstīšanu nodarbojās profesionāli rakstītāji – logogrāfi. Tie bija arī pirmie vēsturiskās prozas autori, t. i. , stāstu rakstītāji, jo senie grieķi visus prozas darbus apzīmēja ar vārdu logos (tulkojumā: vārds, stāsts). Pakāpeniski radās aizvien vairāk skolu, kur izkopa daiļrunas prasmi. Retorikas skolotāji par runas mākslas uzdevumu bieži minēta apmānīšanu jeb ilūzijas radīšanu. Piemēram, sofisti, retorikas, loģikas un pierādījumu mākslas speciālisti mācīja, kā sagraut pretinieka pozīciju ar negaidītu argumentāciju. Viens no viņu mācības stūrakmeņiem bija atziņa, ka patiesība ir relatīvs jēdziens, nav pareizu vai nepareizu uzskatu, visu nosaka runātāja argumentu spēks un prasme tos lietot. Katram logogrāfam bija savi, tikai viņam raksturīgi runu veidošanas paņēmieni (individuālais stils), piemēram,

Lisijs, viens no slavenākajiem grieķu oratoriem, bija slavens ar savu īpašo prasmi runu pielāgot katra klienta raksturam, individualitātei. Visās viņa rakstītajās aizstāvības runās tiesā apsūdzētais bija krietns un godprātīgs pilsonis, kam jātiesājas ļaunu cilvēku un apstākļu dēļ (bez vainas vainīgais). Lisijs runās izmantoja antitēzi (kontrastu), liekot tiesnešiem izvēlēties starp taisnību, godaprātu, ko, protams, pārstāvēja viņa klients, un zemiskumu, nelietību, kas raksturoja apsūdzētājus. Arī romieši, būdami atvērti citu tautu kultūras pieredzei un apzinādamies vārda kā politiskās ietekmēšanas līdzekļa nozīmi, studēja grieķu retoriķu darbus un veidoja savas runas latīņu valodā. Pakāpeniski Senajā Romā veidojās zinātne par filozofiju un retoriku, kuras izcilākais pārstāvis bija Marks. Tullijs Cicerons. (Pēc Agitas Ambotes gramatas “Senā Grieķija”. )

Ievēro! 1. Labam oratoram jāievēro pareizrunas jeb ortoēpijas normas, visas skaņas jāizrunā skaidri un pareizi. Latviešu valodā visbiežāk kļūdās šaurā un platā e un e izrunā. 2. Runa nebūs veiksmīga, ja orators • runā ātri un neskaidri; • lieto vārdus ar klausītājam nesaprotamu nozīmi, svešvārdus un zinātniskus terminus; • lieto žargonu vai runā pārspīlēti smalki, izmanto situācijai neatbilstošas cildenas un poētiskas frāzes.

3. uzdevums. Mēģini ātri un skaidri izlasīt runas vingrinājumu! 1. Zili lini nīktin nīkst, Visi zirņi kaltīs līdz. Knišļi dzīvi, sīksti pīkst, Nikni vīri stipri dīc. 2. Viņu rītu ripu situ, Citu rītu stibu cirtu. Ritu, kritu, Zilu viļņu vidū mitu. 3. Zieds pie viegliem stiebriem siets, Liegiem smiekliem piebrien riets, Ieskrien prieks, lieliem miegs, Pietiek smiet, pietiek diet.

4. uzdevums. Uzrakstiet asprātīgus iedrošinājuma vārdus oratoram Jānim pirms runas teikšanas! Izlaiduma dienā Jānis stāvēja pie zāles durvīm, bailīgu skatienu vērdamies apkārt. Pie krūtīm piesto roku pirksti sažņaugti tik cieši, ka pirkstu kauliņi bija kļuvuši balti. Toms, garām iedams, pavaicāja: “Esi satraucies, vai ne? ” – “Nē, nē, ir jau labi!” nočukstēja Jānis, un liela sviedru lāse noritēja pāri deniņiem.

Monologs 5. uzdevums. Uzrakstiet savu viedokli par šīm dažādos laikos tapušajām atziņām! 1. “Daudz runāt un daudz pateikt nebūt nav viens un tas pats. ” (Sofokls. ) 2. “Iekams saki kaut ko citiem, vispirms pasaki to pats sev. ” (Seneka Jaunākais. ) 3. “Runāt nedomājot nozīmē šaut nemērķējot. ” (Tomass Fullers. )

Publiskās runas formu un saturu nosaka atbilstība: • runas tematam, • runas mērķim, • auditorijai. Runas temats – priekšmets (notikums, paradība, problēma u. c. ), par kuru runā. Temats parasti tiek ietverts virsrakstā.

