Mksla un ptniecba LMA 2012 Dr art Andris
Māksla un pētniecība LMA 2012 Dr. art. Andris Teikmanis (Art Academy of Latvia)
Māksla un pētniecība • • • Kāpēc māksla un pētniecība? Kāda ir pētniecības vieta un loma mākslas akadēmijās? Kas ir māksla? Kas ir pētniecība? Mākslinieks, pētnieks un mākslinieks/pētnieks – lomu maiņa tikai izglītībā vai arī ārpus akadēmiskās prakses?
Māksla un pētniecība Kristofera Frailinga mākslas un pētniecības attiecību veidi: Pētījumi par mākslu un dizainu Pētījumi mākslai un dizainam Pētījumi caur mākslu un dizainu (Sir Christopher John Frayling, 1993 ) • • •
Sir Christopher John Frayling (1946) 2001. Iecelts bruņinieku kārtā, moto, "PERGE SCELUS MIHI DIEM PERFICIAS” “Aiziet, kalps, lai es varu piepildīt savu dienu” "Go ahead, punk, make my day". (Klinta Īstvuda spārnotā frāze no filmas Sudden Impact)
Četri Mākslas akadēmiju modeļi • • Pirmais modelis – Franču akadēmija, Otrais modelis – Vācu romantisma akadēmija, Trešais modelis – Bauhaus, Ceturtais modelis – “post-war Art Schools, which means to me, art as social critique, art as investigation of identity, and as expression and investigation of gender, which are fundamentally non-aesthetic forms of art. Ultimately they are bound to politics, not aesthetics. ” (An interview with James Elkins by Cornelia Sollfrank, 2008).
Piektais Mākslas akadēmijas modelis Pētniecības akadēmijas modelis Boloņas process un trīs augstākās izglītības līmeņu – bakalaura, maģistra un doktora studiju - savstarpējās harmonizācijas nepieciešamība Eiropā Un nepieciešamība definēt kvalitatīvās atšķirības starp visiem trim bakalaura, maģistra un doktora studiju līmeņiem
Trešā studiju cikla problēma Latvijā I Igaunijā (2008) un Lietuvā (2009) ieviests Latvijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neatbalstīja 2011. gada vasarā grozījumus Augstskolu likumā “Ints Dālderis rosināja noteikt, ka pēc mākslas doktorantūras programmas apgūšanas tiek iegūts mākslas doktora grāds. Atšķirībā no mākslas zinātņu doktora tas nebūtu zinātniskais grāds. Mākslas doktora grādu varētu piešķirt par "mākslas darbu, kas iegūts pētnieciskās prakses rezultātā". ” (delfi. lv – 16. 06. 2011. )
Trešā studiju cikla problēma Latvijā II Šobrīd tādas studijas doktorantūrā, kuras balstās mākslinieciskajā praksē, tiek īstenotas Somijā, Lielbritānijā, Īrijā, Slovākijā, Beļģijā, Holandē, Ungārijā, Austrijā. Arī mūsu tuvākie kaimiņi Igaunijas un Lietuvas likumdevēji jau ir iekļāvuši likumdošanas normas, kas paredz doktorantūras studijas mākslās.
