Mentoru izgltbas filozofiskais aspekts Mag Paed Evija Caune

Mentoru izglītības filozofiskais aspekts Mag. Paed. , Evija Caune Eiropas Sociālā fonda projekts “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” Nr. 2010/0096/1 DP/1. 2. 3. /09/IPIA/VIAA/001

Topošie mentori vaicā: • • Kā pareizi jāveic mentordarbība? Kā man – mentoram jārīkojas? Ko no manis sagaida? Kā tas pareizi ir jādara?

foto: Dace Visnola

KAS IR ĀBOLS? Eiropas Sociālā fonda projekts “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” Nr. 2010/0096/1 DP/1. 2. 3. /09/IPIA/VIAA/001

Lauksaimniecībā

Zinātnē

Mākslā

Modē

Kulinārijā

Tehnoloģijās

Botānikā

Medicīnā

Rotaļlietu ražošanā

Ētikā un reliģijā

Tradīcijās

Mitoloģijā

Literatūrā

Politikā

Sabiedrības dzīvē

ĀBOLS NO ĀBELES TĀLU NEKRĪT

Izglītības paradigma mainās Paradigma - noteikts uztveres un domāšanas modelis, pasaules redzējums, galvenie teorētiskie pieņēmumi (ietvars)

AGRĀK. . . Viens eksperts, monologs, īstās zināšanas, patiesība, likumi, logocentrisms

TAGAD. . . Visi eksperti, dialogs, interpretācijas, naratīvās zināšanas Dažāda vide, daudzveidīgi mediji un mācību metodes

Modernais un postmodernais

Modernisms un postmodernisms • Modernisms 17. -19. gs. pasaulsaina, kas atspoguļojas zinātnē, politikā, ētikā, mākslā. . . Galvenie jēdzieni: humānisms, progress, patiesība, objektivitāte, tiesības, vienotais, racionalitāte. . . • Postmodernisms 20. gadsimta otras puses, 21. gadsimta sākuma pasaulsaina, kas atspoguļojas zinātnē, politikā, ētikā, mākslā. . . Galvenie jēdzieni: fragmentārisms, individualizācija, subjektivizācija, dekonstrukcija, iracionālais, “ana-”, “post”. . .

Boils un vakuumpumpis • Roberts Boils (17 gs. vidus) pēta gaisa dabu (atmosfēras spiedienu). • Izgatavo gaisa pumpi, kas izsūknē gaisu no telpas, radot vakuumu. • Apgāž Aristoteļa pārliecību, ka dabā vakuums nepastāv jeb “daba necieš tukšumu”.

Boila vakuumpumpis

Hobss pret Boilu • Vakuums nav ikdienas pieredzē, bet tiek radīts noteiktos eksperimentos, noteiktā laikā, to rada konkrēti eksperimentētāji, klātesot uzticamiem lieciniekiem, izmantojot specifiskus, komplicētus aparātus. • Absolūts vakuums ir filozofisks koncepts nevis fakts.

Zinātnes loma modernitātes radīšanā • Zinātne - metožu un instrumentu (MI) izveide un lietojums, kas var producēt, reproducēt, atkārtot, pārbaudīt lietas un procesus → vispārinājumiem, pierādījumam, likumsakarību konstatēšanai un aprakstīšanai → noteiktus likumus un prognozēt notikumu un procesu attīstību.

Taču!!! MI nevis atklāj un apraksta, bet drīzāk rada un ražo faktus. →→→→→ Pamats modernisma pasaules uzskatam: • pastāvošā realitāte ir īsta, objektīva, pārlaicīga, • pasaule ir izzināma, tā atspoguļojas domāšanā, domas atspoguļojas jēdzienos un valodā, • prāta spējas ir piemērotas, lai izzinātu un izprastu realitāti, saskatītu objektīvi pastāvošas sakarības un aprakstītu tās.

Kas postmodernismā ir patiesība un realitāte? • Fiziskā un sociālā realitāte nav dotais. • Izzinot mēs neaptveram patiesību, bet tikai interpretējam, radām nozīmi, faktiski arī radām pašu realitāti. • Taču!!! Patiesības jēdziens nav zaudējis jēgu un tas nav jāizskauž no valodas, tomēr patiesība nav objektīva, tā tiek konstruēta (veidota) un tieši tāpēc tā ir saistoša daudziem cilvēkiem (tā ir intersubjektīva).

Postmodernisma patoss • Postmodernisms neaicina veidot vienotu pasauli visiem, bet gan slavina fragmentāciju, partikularizāciju, separāciju, segmentāciju, individualizāciju, dekonstrukciju, subjektivizāciju, sociālo un kultūras aglomerāciju.