Runas mērķis: • informēt; • arī paust savu viedokli, emocijas, iespaidus; • iegūt informāciju; • ieinteresēt, rosināt domāt, rīkoties; • pārliecināt; • izklaidēt.

Auditorijas iepazīšanas posmā jānoskaidro: • kas veido auditoriju, • kas auditorijai varētu būt zināms par runas tematu, • kas varētu ieinteresēt auditoriju, • jānovērtē, kas jāpasaka auditorijai konkrētajā situācijā.

RUNAS SAGATAVOŠANA • • Runas plānošana Informācijas vākšana un atlase Runas iegaumēšana Runas temata un mērķa apzināšana un precizēšana • Priekšstata par auditoriju iegūšana • Runas izmēģināšana

Runas uzbūve • ievads, iztirzājums, nobeigums; • pārejas teikumi gan starp ievada, iztirzājuma un nobeiguma daļām, gan atsevišķiem izklāsta punktiem; • atsauces uz iepriekš teikto; • norādes uz turpmāko runas gaitu; • apkopojums.

Mājas uzdevums. 6. uzdevums. Sagatavo runu par vienu no dotajiem tematiem vai izvēlies savu! Norunā to saviem klasesbiedriem runāšanas seminārā ! 1. Dabas aizsardzība. 2. Atkritumu šķirošanas lietderība. 3. Atkarības problēmas (narkotikas, alkohols, datorspēles u. tml. ). 4. Mani nākotnes plāni.

7. uzdevums. Izdomā, par ko varētu būt monologruna!

Dialogs ir saziņas forma, kuras laikā notiek domu, informācijas apmaiņa, kurai, tāpat kā monologam, ir ievads, iztirzājums un nobeigums. Saziņā cilvēks piedalās ar savu personību, ķermeni un balsi. Svarīgi ir gan vārdi, gan intonācija, kādā tiek pateikti, arī lūkošanās sarunas partnera acīs veicina savstarpējo uzticēšanos un veiksmīgu dialoga norisi. Laba dialoga zelta likums: “Izturies pret otru tā, kā tu gribētu, lai izturas pret tevi. ”

Ieteikumi veiksmīgam dialogam 1. Dialoga sākumā centies atbrīvoties, pasmaidi un iedrošini sarunas partneri ar laipnu skatienu. 2. Koncentrējies sarunai, esi gatavs būt pacietīgs un uzmanīgi klausīties. 3. Nepārtrauc runātāju, neizsaki pārsteidzīgus secinājumus, noklausies otra domu līdz galam. Ļauj izteikties pat tad, ja sākumā tev liekas, ka otrs runā mulķības, jo arī viņam ir tiesības izteikties un tikt uzklausītam. Turklāt var gadīties, ka sarunas turpinājumā tavs viedoklis mainās.

4. Klausies klusām (nespēlējies ar pildspalvu, nešļūkā kājas u. tml. ), parādi, ka tu uzmanīgi klausies un ik pa brīdim pamāj ar galvu. 5. Centies apkopot dzirdēto, uzslavē savu dialoga partneri. Svarīgāko domu formulē vēlreiz saviem vārdiem un uzdod precizējošus jautājumus, piemēram, Vai es pareizi sapratu, ka. . . , Tavs viedoklis acīmredzot ir tāds, ka. . . 6. Sniedz savu komentāru par tikko dzirdēto, izsaki savu viedokli. 7. Uzdod jautājumus, kas prasa plašāku, izvērstāku atbildi. Nav vēlami bieži jautājumi ar vai. 8. Partnera iesaistīšanai var izmantot tādas frāzes kā Droši vien esi dzirdejis, ka. . . , Iedomajies, ka. . . 9. Sarunas nobeigumā izsaki piemērotas noslēguma frāzes, visa dialoga gaitā ievēro saziņas etiķeti ( Lūdzu, atvaino! u. c. )

8. uzdevums. No iepriekš norunātajām monologa runām veidojiet dialogu pāros ! 2. Novērtējiet to kvalitāti pēc ISEC dotajiem valsts pārbaudes darba kritērijiem runas daļai! 3. Pārrunājiet veiksmīgākās uzstāšanās un analizējiet kļūdas! 1.