Mākslā balstīta pētniecība – jauna izglītības vai mākslas paradigma Mākslā balstīta pētniecība kā paradigmu maiņa Praktiskais iemesls – profesoriem mākslas akadēmijās vajadzēja grādus (Ungārija) Paradigmas maiņas iemesls – mākslas pētniecības atzīšana arī valstīs, kurās mākslas izglītībā Boloņas process nav iedzīvināts vai iedzīvināts tikai daļēji (Vācija)
Pētījums §Pētījums, plašākajā nozīmē ir mūsu ikdienas prakses un pieredzes sastāvdaļa (Booth, Colomb and Williams, 2008). §Pētījuma pamatmodelis: §jautājums (problēma) – pētījums (risinājums)
Māksla un pētniecība • Creative work undertaken on a systematic basis in order to increase the stock of knowledge, including knowledge of man, culture and society, and the use of this stock of knowledge to devise new applications. • Sistemātiski veikta radoša darbība, kuras mērķis ir palielināt zināšanu krājumu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šī zināšanu krājuma izmantošana izgudrojot jaunus pielietojumus. (Frascati manual)
Māksla un pētniecība 1) inovācija — jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana produktā vai pakalpojumā; 2) pētniecība — mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā; 3) zinātne — intelektuālās darbības sfēra, kurā ar teorētiskām vai eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un apkopotas zināšanas par dabā un sabiedrībā pastāvošajām likumsakarībām; 4) zinātniskā darbība — radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovācijas; (Zinātniskās darbības likums)
Māksla un pētniecība UK Research Assessment Exercise: “Professional practice qualifies as research when it can be shown to be firmly located within a research context, to be subject to interrogation and critical review, and to impact on or influence the work of peers, policy and practice …. ” “Profesionālu praksi var kvalificēt kā pētījumu, ja tā ir iesaistīta pētnieciskā kontekstā, ir izziņas vai kritiska novērtējuma subjekts (priekšmets) vai ietekmē līdzinieku darbu, politiku (sociālās mijiedarbes formu nozīmē) vai praksi. . ”
Māksla un pētniecība – trīs UK Arts and Humanities Research Council (AHRC): pazīmes 1. clearly-articulated research questions to be addressed through the research 2. the specification of a research context for the questions, and a rationale for why it is important that these particular questions should be explored 3. the specification of appropriate research methods for addressing the research questions. 1. Skaidri formulēti pētījuma jautājumi, uz kuriem pētījuma tiek meklētas atbildes 2. Pētījuma jautājumiem ir noteikts pētnieciskais konteksts un ir racionāli izskaidrots, kāpēc tieši šie īpašie jautājumi ir jāpēta 3. Ir pētījuma jautājumiem atbilstoša pētījuma metode
Pētniecībā balstītas studijas Studējošie mācās par citu pētījumiem Pasniedzēji izmanto savus un citu pētnieku pētījumus, lai informētu un izglītotu Studējošie mācās veikt pētījumus savā studiju jomā. Šādas studijas var noritēt arī ārpus pētniecībai vai pētniecības metodēm veltītajiem studiju kursiem (studiju moduļiem). Studējošie mācās pētot Studējošie iegūst zināšanas drīzāk izpētes nekā pasniedzēju apstrādātā veidā Pasniedzēji ir iesaistīti pedagoģiskā pētījumā Pasniedzēji balsta mācīšanu vai reflektīvo praksi pētījumos, kurus veic pētniecībā praktizējošie studējošie Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.
Pētniecībā balstītas studijas II Research led Pasniedzēji izmanto savus un citu Studenti kā auditorija Pētniecības vadītas pētnieku pētījumus, lai informētu Studējošie mācās par citu un izglītotu pētījumiem Uzsvars uz pētniecības saturu Research oriented Pētniecībā orientētas Studējošie mācās veikt pētījumus Studenti kā auditorija savā studiju jomā. Šādas studijas var noritēt arī ārpus pētniecībai vai pētniecības metodēm veltītajiem studiju kursiem (studiju moduļiem). Uzsvars uz pētniecības procesu un problēmām Research based Pētniecībā balstītas Studējošie mācās pētot Studējošie iegūst zināšanas drīzāk izpētes nekā pasniedzēju apstrādātā veidā Studenti kā dalībnieki Uzsvars uz pētniecības procesu un problēmām Research tutored Pētniecībā informētas Pasniedzēji ir iesaistīti pedagoģiskā pētījumā Pasniedzēji balsta mācīšanu vai reflektīvo praksi pētījumos, kurus veic pētniecībā praktizējošie studējošie Studenti kā dalībnieki Uzsvars uz pētniecības saturu Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.
