Mantojuma lietu patnbas Baltij Austrij un Vcij Notre

Mantojuma lietu īpatnības Baltijā, Austrijā un Vācijā Notāre Ilze Metuzāle 09. 05. 2014.

Mantojuma lietu kārtošanas kompetentā institūcija Notārs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Tiesa – Vācijā Notārs kā tiesas norīkots pārstāvis – Austrijā

Mantošanai piemērojamās tiesības katrā valstī var būt atkarīgas no: 1) mirušā pilsonības, 2) mirušā pastāvīgās dzīvesvietas, 3) mantas atrašanās vietas.

Austrija – mantojuma lietā tiek piemērots tās valsts likums, kuras pilsonis mirušais bija nāves brīdī. Austrijas likums neparedz izņēmumus, tādēļ personas nevar izvēlēties mantojuma lietai piemērojamās tiesības. Vācija – mantojuma lietā tiek piemērots tās valsts likums, kuras pilsonis bija mirušais. Tomēr ikviens ārvalstnieks var izvēlēties Vācijas likumu kā likumu, kas piemērojams attiecībā uz tiem mantojuma atstājēja nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas Vācijā.

Lietuva – mantojuma lietā tiek piemērots tās valsts likums, kurā atradusies mantojuma atstājēja pastāvīgā dzīvesvieta viņa nāves brīdī. Nekustamā īpašuma mantošanu nosaka tās valsts likums, kurā nekustamais īpašums atrodas. Lietuvas likumi neatļauj izvēlēties citas piemērojamās tiesības. Igaunija - mantošanai piemērojamās tiesības ir tās valsts likums, kurā atradusies mantojuma atstājēja pastāvīgā dzīvesvieta viņa nāves brīdī. Igaunijā likums paredz iespēju izvēlētiesības, kas piemērojamas mantojuma lietai. Tomēr tiesību izvēles iespējas ir ierobežotas iespējams izvēlēties tikai tās valsts likumus, kuras pilsonis ir mantojuma atstājējs.

Latvija - mantošanai piemērojamās tiesības nosaka pēc kustamās un nekustamās mantas atrašanās vietas. Mantojuma tiesībām piemērojams tās valsts likums, kurā atrodas kustamā un nekustamā manta mantojuma atstājēja nāves brīdī. Latvijas likums nepieļauj izņēmumus attiecībā uz šo principu, kas nozīmē, ka persona nevar izvēlēties mantošanai piemērojamās tiesības.

Mantošana pēc likuma Austrija – manto pa šķirām atkarībā no radniecības tuvuma. Laulātais saņem trešo daļu no mantojuma, pārējais mantojums sadalās starp bērniem vienādās daļās. Vācija – manto pa šķirām atkarībā no radniecības tuvuma. Pārdzīvojušais laulātais būs tikai viens no mantiniekiem, kopā ar bērniem u. c. , turklāt viņa mantojuma daļa būs atkarīga no laulāto mantiskajām attiecībām. Ja mantojuma atstājējs dzīvojis kopā ar laulāto un laulātajiem piederējusi kopmanta līdzīgās daļās un viņam paliek bērni, pārdzīvojušais laulātais saņem pusi īpašuma (¼ kā mantojuma daļu pēc likuma un ¼ daļu kā vienreizēju kompensācijas summu). Atlikusī īpašuma daļa tiek sadalīta vienlīdzīgi starp bērniem.

Lietuva - manto pa šķirām atkarībā no radniecības tuvuma (pavisam Lietuvā ir sešu šķiru jeb kārtu mantinieki). Pārdzīvojušais laulātais manto pēc likuma ar pirmās un ar otrās kārtas mantiniekiem (ja tādi ir). Ar pirmās kārtas mantiniekiem laulātais manto ¼ mantojuma, ja mantinieku nav vairāk par trīs, neskaitot laulāto. Ja mantinieku ir vairāk nekā trīs, laulātais manto vienādās daļās ar citiem mantiniekiem. Ja laulātais manto tikai ar otrās kārtas mantiniekiem, viņam pienākas puse no mantojuma. Ja nav pirmās un otrās kārtas mantinieku, laulātais manto visu mantojumu. Igaunija – manto pa šķirām, pavisam noteiktas trīs mantinieku šķiras. Ja pārdzīvojušais laulātais manto kopā ar pirmās šķiras likumiskajiem mantiniekiem – lejupējiem – laulātais manto bērna daļu, taču ne mazāk kā ¼ daļu no mantojuma. Ja manto ar otrās šķiras mantiniekiem – pusi no mantojuma. Ja nav ne pirmās, ne otrās šķiras mantinieku, laulātais saņem visu mantojumu.

Latvija – manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota kā uz radniecības veidu, tā arī uz pakāpju tuvumu. Pārdzīvojušais laulātais saņem bērna daļu, ja bērnu nav vairāk par trim, taču, ja bērni ir četri un vairāk - ne mazāk kā vienu ceturto daļu no mantojuma. Ja mantojuma atstājējam nepaliek lejupējo, laulātais saņem pusi no mantojuma, kā arī dzīvokļa iekārtu. Ja mantojuma atstājējam nepaliek ne lejupējo, ne adoptēto, ne augšupējo, ne brāļu vai māsu vai to bērnu, vai ja palikušie atkrīt, tad visu mantojumu dabū pārdzīvojušais laulātais.