Zinātniskās un naratīvās zināšanas • Zinātniskās zināšanas balstās pārliecībā par aprakstītā atbilstību tam, ko apraksta (lietām, notikumiem). Izteikumus var pārbaudīt un pierādīt vai noraidīt. Zinātniskās zināšanas prasa nošķirt tādus izteikumus, uz kuriem nevar attiecināt nedz pārbaudīšanu, nedz pierādīšanu. • „Izteikuma pieņemamības kritērijs ir tā patiesuma vērtība” (Liotārs, 2008).

Zinātniskās un naratīvās zināšanas • Taču ir visādi citi izteikumi - valodspēles, kam nevar piemērot pārbaudāmību un pierādāmību, tomēr tiek lietoti, pie tam jēdzīgi lietoti. Citas valodspēles ir naratīvas zināšanas. • Naratīvās zināšanas īsteno savu kompetenci ne tikai ar patiesumu saistītos izteikumos, bet arī morālos spriedumos.

Piemērs: zinātniskās un naratīvās zināšanas • Bezvēja joslu dažreiz pārtrauc vājš, mainīga virziena vējš, bet dažreiz stipras brāzmas un viesuļvētras. • Lai ar` kādi vēji pūš, visi pūtīs pāri; ja tev tēva mājas ir, nerausies uz āri. • Ja mākoņi līdz saules lēkšanai ir sarkani, tad būs vējš. • Nespļauj pret vēju!

Mentoru izglītības postmodernās pazīmes * • plurālisms – dzīves veidu, modeļu, vērtību hierarhiju, izvēļu, uzskatu daudzveidība. Indivīda darba vai dzīves pieredze, viņa skatījums un izvēle var leģitīmi pastāvēt līdzās citām pieredzēm un skatījumiem, reizē gan konkurējot, gan papildinot pārējos. * Pēc Ihaba Hasana, 1986

• Dekanonizācija – autoritāšu zudums. Nav vienas grāmatas, autora vai politiska dokumenta, kas varētu kalpot kā autoritatīvs zināšanu un atsauču avots. Tāpat izlīdzinās varas sadale mācību procesā, tālākizglītotājs nav zināšanu autoritatīvs nesējs, zināšanas akumulējas, un jaunas zināšanas veidojas kolektīvā mācību procesā.

• Nereprezentējamība – nav “laikmeta liecības”. Nav vienojošas pedagoģiskas nostājas, didaktiskas pieejas, kas derētu vienlīdz labi visās situācijās, vecumposmos, institūcijās. Tiek veicināta lielāka paļaušanās uz pedagoģisko pieredzi un intuīciju, nevis uz kādiem paraugiem un modeļiem.

• Piedalīšanās – visi var piedalīties visur. Tas nozīmē, ka katra viedoklis un pieredze tiek uzklausīta un vērtēta kā nozīmīga. Mācību procesā mācās visi – viens no otra un kopā, pat ja mācību dalībnieki nav jomas eksperti un nav ar līdzīgu mentordarbības pieredzi.

• Konstruktīvisms – dzīves veidu, modeļu un paraugu konstruēšana. Labākais risinājums nevis tiek meklēts grāmatās un pie autoritātēm, bet gan tiek konstruēts, pārbaudīts un koriģēts vai akceptēts mācoties kopā, bieži vien izmantojot nevis racionālus un pierastus uzdevumu risinājumus, bet izmantojot paradoksus, analoģijas, intuitīvus minējumus un radošumu attīstošas metodes.

Kooperatīvā mācīšanās ir postmoderna mācīšanās rķis, ē m s g ī p Ko iegt n s a s r a ko v ā tikai kop Ko un m no p ēs de ro kat r g tam rs ru , zin pa kā ā i ta m s Visi strādā kopā, ikviens ir iesaistīts Sociālo prasmju pielietojums, lai kopā sasniegtu mērķi Kopēja atbildīb a par mērķa sasnieg šanu

Kooperatīvā mācīšanās jeb mācīšanās sadarbojoties Īpaši strukturēts grupu darba veids, kura pamatā: • visu iesaistīšana, • heterogenitāte (dažādība), • individuālā atbildība, • tiešā saskarsme, • sociālās prasmes, • mācīšanās process pa horizontāli, • naratīvās zināšanas līdzās zinātniskajām, • mācīšanās procesa izvērtējums.

• Paldies par uzmanību! Eiropas Sociālā fonda projekts “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” Nr. 2010/0096/1 DP/1. 2. 3. /09/IPIA/VIAA/001