Pētniecībā balstītas studijas III Studenti kā dalībnieki Uzsvars uz pētījumu saturu Research tutored Pētniecības saturā balstītas Pasniedzēji un studenti ir iesaistīti pētijumos Research led Pētniecības vadītas Studējošie mācās par citu pētījumiem Research based Pētniecībā balstītas Studējošie mācās pētot Research oriented Pētniecībā orientētas Studējošie mācās veikt pētījumu Studenti kā auditorija Healey, M. Jenkins (2009) The nature of student research and inquiry. Uzsvars uz pētījuma procesu un problēmām
Māksla, zinātne un pētniecība? Māksla Zinātne Pētniecība Zinātne Vai? Māksla Pētniecība
Mākslinieciski radošajā praksē balstītas studijas Studenti kā dalībnieki Uzsvars uz saturu Artistic practise tutored Mākslinieciskās prakses saturā balstītas studijas Pasniedzēji un studenti ir iesaistīti mākslinieciskajā praksē Artistic practise led Mākslinieciskās prakses vadītas studijas Studējošie mācās par citu māksliniecisko praksi Artistic practise based Mākslinieciskā praksē balstītas studijas Studējošie mācās veicot māksliniecisko praksi Artistic practise oriented Mākslinieciskā praksē orientētas studijas Studējošie mācās veikt māksliniecisko praksi Studenti kā auditorija Uzsvars uz procesu un problēmām
1 problēma – definīciju problēma Neskaidrība ar definīcijām un tipoloģiju • Aprakstot mākslinieciskos pētījumus tiek izmantota virkne savstarpēji saistītu terminu: • Artistic research, art reserch, art based research, art informed research, art practise informed research, • practise led research, practise informed research, practise oriented research, research led practise, research based practise, reseach oriented practise, • design research, design practise informed research, • Bieži netiek nodalītas vai formulētas attiecības ar tādām pētniecības praksēm kā: • art research, art history research, art theory research, design history research, design theory research • Pilnīgi neskaidras attiecības ar: • scientific research, academic research, educational research, practise research
Māksla un pētniecība attiecību tipoloģija Pirmā iespējamā tipoloģija – Frailinga definētā Mākslas un pētniecības attiecību veidi: Pētījumi par mākslu un dizainu Pētījumi mākslai un dizainam Pētījumi caur mākslu un dizainu • • • (Kristofers Frailings)
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija II §Vēlāku tipoloģisko modeļu piemērs – aprakstot pētījuma un prakses attiecības §Hazel Smith and Roger T. Dean. 1) practice-led research "and its affiliates (practice-based research, practice as research)”; 2) research-led practice which they used “to complement practice-led research” because it “suggests more clearly than practice-led research that scholarly research can lead to creative work” 3) academic research (Smith, and Dean, 2009).
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija III Pētījuma tipi Pētījuma un prakses attiecības Subjektīvās attiecības Pētījuma objekts Rezultāts sabiedrībai, zināšanu veidi Tekstuāli novērtējamais rezultāts Academic (Scientific) Research Pētījums par prakses rezultātu Pētnieks ≠ darba autors Praksē balstīts pētījums Darba autors = pētnieks Idejas, metodes, kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana Teksts Practice led research Research led practice Pētniecībā balstīta prakse Pētnieks → Darba autors Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt. Paša autora radīti mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses Mākslas darba radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija Teksts – mākslas prakses dokumentācija
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija IV Pētījumu veidi mākslās Pētījuma un prakses attiecības Subjektīvās attiecības Pētījuma objekts Rezultāts sabiedrībai, zināšanu veidi Pētījumi par mākslu Pētījums par prakses rezultātu Pētnieks ≠ darba autors Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt. Idejas, metodes, Teksts kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana Teksts Pētījumi caur mākslu Praksē balstīts pētījums Darba autors = pētnieks Paša autora radīti mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana Mākslas darbs & un teksts kā rezultāts Pētnieks → Darba autors Mākslas darba radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana Teorijas un Teksts – tehnikas, jaunas pētnieciskās paradigmas prakses artikulācija Pētījumi mākslai Pētniecībā balstīta prakse Novērtējamais rezultāts pašreizējā normatīvo aktu ietvarā doktora studiju programmā Teksts – mākslas prakses dokumentācija Novērtējamais rezultāts hipotētiskās mākslas doktora programmas ietvaros Teksts & mākslas darbs kā rezultāts
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija V §Tomēr trīs proponētie pētniecības un prakses attiecību veidi neizsmeļ visas pētniecības un mākslas prakses attiecības 1. 2. Art based research, kuru Patrīcija Lēvaja (Patricia Leavy) definēja kā "a set of methodological tools used by qualitative researchers across the disciplines during all phases of social research" that appeared as "the merging of crossdisciplinary social research with creative arts"( Patricia Leavy, 2008) Citiem vārdiem sakot, Lēvaja piedāvāja izmantot mākslu tieši kā pētniecības instrumentu sociālajās zinātnēs.