Testamentārā mantošana Austrija: 1) publiskais jeb autentiskais testaments, ko sastāda notārs vai tiesa, 2) hologrāfiskais testaments, ko sastādījis un parakstījis testators pašrocīgi, 3) rakstisks testaments, ko var nebūt sastādījis testators pašrocīgi, taču testators testamentu ir parakstījis trīs liecinieku klātbūtnē.

Vācija: 1) publiskais jeb autentiskais testaments, kas sastādīts un apliecināts pie notāra, 2) hologrāfiskais testaments, ko sastādījis un parakstījis testators pašrocīgi, 3) pašrocīgi rakstīts testaments, kas pēc testatora lūguma nodots tiesas glabāšanā. Ir iespējams sastādīt arī savstarpēju testamentu, tomēr tikai starp laulātajiem vai viena dzimuma personām, kas savā starpā ir reģistrējuši partnerattiecības.

Lietuva: 1) publiskais jeb autentiskais testaments, kas sastādīts un apliecināts pie notāra, 2) hologrāfiskais testaments, ko sastādījis un parakstījis testators pašrocīgi.

Igaunija: 1) publiskais jeb autentiskais testaments, kas sastādīts un apliecināts pie notāra, 2) testatora sastādīts testaments, kas nodots notāra glabāšanā, 3) hologrāfiskais testaments, ko sastādījis un parakstījis testators pašrocīgi, 4) Testaments, ko var nebūt sastādījis testators pašrocīgi, taču testators to ir parakstījis divu liecinieku klātbūtnē. Pēdējie divi testamentu veidi ir spēkā tikai sešus mēnešus pēc to taisīšanas, ja testators tajā brīdī vēl ir dzīvs. Pēc šī laika jāsastāda jauns testaments. Publiskam testamentam vai notāra glabāšanā nodotam testamentam termiņš nav ierobežots.

Latvija: 1) publisks jeb autentisks testaments, ko apliecina notārs vai bāriņtiesa (iedzīvotājiem, kuri dzīvo bāriņtiesas darbības teritorijā, kurā nav notāra), 2) testatora sastādīts testaments, kas nodots glabāšanā notāram vai bāriņtiesai, 3) holologrāfisks (privāts) testaments, kam jābūt pilnībā testatora pašrocīgi rakstītam un parakstītam, 4) ar roku rakstīts vai drukāts testaments, kas sastādīts un parakstīts divu liecinieku klātbūtnē – šis testamenta veids tiks no Civillikuma izslēgts ar 2014. gada 1. jūliju.

Kļūšana par mantinieku Austrija – mantojums tiek nodots mantiniekiem ar tiesas rīkojumu, kas tiek izdots pēc īpašas procedūras izpildes. Procedūru veic notārs tiesas vārdā. Mirušās personas dzīvesvietas rajona tiesa, saņemot paziņojumu par personas nāvi, pēc savas iniciatīvas uzsāk mantošanas procedūru. Mantojuma lietas procesu ved notārs kā tiesas pārstāvis, kurš rīkojas tiesas vārdā. Mantošanas process noslēdzas ar tiesas rīkojumu.

Vācija - ja mantojuma lieta piekrīt Vācijas tiesai, kā notariālā formā sastādīti testamenti, tā arī testamenti, kas nodoti tiesas glabāšanā, mantojuma atstājēja nāves gadījumā tiek atvērti un nolasīti bez mantinieka iniciatīvas. Ja mantinieks vēlas atteikties no mantojuma, viņam no tā jāatsakās, pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka mantinieks mantojumu ir pieņēmis. Termiņš, lai atteiktos no mantojuma, ir sešas nedēļas pēc mantojuma atstājēja nāves, bet, ja mantojuma atstājēja pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta bijusi citā valstī– seši mēneši.

Lietuva – lai saņemtu mantojumu, mantiniekam ir jāiesniedz notāram mantošanas iesniegums par mantojuma pieņemšanu vai faktiski jāsāk mantojamo īpašumu pārvaldīt. Mantojuma pieņemšanas termiņš ir trīs mēneši no mantojuma atklāšanās dienas. Ja mantinieks ir nokavējis mantojuma pieņemšanas termiņu, viņam ir jāvēršas tiesā, lūdzot mantojuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu. Igaunija – lai saņemtu mantojumu, mantiniekam ir notāram jāiesniedz mantošanas iesniegums par mantojuma pieņemšanu. Tomēr, ja mantinieks vēlas atteikties no mantojuma, viņam no tā jāatsakās, pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka mantinieks mantojumu ir pieņēmis. Termiņš, lai atteiktos no mantojuma, ir trīs mēneši no brīža, kad mantinieks ir uzzinājis par mantojuma atstājēja nāvi.

Latvija – lai saņemtu mantojumu, mantiniekam ir notāram jāiesniedz mantošanas iesniegums par mantojuma pieņemšanu. Mantojuma lietu ved notārs, kurš praktizē tajā apgabaltiesā, kur bijusi mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Mantojuma pieņemšanas termiņš ir viens gads pēc mantojuma atstājēja nāves, tomēr pēc ieinteresēto personu lūguma notārs var izsludināt mantojuma atklāšanos un noteikt īsāku pieteikšanās termiņu. Tas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no uzaicinājuma publicēšanas dienas. Izsludināšana notiek oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.