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija VI §Artistic §"1) research, kuru Mika Hanula (Mike Hannula) raksturoja kā: Like Trying to Run in Waist-High New Snow §. . . § 2) Crossing a River by Feeling Each Stone §. . . § 3) Moving like Smugglers’ Boats, moving quietly in the night, with no lights, almost colliding with one another, but never quite making contact. " (Hannula, 2009) “Mākslinieciskais pētījums ir: 1) kā mēģināt skriet līdz jostas vietai dziļā sniegā. . . 2) kā šķērsot upi ar kāju sataustot akmeni pēc akmens. . . 3) kā naktī vadīt kontrabandistu laivu, kustoties klusi un bez uguņiem. . . ” §(Hannula, 2009)
Pētījuma tipi Pētījuma un prakses attiecības Subjektīvās attiecības Academic (Scientific) Research Pētījums par prakses rezultātu Pētnieks ≠ darba autors Practice led research Praksē balstīts pētījums Research led practice Pētniecībā balstīta prakse Art based research Prakse kā pētījumu lauks Artistic research Prakse un pētījums nav nodalāmi Pētījuma objekts Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt. Darba autors = Paša autora radīti pētnieks mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses Pētnieks → Mākslas darba Darba autors radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana Pētnieks var arī Mākslas darba nebūt darba radītais iespaids autors sociālajā telpā Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse Rezultāts sabiedrībai, zināšanu veidi Tekstuāli novērtējamais rezultāts Idejas, metodes, kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana Teksts Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija Teksts – mākslas prakses dokumentācija Idejas, teorijas, Teksts metodes, jauni dati (sociālajās zinātnēs) Mākslas darbs un Teksts, kas idejas pats varbūt mākslas darbs
Pētījuma tipi Pētījuma un prakses attiecības Academic (Scientific) Research Subjektīvās attiecības Pētījuma objekts Rezultāts sabiedrībai, zināšanu veidi Tekstuāli novērtējamais rezultāts Pētījums par prakses Pētnieks ≠ darba rezultātu autors Idejas, metodes, kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana Teksts Practice led research Praksē balstīts pētījums Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana Teksts – mākslas prakses dokumentācija Research led practice Pētniecībā balstīta prakse Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija Art based research Prakse kā pētījumu lauks Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt. Darba autors = Paša autora radīti pētnieks mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses Pētnieks → Mākslas darba Darba autors radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana Pētnieks var arī Mākslas darba nebūt darba autors radītais iespaids sociālajā telpā Idejas, teorijas, metodes, jauni dati (sociālajās zinātnēs) Teksts Artistic research Prakse un pētījums nav nodalāmi Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse Mākslas darbs un idejas Teksts, kas pats varbūt mākslas darbs Art practise Mākslinieciskā prakse var saturēt pētnieciskos elementus Autors var būt pētnieks Nav nepieciešams Mākslas darbs, jaunas idejas, jauni izteiksmes līdzekļi, jaunas paradigmas Citu autoru teksti par mākslas darbu
Dizaina pētniecība I L. B. Arčers (1922 - 2005) “The practitioner itself is (not) quite the same as research activity, however much research it may have been supported by. . . It is the quality of the research methodology which will be of paramount importance to the examiners. ” (Leonard Bruce Archer, 1995)
Dizaina pētniecība II L. B. Arčers (1922 - 2005) Dizaina pētījums: "… is systematic enquiry whose goal is knowledge of, or in, the embodiment of configuration, composition, structure, purpose, value and meaning in manmade things and systems. “ (Leonard Bruce Archer, 1981)
Pētījuma tipi Pētījuma un prakses attiecības Academic (Scientific) Research Pētījums par prakses Pētnieks ≠ darba rezultātu autors Idejas, metodes, kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana Practice led research Praksē balstīts pētījums Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana Teksts – mākslas prakses dokumentācija Research led practice Pētniecībā balstīta prakse Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija Design research Pētniecībā balstīta prakse Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas Art based research Prakse kā pētījumu lauks Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt. Darba autors = Paša autora radīti pētnieks mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses Pētnieks → Mākslas darba Darba autors radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana Pētnieks → Dizaina objekta Darba autors radīšana, jaunu zināšanu izstrādāšana Pētnieks var arī Mākslas darba nebūt darba autors radītais iespaids sociālajā telpā Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija Teksts Artistic research Prakse un pētījums nav nodalāmi Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse Mākslas darbs un idejas Teksts, kas pats varbūt mākslas darbs Art practise Mākslinieciskā prakse var saturēt pētnieciskos elementus Autors var būt pētnieks Nav nepieciešams Mākslas darbs, jaunas idejas, jauni izteiksmes līdzekļi, jaunas paradigmas Tikai citu cilvēku teksti par mākslas darbu Subjektīvās attiecības Pētījuma objekts Rezultāts sabiedrībai, zināšanu veidi Idejas, teorijas, metodes, jauni dati (sociālajās zinātnēs) Tekstuāli novērtējamais rezultāts Teksts
Pētījuma tipi Academic (Scientific) Research Pētījuma un prakses attiecības Pētījums par prakses rezultātu Subjektīvās attiecības Pētījuma objekts Pētnieks ≠ darba autors Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt. Darba autors = Paša autora radīti pētnieks mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses Pētnieks → Mākslas darba Darba autors radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana Pētnieks → Dizaina objekta Darba autors radīšana, jaunu zināšanu izstrādāšana Rezultāts sabiedrībai, Tekstuāli zināšanu veidi novērtējamais rezultāts Idejas, metodes, Teksts kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana Rezultāts Teksts Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana Teksts + mākslas darbs Practice led research Praksē balstīts pētījums Research led practice Pētniecībā balstīta prakse Design research Pētniecībā balstīta prakse Art based research Prakse kā pētījumu lauks Pētnieks var arī nebūt darba autors Artistic research Prakse un pētījums nav nodalāmi Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse Mākslas darbs un idejas Mākslas darbs un teksts vai mākslas darbs Teksts + mākslas darbs Art practise Mākslinieciskā prakse var saturēt pētnieciskos elementus Autors var būt pētnieks Mākslas darbs, jaunas idejas, jauni izteiksmes līdzekļi, jaunas paradigmas Tikai citu cilvēku teksti par mākslas darbu Mākslas darbs Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas Mākslas darba radītais Idejas, teorijas, iespaids sociālajā metodes, jauni dati telpā (sociālajās zinātnēs) Nav nepieciešams Teksts – mākslas prakses dokumentācija Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija Teksts + mākslas darbs Teksts + dizaina objekts Teksts + mākslas darbs
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas I Iespēja pārformulēt Frailinga tipoloģiju Pētījumi par mākslu un dizainu Pētījumi mākslai un dizainam Pētījumi caur mākslu un dizainu (Kristofers Frailings 1993) Džons Kasens - Protesta pedagoģijā: “pedagogy about protest, through protest and in protest” (John Cussans 2011) • • •
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas II Frailingu veidot viņa tipoloģiju ietekmēja Herberta Rīda idejas: "teaching through art and teaching to art" No viņa vēsturiskās esejas Education Trough Art pirmā versija 1943. , kurā Herberts Rīds apgalvoja, ka: “The aim of education is the creation of artists – of people efficient in the various modes of expression” (Sir Hearbert Read, Education Trough Art, 1954) Herberts Rīds (1893 - 1968), angļu anarhists, dzejnieks un mākslas un literatūras kritiķis, bruņinieka tituls 1953. gadā, populārākais darbs To Hell With Culture (1963)
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas III • Mākslas un pētniecības attiecību maiņa mākslas akadēmijas sasaucās ar divu paradigmu maiņu: 1. Meistara – mācekļu modelis tiek aizstāts ar sadarbības modeli mākslas izglītībā 2. 18. gs. beigu, LFR produkts – publisko izstāžu, kurām saskaņā ar sākotnējiem ideāliem bija jākalpo kritiskai, sociāli atbildīgai un apzinātai pilsoņa stājai, paradigmas maiņa. Iemesls, visupirms “tradicionālās mākslas auditorijas” (Martha Rosler) izzušana un mākslas lomas pieaugums izklaides industrijā (Henk Slager 2012)
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas IV Vai opozīciju maiņa: No Māksla pret Ne-māksla Uz Pētniecībā balstītā māksla pret Pētniecībā nebalstītā māksla (Henk Slager 2012) • •
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas V • Vai radīs jaunus mākslas potenciālās autonomijas modeļus, piemēram, “Temporaly Autonomous Research (in line with Hakim Bey’s Temporaly Autonomous Zone TMZ)” – kā virtuāla telpa, kurā izvairīties no “neoliberālisma iedzīvināšanas” un “radošo industriju homogonizētās retorikas” Vai arī paliks par kognitīvā kapitālisma kvalitātes kvantifikācijas instrumentu, par kādu parā’dišanos savulaik brīdināja Teodora Adorno (Henk Slager 2012) •
Metožu triangulācija I Dž. Zlatjevs (Jordan Zlatev) ieteica izmantot Triangulācijas metodi kognitīvajā semiotikā, kā līdzekli lai aplūkotu dažādus fenomenus no trīs metožu grupas perspektīvām, kuras definēja kā “subjektīvās”, “intersubjektīvās” un “objektīvās” metodes, savā Semiotisko hierarhiju teorijā. Triangulācijas metode tika izveidota balstoties mūsdienu semiotikas pamatlicēja Čarlza Sandersa Pīrsa (1839 -1914) definētajās trīs loģikas kategorijās: 1. Subjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar Firstness) 2. Intersubjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar Secondness) 3. Objektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar Thirdness)
Metožu triangulācija II Metožu grupa Skatu punkts Mākslas konceptuālie Modelējošie uzdevumi ietvari Subjektīvās metodes Pirmā persona Māksla pašrefleksija kā Māksla kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma Intersubjektīvās metodes Otrā persona Māksla komunikācija kā Māksla kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma Objektīvās metodes Trešā persona Māksla kā prece Māksla kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma, kuru par tādu neuzlūko
Metožu triangulācija III Metožu grupa Skatu punkts Subjektīvās metodes Pirmā persona Intersubjektīvās metodes Otrā persona Objektīvās metodes Trešā persona Mākslas konceptuālie ietvari Māksla kā pašrefleksija Modelējošie uzdevumi Māksla kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma Māksla kā komunikācija mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma Māksla kā prece mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma, kuru par tādu parasti neuzlūko Pētnieciskās Attiecības starp modelēšanas mākslu un pētījumu Individuālo Mākslas un modeļu pētniecības izgudrošana prakses ir identiskas vai saistītas Komunikācija Māksla kā s modeļu pētījuma konstruēšana instruments un izmantošana Vispārējo, Māksla kā iepriekš doto pētījuma objekts modeļu padziļināta izstrāde
Metožu kartēšana Subjektīvās metodes Intersubjektīvās metodes Objektīvās metodes Academic (Scientific) Research - - + Practice led research -/+ + - Research led practice - -/+ + Design research - -/+ + Art based research - + -/+ Artistic research + -/+ - Art practise + -/+
Metožu triangulācija - dizains I Metožu grupa Skatu punkts Dizaina konceptuālie Modelējošie uzdevumi ietvari Subjektīvās metodes Pirmā persona Dizains kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma Intersubjektīvās metodes Otrā persona Dizains kā individuāla dizainera mākslinieciska ekspresija Dizainakomunikācija, arī dizains kā pakalpojums, sociālais dizains Objektīvās metodes Trešā persona Dizains kā produktu (preču) ražošanas daļa, industriālais dizains Dizains kā mākslīgi konstruētas modelējošās sistēmas daļa Dizains kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma
Metožu triangulācija - dizains II Metožu grupa Skatu punkts Subjektīvās metodes Pirmā persona Intersubjektīvās metodes Otrā persona Objektīvās metodes Trešā persona Dizaina konceptuālie ietvari Dizains kā individuāla dizainera mākslinieciska ekspresija Dizaina komunikācija, arī dizains kā pakalpojums, sociālais dizains Dizains kā produktu (preču) ražošanas daļa, industriālais dizains Modelējošie uzdevumi Pētnieciskās modelēšanas Attiecības starp dizainu un pētījumu Dizains kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma Dizains kā mākslīgi konstruētas modelējošās sistēmas daļa Individuālo modeļu izgudrošana Dizaina pētniecības prakses identiskas saistītas Dizains pētījuma instruments Komunikācijas modeļu konstruēšana un izmantošana Vispārējo, iepriekš doto modeļu padziļināta izstrāde, jaunu vispārējo modeļu izgudrošana un ir vai kā Dizains kā pētījuma objekts
Metožu triangulācija - dizains III Metožu grupa Skatu punkts Dizaina konceptuālie ietvari Subjektīvās metodes Pirmā persona Intersubjektīvās metodes Otrā persona Objektīvās metodes Trešā persona Dizains kā individuāla dizainera māksliniecisk a ekspresija Dizaina komunikācija, arī dizains kā pakalpojums, sociālais dizains Dizains kā produktu (preču) ražošanas daļa, industriālais dizains Modelējošie uzdevumi Pētnieciskās Dizaina pētījuma modelēšanas metožu starpdisciplinārā ietekme Dizains kā Individuālo Mākslas prakses individuāla modeļu un pētījumu mākslīga izgudrošana metodes modelējošā sistēma Dizains kā Komunikācija Sociālo zinātņu mākslīgi s modeļu metodes konstruēta konstruēšana modelējošā un sistēma izmantošana Dizains kā mākslīgi konstruētas modelējošās sistēmas daļa Vispārējo, Inženierzinātņu iepriekš doto metodes modeļu padziļināta izstrāde, jaunu vispārējo modeļu izgudrošana
Dizaina pētniecības tipoloģija III N. Kross 1999 gadā piedāvāja savu tipoloģiju Dizaina epistemiloģija design epistemology – study of designerly ways of knowing Dizaina praksioloģija design praxiology – study of the practices and processes of design Dizaina fenomenoloģija design phenomenology – study of the form and configuration of artifacts. “ (Niegel Cross, 1999) • • •
Metožu triangulācija - dizains VI Metožu grupa Skatu punkts Subjektīvās metodes Pirmā persona Intersubjektīvās metodes Otrā persona Objektīvās metodes Trešā persona Dizaina konceptuālie ietvari Dizains kā individuāla dizainera mākslinieciska ekspresija Dizaina komunikācija, arī dizains kā pakalpojums, sociālais dizains Dizains kā produktu (preču) ražošanas daļa, industriālais dizains Modelējošie uzdevumi Pētnieciskās modelēšanas Dizains kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma Dizains kā mākslīgi konstruētas modelējošās sistēmas daļa Individuālo modeļu izpēte Dizaina pētniecības tipoloģija Dizaina epistemoloģija Komunikācijas Dizaina un praksioloģija mijiedarbības modeļu izpēte Vispārējo, Dizaina iepriekš doto fenomenoloģija modeļu padziļināta izstrāde, jaunu vispārējo modeļu izgudrošana
- Slides: 46